aizķitējums
aizķitējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizķitējums | aizķitējumi |
| Ģen. | aizķitējuma | aizķitējumu |
| Dat. | aizķitējumam | aizķitējumiem |
| Akuz. | aizķitējumu | aizķitējumus |
| Lok. | aizķitējumā | aizķitējumos |
1.Rezultāts → aizķitēt.
2.Masa, ar ko aiztepē.
Avoti: LLVV