ziba
ziba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziba | zibas |
| Ģen. | zibas | zibu |
| Dat. | zibai | zibām |
| Akuz. | zibu | zibas |
| Lok. | zibā | zibās |
1.Rezultāts → zibēt1.
2.Rezultāts → zibēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpēc tev acīs izdzēsta Senā, dumpīgā ziba?
- Un noplaiksnīja gar acīm balta ziba, pavīdēja it kā logs, bet aiz tā bezgalīgs, līdz pat apvārsnim izstiepies klajums, pa kuru vējš dzenāja putekļu vērpetes, un Soņa pārvērtās, viss pārvērtās — to manīja Amors viens pats, Soņa nemanīja...
- Gar acīm noplaiksnīja balta ziba, pavīdēja it kā logs, bet aiz tā bezgalīgs, līdz pat apvārsnim izstiepies klajums, pa kuru vējš nedzenāja neko, un Soņa izgaisa — to manīja tik Soņa viena pati, to Amors nemanīja, nemaņā gulēdams ratos, kas pēkšņi apstājās, jo zirģelis, bultas ķerts, saļima un vairs necēlās, un viņus visus trīs no ratiem izvilka aukstas rokas un kaut kur stiepa, tālu un ilgi stiepa, labi vēl, ka nevilka pa zemi, jo tā bija slapja un dubļaina, un Bērns mežonīgi bļāva, un Amors bija nemaņā, un trešais, ko gan trešais, ko gan tas varēja padarīt...
- 9.-10. Pa Zibu ceļu līdz Užavas pagasta robežai.
- 1.-2. No Užavas un Vārves pagastu robežu krustpunkta pie Užavas pagasta koplietošanas ceļa ( Zibu ceļa) pa pagastu robežu līdz Avotiņu-Ventspils ceļam,