ieķitējums
ieķitējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieķitējums | ieķitējumi |
| Ģen. | ieķitējuma | ieķitējumu |
| Dat. | ieķitējumam | ieķitējumiem |
| Akuz. | ieķitējumu | ieķitējumus |
| Lok. | ieķitējumā | ieķitējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → ieķitēt.
Avoti: LLVV