plaiksnāt
plaiksnāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaiksnāju | plaiksnājam | plaiksnāju | plaiksnājām | plaiksnāšu | plaiksnāsim |
| 2. pers. | plaiksnā | plaiksnājat | plaiksnāji | plaiksnājāt | plaiksnāsi | plaiksnāsiet, plaiksnāsit |
| 3. pers. | plaiksnā | plaiksnāja | plaiksnās | |||
Pavēles izteiksme: plaiksnā (vsk. 2. pers.), plaiksnājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaiksnājot (tag.), plaiksnāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaiksnātu
Vajadzības izteiksme: jāplaiksnā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāri Rumtekam plaiksnās zibeņi - tantrisko vingrinājumu simbols.
- Nozied sarkanie koki, samelnē zemē sabirušās ziedlapas, kūst sniegs kalnu galotnēs, vairs nelaidelējas ugunssarkanie putniņi, toties gaiss vai trīs no bezgaldaudzajiem baltajiem taurenīšiem, sākas vētras, vakaros plaiksnās oranžā rūsa, debesis šķeļ zibeņi un pāri kalniem aizveļas pērkona negaiss, lietus var arī nelīt.
- Caur eglēm vīd izcirtums un plaiksnās ugunskura blāzma.
- No tiem plaiksnāja nost ādas atliekas
- Dzeltensārtā rieta plaiksnā