sakutināt
sakutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakutinu | sakutinām | sakutināju | sakutinājām | sakutināšu | sakutināsim |
| 2. pers. | sakutini | sakutināt | sakutināji | sakutinājāt | sakutināsi | sakutināsiet, sakutināsit |
| 3. pers. | sakutina | sakutināja | sakutinās | |||
Pavēles izteiksme: sakutini (vsk. 2. pers.), sakutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakutinot (tag.), sakutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakutinātu
Vajadzības izteiksme: jāsakutina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
2.apvidvārds Emocionāli pacilāt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divas vai trīs reizes viņa sapni pārtrauc šķavas, kad dūnas sakutinājušas nāsis.
- 110 zirgspēku jauda bez liekām detaļām apkarināto motociklu paātrina patiešām iespaidīgi, tā ka iekšas sakutina.
- Taču mazgalvītis mani sakutināja, es rāvos uz priekšu un acumirklī biju Noriņas istabā – tieši zem viņas gultas.
- Gan jau pelītes sakutinās Kaķīti Laķīti un tad kopā ar jums, bērni, dziedam un dejojam tā, lai vasara vairs nekur nepazūd.
- Viņš negribēja runāt par kutināšanu un vēl jo mazāk gribēja tikt sakutināts.