pēdojums
Lietojuma biežums :
pēdojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pēdojums | pēdojumi |
| Ģen. | pēdojuma | pēdojumu |
| Dat. | pēdojumam | pēdojumiem |
| Akuz. | pēdojumu | pēdojumus |
| Lok. | pēdojumā | pēdojumos |
Paveikta darbība, rezultāts → pēdot; kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad « pēdojums» nožuvis, var pielīmēt no salvetēm izgrieztos motīvus.
- Kuru, tad, ja viņš aizies pašā šī ceļa galā, gribot vai negribot būs spiesti atcerēties tie, kas viņa pēdojumos staigās pēc viņa.
- Kad tēvs tā darīja, Marija vienmēr iedomājās par vēja brāzmu, kas, dzīdama sev pa priekšu smilšu vērpes kā ganāmpulku, liedagā velk ciet pārdrošu viļņu atstātos rakstus, ļauža vai dzīvnieka smiltīs iestampātus pēdojumus, ar kārkla zariņu uzskricelētus vēstījumus kādam nesasniedzamam vai varbūt pat izdomātam adresātam.
- Vārdi tagad bija Norvaišu Uršules Birontienes galvenais ierocis un darbarīks – līdzīgi kā agrāk, jaunībā, viņas ieroči bija skatiens un miesas skaistums; taču tagad viņas miesa mira un vienīgi vārdi, vienīgi viņas balss, kas brīžam aizsmaka sāpēs, un sīkais kā zvirbuļa pēdojums smiltīs, steidzīgais rokraksts viņai varēja palīdzēt salabināt, no jauna saprecināt Onu Kotrīnu un Jonu Izidoru, lai šie turpinātu Norvaišu dzimtu un – Dievs, palīdzi – tiktu pie vīriešu dzimuma mantinieka.
- Pēdojums ir katra cilvēka atstātā unikālā individuālā liecība par sevi.