apmirt
apmirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmirstu | apmirstam | apmiru | apmirām | apmiršu | apmirsim |
| 2. pers. | apmirsti | apmirstat | apmiri | apmirāt | apmirsi | apmirsiet, apmirsit |
| 3. pers. | apmirst | apmira | apmirs | |||
Pavēles izteiksme: apmirsti (vsk. 2. pers.), apmirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmirstot (tag.), apmiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmirtu
Vajadzības izteiksme: jāapmirst
1.Nomirt (par daudziem vai visiem).
2.apvidvārds Paģībt, pamirt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmiruši, nodzērušies, tup pie televizora, upes vai garāžā?
- Draugi vai nu apmiruši, vai aizbēguši, vai nezināmi.”
- Pēc kara sākās liela sērga, kuras laikā apmira liela daļa līvu.
- "Ede, Milda jau apmirušas," Marija nosaka.
- Mirkli telpā palika kluss, it kā visi būtu apmiruši.