nosirmot
nosirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosirmoju | nosirmojam | nosirmoju | nosirmojām | nosirmošu | nosirmosim |
| 2. pers. | nosirmo | nosirmojat | nosirmoji | nosirmojāt | nosirmosi | nosirmosiet, nosirmosit |
| 3. pers. | nosirmo | nosirmoja | nosirmos | |||
Pavēles izteiksme: nosirmo (vsk. 2. pers.), nosirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosirmojot (tag.), nosirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosirmotu
Vajadzības izteiksme: jānosirmo
Kļūt sirmam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāda meitenītei nelaime, kādas bēdas mātei, tēvs uzreiz nosirmojis…
- Viņam kļuva mazliet žēl, ka puisis dienas beigās būs nosirmojis.
- Un kolonna stāv sniega klajuma vidū, kas pievakarē noslēpumaini nosirmo.
- Mets LeBlanks jau sācis nosirmot, taču viņa fiziskā forma ir lieliska.
- Apmatojums ir melns, bet ar gadiem tas var nosirmot.