Paplašinātā meklēšana
Meklējam kļūt.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām
- kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu
- mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu
- palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu
- samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu
Atrasts skaidrojumos (2245):
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvantēties Aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- aizložāt Aizkļūt lienot, rāpojot.
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- aiztikt Aizkļūt.
- datapt Aizkļūt.
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
- muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem).
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- izēsties Apēdot (kā daļu), izkļūt cauri (tam).
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam.
- apglumt Apglumēt; kļūt gļotainam, glumam.
- apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
- pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- aptīkt Apklust; kļūt mierīgam.
- apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus.
- apiet Aplenkt; nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
- apdūkt Apmākties, kļūt drūmam.
- apdumt Apmākties, kļūt drūmam.
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
- panikt Apnikt, kļūt garlaicīgam.
- aizkautrēties Apnikt, kļūt pretīgam.
- dabādēt Apnikt, neciešamam kļūt.
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram.
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
- pasust Aptrakt, kļūt trakam.
- aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
- satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- izdrebēt Ar drebošu kustību izkļūt.
- atmocīties Ar grūtībām atkļūt.
- atmuities Ar grūtībām atkļūt.
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iesaspiesties Ar grūtībām iekļūt pārpildītā telpā.
- iedabuities Ar grūtībām iekļūt.
- iekļuburāt Ar grūtībām ienākt, iekļūt.
- iekluburēt Ar grūtībām ienākt, iekļūt.
- izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
- izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- izmuities Ar grūtībām izkļūt.
- iztāpaļāt Ar grūtībām izkļūt.
- uzpērties Ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā).
- nodabuities Ar grūtībām nokļūt (kur).
- nodabuities Ar grūtībām nokļūt (lejā, no kā).
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
- pārmuities Ar grūtībām pārkļūt pāri (kam).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārdzīties Ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri).
- uzjaudāt Ar grūtībām uzkļūt.
- uzmūdīties Ar grūtībām uzkļūt.
- uztraust Ar grūtībām uzkļūt.
- atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
- izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
- izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
- izmādīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmādīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
- izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
- uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izamānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- nokrept Ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram.
- izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
- dasakulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai.
- ieskrapāties Ar pūlēm, grūtībām iekļūt (kur iekšā).
- atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
- izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- uztaujāties Ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt.
- dalauzties Ar varu izkļūt caur drūzmu.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- iekrāpties Ar viltu, mānoties iekļūt.
- ievindot Ar vindu iekļūt, piekļūt.
- saarties arot kļūt nogurušam.
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- aizarties Arot nokļūt līdz.
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
- izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
- sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt.
- savēst Atdzist, aukstam kļūt.
- atsavēsināties Atdzist, kļūt vēsākam (par ēdienu).
- apgarēties atdzist, kļūt vēsam.
- apgarēt Atdzist, kļūt vēsam.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atbaltēties Atkal kļūt baltam.
- atglitēt Atkal kļūt gludam, par zemi atkušņa laikā.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- atvalgt Atkal kļūt miklam, atkust.
- atžūt Atkal kļūt sausam.
- atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam.
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt.
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu.
- atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
- atgriezties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
- attikt Atkļūt.
- atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam.
- pabļugt Atkūstot dubļiem kļūt nekvalitatīvam (par ceļu).
- atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam.
- iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam.
- palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
- aizsargātā atmiņa atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas.
- atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
- atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
- patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizcirsties Ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda).
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uztecēt Ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā).
- skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
- aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- atsvīst Atsilt; atsilstot kļūt nedaudz mitram.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam.
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- izkulties (cauri) sveikā atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
- atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
- piešļābt Atvieglot, kļūt paciešamākam.
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām.
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem).
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu.
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- nodrūvēt Aukstumā kļūt stīvam, cietam.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
- drūt Baidīties, kļūt drūmam.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbaloties Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
- aizpausties Baumām nokļūt līdz (kam).
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt.
- aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
- tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
- sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
- muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram.
- sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
- skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam.
- atklupinēt Bieži klūpot, atkļūt.
- izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
- aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- blieķēties Blīvēties, kļūt cietam.
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
- ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
- smirst Bojāties; kļūt smirdīgam.
- noļēpāties Bradājot kļūt netīram.
- sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram.
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi).
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosabraukties Braucot nokļūt.
- atsažauties Braucot vai ejot atkļūt.
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu; buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
- būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}.
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- nolaist (biežāk nokārt) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- nokārt (retāk nolaist) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam.
- atceļot Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
- lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas.
- deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu.
- neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- peikāties censties izkļūt no staignas vietas.
- labāties Censties kļūt labākam.
- tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- izacepties Cepoties kļūt gatavam.
- kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam.
- atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
- iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas.
- krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
- iecīnīties Cīnoties iekļūt.
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
- nočāpāt Čāpojot nokļūt.
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzčīkstēt Čīkstot uzkļūt.
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
- noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
- iezaļgot Daļēji kļūt zaļam.
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
- pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
- nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
- līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā.
- dalītie dati dati, pie kuriem var piekļūt un kurus var apstrādāt dažādās datoru tīkla stacijās.
- indeksētā sekvenciālā datne datne, kas apgādāta ar tādu indeksu sistēmu, kura ļauj ātri piekļūt tās ierakstiem.
- aizsargātā datne datne, kuras ierakstiem var piekļūt tikai uzrādot paroli.
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
- vairāklietotāju sistēma datoru sistēma, ko var izmantot vairāki lietotāji, lai vienlaicīgi piekļūtu programmām un datiem.
- informācijas vizualizēšana datu atspoguļošana vizuālā formā, lai varētu tos vieglāk pārskatīt un vieglāk tiem piekļūt.
- pārbraukties Daudz braucot kļūt vājam un slimam.
- izlaisties (arī izmesties) punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā).
- pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
- sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
- sadrillēties Daudz lietojot kļūt nederīgam.
- izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
- nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti.
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
- izsugot Deģenerēties, kļūt sugai neatbilstošam.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
- atdimdēt Dimdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
- aizdipināt Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt.
- aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā.
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- sadūgt Dūmakainam, drūmam, tumšam kļūt.
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
- atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
- uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā).
- atdurties Durstot kļūt neasam.
- aizdurstīt Durstot, bakstot nokļūt līdz noteiktai vietai.
- iesīvoties Dusmīgam, ļaunam kļūt, sadusmoties.
- sabārdzot Dusmīgam, ļaunam, bargam kļūt.
- uzpīkt Dusmoties, kļūt dusmīgam.
- pilkt dusmoties, kļūt īgnam.
- puršīties Dusmoties, ļaunoties, kļūt ļaunam.
- purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam.
- nosadzīties Dzenot dzīvniekus, kopā ar tiem nokļūt.
- atsadzīties Dzenot dzīvniekus, nokļūt kur kopā ar tiem.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai.
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
- publiskais tiešsaistes katalogs elektroniskā bibliotēku datu bāze, kam parasti var piekļūt, izmantojot datoru tīklu.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
- iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas.
- sēst Gadu gaitā kļūt mazākam augumā.
- saaust Gaismai austot kļūt gaišam.
- zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
- klajoties Gaišākam (retākam) kļūt.
- švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam.
- uzganīt Ganot ļaut nokļūt.
- atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iezvāļāties Gāzelējoties un ar grūtībām iekļūt.
- aizslēgt (ar) deviņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; glabāt lielā slepenībā.
- pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- publiskā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras ar tīmekļa pārlūkprogrammu var piekļūt jebkurš interneta lietotājs.
- privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji.
- globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- glotāt Gļotainam kļūt.
- Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- zvirgt Graudainam kļūt.
- izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties.
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
- Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
- atsašķeterēties Grīļojoties atkļūt.
- aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt.
- nogruzdēt Gruzdot kļūt viscaur brūnam.
- sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
- nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
- nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku).
- gaust Gurt, lēnam kļūt.
- uzvārīties Gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
- lekties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
- lēkties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
- apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
- dasadzīvāties Iegādāties (ko); kļūt bagātākam.
- gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam.
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
- ievantēties Ieiet, iekļūt (kur iekšā).
- aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam.
- ietikt Iekļūt (1).
- ietikt Iekļūt (2).
- ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties.
- ietapt Iekļūt (kur iekšā).
- saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
- iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
- ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
- iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1).
- ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā).
- iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus.
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu; iekļūt pret kāda gribu.
- ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- iesabāzties Iekļūt kādā amatā.
- saslāvīt Iekļūt ļaužu valodās, baumās.
- ieskriet bietē iekļūt nepatikšanās
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- iebandoties Iekļūt noziedznieku grupā, bandā.
- apkrauties Iekļūt parādos; uzņemties naudas saistības.
- piesadzīties Iekļūt un pieķept.
- infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
- iekauties Iekļūt, iekrist (parādos).
- ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē).
- infiltrēt Iekļūt, piesātināt.
- ieklempt Iekļūt.
- ieklimt Iekļūt.
- iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
- dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi).
- ūdensslēgs Ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos.
- blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- ieķildoties Iesākt ķildoties, iekļūt ķildā.
- aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
- iesārtoties Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
- iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iestingt Iesākt stingt; kļūt stingam.
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- žūrēt Ieskābt, kļūt skābam.
- caurtikšana Iespēja iziet, izkļūt kam cauri.
- iegātnība Iespēja kļūt par iegātni.
- sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- tiešpiekļuve iespēja piekļūt tieši, nepastarpināti.
- ziņojumpiekļuve iespēja piekļūt ziņojumiem.
- pietika iespēja piekļūt, pieeja.
- piekļuve Iespēja piekļūt.
- penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri.
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu.
- sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem).
- ģinst Iet bojā, kļūt par ubagu.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- nogulēties Ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram.
- moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
- aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- nospiesties Ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam.
- izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
- saklepoties Ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml).
- nosaēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam.
- noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
- bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam.
- piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam.
- saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt.
- konfidencialitāte Informācijas aizsargātība pret lietotājiem, kas mēģina tai piekļūt bez atbilstoša pilnvarojuma.
- mācīšanās informācijas iegūšana šādā veidā, lai kļūtu par kādu speciālistu
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
- iesalocīties Īpašā apstrādē kļūt lokanam (par kokmateriālu).
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties.
- uzirt Iroties (pret straumi) nokļūt.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- laiksprauga īss laika intervāls, kurā kāds funkcionāls bloks var piekļūt citam funkcionālam blokam, lai nodotu vai saņemtu datus.
- nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
- paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
- pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- izkrankāt Izbadoties, kļūt izsalkušam.
- nopēlēt Izbalēt, kļūt palēkam.
- noplāvāt Izbalēt, saulē kļūt plankumainam.
- noplāvot Izbalēt, saulē kļūt plankuminam.
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- šutēties Izbrīnīties, kļūt pārsteigtam.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- izlāsmot Izgailēt, kļūt tumšam, nespodram.
- apjukt Izjūkot, izkliedējoties nokļūt zem kā.
- nokramt Izkalst un kļūt cietam.
- izčabēt Izkalst, kļūt čabošam (par kādu augli, sīpolu u. c.).
- dēdēt Izkalst, kļūt sausam.
- izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
- izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
- iztapt Izkļūt (1).
- iztikt Izkļūt (1).
- izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- izkulties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
- izkūņoties Izkļūt (parasti ar grūtībām).
- izalauzties Izkļūt no aplenkuma.
- tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
- izkapīties Izkļūt no kāda grūta stāvokļa.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
- izakulties Izkļūt no nevēlamas situācijas.
- izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
- izažauties Izkļūt, izrāpties.
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- izkoļļāties Izkulties, izkļūt.
- izalaisties Izkustot ledum, kļūt brīvam no tā (par ūdenstilpi).
- izpīrināties Izķepuroties, ķepurojoties izkļūt.
- izpilnēt Izlept, kļūt lielīgam, greznoties.
- izrozīties Izliekties, kļūt nelīdzens.
- aplīt Izlīstot nokļūt zem kā.
- ļepoties Izlutināties, gļēvam kļūt.
- saklugt Izļodzīties, kļūt ļodzīgam.
- pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam.
- izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram.
- bļurbt Izmirkstot kļūt mīkstam.
- smedzēt izmirkstot kļūt smagam.
- uzblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- uzblīzt Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- izblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
- izblīzt Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
- noplaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- plaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
- slavēt izplatīties, kļūt zināmam (par baumām).
- staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- atsludēt Izplatoties atkļūt (par baumām).
- atklīst Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- sašļaukāties izplūst uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgam.
- reģistrēties Izprast, kļūt saprotamam.
- iestrāvot Izraisīties, kļūt uztveramam (parasti kādā ķermeņa daļā) - parasti par siltuma sajūtu.
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- sasmeilties Izstiepties, smailākam kļūt.
- izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas).
- nolēkties Iztukšoties, kļūt tukšākam.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
- izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- robīties izveidot robu, iekļūt izliekumā.
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- izaskaidrāties Izzust (par mākoņiem); kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
- izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- nokulēt Izžūt un kļūt savītušam.
- aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
- sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt.
- atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
- noļokāt Jājot nokļūt.
- ārkārtējā režīma jauda jauda, ko dzinējs spēj attīstīt, lai lidaparāts izkļūtu no bīstamas situācijas.
- ielustēties Jautram kļūt.
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1).
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
- notītīt Kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam.
- noposties Kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam.
- errot Kaitināt, sadusmot, kļūt īgnam.
- pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
- nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam.
- brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- izkasties Kasot (rokot) izkļūt (no kā).
- iekasīties Kasoties iekļūt; iekrist (nelaimē).
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- iepidžināt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
- iepiļīt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
- atklabēt Klabot pamazām kļūt vaļīgam.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp; klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- atklenderēt Klaiņojot atkļūt.
- uzslenderēt Klaiņojot nokļūt uz; uzklīst.
- apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzklanīties Klanoties uzkļūt, uzvirzīties.
- atklejot Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atklebečēt Klibojot atkļūt.
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- noklebečēt Klibojot nokļūt.
- noklibāt Klibojot nokļūt.
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosašatāties Klīstot nokļūt.
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu); kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); krist (7).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- zaudēt galvu kļūt bezprātīgam (iemīloties).
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- sapļankāties kļūt duļķainam (samaisoties, sajaucoties kopā).
- sadūkt kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam, drūmam, apmākties.
- piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
- uzcelties no miroņiem kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- sagņugt kļūt greizam un vārgam.
- nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
- pieņemties prātā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- pieņemties gudrībā kļūt gudrākam, zinošākam.
- celt galvu augstu kļūt iedomīgam; kļūt pašapzinīgam, lepnam, drosmīgam.
- eglītē iekāpt kļūt iedomīgam.
- ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties.
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
- intensificēties kļūt intensīvākam
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- uzlaboties kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par priekšmetiem, vielām, platību u.c.)
- uzlaboties kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- uzlaboties kļūt labākam (par veselības stāvokli)
- punti izmest kļūt lidotspējīgam, patstāvīgam.
- pūsties kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2).
- uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij kļūt ļoti tuvam, mīļam; arī kļūt ļoti patīkamam.
- ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku).
- izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
- iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam; kļūt mazliet tumšākam.
- samikloties kļūt miklam.
- nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- palikt bez biksēm kļūt nabagam, palikt bez kādiem iztikas līdzekļiem.
- apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.).
- izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- sadumēt kļūt neskaidram, dūmakainam; apmākties.
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- aiziet nevērtē kļūt nevērtīgam.
- iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- iekarot vietu (retāk pozīcijas) kļūt nozīmīgam, nepieciešamam (kur).
- pāriet (kā) pusē kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- nokļūt uz skatuves kļūt par aktieri; sākt piedalīties izrādēs.
- ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- ieieties asinīs (arī ieiet asinīs) kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- uzstāt uz kuģa kļūt par jūrnieku.
- uzsēsties uz adatas kļūt par narkomānu.
- krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- (no)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- aiziet partizānos kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
- sasvaiņoties kļūt par radiniekiem (kādu laulību rezultātā).
- uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
- nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
- uzkāpt tronī kļūt par valdnieku, monarhu.
- kāpt tronī kļūt par valdnieku.
- (uz)kāpt tronī kļūt par valdnieku.
- pārsūrēt kļūt pārlieku sāļam.
- sarūgtoties kļūt pārmērīgi rūgtam.
- celt galvu (augstāk) kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
- iepazīties kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
- pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
- sirmēties kļūt pelēcīgam.
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam.
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
- nākt pie prāta kļūt prātīgam.
- jukt prātā (retāk galvā) kļūt psihiski slimam.
- sapubuļoties kļūt pubuļainam.
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
- nākt dienas gaismā kļūt redzamam, būt publicētam.
- nākt redzamam kļūt redzamam.
- ritēt kļūt retam, kā labībai no ziemeļu vēja.
- iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- salēt kļūt saldam (par iesalu).
- salēties kļūt saldam (par iesalu).
- apsārst kļūt sārtam.
- sasīvēt kļūt sīvam^1^ (1).
- slemerēt kļūt slapjam bradājot.
- ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) kļūt slinkam, laiskam.
- smagoties kļūt smagākam; pieņemties svarā.
- izspurāties Kļūt spurainam; kļūt izspūrušam.
- ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- uzaudzēt taukus kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- ieslīdēt parādos kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums; kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- sasieties mezglā kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- sieties mezglā kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
- ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
- spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
- aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
- uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- uzvirmot Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- gurstēties kļūt vārgam, mirt.
- savājoties kļūt vārgam.
- izlaist nagus kļūt varmācīgam, valdonīgam.
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam; vecot.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
- sapūt kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
- dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- nākt (dienas) gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- nākt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
- nākt dienas gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties.
- nākt gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties.
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- nākt ausīs kļūt zināmam.
- nonākt ausīs kļūt zināmam.
- (no)nākt ausīs kļūt zināmam.
- splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- sacelties cenā kļūt, parasti ievērojami, dārgākam.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- nobrūnēties Krāsoties brūnam, kļūt brūnam.
- norudīt Krāsoties sarkanīgam, kļūt sarkanbrūnam.
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
- attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- atgāžamā kabīne kravas automobiļa kabīne, kas ar šarnīrmehānismu ir pagriežama, lai ērtāk piekļūtu zem tās esošajam motoram.
- aizkravāties Kravāties prom; nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
- uzkraupēt Kreveļainam kļūt.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
- aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā).
- apkrist Krītot nokļūt kam apakšā.
- pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- miotiskā krustmija krustmija, kas notiek mitozes laikā, tās rezultātā heterozigotiskie lokusi var kļūt homozigotiski.
- toraktomija Krūškurvja atsegšanas operācija, ko veic, lai piekļūtu tajā esošajiem orgāniem.
- aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkūleņot Kūleņojot atkļūt šurp; kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā.
- aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- iekulkstīt Kulstot (linus) iekļūt (par spaļiem starp tīrajiem liniem).
- sakuploties kuplākam kļūt.
- tirpt Kust, kļūt karstumā šķidram.
- izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
- pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
- kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzstirināties Ķepurojoties uzkļūt.
- katjonogēns Ķīmisks savienojums, kas organismā var kļūt par katjonu vai atdalīt katjonu.
- izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
- iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam.
- uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam.
- godīties Laboties, kļūt krietnam.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1).
- izkulties ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- izsprukt ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem).
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uzradoties Laulājoties kļūt par radinieku.
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- izalauzties Laužoties cauri drūzmai, izkļūt.
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlēkt Lecot atkļūt šurp; lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- nolakstīt Lēkājot nokļūt.
- atlēkšot Lēkšiem atkļūt šurp; lēkšiem atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp; lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atremsties Lēnām (ar pūlēm) atkļūt atpakaļ.
- uzčunčināt Lēnām braucot uzkļūt.
- nosakulties Lēni braucot, nokļūt.
- sakupināties Lēni silstot, sabiezināties; kļūt biezākam (par rūgušpienu).
- nosavilkties Lēni, ar grūtībām, ar pūlēm nokļūt.
- košņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- kušņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- atlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā).
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
- izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
- izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- uzlept Lepnam kļūt.
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties.
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
- ielielīties Lieloties kļūt iedomīgam, uzpūtīgam.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; [tapt]{s:1695}, [kļūt]{s:1696}.
- tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; [tikt]{s:1690}, [kļūt]{s:1691}.
- nošmekšēt Lietojot kļūt netīram.
- nosmekstēt Lietojot kļūt netīram.
- nošmekstēt Lietojot kļūt netīram.
- lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu.
- noliedēties Lietū kļūt slapjam.
- aplīt Lietū, rasā kļūt slapjam.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kumbt Līkam kļūt, sarukt.
- humanizēt likt kļūt labākam.
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- uzlīkāt Līkumojot (kā zaķis) uzkļūt.
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
- aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt.
- uzložņāt Ložņājot uzkļūt.
- kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka.
- izlaist Ļaut izkļūt brīvībā.
- iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot).
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- aizgrābstīties Ļaut zādzībai kļūt par noziegumu, zogot ļaut sev kļūt par noziedznieku.
- atlidot Ļoti ātri atkļūt, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām).
- aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
- nodrēbt Ļoti ātri skrienot, nokļūt.
- burbucis Ļoti purvaina vieta, kur ir grūti vai neiespejami nokļūt.
- izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- izblīzt Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- rūzēt Mainot krāsu kļūt brūnganam.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
- atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu).
- atmaldīties Maldoties atkļūt šurp; maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
- iemuldīties Maldoties iekļūt.
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- piemaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā).
- nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- izmānēties Mānoties izkļūt (no nepatīkamas situācijas).
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- iešmugulēties Mānoties, blēdoties iekļūt (kur, kādā vietā).
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
- nosīcēt Mazam, sīkam kļūt (arī vāji augt).
- izaberzties Mazgājoties, beržoties kļūt tīram.
- pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
- iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
- pasaglābties Mazliet uzlaboties; kļūt apaļākam.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- piekļuves vadība mehānisms, kas atļauj vai ierobežo lietotāju programmām vai procesiem piekļūt pie datoru sistēmu iekārtām, programmām vai datiem.
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- melt Melnam kļūt.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem).
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu).
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram.
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties.
- izmīkstēt Mitrumā kļūt mīkstam.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
- glupēt Muļķīgākam kļūt.
- divgalīgais murds murda veids, kurā zivis var iekļūt no abiem galiem.
- atdzirknis Murds ar piltuvveida ieeju, no kura zivs nevar izkļūt.
- iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi.
- notrulēt Neasam kļūt.
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- iekarot vārdu neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
- apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) neciešami apnikt; kļūt pretīgam.
- paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī.
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā.
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- sadergties Nelabi, pretīgi kļūt.
- peckelēties nemākulīgi krāsojot kļūt netīram.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- mikrokolons Neparasti maza lokzarna; var kļūt par nosprostojuma cēloni.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- piegraulāt Netīram kļūt (par govi).
- sakrepēt Netīram kļūt.
- sakrēpēt Netīram kļūt.
- salekšēt Netīram kļūt.
- iedoties Netīši kļūt devīgam, iedot vairāk.
- iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
- iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekleberēt Neveikli, lempīgi lecot iekļūt, ieiet; ieklibot.
- ievensties Neveikli, pusrāpus iekļūt.
- uztūļāties Neveikli, tūļājoties uzkāpt, nokļūt (uz kā, kam virsū).
- iemudoties Nevēlami iekļūt baumās.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- saģeibt Neveselam kļūt.
- bīdlūka Nevis verama, bet uz priekšu bīdāma lūka, pa kuru var nokļūt jahtas kajītē.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem); kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
- švurbt Nīkuļot; kļūt vājam, nespēcīgam.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apkūlāties No augšas kļūt dzeltenam, nodzeltēt.
- apglīdēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
- apglīmēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
- atdilt No lietošanas kļūt neasam.
- atkosties No lietošanas kļūt neasam.
- saķecēt No netīrumiem kļūt lipīgam.
- sadugāties no nogulsnēm kļūt duļķainam.
- noslempties No rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam.
- noslempēties No rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam.
- sagrilt No vecuma vājam kļūt vai saslīgt.
- apbriest No virspuses kļūt cietam.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam.
- saskrandāties Nodilt, kļūt skrandainam.
- skurvitsja Nodot, kļūt neuzticīgam.
- nošķetīties Nodusmoties, kļūt dusmīgam.
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- sagaust Nogurdināt, lēnam kļūt.
- izgurt Nogurt, kļūt apātiskam, gurdenam.
- aizgurt Nogurt, kļūt nogurušam.
- ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku.
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- dagādāties Nokļūt (aizgādāt sevi).
- doties nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
- aizmudīties Nokļūt (kur, parasti ar grūtībām).
- notikt Nokļūt (kur).
- papādēt Nokļūt (kur).
- sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
- iebaiļoties Nokļūt baiļu varā.
- torčaķ Nokļūt bezizejas stāvoklī.
- ustroitsja Nokļūt cietumā.
- iegrūtēt Nokļūt grūtībās.
- piegulēt bērnu nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai.
- apprāvīties Nokļūt labākā stāvoklī.
- (aiz)iet par tālu nokļūt līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- aizmigt Nokļūt miega stāvoklī.
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
- saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt.
- saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties.
- iekrist cilpā nokļūt nelaimē, briesmās, piedzīvot ko nepatīkamu.
- ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
- ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
- ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
- ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā.
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus.
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis.
- pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda, rīkoties nodevīgi.
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
- sadurties Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu).
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
- aizelsties Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu.
- noieties Nokļūt trūkumā, nabadzībā.
- ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties.
- apmuities Nokļūt zem kaut kā.
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
- iezarāties Nokļūt, iekļūt.
- papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā).
- aiztirzāt Nokļūt, klibojot, ar pūlēm šļūcot.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- atdabuities Nokļūt, nonākt.
- notapt Nokļūt, nonākt.
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt (1).
- aizbumbāt Nokļūt, sitot ķeģļus, sitot bumbu.
- patikt Nokļūt.
- uztapt Nokļūt.
- laišķēties Nolaisties, kļūt slinkam.
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
- sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam.
- aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai.
- apramstīties Nomierināties, kļūt mierīgam.
- izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt.
- sadraudzēties Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu); kļūt draugiem.
- būt (arī tikt) zirgā nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- tapt Nonākt, nokļūt; [tikt]{s:1692}.
- aiztapt Nonākt, tikt, nokļūt.
- kļūt Nonākt; nokļūt.
- noļenkarāties Nonēsāties, kļūt noskrandušam.
- notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam.
- aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst).
- nopekstēt Noplukt, kļūt netīram.
- atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam.
- noplekstēt Noplukt, nonīkt, netīram kļūt.
- nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- sasirmēt Nosirmot, kļūt sirmam.
- sasirmot Nosirmot, kļūt sirmam.
- nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt.
- nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt.
- apšmulīties Nosmērēties, kļūt netīram.
- noplekšķināties Nosmērēties, kļūt netīram.
- plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram.
- saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram.
- stremjaščijs Notiesātais, kas grib kļūt par zagli.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
- apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
- noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
- nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
- nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt.
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
- nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
- noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
- noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
- nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
- nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
- nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
- nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
- nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
- nočammāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nočollāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram.
- noķellāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noķollāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noļammāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram.
- noleskāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nomālēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram.
- nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram.
- nostrupēt Notrulināties (kļūt neasam).
- atstrupēt Notrulināties, kļūt īsākam, neasam.
- nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
- nomelnēt Novājēt un kļūt tumšākam (par cilvēku).
- izģiebt Novājēt, kļūt bālam.
- izmerlēt Novājēt, kļūt kalsenam.
- sazemēt Novājēt, kļūt pelēkam, melnam.
- nočepstēt Novājēt, kļūt vājam.
- nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt.
- izkutot Novalkāties, kļūt izdilušam.
- pievārgt Novārgt, kļūt nogurušam.
- izģidnēt Novārgt, panīkt, kļūt kalsnam.
- stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram.
- nošļeperēties Novazāties, kļūt netīram.
- vecēties Novecot, kļūt vecākam.
- balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
- nopūsties Nožūt, kļūt sausam (vējā) - par priekšmetiem, augiem.
- mitrināmais aparāts ofseta iespiedmašīnas daļa, kas neļauj starpelementiem kļūt uzņēmīgiem pret krāsu.
- atogot Ogojot atkļūt.
- tomotokija Operatīvā dzemdniecība, dzemdēšana ar griešanas palīdzību (piem., kad dzemdības ceļi par šauriem un auglis pa tiem ārā nevar izkļūt).
- attālās piekļuves pakalpojumi operētājsistēmas _Windows NT_ funkcija, kas ļauj lietotājiem piekļūt lokāliem tīkliem, izmantojot modemu _X.25_ savienojumu vai teritoriālā tīkla saiti.
- ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
- perfektibilisms Optimistiska mācība, ka cilvēce ir spējīga sevi izkopt un kļūt pilnīgāka un ka tā arī jau progresē šai virzienā.
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
- saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties.
- izlādēties Pagurt; kļūt nespējīgam.
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
- biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
- biezēt Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- labēties Pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.).
- novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
- slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
- niesēt Pakāpeniski kļūt neasākam.
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- smult pakāpeniski kļūt netīram.
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
- spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
- sārst pakāpeniski kļūt sārtākam.
- siksnēt pakāpeniski kļūt sīkstākam.
- sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- iesastiprinaties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam, parasti pēc slimības.
- iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- labēties Pakāpeniski kļūt veselam; veseļoties.
- nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- pāriet Pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
- iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki.
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
- pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- biezēt Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru).
- sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
- sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
- datu bāzes draiveris palīgprogramma, kas lietojumprogrammām un kompilatoriem ļauj piekļūt konkrētam datu bāzes formātam.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
- jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā.
- gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
- izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
- ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam.
- iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām.
- pārmežoņot Panīkt, kļūt par mežoni (par cilvēku).
- izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml).
- piedzimt Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
- pieradīties Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- iezīmēties Parādīties, kļūt uztveramam.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
- pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
- tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- ieskanēt Parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
- ieskanēties Parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
- kluss Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- priecīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- nodzīvot Parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
- pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt.
- pārvākties pārcelties, pārkļūt pāri.
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
- pielīt Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
- apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- eļļoties Pārklāties ar eļļu; kļūt eļļainam.
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- aizkraupēt Pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem).
- apmākties Pārklāties ar mākoņiem: kļūt mākoņainam.
- apglīzdēt Pārklāties ar mālu (glīzdu); (sala dēļ) kļūt stīvam, sastīvēt (par zemi).
- piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
- krept Pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram.
- izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
- pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu.
- sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
- pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
- pārgulēties Pārlieku guļot kļūt gļēvam, vārgam.
- izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties.
- pārzelēt Pārmērīgi dzeltenam kļūt (novīst).
- slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
- ņemt grožus savās rokās pārņemt iniciatīvu, vadību; kļūt par noteicēju.
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem.
- pārlidināties Pārpeldēt, plandot pārkļūt.
- noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam.
- dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
- aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
- praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
- sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
- maiņa Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
- atšmaukt Paslepus atkļūt.
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- pieņemties spēkā Pastiprināties; kļūt spēcīgākam.
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).
- atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
- nobozties Pavisam dusmīgam, nedraudzīgam kļūt.
- apvecēties Pazaudēt garšu, kļūt negaršīgam.
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
- nolētināt Pazemināt cenu, lētākam kļūt.
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
- piezemēties Pazemināties, kļūt ikdienišķam, parastam.
- sašļupt pazemināties, kļūt zemākam; sakristies.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko.
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1).
- apduzis Pēc ilgas stāvēšanas kļūt nederīgam, sapelēt.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties.
- piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
- stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
- sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
- iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
- ievajadzēties Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
- savajadzēties Pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- atrasties Pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī).
- iekvēloties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5).
- iedegties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
- uzpeldināt Peldinot nokļūt.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzplāvāt Peldot nokļūt uz (kā).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- piespānēties Piebāzties, kļūt piebāztam.
- tūst Piebriest, brangākam kļūt.
- pieskurbt Piedzerties, kļūt iereibušam.
- piereibties Piedzerties, kļūt reibuma pārņemtam.
- uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
- ielaizīties Pieglaimojoties, lišķējot iekļūt.
- pieplēsties Piekļūt (kur ielaužoties).
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
- daiet Piekļūt pie kā.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- dakļūt Piekļūt, aizkļūt.
- datikt Piekļūt; nokļūt (kaut kur).
- datapt Piekļūt.
- pietapt Piekļūt.
- pāriet Pieņemt citu reliģiju, kļūt par citas reliģiskas konfesijas piekritēju.
- ķerēt Pieņemt netīrumus, kļūt netīram.
- iztauvēties Pieņemties tuklumā, kļūt tuklam, korpulentam.
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
- izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam.
- iesālīties Piesātināties ar vārāmo sāli, kļūt sāļam.
- piesūcināšanas šķidruma caurlaidība piesūcināšanas šķidruma spēja iekļūt koksnē piesūcināšanas laikā, kas raksturo piesūcināšanas ātrumu.
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
- piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1).
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1).
- sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
- iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam.
- salasēt piesūkties ar mitrumu (un kļūt viscaur slapjam).
- piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
- apmirkt Piesūkties ar šķidrumu (no visām pusēm), kļūt mitram.
- papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu; kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
- sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- uzmest spuru piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam.
- pilnēt Pilnam kļūt (par Mēnesi).
- pilnēties Pilnam kļūt (par Mēnesi).
- sapilēt Piloša šķidruma iedarbībā kļūt slapjam.
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
- aizpilēt Pilot aizkļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- sadzīvāties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- sadzīvoties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- sasadzīvāties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- trūkāt Plaisāt, kļūt saplaisājušam (par ādu).
- sprēgt plaisāt, sprēgāt, kļūt saplaisājušam.
- šķirboties plaisāt, šķirbainam kļūt.
- sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
- izplānēt Plānam kļūt.
- plikt Plikam, nabagam kļūt.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- krevēt Plīst, plaisāt, kļūt saplaisājušam.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- daplūkt Plūcot nokļūt līdz kādai vietai.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- slēgtā porainība porainība, ko rada slēgtās poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
- slēgtās poras poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- atslēgas atkopšana process, kas ārkārtas situācijā ļauj piekļūt šifrētiem datiem.
- pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
- šnargaļāt Puņķoties, kļūt puņķainam.
- šnargļāt Puņķoties, kļūt puņķainam.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- kolaties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
- kolāties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
- kolēties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
- znotēties Radoties, kļūt par znotu.
- pieejas kods rakstzīmju un ciparu virkne, kas ļauj lietotājam piekļūt datoram.
- aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- atrāpot Rāpojot atkļūt šurp; rāpojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- ierāpāties Rāpojot iekļūt (kur iekšā).
- norāpāt Rāpojot nokļūt.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrāpties Rāpties prom; rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp; rāpjoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
- celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
- aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- straumēt reālajā laikā pārraidīt no viena punkta otrā datu, audioinformācijas vai videoinformācijas vienmērīgu plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
- iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1); kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
- izmiekšēties Refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
- izmiekšķēties Refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
- stūbt Reibt, kļūt apreibušam.
- izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
- uzņēmumu apvienošanās reorganizācijas variants - divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku, vai lai iegūtu izšķirošu ietekmi pār citiem tirgus dalībniekiem.
- retēt Retam kļūt, retināties.
- atrībināt Rībinot atkļūt (parasti par braucēju ratos).
- bozties Riesties, veidoties; riešoties, veidojoties kļūt lielākam, kuplākam, vērties vaļā (piemēram, par ziediem).
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp; rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizritēt Ritēt prom; ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.).
- aizbrucināt Rīvējot ļaut kaut kam aizkļūt.
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
- izarakties Rokoties izkļūt.
- Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
- skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- izurbulēties Rūgstot kļūt šūnainam, porainam.
- izurbaļāties Rūgstot kļūt šūnainam.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- sasūrot Rūgtam kļūt.
- matu ruļļi rullīši, uz kuriem uztin matus, lai tie kļūtu cirtaini.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju).
- nospicēties Saasināties, kļūt smailam.
- recēt Sabiezējot kļūt par recekli.
- želēt Sabiezējot kļūt par želeju; recēt.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- saklesēt Sabiezēt un kļūt negaršīgam (par ēdienu).
- aiztumēt Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt.
- satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
- dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā).
- sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
- sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam.
- saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
- izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot.
- bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
- sakokoties Sacietēt, kļūt kokveidīgam, cietam.
- sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
- sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
- iekaisties Sadusmoties, kļūt dusmīgam.
- piesapūsties Sadusmoties, kļūt īgnam.
- saērcināties Sadusmoties; kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
- uzgrumbāties Sagrumboties, kļūt nelīdzenam.
- uzgrumboties Sagrumboties, kļūt nelīdzenam.
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
- gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam.
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam.
- slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
- aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam.
- iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums.
- saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- sapickāt Sakristies, kļūt glīzdainam.
- sapickāties Sakristies, kļūt glīzdainam.
- sapļekāt Sakristies, kļūt glīzdainam.
- nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
- nobēdāt Sākt bēdāties, kļūt skumjam.
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- aizbozties Sākt dusmoties, kļūt īgnam.
- glitināt Sākt gļotāt, kļūt gļotainam.
- sagrebēt Sākt izjukt, kļūt nestabilam.
- ieacoties Sākt kļūt acainam (par sieru, to gatavojot).
- klieķēt Sākt kļūt glīzdainam (par maizi).
- gļotot Sākt kļūt gļotainam.
- jēlēt Sākt kļūt jēlam 1(2).
- mežoņot Sākt kļūt mežonīgam.
- trakt Sākt kļūt neprātīgam, trakam.
- sājēt sākt kļūt rūgtam.
- mīknāt Sākt kļūt siltākam (pēc auksta laika, sala).
- kamot Sākt kļūt skābam.
- ieķirmēt Sākt kļūt tārpainam.
- saļobīties Sākt ļodzīties, kļūt nestabilam, nedrošam.
- pacelt galvu Sākt no jauna darboties, kļūt rosīgam, aktīvam.
- aizdilt Sākt nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam.
- aizčākstēt Sākt novīst, pārkoksnēties, izčākstēt, kļūt porainam.
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
- apseglot Pēgasu sākt rakstīt dzejas, kļūt par dzejnieku.
- piereibt Sākt reibt; kļūt reibuma pārņemtam.
- sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt.
- atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā.
- ķebloties Sākt uzsūkt mitrumu un kļūt mikla, lipīgam.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
- sasalt ledū Sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem).
- iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
- izsalot Salā kļūt irdenam (parasti par sniegu).
- izlīkt Saliekties, līkam kļūt.
- knubt Salīkt, kļūt līkam.
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- zilināties Salstot kļūt zilganam.
- iesūrēt Sāļam kļūt.
- iesūrināties Sāļam kļūt.
- iesūrīties Sāļam kļūt.
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- sabēgt samazināties, īsākam kļūt, zust.
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
- tikt viegli cauri samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- izļerēt Samirkt, kļūt mīkstam.
- apmult Samulst, apjukt, kļūt muļķīgam.
- apgremzties Saniknoties, kļūt dusmīgam.
- saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā.
- saplāties saplacināties, kļūt plakanam.
- saplakties saplacināties, kļūt zemākam.
- uzplaisāt Saplaisāt, kļūt plaisainam.
- atpluskāt Saplaisāt, nelīdzenam kļūt.
- noskrēdāt Saplīst, kļūt saplaisājušam.
- noplēkšēt Sapūt un cietam kļūt.
- pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
- sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- sārtīties sārtoties, kļūt sarkanīgam.
- aizskapstēt Sarūsēt; kļūt nespodram, blāvam, apsūbēt.
- sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- sastingt (arī sasalt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- sakruvežot Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam.
- sakruvežoties Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam.
- iešust Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- sabuzt Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- izšļurgt Saslapināt, mitrumā kļūt mīkstam.
- sakrevēt Saslimt, kļūt neveselam.
- sašvakot Saslimt, kļūt vājam.
- aiztvankt Sasmakt, kļūt sliktam (sacīts par gaisu).
- salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt.
- saķepēt sasmērēties, kļūt netīram.
- salekšķēt Sasmērēties, kļūt netīram.
- samužināties Sasmērēties, kļūt netīram.
- sapuņķēties Sasmērēties, kļūt netīram.
- sapuņķoties Sasmērēties, kļūt netīram.
- nošērvēt Sasmērēties; kļūt netīram; pārklāties ar netīrumiem.
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- apskrēdāt Sasprēgāt, kļūt saplaisājušam netīrības vai asa vēja iedarbības dēļ.
- saklipt Sastingt, notirpt, kļūt nejūtīgam.
- sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- nošļurgt sašļukt (4), dusmās kļūt nomāktam.
- greļāties Satraukties, kļūt nemierīgam.
- izpurpēt Satrunēt, drupanam kļūt.
- izrapēt Satrunēt, kļūt porainam.
- sakalst kramā sausumā kļūt ļoti cietam.
- iecirst nagus dubļos savas rīcības dēļ nokļūt nepatīkamā stāvoklī.
- sapinkāties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- dzestrs Savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- omulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- patīkams Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- pārdzīvot Savienojumā ar "savu laiku": kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- sālsstabs Savienojumos "pārvērsties sālsstabā", "pārvērsties par sālsstabu": kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
- iekundzēties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt par noteicēju.
- aizzaļot Sazaļot, kļūt zaļam.
- sagruzt Sažūt, kļūt viegli sairstošam.
- apbimbāties Sejai kļūt slapjai no asarām (bērnu valodā).
- litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē.
- panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
- Mirušo grāmata senēģiptiešu reliģisko un maģisko rakstu krājums, kuros doti norādījumi, lūgsnas u. c., kā mirušajam izkļūt caur pazemi un nonākt līdz nemirstībai; rakstīta ap 6. gs. p. m. ē.
- Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
- Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam.
- atsēņot Sēņojot atkļūt.
- sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros.
- rimdināt Sildīt (tā, lai kļūtu remdens).
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam.
- atkust Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.).
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
- priekšgalsistēma Sistēma, kas parasti ir izveidota klienta datorā, lai piekļūtu aizmugursistēmas serverī uzglabājamiem datiem.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- dzidroties Skaidroties, kļūt gaišākam, tīrākam.
- sadirsēties Skaisties, dusmīgam, ļaunam kļūt.
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
- saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
- sīkstināt skopam kļūt.
- uztekāt Skraidot uzkļūt.
- lēvurot Skrandainam kļūt, nolietoties.
- nosknarēt Skrandainam kļūt.
- ņērbt Skrandainam, noplīsušam kļūt.
- laminektomija Skriemeļu loku izņemšana, lai piekļūtu muguras smadzenēm vai lai atbrīvotu tās no spiediena.
- atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sasust skumjam kļūt.
- šlabt Slābt, kļūt slābanam.
- noslapt Slapjam kļūt.
- izļēpt Slapjumā izmirkstot kļūt mīkstam.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
- atslēpot Slēpojot atkļūt šurp; slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieblēdīties Slepus vai ar mānīšanos iekļūt (kur iekšā).
- aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā).
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- nosazagties Slepus, zagšus nokļūt.
- atslidot Slidojot atkļūt šurp; slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzslidināties Slidojot, slidinoties nokļūt uz.
- atslīdēt Slīdot atkļūt šurp; slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atslidēt Slīdot atkļūt.
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizslidot Slidot prom; slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
- slīkt Slīgt, kļūt garākam (par audumu, apģērbu).
- saārstēt slikti ārstējot kļūt vēl slimākam.
- pārslimāt Slimības dēļ kļūt tādai, kam izraisās spontāns aborts.
- saķeipt Slimojot pavisam vārgam kļūt.
- izlempēties Slinkam, laiskam kļūt.
- šervēt smērēties, netīram kļūt.
- aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā).
- sociālpedagoģiskā viktimoloģija sociālās pedagoģijas nozare, kas pēta cilvēka reālās vai potenciālās iespējas kļūt par nelabvēlīgas socializācijas upuri.
- atsoļot Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- noplūsnēt Spalvainam kļūt.
- čenčerē sasalt spēcīgā salā kļūt cietam.
- stingrēties Spēcīgākam, stingrākam kļūt.
- iegaismoties Spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam; īsu brīdi spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam.
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
- apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties.
- iespiesties Spiežoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
- uzspirināties Spirinoties nokļūt (uz kā).
- atsprakstēt Sprakstot atkļūt šurp; sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp; spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
- iespraukties Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
- izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspraukties Spraucoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp; sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- plaisāt Sprēgāt (par ādu); kļūt lādam, kur sprēgā āda (par ķermeņa dalām).
- plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
- aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
- saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
- stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- iebliesties Steigā ierasties, iekļūt.
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
- izstīvēties Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties.
- augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
- smeilties stiepties, smailākam kļūt.
- pārstīvēt Stingam, stīvam kļūt.
- sastengroties stingram kļūt.
- sadzēdēt stingram un cietam kļūt.
- noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- sapempt Stipri uztūkt, kļūt pumpainam, bumbuļainam.
- stengrot Stiprināties un kļūts stingrākam.
- norumbēt Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām).
- norumbēties Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām).
- paurēties Strādīgi un taupīgi dzīvojot kļūt pārticīgam.
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml).
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- apstreipuļot Streipuļojot apkļūt apkārt.
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur.
- uzklenderēt Streipuļojot uzkļūt.
- padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- apstūrēt Stūrējot apkļūt apkārt.
- aizsūkties Sūcoties nokļūt aiz (kā).
- svītrēties svītrainam kļūt.
- mācīties Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).
- šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
- šebēties šķebēties, kļūt nelabi.
- atšķerbināt Šķebināt, kļūt pretīgam.
- spurgulot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
- spurguļot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem.
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
- atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aizšūpoties Šūpojoties (transportlīdzelī) nokļūt.
- uzvalstīties Šūpojoties uz augšu un uz leju uzkļūt.
- ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
- ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
- aiz deviņiem zieģeļiem tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
- aiz trejdeviņām (arī deviņām, septiņām) atslēgām (arī zieģeļiem) tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
- aiz septiņiem (arī deviņiem, trejdeviņiem) zieģeļiem tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
- aiz deviņām atslēgām tā, ka citi nevar piekļūt (piemēram, glabāt, turēt).
- atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem.
- kramplauzis Tāds urķis, kas cenšas nesankcionēti piekļūt datoru sistēmai vai tīklam; ļaunprātīgs sistēmu aizsardzības līdzekļu uzlauzējs.
- caurstaigājams Tāds, kam iespējams vai nepieciešams iet cauri, lai nokļūtu kur (parasti par telpām).
- kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
- nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs.
- briedīgs Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks; tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik augsts, arī tik nepieejams, ka tur grūti vai neiespējami nokļūt.
- neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
- nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu; tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā; arī uzmācīgs (1).
- hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
- izmanīgs Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus; tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
- bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei; riskants.
- mazbīstams tāds, kas var kļūt bīstams tikai īpašos apstākļos.
- necaurejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
- pieejams Tāds, kur var nokļūt, pie kā var pieiet (parasti par vietu); tāds, kas ir ērti sasniedzams.
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- ievirsties Tapt, kļūt, pārvērsties.
- ievirst Tapt, kļūt.
- vilinātājs tas, pret ko izraisās patika, interese, vēlme pie tā nokļūt, būt u. tml.
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū).
- aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attecēt Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- noļukšāt Teciņus, sīkiem soļiem skrienot, nokļūt.
- datorlauzis Tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmi izmanto, lai nepilnvaroti piekļūtu aizsargātiem resursiem.
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
- vārtu telpa (arī rūme) telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā).
- lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- attenterēt Tenterējot atkļūt šurp; tenterējot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aiztenterēt Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
- izairdināties Tiekot apstrādātam, kļūt irdenam (par augsni).
- atsalaisties Tiekot asinātam, kļūt mīkstam (piemēram, par tērauda rīku).
- sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
- izaecēties Tiekot ecētam, kļūt irdenam.
- tikt Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- tapt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- nogurt Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni).
- sasaslaucīties Tiekot izmantotam slaucīšanai, kļūt netīram.
- atsakapāties Tiekot lietotam kapāšanai, kļūt neasam.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- nostrīķēties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par izkapti).
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens).
- iesanasāties Tiekot lietotam, kļūt piemērotākam izmantošanai.
- padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu).
- izastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt garākam, arī vaļīgākam (piemēram, par apģērbu, tā daļām).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu).
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
- izasisties Tiekot sistam, kapinātam, kļūt plānākam (piemēram, par izkapts asmeni).
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni).
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu).
- izaplēsties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam.
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- žvigot Tikai uz mirkli parādīties (kļūt redzamam).
- mirt Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
- izkaražoties Tikt galā, kļūt gatavam.
- nākt (kāda) rokās tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
- palielināties Tikt palielinātam, kļūt lielākam (par laukumu, teritoriju u. tml.); refl. --> palielināt (1).
- (no)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura tikt pārdotam ūtrupē; kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- (no)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura tikt pārdotam ūtrupē; kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu; pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam; piesnigt.
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- skatīt (arī redzēt) (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- (vaigu) vaigā skatīt (redzēties, tikties u. tml.) tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- redzēt (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attipināt Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml).
- uzgrandīt Tīrot, beržot un kasot aizkļūt līdz virsmai.
- autasasinofilija tīšām nokļūt nāvīgā situācijā, lai gūtu seksuālu uzbudinājumu.
- nosprogot Tīties, sacirtāties, kļūt sprogainam, pārklāties ar cirtām.
- uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
- klamburēties Tricinot kļūt vaļīgam.
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri.
- kūdrāt Trūdēt, kļūt irdenam, veidoties par kūdru.
- pārtrūdēt Trūdot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- pārtrepēt Trūdot, pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- rapēt Trunēt, kļūt porainam.
- pārtrunēt Trunot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- pārtrupēt Trupot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- melzt Tumšam kļūt.
- iepurināties Turīgam kļūt.
- sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u. tml.
- iegarot Tvaikojot vai izgarojot iekļūt iekšā.
- sadukt tveicīgam kļūt.
- vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
- pieurbties Urbjot vai urbjoties piekļūt (pie kā).
- apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
- paviedēt Uz brīdi kļūt redzamam.
- iesirdīties Uz ilgāku kļūt dusmīgam (ļaunam).
- iedzirdēties Uz īsu brīdi kļūt dzirdamam (atskanēt).
- pavīdēt Uz īsu brīdi kļūt vāji sajūtamam (par smaržu).
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paņirbt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paplaiksnīt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam.
- pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
- aizšilierēties Uz laiku kļūt šķietami apkārtējo pasauli neredzošam.
- pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
- pamirt Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
- apsavelties Uzbaroties, kļūt apaļākam.
- dasabarāties Uzbaroties, lai kļūtu tuklāks.
- satukloties uzbaroties, tuklam kļūt.
- pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu).
- spirgļoties Uzjautrināties; kļūt možam, jautram.
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas.
- uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
- saliesmot Uzliesmot, kļūt liesmu pārņemtam.
- notūkt Uzpampt, kļūt visai treknam.
- apčabināt Uzpurināt, uzčubināt (gultu, lai tā kļūtu mīkstāka).
- nostāties uz kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- nostāties uz savām kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- pabriest Uzsūcot mitrumu, kļūt mazliet lielākam.
- piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā; piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam.
- ievesties Vairākkārt atkārtojoties, kļūt par ierastu.
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem.
- sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
- polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai.
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
- novājēties Vājam, liesam kļūt.
- merlēt Vājēt, kļūt kalsnākam.
- panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
- izdzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- nodzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- notrakot Vājprātīgam kļūt; sajukt prātā.
- nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram.
- valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki).
- varmākas - upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
- švakot Vārgam, nespēcīgam kļūt.
- ievirt Vāroties daļēji iztvaikot, kļūt biezākam.
- ievārīties Vāroties kļūt biezākam.
- miltāt Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem).
- miltot Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem).
- nosavāļāties Vārtoties kļūt netīram (parasti par zirgu).
- laupītājbites Vecākās darbabites, kas bezienesuma periodā mēģina iekļūt vājāko saimju stropos un zagt medu.
- uzzaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, arī to kopumu).
- sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt, parasti pilnīgi, zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- tapt Veidoties (stāvoklim, attieksmei); [kļūt]{s:1689}.
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku).
- briest Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
- tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
- iemanīties Veikli iekļūt (kur iekšā).
- aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
- saitiņa verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā; kopula.
- attīstīties Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- tikt sveikā cauri viegli izkļūt no visām nepatikšanām.
- starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants.
- sakumīties vienlaicīgi būt par kūmām (kristot bērnu), kļūt par sānkūmām.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- ieeja Vieta, kura paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vilkties (arī rauties) kamolā Vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievēro lamam (par dzīvniekiem).
- noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2).
- paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā).
- kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri.
- kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
- tikt Virzīties, lai nokļūtu (pie kāda).
- uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
- uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- izvilkt aiz matiem visādi palīdzot, atvieglināt kādam sasniegt vēlamo rezultātu, izkļūt no grūta stāvokļa.
- apdrakšt Visapkārt kļūt mitram un mīkstam.
- papildpakalpojumi visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori.
- transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
- izazagties Zagšus izkļūt.
- aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
- atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
- bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; balēt (1).
- bālēties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; bālēt, balot; balināties.
- balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam.
- bāloties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam, gaišākam; bālēt, balināties.
- ruzēt Zaudēt krāsu, balēt; kļūt brūnganam.
- aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
- mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem).
- nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
- nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
- savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- nozilināties Zilam kļūt.
- noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
- sazvaigznīt Zvaigžņotam kļūt.
- sazvaigznīties Zvaigžņotam kļūt.
- sazvaigznoties Zvaigžņotam kļūt.
- iežūt Žūstot kļūt biezākam (parasti par šķidrumu).
- kramt Žūstot kļūt cietam.
- pārsakļauties Žūstot kļūt greizam, saliekties (piemēram, par kokmateriāliem).
- apžūt Žūstot kļūt mazliet sausākam.
- izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku).
- nožūt Žūstot kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
- sažūt Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
kļūt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV