skaņojums
skaņojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaņojums | skaņojumi |
| Ģen. | skaņojuma | skaņojumu |
| Dat. | skaņojumam | skaņojumiem |
| Akuz. | skaņojumu | skaņojumus |
| Lok. | skaņojumā | skaņojumos |
1.joma: mūzika Skaņu sistēmas pakāpju augstuma samērs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nāca zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta klāt, kurā nāk iekšā arī visi skaņojumi.
- Renesanses laikā lauta vairākkārt mainījusi skaņojumus un stīgu skaitu, atšķiroties tās izmēram.
- Paskaidrojums īsumā – šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- Un Bēla Tarrs — apzināti vai nē — sajauc šo skaņojumu ar XIX gadsimta sākuma
- Topogrāfisko plānu ar oriģinālajiem skaņojumiem glabā topogrāfiskā plāna izstrādātājs";