nosušķēt
nosušķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosušķēju | nosušķējam | nosušķēju | nosušķējām | nosušķēšu | nosušķēsim |
| 2. pers. | nosušķē | nosušķējat | nosušķēji | nosušķējāt | nosušķēsi | nosušķēsiet, nosušķēsit |
| 3. pers. | nosušķē | nosušķēja | nosušķēs | |||
Pavēles izteiksme: nosušķē (vsk. 2. pers.), nosušķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosušķējot (tag.), nosušķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosušķētu
Vajadzības izteiksme: jānosušķē
Kļūt ļoti netīram; nosušķēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat nesaodīšu — paies dažas dienas, un viņa smaka izzudīs, paliks vienīgi klibā Viļņas baloža sūdainā, nosušķētā smaka.