korķozols
korķozols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | korķozols | korķozoli |
| Ģen. | korķozola | korķozolu |
| Dat. | korķozolam | korķozoliem |
| Akuz. | korķozolu | korķozolus |
| Lok. | korķozolā | korķozolos |
Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
Avoti: LLVV, PDE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ar korķozoliem, ar buļļiem – bet ar to arī beidzas
- Spānijā putni sastopami arī korķozolu un olīvkoku birzīs.
- Abi ar Denīsu staigā arī pa Obidušas ziedošo ieliņu, kavējas Evoras korķozolu audzē.
- Pireneju pussalā mājo dižskābaržu un korķozolu mežos.
- Grīdas flīzes, kas izgatavotas no korķozola, ir ne tikai izturīgas, bet arī veselīgas.