apmilzt
apmilzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmilstu | apmilstam | apmilzu | apmilzām | apmilzīšu | apmilzīsim |
| 2. pers. | apmilsti | apmilstat | apmilzi | apmilzāt | apmilzīsi | apmilzīsiet, apmilzīsit |
| 3. pers. | apmilst | apmilza | apmilzīs | |||
Pavēles izteiksme: apmilsti (vsk. 2. pers.), apmilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmilstot (tag.), apmilzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmilztu
Vajadzības izteiksme: jāapmilst
1.Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
2.apvidvārds Kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļmallapas ir labas vil cējas , tādēļ tās liek uz apmilzu miem
- Metaņa dienā nedrīkst šūt , lai pirksti neapmilzt
- Ja pirkstā ierauta skabarga un tā apmilzusi appūžņojusi , liek klāt čūsku novalku , tad skabarga pati izskrienot laukā
- Ja pirksts apmilzis ap pūžņojis , tad liek virsū ceptu sī polu , arī tabaka lapu ar medu un bieži potvasku
- Ja pirkst ierauta skabarga un t apmilzusi appšģ ojusi , liek kl t 9 šsku novalku , tad skabarga pati izskrienot lauk E