iepīkums
iepīkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iepīkums | iepīkumi |
| Ģen. | iepīkuma | iepīkumu |
| Dat. | iepīkumam | iepīkumiem |
| Akuz. | iepīkumu | iepīkumus |
| Lok. | iepīkumā | iepīkumos |
Rezultāts → iepīkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieeju pierastajā 4. stāva ģērbtuvē, kurai blakus ir gan sausā, gan arī slapjā pirtiņa, un ar iepīkumu secinu, ka pirts puse ir izārdīta un aizklāta ar plēvēm – norisinās remonts.