sarūgt
sarūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarūgstu | sarūgstam | sarūgu | sarūgām | sarūgšu | sarūgsim |
| 2. pers. | sarūgsti | sarūgstat | sarūgi | sarūgāt | sarūgsi | sarūgsiet, sarūgsit |
| 3. pers. | sarūgst | sarūga | sarūgs | |||
Pavēles izteiksme: sarūgsti (vsk. 2. pers.), sarūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarūgstot (tag.), sarūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarūgtu
Vajadzības izteiksme: jāsarūgst
1.Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Īgns, neapmierināts.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī citus apšļakstīt ar skābo garastāvokli kā ar sarūgušu ķīseli?!
- Bet principā vistuvākais salīdzinājums šai garšai ir – sarūgusi miso pasta.
- Uz galda stāvēja glāze piena, un piens jau bija sarūdzis.
- Pēc tam katls ar sarūgušo zupu jāliek uz plīts un jāvāra.
- Parasti tos jau var pazīt pēc ģīmjiem, sarūguši un piepūtušies.