plaiksnīties
plaiksnīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaiksnos | plaiksnāmies | plaiksnījos | plaiksnījāmies | plaiksnīšos | plaiksnīsimies |
| 2. pers. | plaiksnies | plaiksnāties | plaiksnījies | plaiksnījāties | plaiksnīsies | plaiksnīsieties, plaiksnīsities |
| 3. pers. | plaiksnās | plaiksnījās | plaiksnīsies | |||
Pavēles izteiksme: plaiksnies (vsk. 2. pers.), plaiksnieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaiksnoties (tag.), plaiksnīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaiksnītos
Vajadzības izteiksme: jāplaiksnās
1.Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
1.1.Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
1.2.Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 77. Caur tumsu plaiksnījās un svilpa, pa jumtu krusa dauzīja.
- Zibspuldzes plaiksnījās, kameras klikšķēja, un viņa piespieda plaukstu pie mutes.
- Pirmsausmas stundā, kad debesīs vēl plaiksnījās purpura blāzma.
- Rūsa vairs neplaiksnījās, taču dzestrāk nebija kļuvis.
- Tikai rūsa plaiksnījās un drebēja, bula zibens, rudzu briedē, auglības māsa.