piejaukums
piejaukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piejaukums | piejaukumi |
| Ģen. | piejaukuma | piejaukumu |
| Dat. | piejaukumam | piejaukumiem |
| Akuz. | piejaukumu | piejaukumus |
| Lok. | piejaukumā | piejaukumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
Stabili vārdu savienojumiPiejaukumu pusvadītājs.
- Piejaukumu pusvadītājs vārdkoptermins — pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dominējošā suga ir bērzs ar samērā lielu priežu un egļu piejaukumu.
- Izelpas gaisā procentuāli nevajadzētu būt daudz piejaukuma no mirušās telpas gaisa.
- Vai bijušas epizodes, kad atvem kuņģa saturu ar asiņu piejaukumu.
- Vairāki soctīklu lietotāji šodien pamanījuši lietu ar savādu " piejaukumu".
- Pirmā ar plēvēm ir nosegta apvītināta stiebrzāle ar nelielu āboliņa piejaukumu.