apmiglotājs
apmiglotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmiglotājs | apmiglotāji |
| Ģen. | apmiglotāja | apmiglotāju |
| Dat. | apmiglotājam | apmiglotājiem |
| Akuz. | apmiglotāju | apmiglotājus |
| Lok. | apmiglotājā | apmiglotājos |
apmiglotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmiglotāja | apmiglotājas |
| Ģen. | apmiglotājas | apmiglotāju |
| Dat. | apmiglotājai | apmiglotājām |
| Akuz. | apmiglotāju | apmiglotājas |
| Lok. | apmiglotājā | apmiglotājās |
1.Cilvēks, kas apmiglo (2).
Avoti: LLVV