nosušķēties
nosušķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosušķējos | nosušķējamies | nosušķējos | nosušķējāmies | nosušķēšos | nosušķēsimies |
| 2. pers. | nosušķējies | nosušķējaties | nosušķējies | nosušķējāties | nosušķēsies | nosušķēsieties, nosušķēsities |
| 3. pers. | nosušķējas | nosušķējās | nosušķēsies | |||
Pavēles izteiksme: nosušķējies (vsk. 2. pers.), nosušķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosušķējoties (tag.), nosušķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosušķētos
Vajadzības izteiksme: jānosušķējas
Kļūt ļoti netīram.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādā reizē zema Dzirnavu ielas vārtu telpa, kur citkārt labi ja tupētu nosušķējies kaķis, deva patvērumu raibai sabiedrībai — kādi septiņi cilvēki te tagad nīka, greizi noraudzīdamies dabas stihijā.
- Iesācis dzert, viņš nerimās nedēļām, nosušķējās un aptašķījās, ka bail skatīties.
- Tur viņi ir nosušķējušies, bet ar raksturu un aktīvi močī pa ielu apkrāvušies ar visādām tarbām un mantām.. nu kā tādi pasaku tēli.