vibrējums
vibrējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vibrējums | vibrējumi |
Ģen. | vibrējuma | vibrējumu |
Dat. | vibrējumam | vibrējumiem |
Akuz. | vibrējumu | vibrējumus |
Lok. | vibrējumā | vibrējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → vibrēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai man, kurš cīnās ar savu neprasmi notvert šo dzīvību, vibrējumu...
- Izveidojās eklektiskā stilistikā ieturēts stāstījums , kurā viena cilvēka mūža ritums saplūda ar tautas priekšstatiem par pagātni un izzīlētu nākotni , kur atmiņas ieguva pasakām raksturīgo mūžīgo ilgu vibrējumu un burtiski iezīmējās formula , ka
- Nereti ieraugu, ka ir īpašs stīgojums, vibrējums, un sajūtu - viņi ir gara radinieki."
- Laiks un tālie gadsimti klusē, iespējams, par to stāsta vējš, ūdens vibrējums un ezera smilgu šalkoņa.
- Ieraugu, ka starp šiem diviem cilvēkiem ir īpašs stīgojums, vibrējums, un sajūtu - viņi ir gara radinieki.