apmigloties
apmigloties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmiglojos | apmiglojamies | apmiglojos | apmiglojāmies | apmiglošos | apmiglosimies |
| 2. pers. | apmiglojies | apmiglojaties | apmiglojies | apmiglojāties | apmiglosies | apmiglosieties, apmiglosities |
| 3. pers. | apmiglojas | apmiglojās | apmiglosies | |||
Pavēles izteiksme: apmiglojies (vsk. 2. pers.), apmiglojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmiglojoties (tag.), apmiglošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmiglotos
Vajadzības izteiksme: jāapmiglojas
1.Refl. → apmiglot1; tikt apmiglotam.
1.1.Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt neskaidram (par apziņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fantazējot vien par šādām iespējām prāts apmiglojās, grima saldā sapņojumā.
- Noliecoties pār vannu, spožie niķeļi uz mirkli acu priekšā apmiglojās.
- Drīz Mediveišas acis apmiglojās, skatiens izdzisa.
- Viņas seja sakritās un dažās sekundēs novecoja, viņas deguns izstiepās, viņas acis apmiglojās.
- Griesti, kuros viņš vairs neredzēja sevi; no visas tās viņu dzīvošanās tie bija apmiglojušies.