sakustinājums
sakustinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sakustinājums | sakustinājumi |
| Ģen. | sakustinājuma | sakustinājumu |
| Dat. | sakustinājumam | sakustinājumiem |
| Akuz. | sakustinājumu | sakustinājumus |
| Lok. | sakustinājumā | sakustinājumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → sakustināt1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sakustināt2.
3.Paveikta darbība, rezultāts → sakustināt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādi tūkstoši raibu, uzbudinošu, mainīgu, patīkamu jūtu sakustinājumu.
- Pieskarties un jaust taustes sakustinājumu, ādu drīz gludā, drīz mīkstā, valgā un vēsā, un siltā sajūta; vēl redzēt un just iekšēji asi ar kustību.
- Tev dziļā sakustinājumā tūdaļ rakstīt , bet apstājos prātoju , vai vērts , vai
- Dievnama klusumā sacīts , dzīvo vēl kādu brīdi kā tā satura atcerēšanās , pēc tam kā sirdsapziņas un gara sakustinājums , līdz , izejot atpakaļ pasaulē , palēnām izplēn zem ikdienas sloga
- četrdesmitos gados, kas bija cēlušies pārpratuma dēļ, tomēr bija radījuši sakustinājumu, kas vēlākos laikos tika balstīts no mūsu pašu darbiniekiem.