apmirkt
apmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmirkstu | apmirkstam | apmirku | apmirkām | apmirkšu | apmirksim |
| 2. pers. | apmirksti | apmirkstat | apmirki | apmirkāt | apmirksi | apmirksiet, apmirksit |
| 3. pers. | apmirkst | apmirka | apmirks | |||
Pavēles izteiksme: apmirksti (vsk. 2. pers.), apmirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmirkstot (tag.), apmirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmirktu
Vajadzības izteiksme: jāapmirkst
Piesūkties ar šķidrumu (no visām pusēm), kļūt mitram.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad liek katlā pāra karotes cūku tauku, liek gaļu virsū un sacep no abām pusēm glīti brūnu; pēc tam pielej katlā vārošu ūdeni, kā gaļa vispār apmirkst.