apslapināties
Lietojuma biežums :
apslapināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apslapinos | apslapināmies | apslapinājos | apslapinājāmies | apslapināšos | apslapināsimies |
2. pers. | apslapinies | apslapināties | apslapinājies | apslapinājāties | apslapināsies | apslapināsieties, apslapināsities |
3. pers. | apslapinās | apslapinājās | apslapināsies |
Pavēles izteiksme: apslapinies (vsk. 2. pers.), apslapinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslapinoties (tag.), apslapināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslapinātos
Vajadzības izteiksme: jāapslapinās
1.Refl. → apslapināt.
2.Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suns, kas nav par sevi pārliecināts, šādā situācijā apslapināsies.
- Plecā uzmetot bisi, žagodamās medniece nepārbaudīja, vai pēkšņi nav apslapinājusies.
- – Tu tikai neapslapinies.
- Trīs kara tiesnešu parakstītajā secinājumā norādīts, ka " puisēns, kurš raizējies par savu dzīvību un izjutis spēcīgu stresu, apslapinājies".
- Viņa mani papurināja un aizgāja, bet acīmredzot aizejot bija atstājusi kaut no sevis, jo es turpināju kratīties, galva sitās pret grīdu, un es zināju, ka esmu apslapinājies, bet arī tas bija pieciešami, patiesībā interesanti, jo citādi nekā slienas — jaunais šķidrums bija mana ķermeņa temperatūrā, līdz izžuva un sāka kniest, un turklāt tas viss notika tālu prom, un tad parādījās Neglītais Bils, un viņa seja bija pilnīgā čupā.