vibrēt
vibrēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vibrēju | vibrējam | vibrēju | vibrējām | vibrēšu | vibrēsim |
| 2. pers. | vibrē | vibrējat | vibrēji | vibrējāt | vibrēsi | vibrēsiet, vibrēsit |
| 3. pers. | vibrē | vibrēja | vibrēs | |||
Pavēles izteiksme: vibrē (vsk. 2. pers.), vibrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vibrējot (tag.), vibrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vibrētu
Vajadzības izteiksme: jāvibrē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču spēlējot priekšmeti sāka vibrēt, lēkāt un krist cauri stīgām.
- Piemēram, čivava man nepatīk, jo viņš visu laiku vibrē.
- Pagaidām man ir tāda vibrējoša sajūta, ka viss būs labi.
- Ķēdes motorzāģi nemēdz būt klusi, un tie vienmēr pamatīgi vibrē.
- Citu eksistence kļuva taustāma, vibrējoša, reālāka nekā jebkad agrāk.