birzumi
birzumi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | birzumi |
| Ģen. | birzumu |
| Dat. | birzumiem |
| Akuz. | birzumus |
| Lok. | birzumos |
1.Tas, kas ir sabirzis.
2.apvidvārds Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst).
3.Svaigā pilnpienā ieberzts biezpiens.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atskatījās un caur putošu ledus birzumu miglu ieraudzīja, kā kuprīte Maruse izlec no tēva kamanām un savāc viņa zaķeni.
- Allaž uzvirmoja viegls, skābens pelējuma smārds no grubuļainajām lapām un no ērmotajiem birzumiem, kas no iesējuma sijājās man uz rokām; taču galvenais bija šo kluso stundu maigums un slepenība, kas man kopš tā laika saistās ar literatūru.
- Jo desmit jūga vietas birzumi vīnadārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens homers sēklas tikai vienu pūru
- 10 Jo desmit jūga vietas ( birzumi) vīnadārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens homers sēklas tikai vienu pūru."
- Un pulksten 11mit atpakaļ nākdams, vienu birzumu [apm. 35 metri] tālumā no mājas ieraudzīju uguni pie viena veca koka zemē degot.