aizķitēt
aizķitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizķitēju | aizķitējam | aizķitēju | aizķitējām | aizķitēšu | aizķitēsim |
| 2. pers. | aizķitē | aizķitējat | aizķitēji | aizķitējāt | aizķitēsi | aizķitēsiet, aizķitēsit |
| 3. pers. | aizķitē | aizķitēja | aizķitēs | |||
Pavēles izteiksme: aizķitē (vsk. 2. pers.), aizķitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizķitējot (tag.), aizķitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizķitētu
Vajadzības izteiksme: jāaizķitē
Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ik pa brīdim ontlīgo pindzeli nomainu pret mazo špakteļlāpstiņu ar spicajām kantēm, lai apmetuma šaurajās plaisās izdzītu dziļāku vagu — pēc tam vieglāk aizķitēt ciet.
- Štukatūrniekam, piemēram, nebija brīv aizķitēt šķirbas, tas bija cita amatnieka darbs, starp kalējiem un atslēdzniekiem tika vestas bezgalīgas ķildas par viņu amatu robežām, tapsētājs nedrīkstēja ņemt darbā krāsotāju.
- Kas pie velna ir jādara , lai aizķitētu to nolāpīto malafonu