sarūgtēt
sarūgtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarūgtēju | sarūgtējam | sarūgtēju | sarūgtējām | sarūgtēšu | sarūgtēsim |
| 2. pers. | sarūgtē | sarūgtējat | sarūgtēji | sarūgtējāt | sarūgtēsi | sarūgtēsiet, sarūgtēsit |
| 3. pers. | sarūgtē | sarūgtēja | sarūgtēs | |||
Pavēles izteiksme: sarūgtē (vsk. 2. pers.), sarūgtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarūgtējot (tag.), sarūgtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarūgtētu
Vajadzības izteiksme: jāsarūgtē
Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No turienes viņš redzēja ne tikai ķildu, bet, tumsā iespiedies, matīja arī to, kā ļaundari meklē pēc akmens, bet tur, tumsā, sarūgtējušas skaudības izraisīta ļauna prieka pārņemts, viņš nezin kāpēc rīkles galā apspieda saucienu, ar kuru gribēja draugu brīdināt par briesmām, kas tūdaļ atskries pa gaisu.
- , un neklausīja viņa uzstājīgajām prasībām vienreiz pārstāt dzert to savu kafiju, atcirzdama, ka labprāt atteiksies no kafijas, ja tikai Gordona kungs viņai te, Viļņā, pagādās kokoatlu, taču Viļņa jau nav nekāda Gdaņska vai Karaļauči, un šeit viņas reiz iecienīto rūgto Rietumindijas gardumu – šokolādi – nebija iespējams dabūt, tad kas viņai atlika – tikai turku kafija, ko aptiekās pārdeva kā līdzekli pret gremošanas traucējumiem, un pēc Vīnes uzvaras pār turkiem šīs mantas netrūka, un labi, ka viņa rīkojās apdomīgi, iepirkdama lielus krājumus, jo tagad zviedru kara dēļ atkal neko nebija iespējams dabūt, bet lāsīte tā rūgtuma mazītiņā apzeltītā krūzītē uzreiz pēc dienvidus bija vienīgā bauda, pēc kuras viņas sarūgtējusī diena iemantoja šādu tādu saldumu, bet aizvien vārgākās acis pat atvērās platāk.