apmīņāt
apmīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmīņāju | apmīņājam | apmīņāju | apmīņājām | apmīņāšu | apmīņāsim |
| 2. pers. | apmīņā | apmīņājat | apmīņāji | apmīņājāt | apmīņāsi | apmīņāsiet, apmīņāsit |
| 3. pers. | apmīņā | apmīņāja | apmīņās | |||
Pavēles izteiksme: apmīņā (vsk. 2. pers.), apmīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmīņājot (tag.), apmīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmīņātu
Vajadzības izteiksme: jāapmīņā
1.Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
2.Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
Avoti: LLVV