aizzust
Lietojuma biežums :
aizzust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizzūdu | aizzūdam | aizzudu | aizzudām | aizzudīšu | aizzudīsim |
2. pers. | aizzūdi | aizzūdat | aizzudi | aizzudāt | aizzudīsi | aizzudīsiet, aizzudīsit |
3. pers. | aizzūd | aizzuda | aizzudīs |
Pavēles izteiksme: aizzūdi (vsk. 2. pers.), aizzūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizzūdot (tag.), aizzudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizzustu
Vajadzības izteiksme: jāaizzūd
Pazust (aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirstu un augšāmceļos, atkal mirstu un augšāmceļos, itin viss aizzūd tālumā no manis, pat tagad es palieku pavisam viens.
- Visapkārt stāvēja egles, sniegoti pauguriņi rindojās, cits aiz cita aizzuzdami.
- Taču ņem vērā, ka pāris nedēļu laikā dzīvnieks adaptēsies un tiem ir jāaizzūd.
- Nebūt nepretendēdams uz minēto autoru nopelniem literatūrā, gribu bilst, ka mans pirmais iedvesmas avots bija klusais Velnciems ar vecajiem sudrabvītoliem, kad dzīvoju blakus tālē aicinošajiem un tālē aizzūdošajiem dzelzceļa sliežu pāriem, bet vēlāk dižās Nīcas plašumi, vitālie lauku cilvēki ar saviem raksturiem un sulīgo valodu.