klindzins
klindzins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klindzins | klindzini |
| Ģen. | klindzina | klindzinu |
| Dat. | klindzinam | klindziniem |
| Akuz. | klindzinu | klindzinus |
| Lok. | klindzinā | klindzinos |
Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
Avoti: EH