vecticība
vecticība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecticība | vecticības |
| Ģen. | vecticības | vecticību |
| Dat. | vecticībai | vecticībām |
| Akuz. | vecticību | vecticības |
| Lok. | vecticībā | vecticībās |
Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecticība ( ) ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu ( 1650—1660).
- 1798. gadā atļāva vecticībnieku baznīcu celtniecību Krievijā un 1800.gadā tika galīgi legalizēta vecticība.
- Galvenais pārvietošanās, faktiski bēgšanas, cēlonis bija vecticības niknā vajāšana Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas.
- Vecticība
- Vairums iedzīvotāju piederēja Romas katoļu baznīcai 56%, bet vecticībai 17%, luterticībai 9%, pareizticībai 6% un jūdaismam 2%.