plaiksnījums
plaiksnījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plaiksnījums | plaiksnījumi |
| Ģen. | plaiksnījuma | plaiksnījumu |
| Dat. | plaiksnījumam | plaiksnījumiem |
| Akuz. | plaiksnījumu | plaiksnījumus |
| Lok. | plaiksnījumā | plaiksnījumos |
Rezultāts → plaiksnīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kadru fonā mijas krāsu plaiksnījumi, bet priekšplānā nomainās varoņi un monologi.
- Tāpēc arī viņš gribēja dabūt Kristīni — jutīgu, cerību pilnu — , lai ik reizi sajustu viņā to tālo jauneklīgo prieka plaiksnījumu.
- Taču visu laiku mums , šķiet , paliek dzīva saikne ar savas būtības dziļumiem , no kuriem nāk šie plaiksnījumi
- Mūsu patiesā stāvokļa būtība sarežģītība , neskaidrība un sāpes mums parādās domu plaiksnījumos , kādos Tolstojs un Prusts domā par patiesajiem iespaidiem
- Bija tāda sajūta,ka,katrs zibens plaiksnījums,trāpīja kādā mērķī.