plaiksnīt
Lietojuma biežums :
plaiksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
1.1.Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
1.2.Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) — par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri