apmilzt
Lietojuma biežums :
apmilzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
2.apvidvārds Kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri