aizziņot
aizziņot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizziņoju | aizziņojam | aizziņoju | aizziņojām | aizziņošu | aizziņosim |
| 2. pers. | aizziņo | aizziņojat | aizziņoji | aizziņojāt | aizziņosi | aizziņosiet, aizziņosit |
| 3. pers. | aizziņo | aizziņoja | aizziņos | |||
Pavēles izteiksme: aizziņo (vsk. 2. pers.), aizziņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizziņojot (tag.), aizziņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizziņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizziņo
Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
Avoti: LLVV