afonija
afonija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | afonija | afonijas |
| Ģen. | afonijas | afoniju |
| Dat. | afonijai | afonijām |
| Akuz. | afoniju | afonijas |
| Lok. | afonijā | afonijās |
Patoloģisks balss zudums vai neskanīgums.
Stabili vārdu savienojumiOratoru afonija. Paralītiskā afonija.
- Oratoru afonija vārdkoptermins — afonija no balss pārmērīgas lietošanas
- Paralītiskā afonija vārdkoptermins — afonija no balss muskuļu paralīzes
- Spastiskā afonija vārdkoptermins — afonija no balss muskuļu spazmas
Avoti: LLVV, TM
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Balss ir saspringta, aizsmakusi, nestabila, var būt afonijas epizodes ( Aronson, Bless, 2009).
- Ļoti bieži motorie traucējumi ietver kraniālo reģionu un izpaužas kā dizartrija ( var būt cerebellāra vai ekstrapirimidāla, kas noved līdz afonijai), siekalošanās vai orofaringeāla distonija.
- Logopēdiskajā un medicīniskajā literatūrā balss traucējumu apzīmēšanai izmanto terminus „ afonija” ( lat. a-phonia) un „ disfonija” ( lat. dys-phonia) ( Sonninen & Damsté, 1971).
- Piedvesma ( B) – sadzirdama turbulenta gaisa plūsma caur nepilnīgi slēgtu balss spraugu, kas var iekļaut arī afonijas epizodes ( nebalsīguma segmentus) ( Hirano, 1981a; Dejonckere, Lebacq, 1996).
- Matiske akcentē balss traucējumu raksturīgākās izpausmes, norādot, ka „ balss traucējumi var izpausties kā balss nogurums, aizsmakums, afonija, vājums, saspringts griezīgums, vāja augstuma un skaļuma modulācija un nepatīkamas sajūtas kaklā runas laikā ( Mattiske et al., 1998).