atskurbums
atskurbums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atskurbums | atskurbumi |
| Ģen. | atskurbuma | atskurbumu |
| Dat. | atskurbumam | atskurbumiem |
| Akuz. | atskurbumu | atskurbumus |
| Lok. | atskurbumā | atskurbumos |
Rezultāts, stāvoklis → atskurbt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc arī rodas atskurbuma sajūta.
- Dzejnieks secināja, ka narkotikas tomēr nespēj atklāt cilvēkā neko jaunu, bet pēc valdzinošā reibuma allaž seko atskurbums un paģiras.
- Viņa pieminēja vakariņas kā baudu, kas nākusi pašā laikā, brīdī, kad mirkļa atskurbums, kas viņai likās galīgs, ļāva atgriezties realitātē.
- Mēs, rīta atskurbuma apskaidroti un labu cerību pilni, karājāmies laukā pa mašīnas logiem un sveicinājām vēstnesi Jonasu – Trakais cilvēks bez zeķēm, salmenīcā un caurā T-kreklā ar uzrakstu “ Viņi nekad neatkāpjas!”
- "Tad vienā no mūsu bada vakariem pie mūsu būdas kāds klauvēja," Sofija teica pēkšņā atskurbumā. "