apmirgot
apmirgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmirgoju | apmirgojam | apmirgoju | apmirgojām | apmirgošu | apmirgosim |
| 2. pers. | apmirgo | apmirgojat | apmirgoji | apmirgojāt | apmirgosi | apmirgosiet, apmirgosit |
| 3. pers. | apmirgo | apmirgoja | apmirgos | |||
Pavēles izteiksme: apmirgo (vsk. 2. pers.), apmirgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmirgojot (tag.), apmirgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmirgotu
Vajadzības izteiksme: jāapmirgo
1.Mirgojot apgaismot.
2.Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
3.apvidvārds Mazliet aplaistīt.
Avoti: LLVV, EH