apslaucīt

apslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).

1.1.Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.

2.apvidvārds Slaukot (ar slotu), pavirzīt zem kā.

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri