korķēt
korķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | korķēju | korķējam | korķēju | korķējām | korķēšu | korķēsim |
| 2. pers. | korķē | korķējat | korķēji | korķējāt | korķēsi | korķēsiet, korķēsit |
| 3. pers. | korķē | korķēja | korķēs | |||
Pavēles izteiksme: korķē (vsk. 2. pers.), korķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: korķējot (tag.), korķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: korķētu
Vajadzības izteiksme: jākorķē
1.parasti kopā ar: "ciet" Aizdarīt (ko) ar korķi.
2.parasti kopā ar: "vaļā" Atdarīt (ko aizkorķētu).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ļauj Laroche vīndariem izvairīties no bojāta, t.s., korķētā vīna.
- Tēva draugi korķēja vaļā alus pudeles un ilgi turēja tās pie lūpām.
- – tā Nejaucība,- korķē vēl vienu vaļā!
- Rūdis gaidīja, bez manis nebūtu korķējis vaļā…
- Bārmenis korķē vaļā derdzīgu austrālieti, bet kam tagad vairs daļa.