ducinājums
ducinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ducinājums | ducinājumi |
| Ģen. | ducinājuma | ducinājumu |
| Dat. | ducinājumam | ducinājumiem |
| Akuz. | ducinājumu | ducinājumus |
| Lok. | ducinājumā | ducinājumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt2.
3.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt3.
4.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt4.
Avoti: LLVV