iedzeltēt
iedzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedzeltēju | iedzeltējam | iedzeltēju | iedzeltējām | iedzeltēšu | iedzeltēsim |
| 2. pers. | iedzeltē | iedzeltējat | iedzeltēji | iedzeltējāt | iedzeltēsi | iedzeltēsiet, iedzeltēsit |
| 3. pers. | iedzeltē | iedzeltēja | iedzeltēs | |||
Pavēles izteiksme: iedzeltē (vsk. 2. pers.), iedzeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedzeltējot (tag.), iedzeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedzeltētu
Vajadzības izteiksme: jāiedzeltē
Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naga daļa var iedzeltēt, bet kaite neizraisa sāpes.
- Ja tomēr nagi ir īpaši lūstoši un iedzeltējuši, ieteicams uzlikt gēla nagus.
- Šķiet, ja jau galdauts stāv skapī, gan jau tas ir tīrs un kārtīgs, tomēr, ja nav ilgi lietots, var gadīties, ka tas iedzeltējis vai sasmacis, tāpēc jāizmazgā vēlreiz.
- Pusaizvilkts tamborēts, iedzeltējis aizkars.
- Parkā uz taciņām jau parādās iedzeltējušas lapas, vēja brāzmas ar lietus mākoņiem ir daudz biežāki viesi mums virs galvām.