pedoloģija1
pedoloģija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pedoloģija | pedoloģijas |
| Ģen. | pedoloģijas | pedoloģiju |
| Dat. | pedoloģijai | pedoloģijām |
| Akuz. | pedoloģiju | pedoloģijas |
| Lok. | pedoloģijā | pedoloģijās |
Pedagoģijas un psiholoģijas novirziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savu uzplaukumu pedoloģija Rietumeiropā piedzīvoja no 1890. līdz 1914. gadam, pēc tam tā kļuva nepopulāra, jo atklājās, ka tomēr nav iespējams integrēt dažādu zinātņu metodes vienā vienotā modelī.
- Popularitāti iekaroja pedoloģija – mācība, kas balstījās uz stingru pozitīvismu: tā izmantoja dažādu zinātņu metodes – novērošanu, mērījumus un psiholoģiskos eksperimentus, lai noskaidrotu bērna attīstības bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos likumus.
- 66.1.5. bērnu attīstības fizioloģija ( pedoloģija);
- 86.1.5. bērnu attīstības fizioloģija ( pedoloģija);
- Darbi literatūrpētniecībā, pedoloģijā, bērna attīstībā.