zutnis1
Lietojuma biežums :
zutnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zutnis | zutņi |
Ģen. | zutņa | zutņu |
Dat. | zutnim | zutņiem |
Akuz. | zutni | zutņus |
Lok. | zutnī | zutņos |
Zutenis — naudas maks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piekrāt, lai nāk pāri malām, lai uztūkst zutnis, pa vīlēm plīsdams.
- Kad māsa deva brālim iepirkumu sarakstu un ādas zutni ar naudu, tā jau viltīgi rāma plēnēja rožpelnu pašapmierinātībā.
- Ar to pietiek, lai cilvēki zinātu, kas par putnu tu esi, un savus zutņus piesargā, zaglim naktsmājas nedod un faktiski izslēdz no cilvēcīgas dzīves.
- Savu agrāko bezkaunību klostera vārtu priekšā Stanislovs Bartaševičs izpirka ar dāsnumu un tagad sēdēja otrajā rindā Teresēles radinieku pusē, pazemīgi pūzdams no žēluma, bet varbūt arī tāpēc, ka viņa zutnim šīs svinības bija krietni nolaidušas asinis un baznīcas rotājumu vietā viņš redzēja tikai pa labi un pa kreisi izšķiestu paša naudu.
- Un tāpēc Kazimiers uzrakstīja vēstuli uz Milkantiem, likdams saprast, cik viss ir nopietni un ka vilcināties nedrīkst, bet Jons Kirdējus lasīja Uršules vēstuli gan tā, gan šitā un jau bija to gandrīz iemācījies no galvas un noticējis tam, kam pats vēlējās ticēt, nolēma, ka visa šī neizprotamā runāšana ir slepena zīme, un nolēma pavisam agri no rīta, jo šīs diennakts laiks vēstulē bija minēts, pieklauvēt pie klostera vārtiem, paķēris līdzi divus zutņus naudas - vienu mazu, otru lielāku - drošības pēc, lai pēcāk nevajadzētu rakņāties pa kabatām un skaitīt.