Paplašinātā meklēšana

Meklējam pī.

Atrasts vārdos (816):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

pī mezoni

Atrasts skaidrojumos (9506):

dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā.
in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
in folio (papīra) pusloksnes formātā.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
skrāpīte Abruskrāpīte.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
Ačupe Acupīte - upe Latvijā.
Ačupīte Acupīte - upe Latvijā.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
unsauts Adata pīpes tīrīšanai.
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot.
rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
spītespēc Aiz spītības.
trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt.
aizrakāt Aizkārpīt.
aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt.
aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
aizrežģīt Aizlāpīt.
saštapēt Aizlāpīt.
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam).
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
aizregžt Aizpīt.
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
atgausēt Aiztaupīt.
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum").
Aquilegia alpina alpīnā ozolīte.
Crenobia alpina alpīnā planārija.
Polygonum alpinum alpīnā sūrene.
Linaria alpina alpīnā vīrcele.
Eryngium alpinum alpīnā zilpodze.
Erigeron alpinus alpīnais jānītis.
Podocarpus alpinus alpīnais podokarps.
Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
alpinia Alpīnijas.
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata").
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
kalnākāpējs Alpīnists.
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts.
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
ķuģis Apdrupusi pīpe.
Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija.
zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem.
atspīdumgaisma Apgaismojums acu atspīduma radīšanai.
dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija.
strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
lāpeklis Apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts.
tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
apenis Apīnis.
grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās.
apīnis Apīņi.
apīža Apīši.
apīzes Apīžas.
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt.
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
žaronuķ Apkrāpt, dalot laupījumu.
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu.
apvaražot Aplāpīt.
spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana.
grābsna Aplaupīšana.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo.
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo.
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt.
aplupināt Aplaupīt, izlaupīt.
nolupīt Aplaupīt, izlaupīt.
razuķ Aplaupīt.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
Entoloma aprile aprīļa sārtlapīte.
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
cietpaurains Aprobežots; truls; ietiepīgs.
spīļapskava Apskava, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām.
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
apliesmot Apspīdēt.
nospīlēt Apspīlēt, nospiest.
saspīlēt Apspīlēt.
apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
zibznēt Apstarot, apspīdēt.
iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu.
nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt.
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt.
saželināt Aptašķīt, aptraipīt.
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
notīņāt Aptīt, appīt.
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
nosleķēt Aptraipīt ar asinīm.
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu).
ķiept Aptraipīt, apbružāt.
nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt.
nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt.
nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt.
nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt.
nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt.
notemēt Aptraipīt, apbružāt.
saķezināt Aptraipīt, apbružāt.
makulēt Aptraipīt, apgānīt.
šķiezt Aptraipīt, apmētāt.
nožakāt Aptraipīt, apsmulēt.
satraipīt Aptraipīt, apsmulēt.
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt.
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt.
ķizināt Aptraipīt, aptriept.
apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt.
aptraipelēt Aptraipīt, nosmērēt.
sapačkāt Aptraipīt, nosmērēt.
šņurgāt Aptraipīt, nosmērēt.
piesvīnīt Aptraipīt, nosmulēt.
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
smorķēt aptraipīt.
apsmulēt Aptraipīt.
apsmurgāt Aptraipīt.
aptriept Aptraipīt.
apvārtīt Aptraipīt.
noluzēties Aptraipīt.
nomuit Aptraipīt.
nopicināt Aptraipīt.
nošmurgulēt Aptraipīt.
piemārnīt Aptraipīt.
saļeskāt Aptraipīt.
svīlēt Aptraipīt.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem.
saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties.
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
apsasmulēties Aptraipīties.
apsmērēties Aptraipīties.
gānīties Aptraipīties.
nošmurgulēties Aptraipīties.
šņurgāties Aptraipīties.
mīzalens Aptraipīts, apsmulēts.
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli).
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš.
fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem.
bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā.
bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
stilpt Ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept.
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
ķuļķēt Ar grūtībām, lempīgi iet.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
kalapīt Ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko).
saspīlāt Ar koku piespiest, iespīlēt.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
sūdājs Ar mēsliem notraipīts.
metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
empīrisks Ar novērojumiem un eksperimentiem iegūts, piem., empīrisks konstatējums.
olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
zīlaiņš Ar pērlēm, spīguļiem apgādāts.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
pīnots Ar pīnēm rotāts; ar matu lentām rotāts.
norāvots Ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts).
uzurķēties Ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
nospīdēt Ar spīdumu pārspēt.
vizuliņš Ar spīguļiem izšūts meitenes vainags.
spiguļot Ar spīguļiem rotāties.
stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
tāsainis Ar tāsīm appīts pods.
traveja Ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām).
vēžupe Ar vēžiem bagāta upīte, strauts.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā. Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
zušupīte Ar zušiem bagāta upīte.
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi.
klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls.
ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms.
atpīšas Arkla ilksis; apīža.
atpīši Arkla ilksis; apīža.
atpīžas Arkla ilksis; apīža.
spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
Sorbus x arnoldiana Arnolda pīlādzis.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai.
maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka.
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka.
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka.
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
Psathyrella velutina asarojošā spīgulīte.
kā ar īlenu asi, sāpīgi.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā.
saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu.
sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības.
ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām.
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks.
bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus.
grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
baby-bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi.
grīnbeki ASV papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti.
spoils-system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
atstari Atblāzma, atspīdums.
apblāzmojums Atblāzmojums, atspīdums.
manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts.
atkārnīt Atkārpīt.
atskārpīt Atkārpīt.
pārtraipīt Atkārtoti notraipīt, nosmērēt.
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
patapināt Atlikt, pietaupīt.
inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks.
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem).
ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
atcapāt Atnākt (lācgā, lempīgā gaitā).
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
ademcija Atņemšana, laupīšana.
izplicināt Atņemt, aplaupīt.
pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu).
atpilis Atpīlis.
vēlulis Atpīlis.
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
izšinkavāt Ātri izlietot, netaupīt.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt.
nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot (4).
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
varžāt Ātri, pavirši lāpīt, šūt.
varžot Ātri, pavirši lāpīt, šūt.
savaržāt Ātri, pavirši salāpīt, sašūt.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
tropīns Atropīna hidrolīzes produkts.
delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā.
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
epifānija Atspīdēšana, parādīšanās.
atstarot Atspīdēt (1).
lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot.
atviesties Atspīdēt, parādīties.
atspīst Atspīdēt.
atšvist Atspīdēt.
atšvitēt Atspīdēt.
atgaisma Atspīdums, atblāzma.
atspīda Atspīdums, atspulgs.
žibins Atspīdums, gaišs plankums.
saiguls Atspīdums, vizma, zaiga.
atvizma Atspīdums.
spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt.
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
spulgoņa Atspulgs, atspīdums, atblāzma.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
šķirba Atšķirība, starpība.
diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
apķēriens Attapība, atjautība, izpratnes ātrums.
attapens Attapība.
attapiens Attapība.
attapīgums Attapība.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
izmanīgs Attapīgs, veikls.
izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās.
dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
reversā projekcija attēla projicēšana no aizmugures cauri caurspīdīgam ekrānam
aversā projekcija attēla projicēšana no priekšpuses uz necaurspīdīga ekrāna.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi.
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana.
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
Musala Augstākā virsotne Bulgārijā ("Musala") un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m.
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu.
fizikālā nivelēšana augstumu starpības aprēķināšana pēc barometra vai hipsometra rādījumiem.
lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus.
eldenēt Aust pīnes.
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti.
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
falafels Austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu pīrāgs vai bumbiņas; falāfels.
žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača.
žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete.
kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
pašmērķēšanas galviņa automātiska mērīšanas ierīce raķetēm mērķa meklēšanai un trāpīšanai tajā.
pašmērķēšana Automātiska mērķa meklēšana un trāpījuma precizēšana raķetes lidojuma laikā.
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
Foksbora regulators automātisks vakuuma regulētājs papīrmašīnas sūckastēs.
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
bālēties Bāli atspīdēt.
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
pālums Bāls atspīdums pie debesīm.
ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi.
rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis.
Lupinus albus baltā lupīna.
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi.
blist Baltot, spīdēt.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
žvūkšķis Baltvēdera pīle.
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs.
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt.
pukot Bārt, sadusmot, spītēt.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs.
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
benzītis benzodiazepīns.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī.
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām.
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
broškāt Beržot aptraipīt.
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.
bezrūpīgums Bezrūpība (1).
bezrūpīgums Bezrūpība (2).
sekuritate Bezrūpība, miers, drošība.
nerūpība Bezrūpība.
laide Bezrūpīga dzīve.
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt.
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs.
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
pofigisms Bezrūpīgums, vienaldzība.
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
lācenes Biezas lāpītas bikses.
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea").
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus").
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis").
camarophyllus Biezlapītes (1).
chamarophyllus Biezlapītes.
tiliaea Biezlapītes.
plagāns Biezpiena pīrāgs.
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos.
tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot.
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība.
dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
dravniecība Biškopība.
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
blāzgnums Blāzma, atspīdums.
blāznums Blāzma, atspīdums.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu.
ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā.
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
noslucēties Brienot notraipīties.
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp pīkst. 12 un 2 pēcpusdienā.
bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums.
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana.
daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem.
grūtspārne Brūnkaklis jeb meža pīle, mercene.
raudive Brūnkaklis, mežapīle.
rudkaklis Brūnkaklis, mežapīle.
raudalīte Brūnkaklis, nirpīle.
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
gop-stop Bruņota laupīšana.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
čečens Bruņots laupītājs.
Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu.
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem.
burlaka Burlaks, laupītājs.
rūtiņu burtnīca burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
dumpjot Būt dumpīgam.
gražot Būt kaprīzam, ietiepīgam.
līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
cimperlēties Būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties.
lepot Būt saīgušam, sapīkušam.
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam.
staipīties Būt staipīgam (1).
stiepties Būt staipīgam (1).
stīgot Būt staipīgam (1).
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās.
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds.
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai.
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs.
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses).
mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem.
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana (angļu "Source routing transparent").
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
skočs Caurspīdīga līmlente.
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
operētājsistēma TOPS caurspīdīgā operētājsistēma (angļu "transparent operating system").
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
tēns Caurspīdīga, ļoti plāna drāna.
TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport").
savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai.
optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
naīdas Caurspīdīgi tārpiņi uz ūdens augiem.
žagata Caurspīdīgs akmens.
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
vizieris Caurspīdīgs sejas vairogs.
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
košs Caurspīdīgs, dzidrs.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
klārs Caurspīdīgs.
klīrs Caurspīdīgs.
transparents Caurspīdīgs.
transparence Caurspīdīgums.
transparency Caurspīdīgums.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
Aythya fuligula cekulpīle.
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos.
likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
brizenes Cezalpīnija krāsošanai.
bruzenes Cezalpīnija krāsošanai.
caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints.
ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts.
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme.
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
sakolēt Cieši savilkt un sapīt.
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
blieķis Cieta, lipīga mālzeme; klons.
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu.
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt.
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas.
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
zvinacis Cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
pīpētājs Cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators.
robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
draudze Cilvēku grupa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings.
kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings.
glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe.
amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka.
elukubrēt Čakli un rūpīgi izstrādāt.
orderčeks Čeks, kas izdots kā orderpapīrs.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
čops Čopīgs.
čugunka čuguna taupības krāsniņa.
čygonka čuguna taupības krāsniņa.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas.
Sorbus decora daiļais pīlādzis.
caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra.
paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā.
acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
pārkapelēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt.
pārkaplēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt.
pārlasīt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izlasīt.
pārravēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izravēt.
pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus).
pārbungāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi kult ar vāli.
pārmizot Daļēji, arī ne visai rūpīgi mizot.
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
pārskrāpēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi pārkaplēt.
puspīts Daļēji, pa pusei pīts.
žokle Darba ratu spīle jeb šķēre.
kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
spīde Darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1).
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī.
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
Apo Darbīgs vulkāns Filipīnās, Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku.
cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
šmullēt Darīt netīru; traipīt.
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
pinējs Darītājs --> pīt.
spīdzinātājs Darītājs --> spīdzināt; mocītājs.
dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
dārzniecība Dārzkopība.
hortoloģija Dārzkopība.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
dārzniecība Dārzkopības uzņēmums.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās.
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Asote Dārzupīte.
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums.
adresējamā atmiņa datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums.
sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā.
multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus.
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem.
dalītā datoru sistēma datoru sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem datoriem, kuri darbojas neatkarīgi un izpilda kopīgu darbu.
elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
sinhronais tīkls datoru tīkls, kurā visi sakaru kanāli tiek sinhronizēti, izmantojot kopīgus taktimpulsus.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji.
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas.
tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu.
datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts.
multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
pupurēt Daudz lāpīt.
sveilēt Daudz pīpēt.
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna.
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna.
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
poliloģija Daudzrunība, pļāpība.
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana.
palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas.
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
jezakonitīns Dažu kurpīšu sugu alkaloīds.
bioluminiscence Dažu organismu spēja spīdēt.
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi.
deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli.
augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
aptimsāšana Debess spīdekļa aptumsums.
aptimsums Debess spīdekļa aptumsums.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās.
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā.
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
ūranografija Debesu spīdekļu apraksts.
zvīlēt Dedzināt, spīdēt.
fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū).
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem.
aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
spīdaliņa Dem. -- spīdaļa.
aukliņāt Dem. --> auklēt; nēsāt klēpī.
lukturīte Dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma.
papīrgroziņš Dem. --> papīrgrozs.
pīķītis Dem. --> pīķis.
pīlīte Dem. --> pīle.
pīlēniņš Dem. --> pīlēns.
pīnīte Dem. --> pīne.
pīpiņa Dem. --> pīpa.
pīpelis Dem. --> pīpe (nicinoši).
pīpīte Dem. --> pīpe.
pīpenīte Dem. --> pīpene.
pīpkannīte Dem. --> pīpkanna.
pīrādziņš Dem. --> pīrāgs.
pītīte Dem. --> pīte.
pītenītis Dem. --> pītenis.
spīganiņa Dem. --> spīgana.
spīgulītis Dem. --> spīgulis.
spīlīte Dem. --> spīle; kabe 2(3).
upelis Dem. --> upe; strauts, neliela upīte.
Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte.
esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu.
ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, iespīlēšanai.
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot.
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
tapīgs Devīgs, iztapīgs.
elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra.
Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību.
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
sakrilegijs Dievnama aplaupīšana; Dieva zaimošana.
bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs.
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka.
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji.
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti.
tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei.
kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija.
ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu.
skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām.
šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu.
ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība.
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere.
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu.
savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
lāpāms Divd. --> lāpīt.
nolāpīts Divd. --> nolāpīt.
pārspīlēts Divd. --> pārspīlēt.
saspīlēts Divd. --> saspīlēt.
spīdošs Divd. --> spīdēt.
uzspīlēts Divd. --> uzspīlēt.
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon").
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram.
robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu.
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu.
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
Aconitum x cammarum divkrāsu kurpīte.
Kalnezers Divpīļu ezers Asares pagastā.
Rhizophagus bipustulatus divplankumu māņspīdulis.
Nitidula bipunctata divpunktu spīdulis.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
kontaktelektrodzinējspēks Divu kontaktā esošu metālu potenciālu starpība.
gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā.
salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība.
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
tadorna Dižpīles.
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
bumāgi Dokumenti; papīri.
starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.
emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām.
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu.
nesadera Domstarpības, nesaderība.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka.
pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt.
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4).
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
sadalījums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums ir šī kopa un kuras apakškopām nav kopīgu elementu.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē.
Drikšņu peisa Drikšņu pīsa.
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
tepča Drukns, lempīgs cilvēks.
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā.
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks.
buntavniecisks Dumpīgs.
dumpniecisks Dumpīgs.
pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina.
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
Misgurnus fossilis dūņu pīkste.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi.
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
bozīgs Dusmīgs, īgns, sapīcis; nelaipns.
piekt Dusmoties, sapīkt.
ķerkstēties Dusmoties, skaisties, pīkt.
sadrūvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
sadruvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu.
Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem.
anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
cypripedium Dzegužkurpītes.
akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija.
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte.
Aconitum lasiostomum dzeltenā kurpīte.
Lupinus luteus dzeltenā lupīna.
dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram.
krējumes Dzeltenās pīpenes.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka.
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā.
sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
sūkļpapīrs Dzēšpapīrs.
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu.
koss Dzidrs, caurspīdīgs.
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums.
doburs Dziļāka vieta īsu līču upītēs.
Filipīnu dziļvaga dziļvaga Filipīnu jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums — 10540 m zjl., ceturtā dziļākā dziļvaga pasaulē.
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus; papīra dzirnavas.
papīra dzirnavas dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā.
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte.
lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, kurus audzē lopkopības produktu ražošanai vai izmantošanai darbā.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
gaismas orgāni dzīvnieku orgāni, kam piemīt spīdēšanas jeb bioluminiscences spēja.
galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā.
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
dzīvot zaļi (arī zili zaļi) dzīvot bezrūpīgi.
dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus).
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
žebi Egļu zari žoga pīšanai.
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
šiša Ēģiptiešu ūdenspīpe.
eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi.
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja.
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.).
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā.
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā.
Volta loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā.
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
elektroietaise Elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai.
pjezodevējs Elektroierīce, kurā rodas potenciālu starpība, ja to saspiež vai stiepj.
mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs.
ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē.
sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē.
eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
enterocēle Embrija ķermeņa dobums, kas veidojas no primārās zarnas izspīlējuma.
pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās.
konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē.
empīriķis Empīrisma (1) piekritējs.
empīricists Empīrisma piekritējs.
fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos.
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
eremopyrum Eremopīres.
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum").
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas).
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints.
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers.
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers.
Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers.
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas.
Dūņezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Kulpenes ezers ezers Susāju pagastā, platība — 13,0 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~300 m; Kulpines ezers; Kulpīnes ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai.
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
falāfels Falafels - austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu pīrāgs vai bumbiņas.
pīķfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles pīķi.
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.
Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums.
PHL Filipīnas, valsts trīsburtu kods.
hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m.
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv).
mizložņa Filipīnu mizložņa - māņmizložņa.
PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
filipīnieši Filipīnu Republikas pamatiedzīvotāji.
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
filtrprese Filtrs ar filtrējošu šķērssienu, kas darbojas ar spiedienu starpību.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
serdenis Finierkluča lobīšanas atlieka, kuras minimālais diametrs atkarīgs no lobmašīnas darbvārpstas iespīlēšanas sprūdu diametra.
agrikultūrfizika Fizika, piemērota zemkopībai.
pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības.
manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā); manierība (2).
oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs.
kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa.
sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes.
monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa.
monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns.
glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās.
kollodija papīri fotogrāfijā lietoti papīri attēlu kopēšanai no negatīviem.
luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra.
reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni.
pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus.
infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu.
bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu.
matēts papīrs fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās.
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība.
augstskanīgs Frāžains, pārspīlēti patētisks.
joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
nodomnīce Gādīgā, rūpīgā.
ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
čopīgs Gādīgs, rūpīgs.
sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam.
pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
gaidulīte Gaigala, nirpīle.
gaigaliņa Gaigala, nirpīle.
gaigaliņš Gaigala, nirpīle.
gaigalis Gaigala, nirpīle.
gaigalīši Gaigala, nirpīle.
gaigalītis Gaigala, nirpīle.
gaigals Gaigala, nirpīle.
gaigulis Gaigala, nirpīle.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas.
indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts).
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
gāle Gaismas atspīdums.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
mirdzeklis Gaismas avots, kas spīd.
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija.
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai.
lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma.
balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu.
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
gaišīties Gaiši atspīdēt.
markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt.
plaiksna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā.
plaisna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā.
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze.
architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem.
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram.
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce.
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
nātrija spuldze gāzizlādes spuldze; pildīta ar nātriju, kas sildīšanas ietekmē iztvaiko un spīd ar dzeltenu gaismu.
atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā.
diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
Gb Gilberts (magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība).
salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda.
glaims Gleims - slidens, glums, lipīgs.
miņardisms Gleznā rūpīga sīkumu izstrādāšana.
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās.
diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa.
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
satens Gluda, spīdīga drēbe, savāds atlass.
glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni).
velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam.
spilkans Gluds un spīdīgs.
spilks Gluds un spīdīgs.
spoguļparkets Gluds, spīdīgs parkets.
moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu.
glīdens Glums, lipīgs.
glīds Glums, lipīgs.
recekļains Glums, lipīgs.
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
glums kā vēdzele gļotains, lipīgs; slidens; viltīgs, liekulīgs.
reveranss godbijības vai iztapības izpausme.
pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs.
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
žļogas Gorīšanās, staipīšanās.
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
gurņāties Gorīties, staipīties.
izžorīties Gorīties, staipīties.
šlaukāties Gorīties, staipīties.
svaigstīties Gorīties, staipīties.
žļogāties Gorīties, staipīties.
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
nogrābāt Grābājot notraipīt.
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla.
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa.
anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums.
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu.
špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām.
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā.
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā.
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru.
zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa.
pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi.
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs.
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība.
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība.
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
sapīķnieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sapīķe" iedzīvotāji.
fildekoss Groda kokvilnas dzija ar zīda spīdumu; to izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
tarte Groziņpīrāgs, vaļējais pīrāgs.
ķocis Grozs (parasti pīts).
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
šķina Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
šķinaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
šķīnaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli.
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām.
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
pelnīt maizi ar muti gūt sev labumu, lišķējot kādam, iztapīgi runājot.
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs.
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts.
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
Aconitum henryi Henrija kurpīte.
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
Sorbus hybrida hibrīdpīlādzis.
paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki.
hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī.
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā.
ierindots attēls hiperteksta iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iebūvēta grafikas daļa, ko ar pārlūkprogrammas palīdzību izspīdina displeja ekrānā vienlaicīgi ar šo dokumentu.
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns.
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne.
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai.
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to.
koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji").
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
makimono horizontāli zīda vai papīra tīstokļi, ko Japānā izmantoja gleznošanai.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi.
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas.
apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem).
ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties.
iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem).
ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku).
kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība.
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt.
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
netaisnīgs karš iekarošanas, laupīšanas karš.
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs.
šķērsgrieze Iekārta papīra, vai cita materiāla sagriešanai.
dekulators Iekārta papīrmasas deaerācijai papīra ražošanas procesā.
fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju.
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
ielaidīt Ielāpīt, izšūt.
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
brigants Ielu laupītājs Itālijā.
ielepīt Iemest (ar ko lipīgu).
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
mulstiķis Iemutis (pīpes).
procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.
aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties.
aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties.
aizapīkstēties Iepīkstēties.
iepinkstēties Iepīkstēties.
iepiekt Iepīkt.
ielepīt Iepildīt (ko lipīgu).
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
iepīpināt Iepīpēt.
iepiņķēt Iepīt (2).
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.).
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt.
pestīt iepīt, iejaukt.
sapīņāt iepīt, iejaukt.
ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
sakankalēt Iepīt, savedināt.
iepenterēt Iepīt.
iesieties Iepīties (1).
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
iepeinēties Iepīties.
slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
kaltavas Ierīce cilvēku spīdzināšanai.
aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes.
astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
aizspiednis Ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles.
pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
bolometrs Ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai.
rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas.
giljotīna Ierīce papīra griešanai un smalcināšanai.
garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
kanālu koncentrators ierīce, kas apvieno vairāku datu pārraides kanālu ietilpību un ļauj pārraidīt to pašu datu plūsmu pa mazāku kanālu skaitu.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
ķīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti.
ķīļšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti.
spīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo galu, to saspiežot.
klemmklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo trosi, to saspiežot.
klemmšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem.
spīļšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem.
centrmezgls Ierīce, kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas datoru zvaigžņtīklos.
fotorakstlicis Ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu.
piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
ietinamais papīrs iesaiņojamais papīrs.
murzāt Iesaistīt, iepīt.
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzspīgot Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties.
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu).
moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
iespīst Iespīdēt.
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot.
aizspīdināt Iespīdināt, iedegt.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
perfektors Iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm.
rotācijas mašīna iespiedmašīna, kurā iespiedpapīrs virzās starp diviem rotējošiem cilindriem.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot.
tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu.
spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
saspīlēt Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
iekniebt Iespīlēt.
iekniept Iespīlēt.
uzžņaugties Iespīlēties.
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
satītīt Iespītēt.
satītīties iespītēties.
iebilsties Iespītēties.
iekosties Iespītēties.
saspīlēties Iespītēties.
iespīte Iespītība.
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt.
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
ieklemmēt Iestiprināt skrūvspīlēs.
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt.
siroties Iet laupīt, izlaupīt.
koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem.
dazums Ietaupījums, atlicinājums.
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā.
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
aizkrāt Ietaupīt.
ieekonomēt Ietaupīt.
ielaicīt Ietaupīt.
iepāst Ietaupīt.
uztapināt Ietaupīt.
apcirkšņi Ietiepība, stūrgalvība, niķi.
ietielība Ietiepība, stūrgalvība.
ietielīgums Ietiepība, stūrgalvība.
ietiepums Ietiepība, stūrgalvība.
tiepums Ietiepība, stūrgalvība.
ietieliņš Ietiepība.
stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
lepoties Ietiepīgi pastāvēt (uz ko), klīrēties.
drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
stīvēties Ietiepīgi pretoties.
bumbāt Ietiepīgi raudāt.
žīpstēt Ietiepīgi raudāt.
ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem).
grazis Ietiepīgs, nerātns bērns.
čamains Ietiepīgs, nesapratīgs.
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs.
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
dižgalvīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
ietielīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
pašprātīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
storīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
upārts Ietiepīgs.
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
iestīvēties Ietiepties, iespītēties.
ietirvēties Ietiepties, iespītēties.
ietītīties Ietiepties, iespītēties.
tilpība Ietilpība.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
ņiebt Iežņaugt, iespīlēt.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
bogns Īgns, saīdzis, sapīcis, nelaipns.
grežīgs Īgns; nepatīkams; ietiepīgs; grežņica.
grežņica Īgns; nepatīkams; ietiepīgs.
fosfolipāze Ikviens enzīms, kas katalizē fosfolipīdu (lecitinu) estersaites hidrolīzi.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
nospiesties Ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam.
sašļaustīties Ilgāku laiku staipīties.
satiepties Ilgāku laiku tiepties, iespītēties.
nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
atlāpīt Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
atziest Ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
saspiegt Ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele).
izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
atropinizācija Ilgstoša ietekmēšana ar atropīnu.
priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.).
klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1).
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
obžys ilksis spīļu arklam.
apliži ilkši spīļarklam.
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
impeachment Impīčments.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka.
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka.
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur.
samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā.
akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā.
ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs.
medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
pārvede Indosaments - žiro prasījuma tālāknodošanas forma vērtspapīru tiesībās.
megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti.
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas.
klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu.
diafanometrs Instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai.
meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
čaduks Instruments vīzu pīšanai.
sfigmobolometrs Instruments, ar ko nosaka pulsa viļņa enerģiju pēc pulsa spiediena un kādas artērijas sienu saspīlējuma.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu.
slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
angiektīds Intradermāls mezglveida vēnu paplašinājums, kas veidojas no vēnulām; konstatējams grūtnieču kāju ādā kā sāpīgi ādas pacēlumi.
sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi.
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
explicit Ir galā (papīra tīstoklis), ir attīts, beigu formula vecos rokrakstos un spiedumos.
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka.
aizpīkstēt Īsi iesvilpties, iesīkties, izdot pīkstīgu skaņu.
meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms.
džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam.
lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
nospīdināt Īsu brīdi spīdināt un pabeigt spīdināt.
paspīdināt Īsu brīdi spīdināt.
nospīguļot Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
paspīguļot Īsu brīdi spīguļot.
pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
vīpsnēt Īsu mirkli spīdēt, zaigot.
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
Pinus pinea Itālijas priede jeb pīnija.
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās.
izspīdēt Izbeigt spīdēt.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
reljefspiedums Izcilspiedums - attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
appīpēt Izdot naudu par papirosiem, cigāriem; nopīpēt.
aizcipstēties Izdot pīkstošu skaņu.
aizcipt Izdot pīkstošu skaņu.
aizspīkstēties Izdot pīkstošu skaņu.
atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties.
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties.
uzspraudīties Izgreznoties (ar lētiem spīguļiem).
lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans.
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust.
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi).
izdukāt Izkašņāt, izkārpīt.
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
izķepīt Izķēpīt.
poperēt Izlabot, lāpīt.
reparēt Izlabot, salāpīt.
pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks.
emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
pārdarināt Izlāpīt, pārtaisīt.
izalavīties Izlāpīties.
izlupināt Izlaupīt, aplaupīt.
ķīckāt Izlaupīt, aplaupīt.
plinderēt Izlaupīt, aplaupīt.
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt.
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai.
(pa)ķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
kombinētās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir kopīgi locekļi un bāzes.
secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze.
paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis.
palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram.
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
izlaupīt Izņemt (konfekti no papīra).
izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
izpīņāt Izpīt.
izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai.
raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur).
applēst Izplēst (izspīlējot).
izspīrināt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
izspīrīt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
makroloģija Izplūdusi, garumā izstiepta runa; pļāpība.
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā.
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
rūgtināt Izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
kveldināt Izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
iegriezties sirdī izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to.
zīlot Izrotāt, izšūt ar pērlītēm, spīguļiem.
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt.
spīvāt Izsmiet, spītēt.
likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt.
iztempt Izspīlēt.
uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
iztītīties Izspītēties, izniķoties.
iztirvēties Izspītēties, iztielēties.
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm.
izslaicīt Izstaipīt, pastiept.
nolāpāt Izstaipīties (par audumu).
izslaicīties Izstaipīties, izstiepties.
iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu).
atstaipīties Izstaipīties.
izarozīties Izstaipīties.
izarūzāt Izstaipīties.
izrozīties Izstaipīties.
sašļaucīties Izstaipīties.
sašļaukāties Izstaipīties.
sažļaudzīties Izstaipīties.
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
izstilpēt Izstiept, izstaipīt.
stiepuļot Izstiept, izstaipīt.
stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
netaupība Izšķērdība, taupības trūkums.
nesauķīgs Izšķērdīgs, netaupīgs.
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
izpoikāt Izšūt, izlāpīt.
izgadība Iztapība.
vēlestība Iztapība.
izpatapu Iztapīgi.
pakalpīgs Iztapīgs.
izticināties Iztaupīties, izskopoties.
aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi.
nonkonformisms Izturēšanās stils, kuram raksturīga jebkura citu piedāvāta viedokļa un pastāvošās kārtības noliegšana, autoritāšu neatzīšana, nepiekāpība diskusijās.
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
zīmēšanas papīrs izturīgs, stipri līmēts papīrs ar gludu vai rievainu virsmu; lieto zīmēšanai ar zīmuli, tušu vai akvareļkrāsām.
printeris izvadierīce, kas no datora saņem kodētus datus, tos pārveido lasīšanai piemērotā formā un uz papīra vai citā vidē izveido atbilstošu tekstu vai grafiku.
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
evaginācija Izvirzīšanās, izspīlēšanās.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
Iša Ižupīte, Libes pieteka.
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars.
alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene.
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra.
varžīties Jaukties, pīties.
viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem.
Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte.
meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte.
diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
noteiktais integrālis jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība
nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā.
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam.
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā.
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē.
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle.
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību.
orderkonosaments Kā orderpapīrs izdots konosaments.
pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana.
gālacīte Kāda ar spīdošām acīm.
krička Kāda meža pīļu suga.
ņirva Kāda meža pīļu varietāte vai lokāls nosaukums.
pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
pakaule Kāda pīļu suga.
krīkle Kāda savvaļas pīļu suga.
kriklīte Kāda savvaļas pīļu suga.
spīgace kāda, ar spīdošām acīm.
zīlaine Kāda, kas ar pērlēm, spīguļiem izgreznota.
dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju.
kopvaloda Kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos.
dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
iepīpināšana Kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi.
gore Kādas meža pīļu sugas apzīmējums.
kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.
asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju.
dabrava Kāds ar notraipītām drēbēm.
spigacis Kāds, ar spīdīgām acīm.
špigacis Kāds, ar spīdīgām acīm.
lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
šekšēlis Kāds, kas ir aptraipījies.
grimža Kāds, kas ir ietiepīgs, niķīgs.
skarbe Kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
skarbis Kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
trešelnieks Kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem.
urkņis Kāds, kas rūpīgi iedziļinās problēmās.
sveļķis kāds, kas velk dūmus no pīpes.
ķūsis Kāds, kurš ģērbies pārāk apspīlētā apģērbā.
pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
parozīties Kādu brīdi gorīties, staipīties.
palāpīties Kādu brīdi lāpīties.
pasnāt Kādu brīdi lēnām un lempīgi iet.
pagumzāt Kādu brīdi neveikli un lempīgi kustēties.
pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
paplāvāt Kādu laiku atspīdēt, paspīdēt.
nopļaustīties Kādu laiku rūpīgi pļaut.
Teesdalia nudicaulis kailā sinepīte jeb kailstublāja tīsdeilija.
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis").
kvoroba Kaite, lipīga slimība.
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
apkakāt Kakājot aptraipīt.
apkakāties Kakājot aptraipīties.
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
diagrammu papīrs kalandrēts, līmēts papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju; lieto reģistrējošos aparātos un elektronisko skaitļošanas mašīnu izvadīšanas iekārtās.
Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā.
Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks).
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
klausma Kalpība.
služa Kalpība.
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe.
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe.
pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt.
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks.
Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte.
zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu.
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
Carduelis flammea kaņepīša "Acanthis flammea" nosaukuma sinonīms.
kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina").
Acanthis cannabina kaņepītis, ķeģu suga.
kaņepju putns kaņepītis.
kaņepjputniņš Kaņepītis.
kaņepputniņš Kaņepītis.
uzkapāt Kapājot trāpīt (kam).
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai.
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
manubijas Kara laupījums.
kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums.
pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka.
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
Aconitum carmichaelii Kārmaikla kurpīte.
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
aizkārpīt Kārpīt ciet.
atkārpīt Kārpīt nost.
aizkārpīt Kārpīt prom.
atkārpīt Kārpīt vaļā.
kārnīt Kārpīt, kašņāt.
karpīt Kārpīt.
kārpt Kārpīt.
skārpīt Kārpīt.
bokāties Kārpīties pretim.
pīrināties Kārpīties pretim.
kārnīties Kārpīties, kašņāties.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu.
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka.
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka.
bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu.
ieslānis Kārtaini cepumi vai pīrāgi; pildījuma kārta.
izkārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt (augsni ar spīļarklu).
riktīgai Kārtīgi, rūpīgi.
akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs.
aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām.
buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks.
buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu.
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte.
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai.
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā.
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai.
sapoņķināt Kaut kā, pavirši sapīt, satīt.
šļakans Kaut kas liels un lempīgs.
blazāns Kaut kas liels, lempīgs, miesās izplūdis.
jezda Kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs.
ķibekls Kaut kas lipīgs.
dirbeklīgs Kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
smalkfajanss Keramikas izstrādājums ar baltu, porainu un necaurspīdīgu drumstalu.
rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu.
kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
rūtiņu klade klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot.
našļava Klēpī nesamais.
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija.
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
varkšēt Klusām un ietiepīgi raudāt.
pīkstuļot Klusītēm pīkstēt.
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
gaišoties Kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt.
ielepoties Kļūt ietiepīgam.
pabūgt Kļūt jutīgam, arī sāpīgam.
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
atmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties.
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
klesēt Kļūt lipīgam un netīram.
nočurēt Kļūt lipīgam.
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
saķebloties Kļūt miklam, lipīgam.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
nosvīlēties Kļūt netīram, aptraipīties.
sableķoties Kļūt netīram, notraipītam.
sasaziesties Kļūt netīram, notraipītam.
norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasasmērēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurgāties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurkāties Kļūt netīram, notraipīties.
piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
loskāties Kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi).
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
sušķēties Kļūt netīram, traipīties.
izčīčēt Kļūt plānam, caurspīdīgam (par nonēsātu veļu).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties.
atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
uzspītēties Kļūt spītīgam.
apspodrināties Kļūt spodram (spožam, spīdīgam).
ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
pasamaitāties Kļūt vārīgam, sāpīgam (par ķermeņa daļām, organismu).
saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
saspurāties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspuroties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
sasāpēt Kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties (1).
saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
mehāniskais satvērējs knaibļu vai spīļu veida satveršanas mehānisms.
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.).
knupķins Knupītis (1).
knupis Knupītis (2).
soska Knupītis; zīdāmais pups.
zīdesis Knupītis.
upītieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā.
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
kocene Koka pīle (savvaļas pīļu pievilināšanai).
svirloks Koka pīpe garā kātā.
virlaps Koka pīpe garā kātā.
virloks Koka pīpe garā kātā.
virlups Koka pīpe garā kātā.
kocene Koka pīpe.
krieķis Koka pīpe.
kuļķītis Koka pīpe.
luļļa Koka pīpe.
klemme Koka skava; skrūvspīles.
defibrators kokapstrādes iekārta, kurā sašķiedro nomizotu papīrmalku.
papīrmalka kokmateriāli (gk. tievkoksne), ko izmanto papīra ražošanai.
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem.
defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā).
epuraea Kokspīduļi.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
Lupinus arboreus kokveida lupīna.
briljantīns Kokvilnas audekls ar atlasa spīdumu.
satīns Kokvilnas audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka.
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu.
grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu.
civitas Komūna, kā pilsoņu kopība, arī tauta, tās nometne un vēlāk pati pilsonības tiesība.
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
faņčiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs.
faņķiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs.
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
siloss Konservēta spēkbarība (lopkopībā).
konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos.
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības.
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
dabiskā konvekcija konvekcija, kurā viela pārvietojas temperatūras starpības ietekmē.
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus.
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu.
dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem.
kopkrājums Kopējais uzkrājums, kopējie ietaupījumi.
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai.
vienkopējs Kopējs, kopīgs.
vienotne Kopība; studentu savienības veids.
vienkopība Kopība.
viskopa Kopība.
asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
vietsēži Kopienas, kas līdz ar zemkopības attīstību apmetās uz patstāvīgu dzīvi vienā vietā.
koinonija Kopīga darbība, piem., vienādu šūnu kopīga darbība vienādos audos.
kopdruva Kopīga druva.
sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana.
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
kopgājējiens Kopīga pastaiga.
kondomināts Kopīga valdīšana; kundzība (pār ko).
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
sadarbība kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
sadarbošanās Kopīga, savstarpēji saskaņota darbošanās, palīdzēšana.
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre").
telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs.
ekspozīcija Kopīgas izveides plāns (izrādei).
kopvakariņas Kopīgas vakariņas.
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt.
zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties.
sadarboties kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
koplietot Kopīgi izmantot noteiktus resursus.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
sastrādāt Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana.
kopējs Kopīgs (4).
komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē.
budo Kopīgs apzīmējums austrumnieku cīņu veidiem, piem., aikido, džudo, karatē.
Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm.
mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana.
plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē.
infinītēzimālrēķini Kopīgs apzīmējums diferenciālrēķiniem un integrālrēķiniem.
kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos.
Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu.
piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām.
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules.
elektrokeramika Kopīgs apzīmējums keramikas materiāliem un izstrādājumiem, kurus izmanto elektrotehnikā un elektrotehniskajā rūpniecībā; tehniskās keramikas veids, kas ietver funkcionālo, konstrukciju u. c. keramiku.
nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
operētājsistēma DOS kopīgs apzīmējums operētājsistēmām, kas sistēmas starta vai restarta gadījumā tiek ielādētas no diska.
dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem.
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
corps comulaire kopīgs apzīmējums visiem ārzemju konsuliem, kas atrodas vienā valstī.
kopceļojums Kopīgs ceļojums.
kopceļš Kopīgs ceļš.
kopdzīvoklis Kopīgs dzīvoklis.
kuļtpahods Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu).
kuļtpohod Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu).
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās.
desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu.
eifonijs Kopīgs nosaukums metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona apzīmēšanai.
kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām.
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
brahigrāfija Kopīgs nosaukums visām saīsinātā raksta sistēmām.
sociālās zinātnes kopīgs nosaukums zinātnēm, kas pētī sabiedrību no dažādiem tās aspektiem.
adpozīcija Kopīgs prepozīciju un postpozīciju nosaukums.
table dʽhôte kopīgs pusdienu galds pansijās, kūrvietu ēdnīcās un restorānos.
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros.
kopu Kopīgs, kolektīvi izmantojams.
biedrū Kopīgs, kopā, apvienots.
biedrumis Kopīgs, kopā, apvienots.
biedriems Kopīgs, kopējs, kopīgi.
kollektīvs Kopīgs, kopējs, vispārīgs, vispārējs; sakrāts.
kopistisks Kopīgs.
vienkopīgs Kopīgs.
valodu radniecība kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā.
kopenieks Kopīpašnieks.
daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
condominium Kopīpašums.
līdzīpašums Kopīpašums.
glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma.
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei").
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum").
donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis.
delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris.
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka.
krāšks Krājums, ietaupījums; krējuma krājums.
krāja Krājums, ietaupījums.
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
fraudātors Krāpīgs.
kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu.
burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram.
miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli.
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni.
Somateria spectabilis krāšņā pūkpīle.
krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem.
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties.
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā.
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
nokrēpot Krēpojot notraipīt (ar krēpām).
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka.
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis).
luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti.
kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums.
drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls.
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
krīta papīrs krītpapīrs.
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa").
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
kaupenis Krupis; kaupītis.
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
Meligethes aeneus krustziežu ziedspīdulis.
torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī.
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu.
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents.
kuģa tilpums kuģa tilpība.
reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra.
observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem.
pirātisms Kuģu aplaupīšana, piesavināšanās jūrā.
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
Apiņupe Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km; Apiņupīte; Apīņupīte.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
Kulpīnes Kulpīnes ezers - Kulpenes ezers Susāju pagastā.
Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
rūģināt Kūpināt, pīpēt.
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns.
Ranunculus aconitifolius kurpīšlapu gundega.
kārmaikla kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii").
Henrija kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum henryi").
Lamarka kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum lamarckii").
dzeltenā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum lasiostomum").
zilā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum napellus"), indīgs ,dekoratīvs augs
divkrāsu kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum x cammarum").
Aconitum lacoctonum kurpīšu suga.
Aconitum septentrionale kurpīšu suga.
bociks Kurpīte ("Aconitum").
kurpene Kurpīte ("Aconitum").
kurpiņa Kurpīte ("Aconitum").
kurpītes Kurpīte ("Aconitum").
kurppuķe Kurpīte ("Aconitum").
kurpenīte Kurpīte (2).
aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints.
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
bociki Kurpītes ("Aconitum").
zābaciņi Kurpītes ("Aconitum").
luškas Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas.
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
lampāt Kustēties, skraidīt, lempīgi iet.
ciklogramma Kustībā esoša spīdoša punkta fotouzņēmums.
izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas.
šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt.
boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis.
kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
zvērāt Kvēlot, spīdēt.
zviedrīt Kvēlot, spīdēt.
kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt.
Eremopyrum triticeum kviešu eremopīre.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu.
lugava Ķēpīga ēdiena masa.
ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens.
lancakls Ķepīgs, nekvalitatīvs ēdiens.
gletīgs Ķepīgs; sablīvēts.
lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums.
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms.
plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
corpus Ķermenis, kopība, krājums.
īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
spīļot Ķert vēžus ar spīlēm.
gadīt Ķert, trāpīt, atrast, iegūt.
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka.
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils.
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs.
I Ķīniešu mitoloģijā - varonis, vistrāpīgākais loka šāvējs.
daba ķīniešu papīra auduma veids.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Edernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
saharopinūrija L-saharopīna izdalīšanās ar urīnu.
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
titullapu papīrs labas kvalitātes papīrs grāmatu un dažādu papīrizstrādājumu titullapām.
zaļas dienas labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem).
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
kā circenis aizkrāsnē labi, bezrūpīgi.
izpasēt Labi, rūpīgi apkopt.
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes.
prāvīt Labot, lāpīt.
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā.
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1).
epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas.
ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
zelta laiki (arī laiks) laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai.
aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem).
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
complaisance Laipnība, pakalpība.
pielaidīgs Laipns, pakalpīgs.
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties.
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma.
spogulas Lakas, eļļas spīdums.
Aconitum lamarckii Lamarka kurpīte.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
bandžalis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
bandžolis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
bandžulis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
terzele Lamuvārds kādam, kas ir nekārtīgs, lempīgs.
pastalas Lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam.
stulmenis Lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam.
maronaji Lanaji - tauta Filipīnās.
amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki.
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
pamparāt Lāpīt 1.
aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt.
kuderēt Lāpīt jumtu.
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt.
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot).
kaņģerēt Lāpīt, labot.
lāpināt Lāpīt, labot.
pamparēt Lāpīt, uzšūt ielāpus.
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt.
čočēt Lāpīt.
kudurāt Lāpīt.
mastīt Lāpīt.
stiķēt Lāpīt.
puparka Lāpītāja.
lāpnieks Lāpītājs, ielāpu šuvējs.
lāpiķis Lāpītājs, labotājs.
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties.
kuderēties Lāpīties.
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu.
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka.
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem.
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
LDBB Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība.
LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
LNŽA Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds.
LTB Latvijas Truškopības biedrība.
Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu.
adelfogāmija Laulības forma, kurā brāļiem ir viena vai vairākas kopīgas sievas.
lobiens Laupījums, guvums.
praeda Laupījums, ieguvums, peļņa.
raptus Laupīšana, jaunavu aizvešana.
prihvats Laupīšana, uzbrukums.
laupa Laupīšana; laupījums.
aplaupīšana Laupīšana.
skoks Laupīšana.
nest Laupīt (par dzīvniekiem).
sirot Laupīt 1(1).
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt.
ģeržaķ razgon laupīt.
bombiķ Laupīt.
lupīt Laupīt.
stoporiķ Laupīt.
vīrnieks Laupītāja runga.
burlaciete Laupītāja.
reduciidae Laupītājblakšu dzimta.
reduviidae Laupītājblakšu dzimta.
reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints.
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
štopirilas Laupītāji.
asilidae Laupītājmušu dzimta.
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
pačuks Laupītājs, bandīts.
burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
rezbainieks Laupītājs, zaglis.
razbainieks Laupītājs; arī bandīts.
burčaks Laupītājs.
gopstopists Laupītājs.
laupnieks Laupītājs.
lupiķis Laupītājs.
lupis Laupītājs.
razboinieks Laupītājs.
četa Laupītāju banda Balkanu pussalā.
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks.
atamans Laupītāju bandas vadonis.
šaika laupītāju kuģis
Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās.
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets".
izohipercitoze Leikocītu kopīgā skaita pavairošanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām.
izohipocitoze Leikocītu kopīgā skaita samazināšanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām.
saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko).
sluņķība Lempība, neveiklība.
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne.
kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete.
čāčule Lempīga sieviete.
pļucka Lempīga sieviete.
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
moška Lempīga, neveikla sieviete.
ielāpāt Lempīgi (ar lieliem soļiem, ar mitriem apaviem) ienākt.
ielēpāt Lempīgi (lēnām, kājas velkot) ienākt, ieiet.
lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet.
ieļurkāt Lempīgi (smagiem soļiem, slapjiem apaviem) ienākt.
aizklamzāt Lempīgi aiziet.
aizklamzāties Lempīgi aiziet.
camblāt Lempīgi iet.
vīžāt Lempīgi iet.
nošļampāt Lempīgi padarīt.
pārzvalstīties Lempīgi pārstreipuļot mājās.
pārklunčot Lempīgi un neizveicīgi pārnākt mājās.
uzklempt Lempīgi uzkāpt.
sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem).
ietrusnīties Lempīgi, ar grūtībām iekāpt (ratos, automašīnā).
langāt Lempīgi, grīļīgi iet.
langot Lempīgi, grīļīgiiet, nākt.
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt.
paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt.
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
klešņāt Lempīgi, lēni iet.
leipatāt Lempīgi, ļodzīgi, nevērīgi iet.
lunkāt Lempīgi, neizveicīgi staigāt.
aizsvempties Lempīgi, neveikli aiziet.
aiztipāt Lempīgi, neveikli aiziet.
aiztuntulēt Lempīgi, neveikli aiziet.
atsvampāt Lempīgi, neveikli atnākt šurp.
ieklambāt Lempīgi, neveikli ienākt.
ielampāt Lempīgi, neveikli ienākt.
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
klūgāt Lempīgi, neveikli iet; iet ar kruķi.
gūnāt Lempīgi, neveikli iet.
gūnāties Lempīgi, neveikli iet.
klamzāties Lempīgi, neveikli iet.
lambazāt Lempīgi, neveikli iet.
ķūlēt Lempīgi, neveikli strādāt.
uzslampāt Lempīgi, neveikli uziet (kur augšā).
ķaulēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
ķaupēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
lompīgi Lempīgi, neveikli.
lumzāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
lumžāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
izkramīties Lempīgi, smagiem soļiem iziet.
atklūgāt Lempīgi, stīvi atnākt.
aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
plasku plaskām lempīgi.
lumpurīgi Lempīgi.
iekoklēt Lempīgiem, nevīžīgiem soļiem ienākt.
mīma Lempīgs cilvēks, kas lēni strādā un runā.
epleris Lempīgs cilvēks, mežainis.
lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
lāpa Lempīgs cilvēks.
lāpača Lempīgs cilvēks.
ļurbants Lempīgs cilvēks.
mēkšķis Lempīgs cilvēks.
neļobs Lempīgs cilvēks.
lutūrs Lempīgs un noslēpumains cilvēks.
ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks.
tūls Lempīgs, darbā nesteidzīgs.
sumka Lempīgs, kūtrs cilvēks.
ļemerīgs Lempīgs, ļodzīgs.
damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks.
lūža Lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
čāguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis; čēguris.
čēguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis.
lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris.
lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
čama Lempīgs, neveikls cilvēks.
džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks.
ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks.
ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
lampa Lempīgs, neveikls cilvēks.
lante Lempīgs, neveikls cilvēks.
ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
kuža Lempīgs, neveikls radījums.
bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks.
ķaulīgs Lempīgs, neveikls.
kulžīgs Lempīgs, neveikls.
lemperīgs Lempīgs, neveikls.
lompīgs Lempīgs, neveikls.
sābrisks Lempīgs, neveikls.
svempīgs Lempīgs, neveikls.
lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks.
ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks.
ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
klaņģis Lempīgs, streipuļojošs cilvēks.
gumzaka Lempīgs, tūļīgs cilvēks.
kužīgs Lempīgs, tūļīgs, nodriskāts.
lumpurīgs Lempīgs.
lempība Lempīgums.
ļempība Lempīgums.
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
tūpelēt Lēnām pīt matus.
mugažāties Lēnām sapiņķēties, sapīties.
novīkstīties Lēnām un lempīgi aiziet.
vamzēt Lēnām un lempīgi iet.
vamžot Lēnām un lempīgi iet.
čapināties Lēnām un rūpīgi strādāt.
mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi.
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
lenčot Lēni iet; lempīgi skriet.
izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu.
līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
pašļaucīties Lēni pastaipīties.
šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties.
konfitēt Lēni sutināt (parasti pīli vai zosi) savos taukos.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
tuzels Lēnīgs, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
tuzeklis Lēnīgs, lempīgs cilvēks.
iepine Lenta, kas tiek iepīta matu bizē.
izvadlente Lente ātrspiedēs papīra tālākai vadīšanai.
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
spīdekļa deklinācija leņķis starp virzienu uz spīdekli un ekvatora plakni.
spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni.
spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus.
astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām.
brokers Licenzēta fiziska persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus; brokeris.
brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt.
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m.
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
priderija Liekuļota tiklība, pārspīlēta kaunība.
lielapjoma liela apjoma, tāds, kam ir liels apjoms, izmēri, ietilpība.
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe.
dzospīle Liela pīle; pīles un zoss krustojums.
kvauķene Liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm).
kaltenīca Liela pīpe.
kvauka Liela pīpe.
Somateria molisima lielā pūkpīle.
loran Liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation").
lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe.
blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude.
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā.
rakstāmpaklātnes Lielāka apmēra sausēkļa kārta, kur uzklāj aprakstāmo papīru.
lauvastiesa Lielākā daļa (no kāda kopīga guvuma).
datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus.
augšējā novirze lielākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība.
uzspīlējuma pielaide lielākā un mazākā u-a starpība vai urbuma un vārpstas pielaižu summa.
vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība.
Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
šinderis Lielceļa laupītājs.
stopine Lielgabala deglis; stopīns.
pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa.
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija.
skaramušs Lielībnieks, pārspīlētājs.
vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt.
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
badīgums Liels skopums, pārspīlēta taupība.
vedernīca Liels trauks, ietilpīgāks nekā spainis.
slampīgs Liels un neveikls, lempīgs.
kāgans Liels, lempīgs cilvēks.
litka Liels, lempīgs cilvēks.
litkans Liels, lempīgs cilvēks.
limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks.
lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza.
tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
lomzacīgs Liels, lempīgs, neveikls.
lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
lamza Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs dzīvs radījums.
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks.
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
absolūtā kļūda lieluma patiesās un novērotās vai aprēķinātās vērtības starpības skaitliskā vērtība.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
fāžu nobīde lielums, kas rāda starpību starp divu procesu fāzēm.
pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas.
pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas.
pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas.
pelīšas Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai.
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
fonda manta lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu.
pēks Lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu.
pēku Lieto pīļu pēkšķiena apzīmēšanai.
gleņķis Lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli).
pēk Lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas.
pi-pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
summārijs Lietu, faktu kopība, kas pieder pie kā vesela.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
kārpināt Likt kārpīties.
klemmēt Likt, iestiprināt skavā, skrūvspīlēs.
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
likteņkopība Likteņu (2) kopība.
galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna.
naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū.
omosita Līķspīduļi.
spiedienaugstums hidrotehniskās būvēs līmeņu starpība bjefos vai garuma vienībās izteikts ūdens staba spiediens uz noteiktā dziļumā esošu konstrukciju.
pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā.
priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
etiķešu papīrs līmēts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai.
hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
verdolpapīrs līmēts, mašīngluds papīrs bez pildvielām, ar ierobežotu paliekošo deformāciju; lieto rakstainu audumu izgatavošanai.
krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī.
abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
kaltavas Līmspīles.
kaltuves Līmspīles.
papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
Radula lindenberiana Lindenberga skrāpīte.
izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
linaudzēšana Linkopība.
pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
pielaps Linu, kaņepāju šķipsna, pīne.
holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze.
lipidūrija Lipīdi urīnā.
lipoīdi Lipīdi.
lipogranulomatoze Lipīdmaiņas traucējumi, kas izraisa granulomatozes reakcijas.
dislipidoze Lipīdmaiņas traucējumi; lokāli vai ģeneralizēti.
fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns.
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
panga Lipīdu izgulsnējumi artērijās aterosklerozes gadījumā.
mielīns Lipīdu maisījums, kas ekstrahējams no nervšķiedrām; satur fosfatīdus un holesterīnu.
neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās).
hipolipidoze Lipīdu trūkums asinīs vai audos.
dislipidēmija lipīdu vielmaiņas traucējumi.
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
smidžu sērga lipīga bišu slimība, ko rada smidži.
Browallia viscosa lipīgā brovālija.
lipīgā zeltkāte lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus").
Chroogomphus rutilus lipīgā dzeltenpēdene.
gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga.
cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
Phacelia viscida lipīgā facēlija.
Calocera viscosa lipīgā kalocera.
Senecio viscosus lipīgā krustaine.
ķopala Lipīga maize.
Silene viscosa lipīgā plaukšķene.
Robinia viscosa lipīgā robīnija.
cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize.
Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka.
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
līme Lipīga viela; līmviela.
mārnavas Lipīga zāle.
zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus").
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās.
ķopla Lipīga, mitra pika.
ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize.
klince Lipīga, slikti izcepusies maize.
plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
ķepa Lipīgas vecas drēbes.
glieminis Lipīgi māli.
līminis Lipīgi māli.
ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti.
ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē.
līpīgs Lipīgs (1,2).
ķērīgs Lipīgs (par slimību).
gliemas Lipīgs šķidrums.
glezans Lipīgs, glīzdains.
glīzds Lipīgs, ķēpīgs; sakritis, saplacis.
piķīgs lipīgs, valkans.
ķelsīgs Lipīgs; slikti savārījies.
ķetains Lipīgs.
ķīpīgs Lipīgs.
kleibains Lipīgs.
kontagiozs Lipīgs.
ļepens Lipīgs.
ļepīgs Lipīgs.
līpains Lipīgs.
līpams Lipīgs.
lipans Lipīgs.
lipens Lipīgs.
līpens Lipīgs.
lipins Lipīgs.
lipnīgs Lipīgs.
asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
kontagiozitāte Lipīgums, infekciozitāte.
pielipība Lipīgums.
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka.
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka.
komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību.
grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas.
videologs Logs, kurā neatkarīgi no pārējās displeja ekrānā attēlotās informācijas izspīdina kustīgus videoattēlus.
ailu asis logu un durvju ailu kopīgais apzīmējums fasādes kompozīcijā.
koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli.
darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību.
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
piesūcējierīce Lokšņu pašpielicēja ierīce iespiežamā papīra piesūkšanai.
Aconitum arcuatum lokveida kurpīte.
aprobācija lopkopībā - jaunizveidotu dzīvnieku šķirņu vai ciltslīniju novērtēšana.
lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
pastorālisms Lopkopība kā noteicošais saimniekošanas un dzīves veids.
zootehnija Lopkopība, šaurākā nozīmē, mājlopu audzēšanas mācība.
lopturība Lopkopība.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
zvērkopība Lopkopības nozare - kažokzvēru audzēšana.
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
kamieļkopība Lopkopības nozare, kurā nodarbojas ar kamieļu audzēšanu un izmantošanu.
piena pārraugs lopkopības pārraugs.
lopsaimniecība Lopkopības saimniecība.
lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis.
zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
estansija Lopkopības uzņēmums Dienvidamerikas stepēs, vidēji ap 1000 ha norobežotas (ar dzloņstiepļu žogiem, bet dažreiz līdz 300000 ha) teritorijas ar pārvaldes un saimniecības ēkām vidū.
juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludzas upe Ludzupīte.
melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam.
palōps lūks vīzes lāpīšanai.
palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai).
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu.
fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām).
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka.
lupina Lupīna ("Lupinus").
lupinas Lupīna ("Lupinus").
lupīne Lupīna ("Lupinus").
lupines Lupīna ("Lupinus").
vilkpupa Lupīna ("Lupinus").
lubīns Lupīna.
Rhizobium lupini lupīnas gumiņbaktērija.
Rhizobium meliloti lupīnas un seradellas gumiņbaktērija.
lupinus Lupīnas.
Trifolium lupinaster lupīnu āboliņš.
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam.
šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius").
kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus").
dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei.
zemā lupīna lupīnu suga ("Lupinus nanus").
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus").
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
ļambu Ļambu ļambām - neveikli, lempīgi, grīļīgi, šūpojoties.
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis.
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
izpīpināt Ļaut smēķēt pīpi.
frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm.
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties.
kluinīt Ļodzīgi, lempīgi iet.
ļempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi; lempurīgi.
lempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi.
ļempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs; lempurīgs.
lempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs.
žoras Ļodzīšanās, staipīšanās.
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
kā iesms ļoti ass, smails; sāpīgi, asi.
bieķiezis Ļoti bieza, lipīga, ķepīga masa.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
kā auns ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs.
brūndzelzsrūda Ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos.
sulainisks Ļoti iztapīgs.
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
ebola Ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada.
kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs.
kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies.
inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana.
inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā.
organdijs ļoti plāns grubuļains matēts caurspīdīgs zīda audums ar ieaustu sīku rakstu.
plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
zīdpapīrs Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs.
šķidrauts Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma; arī plīvurs (1).
pļurums Ļoti pļāpīgs cilvēks.
(ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
glabinēt Ļoti rūpīgi glabāt (ko kur).
ieliet galvā, arī ieliet (arī ielikt) mutē, arī ieliet (kā) ar karoti ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt.
lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
lužināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt, dodot labāku barību, ēdienu.
liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt.
salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
pamatīgs Ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu).
ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
puparka Ļoti salāpīts kamzolis, zeķe.
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs.
ass Ļoti stiprs, sāpīgs.
badināties Ļoti taupīt, skopoties.
badoties Ļoti taupīt, skopoties.
badot Ļoti taupīt; ciest badu.
tiepīgs kā āzis ļoti tiepīgs.
ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
līdz kaulam ļoti, pavisam, pamatīgi (biežāk laikapstākļu iedarbībā); sāpīgi; ļoti dziļi.
oinoloģija Mācība par vīnkopību, vīna spiešanu un uzglabāšanu.
hipoloģija Mācība par zirgiem un zirgkopību.
ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A.
ferogrāfija Magnetogrāfija - paņēmiens, ar ko iegūst grafisku zīmju nospiedumus uz papīra.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
lētsirdība Maigums, piekāpība, līdzjūtība.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru.
kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi.
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm.
ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
anderraiters Mākleris operācijām ar vērtspapīriem.
sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".
aizkaves fluktuācija maksimālā starpība starp dažādu pakešu pārsūtīšanas aizkavēm.
linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists.
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu.
sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta).
kaļķītis Māla pīpe.
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
malphigia Malpīgijas.
malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta.
malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia").
ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera").
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur.
pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm).
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Aix galericulata mandarīnpīle.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra.
rhizophagidae Māņspīduļu dzimta.
rhizophagus Māņspīduļu dzimtas ģints.
spīdīgais māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus aeneus").
divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus").
nepāra māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus dispar").
portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa.
sišātājs Marodieris, laupītājs.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem.
atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība.
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi.
diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
bizakls Matos pinamā pīne vai lente.
bizekle Matos pinamā pīne vai lente.
bizekls Matos pinamā pīne vai lente.
čorīte Matu pīne ap galvu.
būrde Matu pīne, saite.
būrte Matu pīne, saite.
bize Matu pīne.
kasa Matu pīne.
matpīne Matu pīne.
pina Matu pīne.
pine Matu pīne.
aizmaurāt Maurojot savandīt, piekārpīt, pierakt.
Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums.
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
pēga Maza ganu svilpīte.
kroķis Maza koka pīpe.
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
gruzduliņš Maza pīpe.
ķauķītis Maza pīpe.
svelpīte Maza pīpe.
Labia minor mazā spīļaste.
plušķene Maza, pļāpīga meitene.
plušķīte Maza, pļāpīga meitene.
ļurķis Maza, slikta pīpe.
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
apakšējā novirze mazākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība.
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte.
pāržulināt Mazgāt (ko ne sevišķi rūpīgi).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu; ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
noķirnāt Mazliet aptraipīt, apsmulēt.
apsvīnīt Mazliet aptraipīt; apbružāt.
paziest Mazliet notraipīt.
pašļaucīt Mazliet pastaipīt.
iepīkt Mazliet sapīkt.
paķērnāt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
paķezināt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
iespīdīgs Mazliet spīdīgs.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
pamurzāt Mazliet, nedaudz aptraipīt.
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem.
žūksnis Mazs klēpītis siena vai salmu.
krietele Mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus.
gurba Mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim.
kvērķis Mazs, spurīgs, tiepīgs (bērns).
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā.
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka.
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
pītas mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir pītas detaļas.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis.
neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
leksītis medikaments _Lexotanil_, kas pieder benzodiazepīniem.
putināt Medīt pīles.
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā.
Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
patentšotklampa Mehāniska ierīce ar ekscentriem vai žokļiem, kas automātiski iespīlē (fiksē) šotes stāvokli.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
žalūzijas mehānisms kamerā vai projektorā, kas novieto necaurspīdīgu virsmu starp objektīvu un filmu laikā, kamēr jauns kadrs nonāk pozīcijā pretim objektīvam.
mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju); izmeklēt.
izsirst Meklējot pēc laupījuma izstaigāt svešu zemi, sevišķi kara gaitās.
izmeklēt meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā)
pārsavērties Meklējot rūpīgi, uzmanīgi izskatīt, rūpīgi pārskatīt.
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka.
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka.
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka.
Melanitta nigra melnā pīle.
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte.
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties.
meļņot Melnīgsnēji spīdēt.
ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
melnspīdīgs Melns un spīdīgs.
manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda.
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā.
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka.
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka.
mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts.
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķa strauts Meņķa upīte.
medene Mercpīle ("Anas platyrhynchos").
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
atspīdēt Mest atspīdumu (kur).
atvīdēt Mest blāvu atspīdumu (kur).
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur).
leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā.
hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
dinamiskā pielāgošana metode attēla izmēru un formas pielāgošanai kadra kompozīcijas vai filmas vēstījuma vajadzībām, nosedzot attēla daļu ar necaurspīdīgu maskētājslāni.
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra.
gofrēšana Metode, ar kuru uz auduma vai papīra uzspiež reljefu rakstu.
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
iemest Metot trāpīt (kur).
fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
Anas platyrhynchos meža pīle.
merka Meža pīle.
mežpīle Meža pīle.
raudulēns meža pīles mazulis.
raudavēns meža pīļu mazulis.
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā.
mīcīt pīrāgus mīcīt mīklu pīrāgu cepšanai.
salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem).
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
placido mierīgi, bezrūpīgi.
idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
pīlādžmiets Miets no pīlādža koka.
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka.
sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
klančains Mikli lipīgs.
jēlīgs Mikls, lipīgs.
ķebls Mikls, valgans, lipīgs.
ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu.
integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi.
ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
glīzda Mīksta, lipīga masa.
ļeka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļēka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļekata Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals.
ļekucis Mīksta, lipīga zemes pika.
ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
ķinka Mīksta, staipīga masa, pika.
pļeka Mīkstas, lipīgas vielas čupa.
pļecka Mīkstas, lipīgas vielas pika.
pļocka Mīkstas, lipīgas vielas pika.
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmais diegs.
lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs.
ķepīgs Mīksts, lipīgs (par kādu masu).
ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem).
ļēmains Mīksts, lipīgs, gļotains.
vilcens Mīksts, staipīgs.
kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
Sorbus aria miltu pīlādzis.
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka.
Asmenīte Miltupīte.
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
Leucanthemum maximum milzu pīpene.
nomuļīt Mīļojot spīdzināt.
nomurcināt Mīļojot spīdzināt.
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka.
Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli.
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu.
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem.
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums.
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms.
haimatīts Minerāls, kristālos ar metāla spīdumu, dabā sastopams dažādos veidos.
epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts.
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
drošības augstums minimālā pieļaujamā augstuma starpība starp šķēršļa vai virsmas augstumu un gaisakuģi.
tiks Minimālais lielums vērtspapīra cenas izmaiņai tirgū.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes.
miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns).
lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot.
mergot Mirdzēt, spīdēt.
švitēt Mirdzēt, spīdēt.
žibu Mirdzēt, spīdēt.
zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt.
margojošs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
margots Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
margs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
spilktans Mirdzošs, spīdīgs.
dīvs Mirdzošs, spīdošs.
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
mirdzoņa Mirdzums, spīdums, atspīdums.
žibuļi Mirgojoši rotājumi, uzliesmojumi, spīguļi.
vizns Mirgojošs, gaišs, spīdīgs.
līpināties Mirgot, paspīdēt.
šilerēt Mirgot, spīdēt.
šilerēties Mirgot, spīdēt.
vitrēt Mirgot, spīguļot, vizuļot.
vitrināt Mirgot, spīguļot, vizuļot.
vīguļot Mirgot, spīguļot.
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
porķis Mitra, lipīga viela, masa.
pļekains Mitrs, lipīgs, saķepējis.
pļekaiņš Mitrs, lipīgs, saķepējis.
pļekans Mitrs, lipīgs, saķepējis.
plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis.
ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai.
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties.
oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem.
kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai.
mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis.
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
tortūra Mocīšana, spīdzināšana.
mudzīt Mocīt, spīdzināt.
žurgāt Mocīt, spīdzināt.
izpīnēt Mocīt, vārdzināt, spīdzināt.
Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām.
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
ūķis Moku ūķis - spīdzināšanas (moku) rīki un telpa.
vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu.
ulgeri Mongoļu biļinu un pasaku kopīgs nosaukums.
rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu.
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
varzāties Mudžināties (par dziju); pīties.
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā.
Muiža Muižupīte.
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
laura Mūku mītne ar atsevišķām cellēm ap kādu kopīgu centru.
zeltkuznīte Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainiem matiņiem.
zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
resursu apmaiņas datnes formāts multivides datu formāts, ko kopīgi izstrādājušas firmas _IBM_ un _Microsoft_ un kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādām aparatūras platformām.
biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis.
simboliskais interakcionisms mūsdienu socioloģijas un sociālpsiholoģijas virziens, kas sociālo mijiedarbību skaidro kā tiešu saziņu, "apmaiņu ar simboliem", savstarpēju izpratni un kopīgu situācijas skaidrojumu.
imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā.
idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips.
sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski.
Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
onihalģija Nagu sāpīgums.
aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu.
elukubrācija Naktī lampas gaismā rūpīgi izstrādāts sacerējums.
mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts.
Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts.
lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
kupīra Naudas biļete, akcija, obligācija vai cits vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību uz tā; skaidra nauda.
revalorizācija Naudas reformas veids - papīrnaudas maiņa pret zeltu pēc tās nomināla atjaunošanas.
diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
beznaudība Naudas trūkums, monētu un papīra naudas nelietošana.
emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
naudas papīrs Naudaszīmju papīrs.
ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi.
šķērsgriezējnazis Nazis papīra griešanai diagonālā virzienā.
noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties.
aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
pārskrāpēt Ne visai rūpīgi pārsukāt, pārķemmēt.
piešūstelēt Ne visai rūpīgi piešūt.
plonckāt Ne visai rūpīgi skalot, mazgāt.
uzšūstīt Ne visai rūpīgi uzšūt (uz kā, kam virsū).
izšūstelēt Ne visai rūpīgi, pavirši izšūt.
pačurnīt Ne visai rūpīgi, pavirši pamazgāt.
lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
neatmaņa Neattapība.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
antons Neattapīgs cilvēks, muļķis.
ausainis Neattapīgs cilvēks.
vista Neattapīgs cilvēks.
pīle Neattapīgs un lēns cilvēks.
neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks.
aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
aitas galva neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
nepratīgs Neattapīgs, neprasmīgs.
lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
adiafans Necaurspīdīgs.
epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi.
jēlumains Nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu.
aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
paspītīgs Nedaudz spītīgs.
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
pusviela Negatavā papīra masa.
matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā.
terakota Neglazēts keramisks izstrādājums no māliem ar necaurspīdīgu, krāsainu, porainu drumstalu (2).
aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes.
varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims.
nukleoni Neitronu un protonu kopīgs apzīmējums.
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
sačunkāt neizskatīgi salāpīt.
varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt.
klumps Neizveicīgs, lempīgs.
aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt.
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt.
nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
burlacība Nekrietnība, varmācība, laupīšana.
poņķināt Nekvalītatīvi pīt, vīt.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
ķurmulis Neliela koka pīpe.
lapiņa Neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija.
kontroltalons Neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei.
luļķis Neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc.
planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km.
dunava Neliela upīte, avots.
čolka Neliela upīte, strauts.
kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā.
saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
hartula Neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai.
turziņa Neliels papīra maisiņš iesaiņošanai.
pintenis Neliels pīts grozs.
tumbočka Neliels skapītis.
audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai.
dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām.
elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs.
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks.
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs.
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs.
Rhizophagus dispar nepāra māņspīdulis.
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā.
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
plūksnāšana Nepatīkama parādība iespiešanas laikā, kad iespiežamā krāsa turas stingrāk pie iespiežamās formas nekā papīra.
paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju.
korra Nepatīkams, iztapīgs cilvēks.
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
nepielaidīgs Nepieejams; nepiekāpīgs.
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt).
nepielaidīgi Nepiekāpīgi.
kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts.
sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks.
tīta Nerātnība, blēņa; arī ietiepība.
baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs).
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
sifilītiskais bubonis nesāpīgs, kustīgs, blīvi elastiskas konsistences, rodas vinu nedēļu pēc cietā šankra rašanās vai četras nedēļas pēc inficēšanās.
indolence Nesāpīgums.
aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
nokakarēties Nēsāt apģērbu, kas nokarināts ar dažādiem spīguļiem.
hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties.
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums.
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
netaupīgi Netaupīgs.
mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
slancka netikumīga un pļāpīga sieviete.
slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks.
smečkis Netīrs, notraipījies; smečka.
smekšis Netīrs, notraipījies; smečka.
smeškis Netīrs, notraipījies; smečka.
smečka Netīrs, notraipījies.
žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
sušķains Netīrs; notraipījies.
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
nomažīt Netrāpīt (parasti sporta spēlēs).
nomušīties Netrāpīt (parasti sporta spēlēs).
nomudīties Netrāpīt (piem., sporta spēlēs).
aiziet pēc piena netrāpīt mērķī (par šāvienu)
aiztrāpīt Netrāpīt mērķī šaujot.
aizmērķēt Netrāpīt mērķim.
aiztēmēt Netrāpīt mērķim.
misīt Netrāpīt, neķert.
māzēt Netrāpīt, šaut garām mērķim.
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību.
immūnizācija Neuzņēmības radīšana pret lipīgām slimībām dzīvnieka organismā.
astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu.
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība.
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona.
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras.
aizpenterēt Neveikli un pavirši aizlāpīt.
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties.
atšlapatāt Neveikli, lempīgi atnākt.
salamžāt Neveikli, lempīgi ejot sapulcēties.
iesvampāt Neveikli, lempīgi ieiet, ienākt.
slampu slampumis iet neveikli, lempīgi iet.
lāpačot Neveikli, lempīgi iet.
lūzāt Neveikli, lempīgi iet.
izvensties Neveikli, lempīgi izrāpties, izlīst.
iekleberēt Neveikli, lempīgi lecot iekļūt, ieiet; ieklibot.
pārļurkāt Neveikli, lempīgi pārnākt.
uzjunkulēties Neveikli, lempīgi uzkāpt (augšā).
klumzāties Neveikli, lempīgi, kājas velkot iet.
atstibot Neveikli, lempīgi, klibojot atnākt.
svampadniski neveikli, lempīgi, neizveicīgi.
supu Neveikli, lempīgi.
čūlīši Neveikli, neattapīgi cilvēki.
balbaks Neveiklis, lempīgs cilvēks.
telnis Neveiklis, tāds, kas ir lempīgs, lācīgs.
moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks.
vīzīgs Neveikls, lempīgs (pēc izturēšanās).
sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
čāburs Neveikls, lempīgs cilvēks.
capans Neveikls, lempīgs cilvēks.
čūra Neveikls, lempīgs cilvēks.
čura Neveikls, lempīgs cilvēks.
duncenis Neveikls, lempīgs cilvēks.
kamka Neveikls, lempīgs cilvēks.
kamkāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
labraks Neveikls, lempīgs cilvēks.
lempurs Neveikls, lempīgs cilvēks.
ļepāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
notūlis Neveikls, lempīgs cilvēks.
teme Neveikls, lempīgs cilvēks.
temša Neveikls, lempīgs cilvēks.
tundulis Neveikls, lempīgs cilvēks.
gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks.
veikls kā elefants neveikls, lempīgs.
lambazīgs Neveikls, lempīgs.
neviegls Neveikls, lempīgs.
tokšīgs Neveikls, lempīgs.
tokstīgs Neveikls, lempīgs.
vamzīgs Neveikls, lempīgs.
vamžīgs Neveikls, lempīgs.
vamzīt Neveikls, lempīgs.
žļagans Neveikls, lempīgs.
mormolis Neveikls, neattapīgs cilvēks.
netapļa Neveikls, neattapīgs cilvēks.
lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
lamzīgs Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
nolempīgs Neveikls, tūļīgs; lempīgs.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem).
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
aizmuļļāt Nevīžīgi aizlāpīt.
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
memmurs Nevīžīgs un neattapīgs cilvēks.
meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam.
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam.
calamus Niedras spalva, ar ko senatnē rakstīja uz papīrusa un pergamenta.
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka.
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem.
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu.
nirga Nirējpīle.
raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis.
raudaliņa Nirpīle, brūnkaklis.
nira Nirpīle.
ņira Nirpīle.
nire Nirpīle.
nirējpīle Nirpīle.
niris Nirpīle.
skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
ķeņģe No auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli.
augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās.
mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
ķerza No auklām pīta kurpe.
čobas no auklām pīti apavi.
petērnis no auklām pīti ziemas apavi.
kašele No auklām pīts siena vai āboliņa tīklveida maiss.
regžines No auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai.
kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā.
kašelis No auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa.
ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem.
vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem.
holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai.
bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
daiga No egles zariem pīts žogs.
riķis No egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm.
aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
gada vidējā peļņa no ieguldījuma projekta īstenošanas gaidāmās grāmatvedības peļņas kopsummas dalījums ar šā projekta paredzamo darbības laiku (gados); peļņu aprēkina kā ieņēmumu un izmaksu (ieskaitot amortizācijas summas) starpību.
pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
letene No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
letenis No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
letens No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
korpa No kārklu klūdziņām pīts grozs.
grezeļs no kārklu klūdziņām vai salmiem pīts grozs.
pītine No kārklu klūgām pīta vācele.
rīkstainis No kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks.
rīkstenis No kārklu u. c. zariem pīts murds.
rīkstens No kārklu u. c. zariem pīts murds.
bucis No kārklu vicām pīts murds.
peitīns No klūdziņām pīts grozs.
ķērzis No klūgām pīts grozs.
bulens No koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās).
klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
košuks no lūkiem pīta ceļa soma.
košyks no lūkiem pīta ceļa soma.
azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
glīžu cepure no meldriem (doņiem) pīta cepure.
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes.
antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
saķecēt No netīrumiem kļūt lipīgam.
bētelis No niedrēm pīts grozs.
roža No papīra darināts zieds.
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
peterne No pastalu auklām pīta vīze; arī pastala.
organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
rīstenis No rīkstēm pīts murds.
sakņenieks no saknēm pīts grozs.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
vārkšļi No salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
skalene No skaliem pīts grozs.
skalīns No skaliem pīts grozs.
grezele No skaliem pīts kurvis.
katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
kraftpapīrs No sulfātcelulozes ražots brūns ietinamais papīrs.
terpinols No terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
brička No vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta.
mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
sindetikons No želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā.
kāmerēt Nodarboties ar lāpīšanas un labošanas darbiem.
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
samērojami nogriežņi nogriežņi, kuriem ir kopīga mērvienība, kas katrā no tiem ietilpst veselā skaitā reižu.
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā).
nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu.
ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
pļurdzīgs Nolaidīgs, lempīgs.
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem.
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu.
ekspīlācija Nolaupīšana.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
izzagt Nolaupīt (kādu).
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties.
diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts.
neaptraipīts Nolieguma divdabis --> aptraipīt.
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu.
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt.
izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot.
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu.
valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
nopīkstēties Nopīkstēt (1).
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
nomastīt Nopīt.
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
hial- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
hialo- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
cen- Norāda uz kopību.
ceno- Norāda uz kopību.
koino- Norāda uz kopību.
lip- Norāda uz taukiem un lipīdiem.
lipo- Norāda uz taukiem un lipīdiem.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos.
sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības.
baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
Norupe Norupīte, Ogres pieteka.
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai.
nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai.
pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks.
aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet).
Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā.
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā.
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties.
piezvieķēt Nosmērēt, aptraipīt, piezieķēt.
nolekšāt Nosmērēt, aptraipīt.
smurgalāt Nosmērēt, aptraipīt.
smurgalēt Nosmērēt, aptraipīt.
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt.
šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt.
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties.
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties.
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties.
apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
apķirmināt Nosmulēt, notraipīt.
derglīties Nosmulēties, aptraipīties.
noķolēties Nosmulēties, notraipīties.
nobliznāties Nospīdēt.
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri.
funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
nostaipaļāt Nostaipīt (3).
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties.
nosarozīties Nostaipīties.
nošļaicīties Nostaipīties.
nošļaupstīties Nostaipīties.
pārsastaipīties Nostaipīties.
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
notušīties Nostrādāties, nostaipīties.
pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
nošpapīrs Nošu papīrs.
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem.
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem.
nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni.
saldot Noteikt starpību starp krtedīta un debeta summām.
kotēt Noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
nošņerglējies Notraipījies ar puņķiem.
nošņergulējies Notraipījies ar puņķiem.
sašņergļāt Notraipīt (ar deguna izdalījumiem).
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
aplipināt Notraipīt (ar ko lipīgu).
nolipināt Notraipīt (ar ko lipīgu).
apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem).
sleķēt notraipīt ar asinīm.
nodubļot Notraipīt ar dubļiem.
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru.
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
notaukot Notraipīt ar ko taukainu.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem.
noputot Notraipīt ar putām.
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt.
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
nozleķēt Notraipīt, iekrāsot.
iznižģēt Notraipīt, niekojoties izlietot.
svinīt Notraipīt, nobružāt.
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
apleskāt Notraipīt, nosmērēt.
murīt Notraipīt, nosmērēt.
apružģīt Notraipīt, nosmulēt.
nosmaulēt Notraipīt, nosmurgāt.
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt.
norušķēt Notraipīt, notraipīties.
nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu).
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu.
notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm.
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti.
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām.
pieķīznāt Notraipīt, sasmērēt.
sekšķēt Notraipīt, savalkāt.
apķellēt Notraipīt; nosmērēt.
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt.
sableķāt notraipīt.
apsmērēt Notraipīt.
ieleķēt Notraipīt.
mārnīt Notraipīt.
nocūkot Notraipīt.
noderglīt Notraipīt.
noķēpāt Notraipīt.
noķezināt Notraipīt.
noķīpāt Notraipīt.
noleksēt Notraipīt.
nolepīt Notraipīt.
nomālēt Notraipīt.
nomūrēt Notraipīt.
nopeckelēt Notraipīt.
nošmuļāt Notraipīt.
nosmulēt Notraipīt.
nošmulēt Notraipīt.
nošmurgāt Notraipīt.
notaisīt Notraipīt.
notraikšķīt Notraipīt.
notraišķīt Notraipīt.
saķellāt Notraipīt.
saķellēt Notraipīt.
sašmucēt Notraipīt.
traipa Notraipīta, noziesta vieta.
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot).
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu).
nopurdelēties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties.
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna.
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru.
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
nopuņķēties Notraipīties ar puņķiem.
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
nosašņergļāties Notraipīties ar puņķiem.
sasviķot notraipīties ar sveķiem.
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt.
smekstēt Notraipīties netīrs.
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties.
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties.
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties.
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt.
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram.
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram.
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram.
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram.
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram.
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram.
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram.
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram.
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram.
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram.
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram.
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst.
ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem.
murīties Notraipīties, nosmērēties.
nomuities Notraipīties, nosmērēties.
nosmulēties Notraipīties, nosmērēties.
nošļamāties Notraipīties, notašķīties.
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties.
nošļampāties Notraipīties, notašķīties.
nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu).
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu.
noderglīties Notraipīties.
noķēpāties Notraipīties.
nomaurāties Notraipīties.
nomūrēties Notraipīties.
nosasmērēties Notraipīties.
nosasmulēties Notraipīties.
nosataisīties Notraipīties.
nosaziesties Notraipīties.
nošmulēties Notraipīties.
notaisīties Notraipīties.
sacūkāties Notraipīties.
sacūkoties Notraipīties.
slemēt Notraipīties.
šmekšēt Notraipīties.
šmekstēt Notraipīties.
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
aptaukots Notraipīts ar taukiem.
pangains Notraipīts, raibs.
patrāpīt Notrāpīt (2).
nolāgot Notrāpīt, novērot.
datrāpīt Notrāpīt.
noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt.
nošmaravāt Notriept, notraipīt.
nomazavāt Notriept; notraipīt.
sasmečkāt Notriept; notraipīt.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram.
līmetņot Novērst divu punktu augstuma starpību.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī.
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
nomežģīt Novīt, nopīt.
gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem.
tuša Nožēlojams, nevēlams, lempīgs radījums.
lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
virbināt Ņirbināt, spīdināt.
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes).
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
sniega oftalmija oftalmija, ko izraisa ultravioletā starojuma iedarbība alpīnistiem.
grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
Malphigia coccigera ognešu malpīgija.
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā.
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
olpidiaceae Olpīdiju dzimta.
olpidium Olpīdiju dzimtas ģints.
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka.
onkolrēķins Onkolkonts - konts, kuru atver pret preču, vērtspapīru u. c. vērtību ķīlu.
atņemšana Operācija, kas apgriezta saskaitīšanai: ja a+b=c, tad b=c-a (skaitļu c un a starpība).
dīlings Operācijas ar valūtu vai vērtspapīriem (parasti starp bankām vai finanšu kompānijām).
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā.
DOS uzvedne operētājsistēmas _DOS_ ziņojums, ko izspīdina displeja ekrānā un kas norāda, ka operētājsistēma ir gatava saņemt jaunu komandu.
multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas.
spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu.
piešaušana Optimāla lādiņa izvēle atkarībā no trāpījumu blīvuma un precizitātes.
daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.
objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
kompaktdisks Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai.
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
helāti Organiskie kompleksie savienojumi, kuru molekulām vai to daļām ir līdzība ar riņķi vai vēža spīli.
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā.
apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
orpingtona Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
orpingtons Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka.
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka.
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka.
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
kārtot Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu).
uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
ozolvija Ozolzaru pīne.
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā.
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot.
apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
parzāt Padarīt netīru, traipīt.
sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
smulēt Padarīt netīru; traipīt.
smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
satinēt Padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu.
sakvitināt Padarīt spīdošu.
apspodrināt Padarīt spodru (spožu, spīdīgu).
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
lāpāmā adata pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmadata.
izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu).
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt.
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties.
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks.
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns.
complaisant Pakalpīgs.
piekalpīgs Pakalpīgs.
uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
pakast Pakārpīt (zemi).
pakarpīt Pakārpīt.
pašļūcināt Pakārpīt.
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
pieghevole Pakļāvīgi; piekāpīgi.
atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai.
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam.
pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām.
pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu).
Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos, apskalo Filipīnu jūra.
salielināt Palielināt, pārspīlēt, uzpūst.
saharopinēmija Palielināts L-saharopīna daudzums asinīs.
lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
hiperlipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs.
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās.
rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
iznižģēties Pamatīgi notraipīties.
ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību).
pameteklis Pamatne, pīlāra pamats.
paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
nopīkstināt Panākt, ka (kas) nopīkst.
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
sakvīcināt Panākt, ka pīkst, kviec.
sakviecināt Panākt, ka pīkst, kviec.
čīpstināt Panākt, ka pīkst, rada pīkstienus.
uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi.
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
apvilkums Papes vāku apdare ar ādu, audeklu, papīru vai citu materiālu.
pačiept Papīkstēt.
koprocesors Papildu procesors (piem., aritmētiskais procesors), kas darbojas kopīgi ar pamatprocesoru un paātrina vai no tā pārņem noteiktu operāciju izpildi.
papīpāt Papīpēt.
kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai.
mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot.
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
Betula papyrifera papīra bērzs.
papes blīvums papīra blīvums lielāks par 400 g/m2.
Broussonetia papyrifera papīra brūsoneja, jeb īstais papīrkoks.
caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
papīrdvielis Papīra dvielis.
skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai.
slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta.
gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība.
šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
B0 Papīra formāts 1000 x 1414 mm.
C6 Papīra formāts 114 x 162 mm.
A5 Papīra formāts 148 x 210 mm.
C5 Papīra formāts 162 x 229 mm.
B5 Papīra formāts 176 x 250 mm.
A4 Papīra formāts 210 x 297 mm.
C4 Papīra formāts 229 x 324 mm.
B4 Papīra formāts 250 x 353 mm.
A3 Papīra formāts 297 x 420 mm.
C3 Papīra formāts 324 x 458 mm.
B3 Papīra formāts 353 x 500 mm.
A2 Papīra formāts 420 x 594 mm.
A1 Papīra formāts 594 x 841 mm.
A0 Papīra formāts 841 x 1189 mm.
C0 Papīra formāts 917 x 1297 mm.
divkāršloksne Papīra formāts A1 ar izmēriem 594x841 mm.
papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^.
dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē.
papīrs A4 papīra lapa 210 x 297 mm lielumā.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
lapočka Papīra lapiņa.
bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem.
kantora līme papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
bogans Papīra loksne.
bogens Papīra loksne.
bogins Papīra loksne.
astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa.
dinformāts Papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm.
grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes.
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
risformāts Papīra lokšņu standarta formāti A0-A10, kur A0 = 841 x 1189 mm un katru nākošo iegūst lielāko malu dalot ar 2.
normālformāti Papīra lokšņu standartizēti izmēri, piem A4.
kartona blīvums papīra masa uz laukuma vienību robežās 150-400 g/m2.
papīra naudas kurss papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
papīra rublis papīra naudas zīme - viens rublis.
asignācija Papīra naudas zīme.
naudas papīrs Papīra naudas zīme.
traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu.
papīrrūpniecība Papīra rūpniecība.
bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai).
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē.
esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām.
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
zoka Papīra turza, maiss.
tītne Papīra tūta.
marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana.
adatgrāmatiņa Papīra vāciņi, ietvars ar adatu komplektu.
starpināmais materiāls papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka.
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
papīrbalts displejs papīrbalts monitors.
P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla").
mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste.
gružkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
misene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
miskaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musarņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musars Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
muserņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musers Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musorene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musorņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
papīru grozs (arī kurvis) papīrgrozs.
gruzčiks Papīrgrozs.
papīrkurvis Papīrgrozs.
mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma.
ievīstījums Papīri saldumu, cepumu u. c. preču iesaiņošanai.
šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās.
papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai.
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā.
papīrmasas frakcionēšana papīrmasas sadalīšana frakcijās pēc šķiedru garuma.
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta.
gaučveltnis Papīrmašīnas mitruma atsūkšanas iekārtas sastāvdaļa.
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets.
asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
bumažka Papīrnauda.
bona Papīrnaudas aizstājējs (izlaiž valsts kase, vietējās varas institūcijas, firmas).
papīrnieks Papīrnaudas gabals.
valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
banknote papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka.
papīra nazis papīrnazis.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja.
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai.
līmētais papīrs papīrs ar ierobežotu ūdens vai ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
dekoratīvais papīrs papīrs ar krāsotu, gludu, krepētu virsmu vai zamšu, ādu, marmoru vai audumu imitējošu virsmu.
apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu.
tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā.
tekstūru papīrs papīrs ar reljefu virsmu.
siltumjutīgais papīrs papīrs ar siltumjutīgu pārklājumu; lieto reģistrējošiem aparātiem ar termopierakstiem.
krepētais papīrs papīrs ar smalkām krokām un palielinātu stiepšanos (raujot).
elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai.
marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm).
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
izolācijas papīrs papīrs siltuma, skaņas, gaismas un elektroenerģijas izolācijai.
spiedumturis Papīrs, audums, metāls u. c. materiāls uz kā iespiež.
papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums.
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu.
aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai.
papīra pamatne papīrs, kas paredzēts tālākai apdarei, veidojot jaunu šķirni noteiktiem mērķiem.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
pašlīmējošais papīrs papīrs, kas pārklāts ar speciālu līmi no vienas puses.
paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības.
daudzslāņu papīrs papīrs, kas sastāv no vairākiem slāņiem ar vienādu vai dažādu šķiedrvielu kompozīciju papīriem, kuri ražošanas procesā saistīti slapjā stāvoklī bez līmvielām.
baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības.
piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs.
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
mulčpapīrs Papīrs, ko izmanto mulčēšanai.
pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
kokvilnas papīrs papīrs, kura sastāvā ir vismaz 25% kokvilnas šķiedru.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu.
papiers Papīrs.
holenders Papīru fabrikās lupatu plucināmā mašīna.
plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni.
sasniegt Par debess spīdekļiem šķietamā kustībā.
iegailēties Par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu.
karāties Par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
žulgans Par gaismu, tās atspīdumu.
ortopters Par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai.
aizšļokāt Par pīļu gaitu.
nelūkojot uz par spīti.
spīt Par spīti.
plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums.
Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls).
jūras spīdēšana parādība, ko izraisa jūras virsslānī dzīvojoši organismi ar bioluminiscences jeb spīdēšanas spējām.
lumstēties Parādīt kādam īpašu laipnību, robežojoties ar iztapību.
lumstīties Parādīt sevišķu laipnību, iztapību.
luncināties Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem.
uzaust Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem.
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
uzvizēt Parādīties vizmai, atspīdumam.
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml).
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības.
paraaskorbīnskābe Parastā pīlādža zaļos augļos atrodama skābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību.
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum").
asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
mīzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
Leucanthemum vulgare parastā pīpene.
pļavas pīpene parastā pīpene.
Forficula auricularia parastā spīļaste.
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu.
Pocadius ferrugineus parastais piepjspīdulis.
pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
Sorbus aucuparia parastais pīlādzis.
Desmodus rotundus parastais vampīrs.
Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms.
auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
kovalents Parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
nošaut Parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī).
pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu.
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
noķepināt Pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
laminēt Pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu.
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
noķept Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt.
noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
piesmetēties Pārklāties ar ko lipīgu, slidenu, ķepīgu.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
pārpīkt Pārlieku pīkt.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras.
lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos.
skrupulozitāte Pārmērīga rūpība, precizitāte, pedantiskums.
uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt.
caricato Pārmērīgi, pārspīlēti.
hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija.
hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts.
nemērīgs Pārmērīgs, pārspīlēts.
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2).
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
zagnul Pārspīlē; pārspīlēji; pārspīlēja.
izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu).
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu).
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
forsēt Pārspīlēt.
pārsālīt Pārspīlēt.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
ideolatrija Pārspīlēta ideju pielūgsme.
preciozitāte Pārspīlēta izsmalcinātība, manierība fr. lit. (preciozā lit.) un savstarpējās attiecībās 17. gs.
ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā.
Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu.
gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
hiperpātija Pārspīlēta sāpju sajūta.
estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
austēritāte Pārspīlēta tikumiska stingrība.
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā.
anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana.
hiperkritika Pārspīlēta, pārāk barga kritika.
aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle.
hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
hiperkinēzija Pārspīlētas, liekas, spontānas kustības, piem., horejas, atetozes gadījumā u. c.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība.
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs.
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem).
eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība.
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete.
pārnopietns Pārspīlēti nopietns.
tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
izmeklēts Pārspīlēti smalks.
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs.
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts.
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti.
cimperlēšanās Pārspīlēts izvēlīgums, untumainība.
murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs.
melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs.
egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu.
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās.
eksorbitants Pārspīlēts, pārmērīgs.
manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
pārsastaipīties Pārstaipīties.
pārstīvēties Pārstaipīties.
sažņaudzīties Pārstaipīties.
apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā.
kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata.
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka.
čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
pārvaldības domēns pārvaldāmo objektu kopa, kas nokomplektēta sistēmas pārvaldībai un kam izmantojama kopīga pārvaldības metodika.
duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas.
uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
krist pīšļos Pārvērsties pīšļos.
pīšļoties Pārvērsties pīšļos.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
ripot Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību.
agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie.
datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot.
krēst Paspīdēt (rūsai).
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
paspīst Paspīdēt.
pazibeņot Paspīdēt.
paspiguļot Paspīguļot.
patītīties Paspītēties.
spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu.
blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu.
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties.
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
agravācija Pastiprināšana (vainas), esošās situācijas pārspīlēšana.
diferenciālais pastiprinātājs pastiprinātājs ar divām ieejām – tiešo un inverso; tā izejas signāls proporcionāls ieejām pievadīto spriegumu starpībai; izmanto līdzstrāvas pastiprinātājos dreifa samazināšanai.
pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt.
kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
pašspīdošs Pašspīdīgs.
kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
uzstājīgs Paštaisns, prasīgs un nepiekāpīgs.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
plīcka Pātaga, pīcka; rīkste.
atlicināt Pataupīt (daļu naudas).
aizgausināt Pataupīt, ietaupīt.
palaicīt Pataupīt.
pataupināt Pataupīt.
trāpīt naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, ko pareizu, vajadzīgu, trāpīgu.
koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu.
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
izdzīve Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana; izdzīvošanās.
mizofobija Patoloģiskas bailes no netīrumiem vai notraipīšanās.
mitomānija Patoloģisks melīgums vai tieksme uz pārspīlējumiem.
pasatrāpīties Patrāpīties.
cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka.
kaļka Pauspapīrs.
pauzpapīrs Pauspapīrs.
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
nokasīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus (parasti darbietilpīgus, arī garlaicīgus) darbus.
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus.
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
izadzīvāties Pavadīt laiku viegli, bezrūpīgi, patīkami.
pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses.
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu.
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2); pārspīlējums, samākslo jums.
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3); arī ietaupījums.
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta.
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt.
piepušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(2).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(3).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(4).
spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1).
spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3).
uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
uzspīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot.
uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1).
uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2).
pārplūkāt pavirši (ne rūpīgi) ravēt.
aizvaržāt Pavirši aizšūt, aizlāpīt.
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
pievarzāt Pavirši pielāpīt.
sačočēt pavirši salāpīt.
sačumurēt Pavirši salāpīt.
paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem).
vādžerēt Pavirši šūt, lāpīt, trāklēt.
narstīt Pavirši šūt, lāpīt.
sapīņāt Pavirši vai nekārtīgi sapīt.
sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
sašūstelēt Pavirši, ne visai rūpīgi sašūt; sadiegt.
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt.
nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
pielūdzīgs Pazemīgs, piekāpīgs.
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
leporello Pēc Don-Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks.
sietknābji Pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras.
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
pēkšt Pēkšķ (par pīlēm).
kvēkšt Pēkšķēt (par pīli).
deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē.
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
(ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi.
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
Anas strepera pelēkā pīle.
anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints.
vāravs Pelēkbrūnu pīļu suga ar baltu plankumu uz krūtīm.
emisijas peļņa peļņa no vērtspapīru izlaides operācijām.
bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām.
bīte Peļņa, laupījums, laimests.
varžīt Peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt.
pergaments Pergamentpapīrs.
sviestpapīris Pergamentpapīrs.
sviestpapīrs Pergamentpapīrs.
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka.
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu.
salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri.
deportieris Persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus.
komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata.
cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes.
apakšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma _MS-DOS_ un lietojumprogrammas.
pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).
afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību.
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība.
bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
dumpoties Piedalīties dumpī 1, sacelties.
gluhars Piedzērušo aplaupītājs.
afidevits Piegādēs, vērtspapīru operācijās - rakstveida apliecinājums dokumenta īstumam.
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
atlaidība Piekāpība, pieļāvība.
atkāpība Piekāpība.
pielaidīgs Piekāpīgs, arī iecietīgs.
lētsirdīgs Piekāpīgs, devīgs.
atlaidīgs Piekāpīgs.
paļāvība Piekāpīgums.
kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus.
Labidura riparia piekrastes spīļaste.
appīpēt Piekvēpināt ar pīpes dūmiem.
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
pieķepēt Pielipināt (ar ko mīkstu, lipīgu).
pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt.
pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu.
mērķizmaksas Pieļaujamās izmaksas - produkta tirgus cenas un plānotās peļņas starpība.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt: arī aplaupīt.
vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
hilūrija Pienam līdzīgs urīns, kurā ir emulģēti lipīdi.
aizčiept Piepīkstēt, piečiepstēt.
piemargot Piepildīt (kā virsmu) ar spīguļojošu, virmojošu atspīdumu.
piemargoties Piepildīt (kā virsmu) ar spīguļojošu, virmojošu atspīdumu.
pielepīt Piepildīt (trauku) ar ko lipīgu.
aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu.
pieķept Piepildīties, piesūkties (ar ko mīkstu, lipīgu).
piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas; ļoti izspīlēt.
pievarzāt Piepīt, pietīt.
pievaržāt Piepīt, pietīt.
pocadius Piepjspīduļi.
iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
piņķelēt piesaistīt, iepīt (pasākumā, darbībā).
piežēloties Piesargāties, taupīties.
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
adjūdikācija Piespriešana par īpašumu dalīšanas prāvās, ar ko agrākais kopīpašums tiek par vienīpašumu.
aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu.
koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē.
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
piepāst Pietaupīt, ietaupīt.
pieglabāt Pietaupīt.
pieskonēt Pietaupīt.
frugālitāte Pieticība, vienkāršs dzīves veids, taupība.
izpļerkšķēties Pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm).
izpīnēt Pietiekoši sāpīgi iesist.
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
metināt Pievienot, lāpīt, izšūt.
pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu.
iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
lustrs Pigments, ar ko pārklāj apdedzinātu glazētu keramikas izstrādājumu, lai, izstrādājumu atkārtoti apdedzinot, tas iegūtu perlamutra vai metāla spīdumu.
speņģis pīkste^1^.
pīkstene pīkste^3^.
spiguļi Pīkstes, dūņu pīkstes.
spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
pīkstis pīkstiens.
spīkstējiens pīkstiens.
pīkt pīkstot, dīcot mocīties
sērmaukškoks Pīlādzis; pīlādža zars, stumbrs.
sērmūkšoga pīlādža oga.
pīlādžziedi Pīlādža ziedi, pīlādža ziedkopa.
Sorbaria sorbifolia pīlādžlapu sorbārija.
hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā.
nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
miltu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aria"), ko audzē Latvijas rietumu daļā.
Arnolda pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus arnoldiana"), ko vietām audzē dārzos.
parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis.
daiļais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus decora").
Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia").
platlapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus latifolia"), ko vietām audzē dārzos.
plūškoklapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus sambucifolia").
Teodora pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus teodori"), kas ir hibrīdpīlādža un parastā pīlādža krustojums.
Argyresthia conjugella pīlādžu tīklkode.
pidele pīle (bērnu valodā).
raudainīte Pīle, nirpīle, brūnkaklis.
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
mēnessgrieži Pilna, jauna, augoša un dilstoša mēness fāžu kopīgs apzīmējums.
sejas vairogs pilnībā vai daļēji caurspīdīgs sejas aizsegs.
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
firmacīts Pilnīgi caurspīdīgs dzidrs kvarca stikls.
antipātijs Pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals.
kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
Anapolisa Pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā.
Baltimora Pilsēta ASV ("Baltimore"), Mērilendas štatā, osta Česapīka līča krastā, 622800 iedzīvotāju (2014. g.).
Abujoga pilsēta Filipīnās (_Abuyog_), Leites salā, Leites reģionā.
Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā.
Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē.
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē.
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē.
Bakoloda Pilsēta Filipīnās ("Bacolod"), Negrosas salas ziemeļrietumos, 499500 iedzīvotāju (2007. g.).
Bagio Pilsēta Filipīnās ("Baguio"), Lusonas salas rietumos, 301900 iedzīvotāju (2007. g.).
Batangasa Pilsēta Filipīnās ("Batangas"), Lusonas salā, osta Batangasas līča krastā, 305600 iedzīvotāju (2010. g.).
Butuana Pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.).
Kabanatuana Pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kavite Pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.).
Iloilo Pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Gimarasa šauruma krastā, 418700 iedzīvotāju (2007. g.).
Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
Masbate Pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.).
Naga Pilsēta Filipīnās ("Naga"), Lusonas salas dienvidaustrumos, 196000 iedzīvotāju (2015. g.).
Ormoka Pilsēta Filipīnās ("Ormoc"), zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.).
Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
Sankarlosa Pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
Taklobana Pilsēta Filipīnās ("Tacloban"), zvejas ostas Leites salas austrumu piekrastē, Leites reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.).
Tarlaka Pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salas rietumos, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
Toledo Pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sebu Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, provinces centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.).
Davao Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.).
Anhelesa Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, 314500 iedzīvotāju (2007. g.).
Dasmariņasa Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, 556300 iedzīvotāju (2007. g.).
Kesonsitija Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.).
Pasiga Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.).
Antipolo Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
Heneralsantosa Pilsēta Filipīnās, Mondanao salas dienvidu daļā, 443500 iedzīvotāju (2007. g.).
Isabela Pilsēta Filipīnu dienvidos, Basilanas salā, Basilanas provinces administratīvais centrs.
Ašikaga Pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs.
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Hārlema Pilsēta Nīderlandē ("Haarlem"), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.), puķkopības un puķu sīpolu eksporta centrs, pārtikas un ķīmiskā rūpniecība, Fransa Halsa muzejs.
Kalbajoga Pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.).
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns.
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m.
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms.
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
Ornithorhynchus anatinus pīļknābis.
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle.
meža pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas platyrhynchos"); mercene.
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem.
pelēkā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas strepera").
tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca").
melnā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta nigra").
pīļkopība Pīļu audzēšana gaļas un olu iegūšanai; attiecīgā putnkopības nozare.
Porrocaecum depressum pīļu cērme.
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra.
anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas.
lielgalvis Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Netta rufina"), vidēji liels ūdensputns, Latvijā rets maldu viesis.
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
baltvaigu zoss pīļu dzimtas zosu ģints putnu suga.
anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
porocekoze Pīļu helmintozes veids, slimo gk. jaunie pīlēni laikā no maija līdz jūlijam.
Anseranas semipalmatus pīļzoss.
pinains pīnei līdzīgs, pīnēs adīts.
nosis Pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai.
vijale Pinums no zariem; no zariem sapīts žogs.
uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta.
vītene Pinums, pītenis.
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka.
čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
atlivaine peipe pīpe ar vāku.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe.
smēķe pīpe.
pīkane pīpene.
milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa.
iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
cybuks pīpes kāts.
luķis Pīpes misiņa vāks, pīpes apkalums.
pīpot Pīpēt (pīpi, cigareti u. tml.).
kuļķēt Pīpēt (pīpi), smēķēt.
ķuļķēt Pīpēt (pīpi); smēķēt.
atpīpēties Pīpēt līdz apnikumam, sapīpēties.
speķa pīrāgs pīrāgs ar speķa pildījumu.
pīrēgs Pīrāgs; speķa pīrādziņš.
pirāterija Pirātisms, jūras laupīšana.
glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints.
bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā.
sekstanta indeksa korekcija pirms lietošanas noteikta starpība loka mērvienībās starp 0 punktu uz sekstanta limba un faktisko nulles punktu.
petarde Pirotehnikā - ar pulveri pildīts papīra šāviņš, kas rada biežus sprādzienus.
pīrss pīrsings.
pīšu malka pīšu koku mazvērtīgā malka, kas ātri sadeg.
čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu).
papīt Pīt un pabeigt pīt.
uzpīt Pīt un pabeigt pīt.
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni).
pīņot Pīt, veidot pīnes.
regžt pīt.
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot.
pina pīti zirga potīšu apliekamie.
pinkāties pīties (3).
tiņāt Pīties, pīt.
tiņāties Pīties, pīt.
pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš).
sviesta pītava pīts sviesta trauks.
slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
beīgelis Plācenis, pīrāgs.
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
Radula complanata plakanā skrāpīte.
plakanis Plakans pīts grozs.
pieskarplakne Plakne, kam ar doto virsmu ir tikai viens kopīgs punkts.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne.
kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals.
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
aizrauks Plāna šņore pastalu lāpīšanai.
lapa Plāna taisnstūrveida (papīra) plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.).
filma plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma.
nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve.
kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija.
kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma.
spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas.
peļaste Plāna, tieva matu pīne.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
planētas saspiedums planētas ekvatoriālā un polārā rādiusa starpības attiecība pret tās ekvatoriālo rādiusu.
placains Plankumains, lāsains, notraipīts.
slaunains Plankumains, notraipīts.
plastpapīrs Plāns ietinamais papīrs.
krepēts medicīnas papīrs plāns krepēts papīrs ar lielu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto vairākās kārtās par pārsiešanas un saiņošanas materiālu medicīnā.
vienkārtas filtrmateriālu papīra pamatne plāns papīrs ar normētu mitruma iesūkšanos; lieto cigarešu filtru materiālu izgatavošanai.
alignīns Plāns papīrs ar rievotu virsmu un lielu mitruma uzsūkšanas spēju.
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
lignīns plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu; lieto pārsiešanā.
puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
kākarains Plāns, caurspīdigs (piem., audekls).
flors Plāns, caurspīdīgs audums.
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
pergamīns Plāns, caurspīdīgs, izturīgs papīrs.
rīspapīrs Plāns, ēdams papīrs, kas pagatavots no rīsa stiebriem, to izmanto kulinārijā.
caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu.
listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
glisē plāns, spīdīgs zīda audums.
novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai.
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
organoplastiķi Plastmasas, kas armētas ar sintētiskajām šķiedrām, sintētisko šķiedru papīru vai audumu; lieto konstrukciju materiālos un elektrotehniskajos materiālos.
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
darbderīgs Plaša lietojuma programmatūras vai aparatūras izstrādājumi, ko lietotāji var tūlīt izmantot vai kuru adaptācija nav darbietilpīga.
baseins plaša norobežota nogulumu izrakteņu platības teritorija ar kopīgu ģeoloģiskās attīstības vēsturi.
antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
alpiniāde Plašas alpīnistu sacensības.
telpīgs Plašs, ietilpīgs (par telpu, celtni).
Sorbus latifolia platlapu pīlādzis.
Astacus astacus platspīļu upesvēzis.
platspīļu vēzis platspīļu upesvēzis.
žardinjēre Plaukts, trepītes, puķu uzlikšanai.
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
dirkāties Plēst, dīrāt (drēbes, papīru u. tml.).
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
kardebs Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva.
kardelis Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva.
špīne Plosta pīne.
šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
soļploteris Ploteris, kas, izmantojot cipardatus, soli pa solim veido grafiskus attēlus, pārvietojot diskrētos momentos spalvu vai papīru, vai arī abus vienlaicīgi.
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
clitopilus Plūmenes - sārtlapīšu dzimtas sēņu ģints.
Sorbus sambucifolia plūškoklapu pīlādzis.
plankša Pļāpa, pļāpīgs cilvēks.
garvalodība Pļāpība, liekvārdība.
balmutība Pļāpība, lielība.
fledonija Pļāpība; ārstniecībā ārprāts.
ļerbas Pļāpīga mute.
slūža pļāpīga persona; mēlnese.
deze Pļāpīga persona.
maule Pļāpīga persona.
pļanka Pļāpīga persona.
svirka pļāpīga sieviete, tukša pļāpa.
pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
pasaktaša Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
kladzene Pļāpīga sieviete; pļāpa.
ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
bādmodere Pļāpīga sieviete.
bāpmodere Pļāpīga sieviete.
bezgale Pļāpīga sieviete.
bluzga Pļāpīga sieviete.
čība Pļāpīga sieviete.
larba Pļāpīga sieviete.
lauška Pļāpīga sieviete.
leska Pļāpīga sieviete.
ļeska Pļāpīga sieviete.
plurica Pļāpīga sieviete.
švipaste Pļāpīga sieviete.
švipste Pļāpīga sieviete.
tērkšķele Pļāpīga sieviete.
tirgussieva Pļāpīga sieviete.
skalene pļāpīga un kašķīga sieviete.
tošņa Pļāpīga veca sieviete.
kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
traiška pļāpīga, skaļa sieva.
čabiņa Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
pļeperes Pļāpīgas lūpas.
vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka).
klabis Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
blaužģis Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
lancka Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
lanckars Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļāpātājs Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
terkšs Pļāpīgs cilvēks, tarkšķis.
klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš.
klapstiņš Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs.
ļerza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
plekšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
plokšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
terza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
blenkža Pļāpīgs cilvēks.
delveris Pļāpīgs cilvēks.
gauturis Pļāpīgs cilvēks.
grabile Pļāpīgs cilvēks.
kāgāns Pļāpīgs cilvēks.
klabata Pļāpīgs cilvēks.
kladzēns Pļāpīgs cilvēks.
klakšis Pļāpīgs cilvēks.
klēgainis Pļāpīgs cilvēks.
ļarpata Pļāpīgs cilvēks.
ļegata Pļāpīgs cilvēks.
ļekšis Pļāpīgs cilvēks.
ļetera Pļāpīgs cilvēks.
ļeteris Pļāpīgs cilvēks.
lorzaks Pļāpīgs cilvēks.
ļurkstiņš Pļāpīgs cilvēks.
ļurška Pļāpīgs cilvēks.
ļurza Pļāpīgs cilvēks.
mēļotājs Pļāpīgs cilvēks.
merkšķis Pļāpīgs cilvēks.
pļāpa Pļāpīgs cilvēks.
pļāpkule Pļāpīgs cilvēks.
plaukšņa Pļāpīgs cilvēks.
plauža Pļāpīgs cilvēks.
pļekša Pļāpīgs cilvēks.
pļerza Pļāpīgs cilvēks.
plirstiķis Pļāpīgs cilvēks.
plirza Pļāpīgs cilvēks.
plorza Pļāpīgs cilvēks.
pļurška Pļāpīgs cilvēks.
pļuršķis Pļāpīgs cilvēks.
porkšis Pļāpīgs cilvēks.
porza Pļāpīgs cilvēks.
sparkšķis Pļāpīgs cilvēks.
terkšans Pļāpīgs cilvēks.
uika Pļāpīgs cilvēks.
žadzoņa Pļāpīgs cilvēks.
žampurs Pļāpīgs cilvēks.
skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks.
klabeklis Pļāpīgs vīrietis.
niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
čaukste Pļāpīgs, bezrūpīgs cilvēks.
melšķīgs Pļāpīgs, mēlnesīgs.
izpļāpīgs Pļāpīgs, neapdomīgs.
ļeverīgs Pļāpīgs, nesaturīgs.
plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks.
larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks.
lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza.
plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks.
pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks.
pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs.
blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs.
loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
rāzīgs pļāpīgs, runīgs.
ļerkšīgs Pļāpīgs, runīgs.
lorīgs Pļāpīgs, runīgs.
lorzīgs Pļāpīgs, runīgs.
tarkšīgs Pļāpīgs, runīgs.
terkšīgs Pļāpīgs, runīgs.
mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls.
blankšīgs Pļāpīgs.
buldurīgs Pļāpīgs.
čavarīgs Pļāpīgs.
gvelzīgs Pļāpīgs.
lirkšķīgs Pļāpīgs.
ļorkstīgs Pļāpīgs.
melsīgs Pļāpīgs.
muldīgs Pļāpīgs.
plarzīgs Pļāpīgs.
pļekšķīgs Pļāpīgs.
pļeperīgs Pļāpīgs.
pļerkšķīgs Pļāpīgs.
plerzīgs Pļāpīgs.
pļerzīgs Pļāpīgs.
pļorkstīgs Pļāpīgs.
plorzīgs Pļāpīgs.
pļorzīgs Pļāpīgs.
pļurkstīgs Pļāpīgs.
tarkšķīgs Pļāpīgs.
vāvulīgs Pļāpīgs.
vāvuļīgs Pļāpīgs.
gara mēle pļāpīgums, tieksme aprunāt.
šķīrējpīķis Pļaujmašīnas pīķveida detaļa, kas nošķir pļaujamā vāla platumu.
dzelons Pļaujmašīnas pīķveida sastāvdaļa, kas nošķir pļaujamā vāla platumu.
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte.
baltā puķe pļavas pīpene.
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
papīra formāti poligrāfijas papīra izmēru standarti.
B formāti poligrāfijas papīra standarti plakātiem un lielformāta darbiem; B0 pamatizmēri ir 1414x1000 mm.
A formāti poligrāfijas papīrs ar standarta izmēriem; A0 pamatizmēri ir 1189x841 mm, salocīts vienreiz, kļūst par A1 (841x594 mm), tas savukārt, salocīts vienreiz, kļūst par A2 (594x420 mm) utt.
folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma.
getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs.
Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība.
zimozāns Polisaharīdu, lipīdu, proteīnu un sausnes maisījums, ko iegūst no rauga šūnām vai to apvalkiem.
panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību.
komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām".
valsts sagrābšana politiskās korupcijas forma; valsts nolaupīšana; valsts nozagšana.
frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju.
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
suspapīrs Porains papīrs (kā) susināšanai; arī dzēšpapīrs.
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
purcele porcelāna pīpe.
subversīvs Postīgs, grāvīgs, dumpīgs.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1).
kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds.
aizsargpotēšana Potēšana, ko izdara, lai pasargātu no saslimšanas ar kādu (parasti lipīgu) slimību.
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti.
projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
antrakotipija Pozitīvu kopiju izgatavošana pēc zīmējuma uz pārvedamā papīra.
astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru.
astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus.
aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu.
jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem.
pozīcija Prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.
glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
quaestio Pratināšana tiesā, spīdzināšana, izmeklēšanas protokols.
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
brokātpapīrs Presēts papīrs ar metālisku virsmu, dažādu papes darbu aplīmēšanai.
antirefleksa pārklājums pretatspīduma pārklājums.
ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā.
zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
priekšlaicīgā menopauze priekšlaicīga ovulācijas izbeigšanās, iespējams, autoimunizācijas, gonadotropīna darbības traucējumu vai primāra dzimumšūnu deficīta dēļ.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur).
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
sitienprinteris printeris, kas ar drukāšanas mehānisma palīdzību, izdarot sitienus pa kopējamo lenti, drukā rakstzīmes uz papīra.
lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju.
elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris.
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu.
drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra.
hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu.
demultipleksēšana Procedūra, ko veic saņēmēja pusē, lai atdalītu ar multipleksēšanu apvienotos atsevišķos signālus, kuri pārraidīti pa kopīgu datu pārraides vidi.
dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla.
pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
procentpunkts procentos izteiktu lielumu starpība.
kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā.
zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
saziņa Process, kurā indivīdi ar kopīgas simbolu sistēmas palīdzību apmainās domām un izjūtām.
kopienas attīstība process, kurā kopienas locekļi apvienojas, lai apzinātu viņiem svarīgus jautājumus, kopīgi risinātu problēmas un uzlabotu kopienas dzīvi.
salīdzināšana Process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
raža Produkcija, ko iegūst laukkopībā, dārzkopībā, retāk lopkopībā (parasti kādā laikposmā).
profesionālā identitāte profesionāļu kopienas vienošanās par noteiktām vērtībām, attieksmēm, zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba veikšanai un ir kopīgas konkrētās nozares profesionāļiem.
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna.
episkops Projektors uz necaurspīdīgas pamatnes esošu attēlu projicēšanai uz ekrāna.
propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu.
blatnaja koška prostitūta, kas sadarbojas ar laupītājiem, ievilinot pie viņiem savus klientus.
kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
interneta vadības ziņojumu protokols protokola _IP_ sastāvā iekļauts protokols, kas kopīgi ar protokolu _IP_ piegādā datu avotam informāciju par maršrutēšanas kļūdām, kā arī tiek izmantots, lai ģenerētu ziņojumus par kļūdām, testu paketes un ar protokolu _IP_ saistītos informacionālos ziņojumus.
Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem.
hiperfrāzija Psihiska slimnieka juceklīga pļāpība.
žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns.
zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes.
ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām.
puciņu Puciņu koks - pīlādzis.
gāga Pūkpīle.
spilvnieks Pūkpīle.
somateria Pūkpīles.
somatreia Pūkpīles.
girlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija.
ģirlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija.
Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka.
Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka.
Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka.
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
stirkāties Pūlēties, staipīties.
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm.
cybocephalidae Pundurspīduļu dzimta.
apgaismojuma pols punkts uz Zemes virsmas, kur spīdeklis atrodas zenītā.
svempis Pupu un kaņepju pītes.
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
Alpinia purpurata purpurziedu alpīnija.
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā.
stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja.
tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga.
pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus.
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru.
eleidīns Pusšķidra acidofila viela epidermas spīdīgajā slānī.
dvīļi Putekļi, pīšļi.
kūpumi Putekļi, pīšļi.
Reduvius personatus putekļu blakts jeb putekļu laupītājblakts.
putnu apgrozības koeficients putnkopības saimniecības darbības rādītājs, kas ir atkarīgs no ganāmpulkā ieskaitāmo jaunputnu skaita un no gada sākumā un beigās esošā vidējā putnu skaita.
garkaulis Putns, pīļu suga.
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta.
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga.
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta.
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs.
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints.
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt.
nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
atspīdināt Radīt jaunu atspīdumu.
summēties Radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml).
pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
iekniezt Radīt sāpīgu kairinājumu.
vīkšināt Radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru.
izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū.
ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
ragacis Ragainis, spīļarkls.
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis.
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha.
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka.
spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet.
pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana.
termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 1000 lapu.
burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
rakstāmais papīrs rakstāmpapīrs.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums.
ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets.
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas.
vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā.
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā.
Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā.
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni.
varkšīties Raudāt, ietiepīgi raudāt.
varkšķīties Raudāt, ietiepīgi raudāt.
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā.
hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka.
biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei.
reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
anizeikonija Redzes defekts, kas izpaužas kā attēlu lieluma starpība abās acīs.
appīties Refl. --> appīt; apvīties.
aptraipīties Refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam.
aptriepties Refl. --> aptriept (2); aptraipīties.
atpīties Refl. --> atpīt (1).
atpīties Refl. --> atpīt (2).
iepīties Refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur).
iepīties Refl. --> iepīt (2).
izspīlēties Refl. --> izspīlēt (1).
izspīlēties Refl. --> izspīlēt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (3).
notraipīties Refl. --> notraipīt; tikt notraipītam.
notriepties Refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties.
pastaipīties Refl. --> pastaipīt(2).
pataupīties Refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam.
pataupīties Refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam.
piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt(3).
pietaupīties Refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam.
pīties Refl. --> pīt(1); tikt pītam.
saspīlēties Refl. --> saspīlēt(1); tikt saspīlētam.
saspīlēties Refl. --> saspīlēt(2); tikt saspīlētam.
sataupīties Refl. --> sataupīt; tikt sataupītam.
spīlēties Refl. --> spīlēt (1); tikt spīlētam.
spīlēties Refl. --> spīlēt (2); tikt spīlētam.
staipīties Refl. --> staipīt (1); tikt staipītam.
traipīties Refl. --> traipīt; tikt traipītam.
rozas Reflektoriska locekļu, arī ķermeņa staipīšana.
heterometropija Refrakcijas starpība abās acīs.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
augstākā - zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību.
ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
Abra reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda.
reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
drukājošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu izvada uz papīra ciparu veidā.
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka.
bels Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu decimāllogaritmu; divu enerģiju vai jaudu līmeņa starpība ir 1 bels (B), ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i. attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu.
ritualisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem).
rentgenofluorescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
rentgenoluminescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
aksiālā datortomogrāfija rentgentomogrāfijas veids, kad ar šauru rentgenstaru kūli iegūst izmeklējamā orgāna slāņu attēlu uz ekrāna, kurā ir jonizējošā starojuma detektori; ekrāns pievienots datoram, kas apstrādā rentgentomogrāfisko ēnu attēlu, iegūstot attēlu uz monitora ekrāna vai papīra.
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
RBA Republikāniskā biškopības apvienība.
koplietojams resurss resurss, ko datu apstrādei kopīgi izmanto vairākas darbstacijas.
histohromatoze Retikuloendoteliālās sistēmas saslimšanu kopīgs nosaukums, kas ietver ksantohromatozi, limfogranulomatozi un Gošē slimību.
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji.
rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai.
atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
iepīkums Rezultāts --> iepīkt.
sapīkums Rezultāts --> sapīkt.
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
spīgojums Rezultāts --> spīgot.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā.
tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka.
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka.
noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
bukanjērs Rietumindijas jūras laupītājs 17. gs.
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām.
klesēt Rijot ēst (par cūkām, pīlēm, zosīm).
izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
ķellāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
ķemmāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
iet kopā rīkoties, darboties kopīgi.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt.
spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
unsvats Rīks pīpes tīrīšanai.
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot.
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
selcis Rinda, pulks, kopība.
Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
rhipidiaceae Ripīdiju dzimta.
rhipidium Ripīdiju dzimtas ģints.
sapromyces Ripīdiju dzimtas ģints.
Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
ragalis Rokturis (spīļu arklam).
ragātevis Rokturis (spīļu arklam).
ragatevs Rokturis (spīļu arklam).
ragātuvis Rokturis (spīļu arklam).
ragātuvs Rokturis (spīļu arklam).
raģelis Rokturis, spīļarkls.
fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki.
carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs.
Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem.
peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā).
societas Romiešu tiesībās uz konsensuāla līguma pamatota sabiedrība kopēju mērķu sasniegšanai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem.
mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju.
mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties.
pīkstulis Rotaļlieta, kuru piespiežot atskan pīkstiens.
trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo.
zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm.
Nipkova disks rotējošā diska izvērses ierīce – viena no pirmajām mehāniskajām izvērses ierīcēm; necaurspīdīgs disks ar smalku spirālveida perforāciju.
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas.
ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja.
Tadorna ferruginea rudā dižpīle.
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka.
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji.
ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella").
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka.
polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās.
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs.
ļekšīgs Runīgs, pļāpīgs.
mutīgs Runīgs, pļāpīgs.
mutība Runīgums, pļāpība.
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte.
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka.
ierūpēt Rūpējoties iegūt, ietaupīt.
aprūpe Rūpes, gādība (par kādu, par ko); aprūpība.
diligentia Rūpība, kas jāievēro, lai neaizkārtu svešas privāttiesības vai nu no līguma izrietošās attiecībās vai arī ārpus tām.
pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu).
akrībija Rūpība, precizitāte.
šana Rūpīga attieksme (parasti pret apģērbu, darbarīkiem, dzīvniekiem).
indagācija Rūpīga izmeklēšana; nedēļnieces dzimumorgānu izmeklēšana pēcdzemdību perioda beigās.
izmeklēšana rūpīga izpēte
studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana.
ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
izčulināt Rūpīgi apkopt.
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur).
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
glabāt kā aci pierē rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
glabāt kā aci (pierē) rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
iečiknīt Rūpīgi ievietot, iecelt.
izņemt cauri rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām.
nočipstināt Rūpīgi izēst; nobaudīt, nogaršot.
izņūņīt Rūpīgi izgriezt.
izčakstināt Rūpīgi izkult.
zodīt Rūpīgi izmeklēt (labāko).
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
gluds Rūpīgi izsukāts (par liniem, kaņepājiem).
aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom.
lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku).
pieglāsēt Rūpīgi kopt, rūpēties.
pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
nomīcīt Rūpīgi mīcīt un pabeigt mīcīt.
norantīt Rūpīgi nocirst.
knierēt Rūpīgi ogot.
pārrandīt rūpīgi pārdalīt divās daļās.
svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
pārmeklēt (arī izmeklēt) visas pakaktes (arī visus kaktus) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus (arī visas pakaktes) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
norūķēt Rūpīgi sakārtot, sakopt.
sargāt kā aci pierē rūpīgi sargāt, arī saudzēt.
gludi skūt rūpīgi skūt.
gludi skūt(ies) rūpīgi skūt(ies).
gludi skūties rūpīgi skūties.
elpēties Rūpīgi uzlabot savu materiālo situāciju.
rūķēt Rūpīgi, ar apdomu novietot, nolikt.
sollecito Rūpīgi, centīgi.
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam); iedziļināties; arī dziļi iejusties.
pieglabāt Rūpīgi, labi glabāt.
akurātīgi Rūpīgi, precīzi; tieši tā, kā vajadzīgs.
studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
izurbt Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
oļīgs Rūpīgs, gādīgs.
skrupulozs Rūpīgs, precīzs; arī pedantisks, sīkumains.
bāzīgs Rūpīgs.
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
popēt Rupji lāpīt.
pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai).
taukotnis Rupjmaizes pīrāgs.
papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
rūza Rūsa, zibens atspīdums.
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka.
rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca - burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
rūtiņklade Rūtiņu klade - klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
sabiedrības līgums sabiedrība ir divu vai vairāku personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem.
personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija.
reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām.
aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm).
socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
samuļāt Saburzīt, aptraipīt.
pužeklis Saburzīts papīrs.
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
pierepēt Sacietēt (par lipīgu masu).
razderbaņiķ Sadalīt laupījumu.
koalīcija Sadarbība kopīgu kultūras mērķu sasniegšanai.
sobarība Saderība, kopība.
saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
fragmentarizācija Sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās; fragmentizācija.
atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
ķiņķele Sagriešanās, sapīšanās.
īdzenis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
īgonis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
īga Saīdzis, sapīcis cilvēks.
grezot Saīgt, sapīkt.
sažurbt Saīgt, sapīkt.
ražotājsaimniecība Saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu. Dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
atropīnisms Saindēšanās ar atropīnu vai beladonnu.
defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
empīrisks Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs.
empīristisks Saistīts ar empīrismu, tam raksturīgs.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; arī kopīgs, kopējs.
agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
zemkopisks Saistīts ar zemkopību, tai raksturīgs.
nošķis Saišķis linu, dziju vai matu, ko nošķir vīšanai vai pīšanai.
sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus).
staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus.
kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem).
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu.
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos.
aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu.
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku.
kā nolakots saka par ļoti spožu, spīdošu, gludu virsmu.
bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku.
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku.
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi.
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas.
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
smaga roka saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
sirds noasiņo (biežāk asiņo) saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
sirds asiņo (retāk noasiņo) saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi.
kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs.
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs.
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs.
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas.
īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām.
kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi.
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
ieduras sirdī kā dzelonis saka, ja ko ļoti sāpīgi pārdzīvo.
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto.
nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
kā aizbāzts saka, ja trūkst attapības, atmiņas.
kauls no kāda kaula saka, norādot uz asinsradniecību, sociālu kopību un uzskatu sakritību.
saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos).
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
sakarpīt Sakārpīt.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt.
noklesēt Sakrāt, pietaupīt.
uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
aizsmirdināt Sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē).
atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
aizdegties Sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem).
sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali).
atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
ielīņoties Sākt spīdēt.
aizspītēties Sākt spītēties.
ierozīties Sākt staipīties (stāvus).
ķebloties Sākt uzsūkt mitrumu un kļūt mikla, lipīgam.
silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika.
savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.).
Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā.,
Masbate Sala Filipīnās ("Masbate"), arhipelāga centrālajā daļā, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži.
Bohola Sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana.
Leite Sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m.
Palavana Sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla.
Negrosa Sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m.
Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m.
Panaja Sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoru un Negrosu, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m.
Mindoro Sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m.
Basilana Sala Filipīnu dienvidaustrumu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru.
sapoperēt Salabot, salāpīt (pastalas).
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās.
podmoloģitsja Salāpīt paģiras.
aizlāpīties Salāpīt savas lietas.
salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu.
aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
savārkšķot Salāpīt, sadiegt.
savārpt Salāpīt, sadiegt.
sapampāt salāpīt.
dalāpīt Salāpīt.
ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds.
nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji.
medusrasa Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām.
saldsāpīgs Salds un sāpīgs vienlaicīgi.
vilkt paralēles salīdzināt, atrast ko kopīgu, uzskatīt par līdzīgu. atbilstošu.
transdisciplināra pieeja salīdzinoši jauna sadarbības pieeja, kuru izmanto sociālajā darbā dažādu jomu speciālistu sadarbībā, tiem izejot ārpus savu disciplīnu robežām un kopīgi meklējot plašāku izpratni, skaidrojumu un risinājumus kompleksām problēmām.
ieklūgāt Salikt grozam ribas pīšanai.
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus.
sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns.
serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem.
gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā.
sfignolipīdi saliktie lipīdi, kuru sastāvā ietilpst aminospirts sfignozīns; ir nervaudos un smadzenēs.
lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu.
lipoproteīns Salikts proteīns, proteīna un lipīda komplekss.
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām.
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai.
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai.
saķolēt Salobīt, salaupīt 2.
fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai.
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras.
pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
faršs Samalta zivju, medījumu vai mājlopu, mājputnu gaļa, ko izmantoja pildījumam pīrādziņos, pastētēs u. c.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs.
futors Samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci.
paklārs Samērā dzidrs; samērā caurspīdīgs.
maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
rida Samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības.
slāņkārta Samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības.
etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
pataupīgs Samērā taupīgs.
pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
samosā Samosa - indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda.
samudžēt Samudžināties, sapīties.
varzelēties Samudžināties, sapīties.
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
džiudžitss samuraju cīņas sistēma, uzbrukšana un aizsargāšanās bez ieroča, izdarot sitienus pa ķermeņa sāpīgākajām vietām vai laužot locekļus
sadoties Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai.
Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Filipīnās.
Sanpavlo Sanpablo, pilsēta Filipīnās.
sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas.
sapīckāt Sapērt ar pīcku.
sairsies Sapīcis, īgns.
grīnelītis Sapīcis, saskābis cilvēks.
odontoknēze Sāpīga smaganu niezēšana zoba šķilšanās laikā.
aneitanāzija Sāpīga un mokpilna nāve.
alginurēze Sāpīga urinēšana.
odinūrija Sāpīga urinēšana.
urodīnija Sāpīga urinēšana.
pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
pāpuļa Sāpīga vieta.
vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
algodismenoreja Sāpīgas mensturācijas.
proktospazma Sāpīgas tūpļa sfinkteru spazma, sevišķi fisūras gadījumā.
uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
(uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
aizgūt Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci.
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3).
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
kniezt Sāpīgi kairināt.
algospazma Sāpīgi krampji.
artroluess Sāpīgi locītavu pietūkumi.
nopīnēt Sāpīgi nopērt.
nopīņot Sāpīgi nopērt.
paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze.
nodauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu pret ko).
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
cirsties Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) - par krūmiem, koku zariem u. tml.
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju).
doloroso Sāpīgi, bēdīgi, skumji.
vēlīnais artroluess Sāpīgi, pārejoši locītavu pietūkumi otrajā un trešajā sifilisa stadijā.
rūgtai Sāpīgi.
sirdssāpīgi Sāpīgi.
penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā.
gauds Sāpīgs (par pārdzīvojumu).
vargacis Sāpīgs augonis; varžacs.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
daktilkampsodīnija Sāpīgs pirkstu izliekums.
humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija.
sāpens sāpīgs.
piesāpīgs Sāpīgs.
sāpušs Sāpīgs.
sasāpējis Sāpīgs.
īgnāt Sapīkt, bozties, gremzties.
sapīkties sapīkt.
sapiekt Sapīkt.
sapikt Sapīkt.
sapiekties sapīkties.
sapīcība Sapīkums.
īgties Sapīkušam būt.
sapīpjot sapīpēt (1).
pārkašāt Sapīpēties pārāk daudz.
sapīnēt sapīt (1).
sapanckāt Sapīt, sajaukt.
savidžināt Sapīt, samezglot, savandīt.
saplenēt sapīt, sapīnēt.
samastīt Sapīt, sasiet.
sapīdināt Sapīt, uzlikt pinekļus.
samargāt Sapīt.
saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā.
iebraukt purvā Sapīties savā runā, stāstījumā.
rekties Sapīties viens otrā.
satīties Sapīties, arī savīties.
saņudzēt Sapīties, sajaukties.
mežģerēties Sapīties, samezgloties (par dziju).
sarekties Sapīties, samudžināties.
mudzināties Sapīties, sapiņķēties.
mužģināties Sapīties, sapiņķēties.
sapickāties Sapīties, savandīties.
sapentēties Sapīties, savelties.
pestīties sapīties.
sapestīties sapīties.
saražģēties sapīties.
samargāties Sapīties.
sapuņķēties Sapīties.
dekoratīvais saplāksnis saplāksnis, kas laminēts ar plēvju pārklājumu kombinācijā ar dekoratīvo papīru vai bez tā.
sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
brikets Sapresēts ķieģeļveida kurināmais no akmeņogļu smalknēm, kūdras, zāģu skaidām, avīžpapīra; brikete.
raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
varažāt Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt.
varažot Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt.
desēties Sarežģīties, sapīties.
iepenterēties Sarežģīties, sapīties.
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem.
virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu.
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans.
šilkans Sarkanīgi spīguļojošs.
Mnium marginatum sarkanmalu skrajlapīte.
zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
Pyrethrum coccineum sārtā zeltpīpenīte.
gaile Sārtas gaismas atspīdums.
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms.
selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu.
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
entolomataceae Sārtlapīšu dzimta.
aprīļa sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma aprile").
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum").
krustsporu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma conferendum").
violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum").
zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum").
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum").
Možē sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma mougeotii").
spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
tēraudspožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum").
iedzeltenā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma pleopodium").
smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum").
brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides").
zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum").
milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum").
viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum").
pavasara sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma vernum").
entoloma Sārtlapītes.
gaile Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums.
zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
nosaistīt Sasaistīt, sapīt, aizsiet.
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm).
sameķerēt sasiet mezglā, sarežģīt, sapīt.
vilkšņot Sasiet, sapīt.
savalgāt Sasiet, sasaistīt, sapīt.
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
strieties Saslieties pretī, spītēt.
kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa.
salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt.
ķollēties Sasmuļļāt, notraipīties.
détente saspīlējuma atslābums.
afektācija Saspīlētība, mākslotība, liekulība, pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
kīna Saspīlētība, sasprindzinājums, sacensība.
saspurdzenēties Saspīrenēties.
saspīrenēties Saspīrināties.
sasplītēt saspītēt.
satimmēties Saspītēties.
sastīvēt Sastaipīt.
sasastaipīties Sastaipīties.
sasastiepties Sastaipīties.
sasnaicīties Sastaipīties.
sasnaikāties Sastaipīties.
sasnaikstīties Sastaipīties.
sastīvēties Sastaipīties.
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt.
sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem).
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko).
salaicīt Sataupīt.
satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
satrāpt Satrāpīt.
klēpt Satvert klēpī.
pieskodēt Saudzēt, pietaupīt.
glibināt Saudzēt, taupīt, rūpēties.
aizspīguļot Saule starojoša spīdēja cauri bieziem mākoņiem (apspīdot ceļu).
atsaule Saules atspīdums mākoņos.
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes.
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība.
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži.
kāpt Savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs.
likata Savienojumā "likata lekata" lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai.
platspīļu Savienojumā "platspīļu vēzis": vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
šļamu Savienojumā "šļamu šļamām iet" apraksta lempīgu iešanu pa dubļiem.
celis Savienojumā "uz ceļiem": klēpī.
aizdurt Savienojumā ar "garām": durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
pīšus Savienojumā ar "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
pītin Savienojumā ar darbības vārda "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
A Savienojumā ar skaitli apzīmē papīra formātu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
pārejas sēža savienojuma veids, kas dod iespēju atkarībā no detaļu faktiskajiem izmēriem iegūt kā spēli, tā uzspīlējumu.
monocefālis Savienotie dvīņi ar kopīgu galvu un ķermeņa augšdaļu.
saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
skrudzelis savilkums (drānā, lāpījumā u. tml.).
nodaba Savrupība, noslēgtība.
vienturība Savrupība.
sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
vienošanās savstarpēja saprašanās, kopīgs lēmums, kas panākts apspriedes ceļā
synallagma Savstarpība, maiņa; sinalagma.
sinalagma Savstarpība, maiņa.
krēķene Savvaļas pīļu suga.
salupt Sazagt, salaupīt.
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants.
seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē.
joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem.
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks.
seksepīls Seksapīls.
pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni.
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka.
sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
geloni Sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību.
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
bloks Sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse.
fila Senajā Grieķijā - tāda cilts, kuru veidoja trīs fratrijas un kuras locekļi uzskatīja, ka cēlušies no kopīga senča.
ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība.
pīķenieki Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem; pikenieri.
pikenieri Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem.
Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā.
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem.
višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai.
ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
duvans Senos laikos - kazaku sapulce, kurā sadalīja kara ieguvumu (laupījumu).
pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
mikoflora Sēņu flora, sēņu augu kopība.
sarapids Serapīds.
vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos.
rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot.
paštirza Sevis analizētājs un vērtētājs, arī spīdzinātājs.
pašspīdzināšana Sevis spīdzināšana.
spodrpapīrs sevišķi gluds papīrs ar spodru virsmu; glancēšanas iekārtā apstrādāts spodrs papīrs.
izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
transcendentālais Sholastiskajā filozofijā - esamības aspekti, kas atrodas aiz garīgās, empīriskas pasaules robežām.
aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu.
adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm.
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe.
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka.
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
skapūzis siera žāvējamais skapītis.
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles.
šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla.
garpīne Sieviete ar garām matu pīnēm.
modes dāma sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets".
puža Sievišķais dzimumorgāns; pīzda; vulva.
signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis; signālzummers.
signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis.
okšķerēt Sīki, rūpīgi meklēt.
ķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju).
izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt, izmeklēt (ko).
izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
fliteri Sīki, spīguļojoši dekoratīvi nieciņi (piemēram, mazi aplīši), ko izmanto tērpa izrotāšanai un citām vajadzībām.
sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
sagita Sīks, plēsīgs jūras dzīvnieks ar caurspīdīgu ķermeni no hetognātu grupas.
uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
krīkls sīku savvaļas pīļu šķirne.
špricēšana Sīku, smalku punktu uzšļircināšana dažādos biezumos un nogulumos uz papīra vai iespiežamā laukuma ar otu un tušu.
krājulība Sīkumaina taupība, sīkstulība.
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka.
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā.
Greimica Silupīte, Rojas pieteka.
Grenica Silupīte, Rojas pieteka.
Silupe Silupīte, Rojas pieteka.
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka.
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā.
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka.
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte.
adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem.
sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai.
kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija.
teesdalia Sinepītes.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
vaidi Sirotāji, laupītāji.
sisis Sirotājs, laupītājs.
vaidenieks Sirotājs, laupītājs.
vaidinieks Sirotājs, laupītājs.
vaidnieks Sirotājs, laupītājs.
vitenis Sirpjveida (cepts) pīrāgs.
ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu.
ziņojuma dēļa sistēma sistēma datorā, kuru izmanto lietotāju grupa, kam ir kopīgas intereses, lai apmainītos ar informāciju, parasti iezvanpieejas apstākļos; sisitēma BBS; BBS.
termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība.
displeja barošanas pārvaldības sistēma sistēma, kurā speciāli aprīkots videoadapteris nodod monitoram instrukcijas par elektroenerģijas taupīšanu; sistēma DPMS.
pētniecība sociālajā darbā sistemātiska kādas parādības vai problēmas izpēte sociālajā darbā, lai sekmētu tās empīrisku un pierādījumos balstītu izpratni.
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
resursu koplietošana situācija datu apstrādes sistēmā, kad vairāki darbi vai lietotāji kopīgi izmanto kādus tās resursus, tos sadalot savā starpā.
mātainīte Sivēnmāte, vista vai pīle ar mazuļiem.
kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8).
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds.
interfeiss Skaitļošanas, sakaru, datu pārraides un apstrādes tehnikā - noteikumu, programmu un aparatūras kopums, kas nodrošina iespēju dažādas ierīces savienot kopīgai darbībai.
grafikators Skaitļotāja izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu.
paralēlapstrāde Skaitļotāju darba organizācijas forma, kurā kopīgi tiek izpildītas vairākas programmas.
iespiedierīce Skaitļotāju izvadierīce datu iespiešanai uz papīra.
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa.
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa.
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa.
schizophyllaceae Skaldlapīšu dzimta.
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
uzskaldīt Skaldot trāpīt (kam).
žadzīgs Skaļš, pļāpīgs.
Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību.
Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka.
svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija.
valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
tualetes kumode skapītis ar spoguli un nodalījumiem tualetes piederumiem.
rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu.
degunradžvabole Skarabeju dzimtas suga ("Oryctes nasicornis"), liela vabole (garums 26-41 mm), segspārni kastaņbrūni, spīdīgi.
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām.
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām; attiecīgais žanrs.
plakanvirsmas skeneris skeneris ar plakanu caurspīdīgu virsmu, uz kuras novieto skenējamo dokumentu (attēlu, grāmatu u. c.).
lappadeves skeners skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam.
rokas skeners skeners, kura skenēšanas galviņu, kas izveidota kā rokā turama ierīce, lietotājs pārvieto pa skenējamo virsmu, piemēram, papīra lapu.
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha.
Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka.
Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās.
Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā.
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka.
Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt.
ķītrs Skops, taupīgs.
mniaceae Skrajlapīšu dzimta.
viengada skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium hornum").
sarkanmalu skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium marginatum").
zilējošā skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium stellare").
mnium Skrajlapītes.
drancka Skranda; sīks papīra vai auduma gabaliņš.
plakanā skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula complanata").
Lindenberga skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula lindenbergiana"), Latvijā aizsargājama.
radula Skrāpītes.
kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli.
karabidi Skrejvaboles - vaboļu dzimta ("Carabidae"), garām kājām, ovālu ķermeni, gk. metālspīdīgiem virsspārniem un spēcīgiem virsžokļiem, ap 1000 sugu.
blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus.
skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
kalēja skrūvspīles skrūvspīles, kuru piespiedējbāka pārvietojas pa aploces loku.
kniebis Skrūvspīles.
ļūckas Skrūvspīles.
škrubštaks Skrūvspīles.
skrūstēgs Skrūvspīles.
skrūvspīle Skrūvspīles.
skrūvstiķis Skrūvspīles.
Skuja Skujupīte, Slocenes pieteka.
Skujupe Skujupīte, Slocenes pieteka.
grūšai Skumji, sāpīgi.
grūtai Skumji, sāpīgi.
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
slocīties Slaicīties, staipīties.
šļocīties Slaicīties, staipīties.
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties.
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds.
ļepēns Slapja, lipīga sniega pārsla.
ļarva Slapja, lipīga, dubļaina zeme.
Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni.
čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus.
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
malandrīni Slepkavas, lielceļu laupītāji.
razbajība slepkavība laupīšanas nolūkā, laupīšana uz ceļa; bandītisms.
Slepkavu strauts Slepkavupīte, Iecavas pieteka.
gleims Slidens, glums, lipīgs.
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
žļabināt Slienājoties aptraipīt ar siekalām.
smulināt Slienāt, aptraipīt.
kuļķis Slikta (māla) pīpe.
ķuļķene Slikta pīpe.
ķuļķenis Slikta pīpe.
pamparot Slikti lāpīt.
čeverēt Slikti pīt vai lāpīt.
sakurzāt Slikti salāpīt.
sakuržāt Slikti salāpīt.
sakurzot Slikti salāpīt.
sapamparāt Slikti salāpīt.
sapamparot Slikti salāpīt.
kurzāt Slikti šūt, lāpīt.
vāžot Slikti, pavirši lāpīt.
logoreja slimība, kas izpaužas kā pārliecīgs pļāpīgums (garīgi slimajiem).
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
polifrāzija Slimīga pļāpība.
harpaksofobija Slimīgas bailes no laupītājiem.
altruisms Slimīgi pārspīlētas rūpes par citiem.
sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties.
šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
klindža Slinks, lempīgs cilvēks.
blankstīties Slinkumu lāpīt.
slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī sirdēsti (1).
ielangāt Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt.
ielangot Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt.
ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt.
grūtnējs Smags, neveikls, lempīgs.
nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime.
parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu.
smalcinātas koksnes sablīvēšanās pakāpe smalcinātas koksnes beramtilpuma un sablīvinātas masas tilpuma starpības attiecība pret sablīvināto tilpumu.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
margot Smalki pīt.
velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs.
lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām.
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ģilze Smēķējamais papīrs.
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
trupkāt Smēķēt (koka pīpi).
sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku).
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.).
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti).
troķēt Smēķēt (pīpi).
tuļķēt Smēķēt pīpi.
uzraut dūmu smēķēt, uzpīpēt.
pīpermanis Smēķētājs, pīpmanis.
pīpinieks Smēķētājs, pīpnieks.
lorķis Smēķis; pīpe.
lurķis Smēķis; pīpe.
ķezīt Smērēt, traipīt.
šmuņķēt Smērēt, traipīt.
pačkāt Smērēt; traipīt.
smulināties Smērēties, notraipīties.
pačkāties Smērēties; traipīties.
spiga Smerliņš, pīkste.
glass-paper Smilšpapīrs.
pucpapīrs Smilšpapīrs.
rašpapīrs Smilšpapīrs.
šmirģeļpapīrs Smilšpapīrs.
Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte.
smirgļa papīrs smirģeļpapīrs, smilšpapīrs.
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt.
šlidzināt Smulēt, šlakstīt, traipīt.
ķermināt Smulēt, traipīt.
šmulīt Smulēt, traipīt.
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties.
hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
Camarophyllus niveus sniegbaltā biezlapīte.
sniega graudi sniegs necaurspīdīgu, baltu, matētu graudiņu veidā.
ļepēt Snigt lielām, lipīgām pārslām.
etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā.
līderība Sociāla loma, kas saistīta ar citu cilvēku organizēšanu un kopīgās rīcības izlemšanu.
sociogramma Sociometrijas datu grafiskas attēlošanas veids, kas rāda sociālās grupas locekļu iedalījumu pēc katra autoritātes pakāpes kādā kopīgā darbībā: līderi, augstāk vērtētie, pieņemtie, zemāk vērtētie un atstumtie.
pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
rekambio Sods par vekseļa nesamaksāšanu laikā, īpaši kursu starpība tai vietā, kur atrodas vekseļa devējs, un tai, kur jānotiek maksāšanai.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
ceļasoma Soma (parasti ietilpīga), ko izmanto ceļojumā.
Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
burzīt Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
žmaudzīties Spaidīties, staipīties.
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
talons Spaile, stīgu instrumentu lociņa apakšējais gals ar skrūvi astru saspīlējuma regulēšanai.
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem).
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
banstaklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
banstāklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
bansteklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains.
spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm.
trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti.
boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā.
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
sisitijas Spartā fiditijas - pilntiesīgu pilsoņu kopīgas maltītes dažās senās Grieķijas valstīs (Krētas salā, Spartā).
ofseta gumija speciāla gumija, kas pārnes attēla novilkumu no ofseta iespiedformas uz papīra.
zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos.
paātrinātā grafikas pieslēgvieta speciāla kopnes saskarne, kas nodrošina trīsdimensiju grafikas ātru izspīdināšanu parasta personālā datora displejā.
lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem.
laglīne Speciāli pīta zāļu trosīte aizborta lagas piestiprināšanai; garums atkarīgs no kuģa ātruma.
rezolvente Speciāli veidota funkcija vai operators, kuru izmantojot var izteikt noteikta tipa vienādojumu atrisinājumus pēc kopīgas formulas.
filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
savizuļot Spēcīgi spīguļot, zaigot.
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība.
laba mute spēja veikli, attapīgi runāt.
tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs.
aki čiki papiriki spēle "akmens, šķēres, papīrītis".
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi).
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
piespert Sperot trāpīt (kam).
spīdekļu koordinātu maiņa spīdekļa augstuma un azimuta maiņa; spīdeklim uzlecot un norietot, augstums mainās straujāk nekā novērotāja meridiāna tuvumā; spīdekļu azimuts mainās lēnāk, bet novērotāja meridiāna tuvumā – straujāk.
polārdistance Spīdekļa deklinācijas papildinājums līdz taisnam leņķim.
horizontālā ekvatoriālā paralakse spīdekļa horizontālā paralakse novērotājam, kas atrodas uz Zemes ekvatora.
rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim.
polārā distance spīdekļa meridiāna loks, skaitot no paaugstinātā debess pola līdz spīdekļa centram.
kristālluminiscence Spīdēšana, kas novērojama, dažas kristāliskas vielas saskaldot.
pēcspīdēšana Spīdēšana, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
caurspīdēt Spīdēt cauri.
varot Spīdēt kā varš.
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
izspīdēt Spīdēt uz āru.
piģelēt Spīdēt violetā krāsā.
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
gailot Spīdēt, gailēt.
blindēt Spīdēt, laistīties.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
blāzt Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
mirgt Spīdēt, mirdzēt.
žibt Spīdēt, mirdzēt.
zudināt Spīdēt, mirdzēt.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2.
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2.
kvitēt Spīdēt, vizēt.
bližģēt Spīdēt, zaigot.
spindēt spīdēt.
degt Spīdēt.
laismot Spīdēt.
spīgoties Spīdēt.
spīst Spīdēt.
spozmēt Spīdēt.
zviedrot Spīdēt.
zvigot Spīdēt.
zvildzēt Spīdēt.
zvirgzdēt Spīdēt.
spīdkrāsa Spīdīga krāsa.
Triplax aenea spīdīgā piepjvabole.
Lygus pratensis spīdīgā pļavu blakts.
Pohlia cruda spīdīgā polija.
Drepanocladus vernicosus spīdīgā sirpjlape.
Hylocomium splendens spīdīgā stāvaine.
glasē Spīdīga, piestīvināta oderes drāna.
Malachius aneus spīdīgais māņmīkstspārnis.
Rhizophagus aeneus spīdīgais māņspīdulis.
Gnorimus nobilis spīdīgais praulgrauzis.
Sphagnum subnitens spīdīgais sfagns.
Selatosomus aeneus spīdīgais sprakšķis.
lasinas Spīdīgas bikses.
glasē cimdi spīdīgi ādas cimdi.
mells kā ogle spīdīgi melns.
blaizgums Spīdīgs plankums.
blaizums Spīdīgs plankums.
spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums; spīdulis (2).
spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums.
blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums.
spiltens Spīdīgs, gaišs.
zvīļots Spīdīgs, mirdzošs, spožs.
spīdakmens Spīdīgs, spīguļojošs akmens.
glantains Spīdīgs, spožs.
liberti Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
libertizīds Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
spīdans spīdīgs.
lāsains Spīdīgs.
spīdušs Spīdīgs.
sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
kvitināt Spīdināt, vizēt, vizināt.
zibsņot Spīdināt.
Vriesea splendens spīdošā frīzeja.
Fuchsia splendens spīdošās fuksija.
stilbs spīdošas virsmas spožuma mērvienība CGS mērvienību sistēmā; sb (1 sb = 10^4^ nt).
atspīdēt Spīdoši atspoguļoties (kur).
strati spīdoši slāņi, kas periodiski atkārtojas zemspiediena elektriskās gāzizlādes pozitīvajā stabā.
strats Spīdoši slāņi, kas periodiski atkārtojas zemspiediena elektriskās gāzizlādes pozitīvajā stabā.
korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
fosforisks Spīdošs, gaišs.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu.
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu.
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
nitidulidae Spīduļu dzimta.
nitidula Spīduļu dzimtas ģints.
parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs.
līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
divpunktu spīdulis spīduļu suga ("Nitidula bipunctata").
vizeklis Spīdums, atmirdzums.
pēcspīdums Spīdums, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.
zalga Spīdums, mirdzums.
spilga spīdums, spožums.
zalgums Spīdums, vizma.
spodra Spīdums, zaiga.
spīgula Spīdums.
spīža Spīdums.
žibeklis Spīdums.
lampyridae Spīdvaboļu dzimta.
jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
lampyris Spīdvaboļu dzimtas ģints.
phosphaenus Spīdvaboļu dzimtas ģints.
mazais jāņtārpiņš spīdvaboļu dzimtas suga ("Phosphaenus hemipterus").
euphausiacea Spīdvēži.
eksekūcija Spīdzināšana, mocīšana.
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
tērpināt Spīdzināt, ķircināt.
spirdzināt Spīdzināt, mocīt.
spirdzīt Spīdzināt, mocīt.
ceidināt Spīdzināt, vārdzināt.
kātavot spīdzināt.
nagu maucējs spīdzinātājs.
nonāvīt Spīdzinot lēnām nogalināt.
nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt.
manometriskais spiediens spiediens, ko rāda parastais tehniskais manometrs; manometriskais spiediens ir vienāds ar absolūtā un atmosfēras spiediena starpību.
trafaretspiedums Spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
kniebt Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem).
komandpoga Spiežampoga grafiskās lietotāju saskarnes dialoglodziņā, kas iniciē tādas darbības kā izvēlētās komandas izpildi, komandas atcelšanu vai cita dialoglodziņā izspīdināšanu displeja ekrānā.
ķērstiņa Spīgana, lauma.
spīgaina Spīgana.
špīgans Spīgana.
Spīgana Spīganas ezers - atrodas Aiviekstes pagastā, platība - 6,4 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers.
Spiganes ezers Spīganas ezers Aiviekstes pagastā.
Spīganu ezers Spīganas ezers Aiviekstes pagastā.
spīgains Spīgans.
spigolis Spīgulis.
spigulis Spīgulis.
samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda").
smiltāja spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila").
smilšu spīgulite spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila").
purpurbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella bipellis").
kandola spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella candolleana").
rievainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella corrugis", syn. "Psathyrella gracilis").
ūdeņainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella piluliformis", syn. "Psathyrella hydrophyla").
kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea").
kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala").
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli.
čemurainā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella multipedata"), kas sastopama reti.
pundura spīgulīte spīgulīšu suga (“Psathyrella pygmaea"), kuras augļķermeņi veido lielas grupas ap veciem lapkoku celmiem.
psathyrella Spīgulītes.
spīduļains Spīguļains.
spīdulīgs Spīguļains.
spiguļains Spīguļains.
spurdzīte Spīguļojošs burbulis; spurdze (5).
spurdze Spīguļojošs burbulis.
spulgezers Spīguļojošs ezers.
spaldzēt Spīguļot, laistīties 2(1) (par kāda šķidruma virsmu).
spogoties Spīguļot, mirdzēt.
vižņot Spīguļot, mirdzēt.
spīgaņot Spīguļot.
spigulot Spīguļot.
spiguļot Spīguļot.
spilguļot Spīguļot.
svīloties Spīguļot.
svīļoties Spīguļot.
zīļot Spīguļot.
zvīņāt Spīguļot.
speaker Spīkers.
pīķeris spīķeris, klēts, noliktava.
sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm.
spīla Spīle.
klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos.
kautavas Spīles (maigles) dēļu salīmēšanai.
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu.
spranga spīles, ķeza.
sprandags Spīles, spaile (4).
kārkles Spīles.
lyuškys Spīles.
mailes Spīles.
spailes Spīles.
spīle Spīles.
spriedības Spīles.
kniept Spīlēt.
spīlāt Spīlēt.
spillēt Spīlēt.
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
spilgt Spilgti spīdēt; spilgot.
spilgot Spilgti spīdēt; spilgt.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
kabe Spīlīte, knaģis.
balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem.
balse Spīļarkla balsts.
balss Spīļarkla balsts.
balstenica Spīļarkla balsts.
lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus.
balste Spīļarkla daļa - balsts.
vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu.
balzens Spīļarkla detaļa - balsts.
balziens Spīļarkla detaļa - balsts.
ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks.
lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemešs Spīļarkla lemesis.
sprands spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām.
skaldi Spīļarkla lemeša zari.
skaldri Spīļarkla lemeša zari.
sprendāgs spīļarkla lemeši.
krāģis Spīļarkla paveids.
raguļi Spīļarkla rokturi.
balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa.
balsts Spīļarkla rokturis.
ragots Spīļarkla rokturis.
špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā.
španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu.
žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem.
cilpa Spīļarkla spanda.
mazais arkls spīļarkls.
stakļainais arkls spīļarkls.
spīļu arkls spīļarkls.
čača Spīļarkls.
čāčis Spīļarkls.
dakšainis Spīļarkls.
spīļarklis Spīļarkls.
spīle Spīļarkls.
spīlnieks Spīļarkls.
stakļarklis Spīļarkls.
stakle Spīļarkls.
staklis Spīļarkls.
starainis Spīļarkls.
žuburarkls Spīļarkls.
tanaidacea Spīļkāju kārta.
spīļzāle Spīļniedra.
spīļžoklis Spīļu (1) žoklis.
atspīļu Spīļu (arkls).
ķilburis Spīļu arkla daļa, kuru kopā satur ilksis.
rīstivs spīļu arkla daļa.
auklis Spīļu arkla detaļa, kas pagriež uzarto velēnu.
klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas.
apīši Spīļu arkla ilksis.
apīžas Spīļu arkla ilksis.
dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca.
ragolis Spīļu arkls; arkla balsts.
česarka spīļu arkls.
spīgļu arkls spīļu arkls.
čaču arkls spīļu arkls.
ragaiņs spīļu arkls.
ragole spīļu arkls.
spīlainis spīļu arkls.
kājarkls Spīļu arkls.
ragainis Spīļu arkls.
spīlaiņa Spīļu arkls.
spīļveidīgs Spīļveida.
Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka.
serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
nospītināt Spītējoties panākt savu.
notītīt Spītējoties panākt savu.
spītls Spītenis, spiets.
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
izbrīdinēt Spītēt.
kuražīties Spītēt.
skūtēt Spītēt.
spīgstēt Spītēt.
spīkstēt Spītēt.
špītēt Spītēt.
spītināt Spītēt.
stēnīt Spītēt.
šukstēt Spītēt.
tītēt Spītēt.
atskarbīties Spītēties, ietiepties.
lekties Spītēties, runāt pretī kādam.
lēkties Spītēties, runāt pretī kādam.
timēties Spītēties, tiepties.
timmēties Spītēties, tiepties.
timmoties Spītēties, tiepties.
spītīties Spītēties.
triezēties Spītēties.
stīmiņš Spītība, pretestība.
atspīte Spītība, spīvums, stūrgalvība, ietiepība.
spītiņš Spītība, stūrgalvība.
tiepa Spītība, tiepšanās.
tiepe Spītība, tiepšanās.
kuraža Spītība.
spītnība Spītība.
spītums Spītība.
tītas Spītība.
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve.
aizspītēt Spītīgi pierādīt.
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim).
činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi.
spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
pauska Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs cilvēks.
spītūzis Spītīgs cilvēks.
utbunga Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs dzīvnieks.
triezīgs Spītīgs, izaicinošs.
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
smaule spītīgs.
spicīgs spītīgs.
kuražns Spītīgs.
špītīgs Spītīgs.
spītnīgs Spītīgs.
stengrs Spītīgs.
spītnīca Spītniece.
abuks Spītnieks, stūrgalvis.
grimba Spītnieks, stūrgalvis.
atskarbins Spītnieks, tiepša.
ēzelis Spītnieks.
spīgstulis Spītnieks.
spītavnieks Spītnieks.
spīteklis Spītnieks.
spītmanis Spītnieks.
spītulis Spītnieks.
spītestība spīts, ietiepība.
špīte Spīts.
jestrs Spīvs, rūgts, ass.
spīve Spīvums (1).
spīve Spīvums (2).
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
nospļaudīt Spļaudot notraipīt.
apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
nokrēpāt Spļaujot notraipīt.
nospļaut Spļaujot notraipīt.
kraukulēt Spļaut, traipīt ar gļotām, krēpām.
spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās.
alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
Entoloma nitidum spožā sārtlapīte.
spodrainīte Spožā, spīdošā.
spodraliņa Spožā, spīdošā.
spodractiņas Spožas, spīdošas actiņas.
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
svērot spoži spīdēt, kvēlot.
spalgot spoži spīdēt.
zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
brillante Spoži, spīdoši.
kāvi Spožs atspīdums (parasti naktī).
glancīgs Spožs, spīdīgs.
splendids Spožs, spīdošs, izcils.
spuldzīgs Spožs, spīdošs.
gailums Spožums, mirdzums, spīdums.
sprieguma zudumi sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību aritmētiskā starpība.
sprieguma kritums līnijā sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību ģeometriska starpība.
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka.
spraisleits sprūds, spīļu arkla daļa; spraislis.
īspraudiņs sprūds, spīļu daļa starp ilksīm.
zvērošs Spulgojošs, spīdošs.
žībstēt Spulgot, spīguļot.
trobs Stabs, pīlārs.
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
vilcīgs Staipīgs (1).
valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans.
vilkans Staipīgs, viegli veidojams, arī stigrs.
valcīgs Staipīgs, vijīgs.
staipans Staipīgs.
staipeklīgs Staipīgs.
staipelīgs Staipīgs.
stiepīgs Staipīgs.
velkains Staipīgs.
velkans Staipīgs.
pandikulācija Staipīšanās un žāvāšanās pēc pamošanās un dažu nervu slimību gadījumā.
šļaikas Staipīšanās, gorīšanās.
šļauka Staipīšanās, žāvāšanās.
slaikas Staipīšanās.
staipenis Staipīšanās.
staipīt kaulus staipīt locekļus.
rocīt Staipīt rokās.
rozīt Staipīt, slaicīt.
slaicīt Staipīt.
staipaļāt Staipīt.
žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas).
žārbiņāties Staipīties pa gultu.
žaikstīties Staipīties un žāvāties.
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā.
žarbināties Staipīties, gorīties.
žaustīties Staipīties, gorīties.
žļodzīties Staipīties, gorīties.
gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
tīst Staipīties, stiepties.
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties.
rozīties Staipīties.
slaicīties Staipīties.
slaikāties Staipīties.
šļaikāties Staipīties.
šļaukstīties Staipīties.
stebīties Staipīties.
žaipstīties Staipīties.
žļaudzīties Staipīties.
Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka.
Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka.
Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē.
ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli.
atstars Stara, gaismas strēles atspīdums.
Camarophyllus subradiatus starainā biezlapīte.
melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā.
pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu.
spaitot Starot, spīdēt.
kritums Starpība (parasti starp līmeņiem).
pieaugums starpība Dx=x~2~–x~1~ starp divām kāda mainīgā (x) vērtībām x~1~ un x~2~.
kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos.
masas defekts starpība starp atoma kodolu veidojošo nuklonu summāro masu un kodola masu, izteikta atommasas vienībās; pēc absolūtās vērtības vienāds ar nuklonu saites enerģiju kodolā.
kārtējā krājas izmaiņa starpība starp augošo koku krāju perioda beigās un augošo koku krāju perioda sākumā.
pozīcija Starpība starp bilances aktīvu un pasīvu konkrētā valūtā.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
daļveida daļa starpība starp doto reālo skaitli un tā veselo daļu (piemēram, skaitlis, ko veido cipari aiz komata decimālajā pierakstā).
emisijas disažio starpība starp emitēto vērtspapīru nominālvērtību un emisijas vai realizācijas vērtību.
paralakse starpība starp fotoobjektīva un skatumeklētāja (viziera) optiskajām asīm.
dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks.
selekcijas diferenciālis starpība starp kādas kvantitatīvas pazīmes vidējo vērtību selekcijas izejmateriālā un izlases īpatņu grupā.
neto pozīcija starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu; ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības.
migrācijas saldo starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo un no tās uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā.
pielaide Starpība starp lielāko un mazāko robežizmēru.
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
iedzīvotāju dabiskais pieaugums starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.
paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m.
marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt).
diferents starpība starp preces pasūtījuma cenu un tās saņemšanas cenu.
ražotāja peļņa starpība starp preces tirgus cenu un preces vidējām izmaksām.
neto aktīvi starpība starp uzņēmuma kopējiem aktīviem un saistībām.
diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām.
disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos.
vispārējo izmaksu pārtēriņš starpība, kas radusies no iepriekšnoteiktu vispārējo izmaksu pieskaiitījumu likmju izmantošanas.
vispārējo izmaksu ekonomija starpība, kas radusiesno iepriekšnoteiktu vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmju izmantošanas.
pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam).
starpa Starpība.
diferenču Starpību.
Kaņiera kanāls Starpiņupīte Lapmežciema pagastā.
Starpupīte Starpiņupīte, Kaņiera ezera noteka.
Starpiņa Starpiņupīte, Kaņiera savienojums ar jūru.
Starpiņupe Starpiņupīte, Kaņiera savienojums ar jūru.
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka.
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m.
Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m.
detante Starptautiskā saspīlējuma atslābums (gk. runājot par 20. gs. 70. gadiem).
saldo Starptautiskajos norēķinos - valsts eksporta un importa vērtību starpība vai ārvalstu maksājumu un iemaksājumu starpība.
teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība.
transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, to taupīšanu un kvalitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu.
kulminācija Stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna.
zenīts Stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
langot steidzīgi un ar lielu piepūli lāpīt tīklu.
uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt.
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle.
Polysticta stelleri Stellera pūkpīle.
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte.
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu.
matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai.
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem.
stīlēt Stiept, iespīlēt.
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
hialīns Stiklains, caurspīdīgs.
stiklpapiris Stiklpapīrs.
aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
blāvots stikls stikls ar samazinātu caurspīdību.
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm.
gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība.
zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm.
makromīmija Stipri izteikta, pārspīlēta mīmika.
diazotipā papīra pamatne stipri līmēts papīrs ar normētu virsmas uzsūkšanas spēju, caurspīdīgumu un gludumu.
dokumentu papīrs stipri līmēts papīrs dažādu dokumentu iespiešanai.
spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību.
piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai.
rasēšanas papīrs stipri līmēts, virsmā izturīgs, mašīngluds papīrs, paredzēts visu veidu rasēšanas darbiem un gleznošanai ar akvareļkrāsām.
satamīt Stipri notraipīt (parasti apģērbu).
izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
(iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
marlijs Stipri šķidrs, viegls un caurspīdīgs kokvilnas audums; marle.
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
tekstūrpapīra pamatne stiprs papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; lieto zīmējumu krāsošanai, kas imitē vērtīgu koku sugu struktūru.
drukts Stiprs, plecīgs, neveikls, lempīgs.
marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā.
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties.
izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties.
paurēties Strādīgi un taupīgi dzīvojot kļūt pārticīgam.
rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks.
kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses.
rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās.
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā.
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka.
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka.
valka Strautiņš, upīte.
upēle Strauts, neliela upīte.
upēlis Strauts, neliela upīte.
upis Strauts, neliela upīte.
upītis Strauts, neliela upīte.
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā.
Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai.
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka.
roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
menčīgs Strīdīgs, ietiepīgs.
kontroverse Strīds, domstarpības.
Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka.
onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā.
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka.
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka.
cietgalvība Stūrgalvība, neattapība.
tiepšelība Stūrgalvība, tiepība.
tiepulība Stūrgalvība, tiepība.
iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa.
nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
šķērsisks Stūrgalvīgs, ietiepīgs.
cietgalvīgs Stūrgalvīgs, neattapīgs.
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs.
tiepšīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs.
tiepulīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs.
subalpu Subalpīns.
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās.
amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda.
galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda.
surķēt Suļķēt, pīpēt.
šnēbe Suņu sērga, lipīga jaunu suņu slimība, "suņu iesnas".
žirators Superaugsto frekvenču ierīce, kas rada fāžu starpību; izmanto superaugsto frekvenču ventiļos, pārslēhgos, modulatoros, cirkulatoros.
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte.
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība.
volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte.
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte.
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka.
pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu.
iesviest Sviežot trāpīt (kur).
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šķeņovas strauts Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka.
Svilpīne Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka.
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot.
satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam.
mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
piešaut Šādā veidā noteikt (trāpījuma vietu).
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
sabiedriskā organizācija šādu organizāciju var dibināt desmit vai vairākas personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbībā un uz līdztiesības pamatiem likumu un statūtu ietvaros sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.
kvalitāte šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur).
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai.
psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija.
Lupinus angustifolius šaurlapu lupīna.
Astacus leptodactylus šaurspīļu upesvēzis jeb purva vēzis.
šaurspīļu vēzis šaurspīļu upesvēzis.
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs.
tītānija Šekspīram nāru karaliene.
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe.
siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
Dyseriocrania subpurpurella šīs ģints suga, kuras kāpuri jūnijā veido lielus, caurspīdīgus alojumus ozolu lapās.
cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
apšķaudīt Šķaudot aptraipīt.
hasta Šķēps, pīķis.
spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem.
šķērains Šķērveidīgs, spīļveidīgs.
filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
Manilas kaņepes šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas.
azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
papīra caurskate šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē; nosaka caurplūstošā gaismā.
licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem.
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem.
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem.
iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem).
aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
pielāpa Šķipsna, pīne.
pielāps Šķipsna, pīne.
uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem.
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
želināt Šļakstīt, traipīt.
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
špats Špati - caurspīdīgi minerāli ar labu skaldnību; ietilpst vairāku minerālu nosaukumos, piem., laukšpats, Islandes špats.
špīrkums Špīlkums.
Vērmonta Štats ASV ("Vermont"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Montpīljera, platība - 24900 kvadrātkilometru, 626600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu.
šūstīties Šūdināt, lāpīt.
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai.
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt.
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
tālu Tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko); tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko).
ritīgi Tā, kā jābūt; rūpīgi, kārtīgi.
kvēpele Tā, kas strādājot notraipījusies, nosmērējusies.
smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē.
šerbe Tabakas atliekas pīpē.
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes.
efemerīdas tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus.
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
zeltlapa Tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd.
zeltlapiņa Tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd.
zeltlapīte Tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd.
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
nesaīsināms Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
bezmēness Tāds (laika posms), kad nespīd mēness; tāds, kur nespīd mēness (par debesīm).
bezmēneša Tāds (laika posms), kad nespīd mēness.
bezzvaigžņains Tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes; tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm); tumšs, apmācies.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
pašpīts Tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
pienaiņš Tāds (trauks), kas notraipīts ar pienu; tāds, kur bijis piens.
putrains Tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru.
putraiņš Tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru.
kopkrava Tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus.
aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju.
antihlors Tāds līdzeklis, ko lieto hlora atlieku iznīcināšanai audos, papīrā u. c., kas balināti ar hloru vai hlorkaļķiem.
trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
kopprojekts Tāds projekts, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi; kopīgs projekts.
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
lāpāms Tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt.
delikāts Tāds, ar kuru jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
bezsaules Tāds, kad nespīd saule (par laika posmu, laika apstākļiem); apmācies.
mēnešains Tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti).
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
heterocentrisks Tāds, kam dažādi centri, piemēram, gaismas stari optiskā sistēmā, kuri nekrustojas vienā kopīgā punktā.
šņurgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas; šņorgains.
šņorgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
monohorijisks Tāds, kam ir kopīgs horijs (par monozigotiskiem dvīņiem).
darbietilpīgs Tāds, kam ir liela darbietilpība.
siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
mazietilpīgs Tāds, kam ir maza ietilpība.
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
mirdzošs Tāds, kam ir mirdzums, spīdums.
manierīgs Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
pienbalts Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
pienveida Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
pīķveida Tāds, kam ir pīķa (1), tā asmens forma, veids.
pīlārveida Tāds, kam ir pīlāra (1) forma, veids.
platkājis Tāds, kam ir plata kāja (piem., lācis, pīle u. c.).
platspīļu Tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem).
kvēlains Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums; kvēlojošs.
sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis; tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums.
piens Tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
šaurspīļu Tāds, kam ir šauras spīles (parasti par vēzi).
zelts tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains.
sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums; sudrabains.
tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
zeltains tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa vai spīdums
spīļveida Tāds, kam ir, parasti dzīvnieka, spīļu forma, veids.
lipoīds Tāds, kam lipīdu raksturs.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs (3).
blāvs Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma; nespodrs.
pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
nebēdīgs Tāds, kam nav rūpju, raižu; jautrs, bezrūpīgs.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
porcelāns Tāds, kam raksturīga balta krāsa, arī caurspīdīgums.
artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem).
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
zvīļains Tāds, kas atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīd dažādās krāsās.
internacionāls Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs; starptautisks.
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1).
fiziokrāts Tāds, kas atzīst zemkopību par visas valsts un sabiedrības labklājības pamatu.
monofilisks Tāds, kas cēlies no kopīga pirmsākuma, vienas kopīgas izejformas.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
balmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
blorzīgs Tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs.
tumšs Tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu); tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu).
transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
izgāzelīgs Tāds, kas iet gāzelēdamies kā pīle.
ienēmies Tāds, kas ietiepīgi paliek pie sava.
papīrains Tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm).
papīraiņš Tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm).
uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
sprauslains Tāds, kas ir apsprauslots, notraipīts ar siekalām vai puņķiem.
papīrbalts tāds, kas ir balts kā papīrs.
sprasts Tāds, kas ir darināts no lēta vai zemākas kvalitātes materiāla, izejvielām; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts.
tīpulis Tāds, kas ir ietiepīgs.
pelnains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
sasāpis Tāds, kas ir kļuvis, parasti stipri, sāpīgs (par ķermeņa daļu).
čampa Tāds, kas ir lempīgs, smagnējs.
čampata Tāds, kas ir lempīgs, smagnējs.
perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
mutelnieks Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
mutinieks Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
pedantisks Tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains.
nevēķis Tāds, kas ir neizveicīgs, lempīgs.
šmekšis Tāds, kas ir netīrs, notraipījies.
kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
netīrs Tāds, kas ir notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
mīklains Tāds, kas ir notraipīts ar [mīklu]{s:1575}.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem.
miltains Tāds, kas ir notraipīts ar miltiem; tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem.
ogļains Tāds, kas ir notraipīts ar oglēm (1).
ogļains Tāds, kas ir notraipīts ar ogli (2).
strutains Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
tintains Tāds, kas ir notraipīts ar tinti.
vircains Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
zivains Tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām.
zivjains Tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām.
smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
puņķaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
šmurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
šmurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
smurguļains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
taukainis Tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
vaskains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku.
mokas Tāds, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
līmains Tāds, kas ir pārklāts ar lipīgu vielu; lipīgs.
medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām.
putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs.
ekstravagants Tāds, kas ir pārspīlēti elegants, neparasts, dīvains.
cimperlīgs Tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains.
pārmoderns Tāds, kas ir pārspīlēti moderns (2).
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dižmutīgs Tāds, kas ir pļāpīgs, lielās.
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
spīganīgs Tāds, kas ir raksturīgs spīganai (1).
kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar smagiem, sāpīgiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa smagu, sāpīgu pārdzīvojumu.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
glezns Tāds, kas ir vārs, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem).
pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
nekārtīgs Tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības, precizitātes (piemēram, par darbu).
paprosts Tāds, kas ir vienkāršs, pazemas kvalitātes, ne visai rūpīgi apdarināts.
prosts Tāds, kas ir zemas kvalitātes; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts.
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
izdabīgs Tāds, kas izdabā (1); iztapīgs, pieglaimīgs.
kvēls Tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu.
atturīgs Tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma.
antilipēmisks Tāds, kas kavē hiperlipēmijas attīstību un samazina pārmērīgu lipīdu koncentrāciju asinīs.
netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
stīgans Tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs.
ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
trāpīgs Tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1).
roza Tāds, kas mēdz rozīties, staipīties.
klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs.
nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
blāvs Tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs.
bezpapīrains Tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti).
bezpapīraiņš Tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti).
nekontagiozs Tāds, kas nav lipīgs.
nelipīgs Tāds, kas nav lipīgs.
tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām).
netaupīgs Tāds, kas nav taupīgs.
gaišs Tāds, kas nav tumšā krāsā, tāds, kas ir samērā caurspīdīgs.
neglīts Tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām, tāds, kas nav veidots rūpīgi, gaumīgi.
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas; ietiepīgs.
mūglis Tāds, kas neattapīgs, neveikls darbā.
pieļāvīgs Tāds, kas neiebilst, nepretojas, pakļaujas; piekāpīgs.
alipotropisks Tāds, kas neietekmē lipīdmaiņu.
gaismnecaurlaidīgs tāds, kas nelaiž cauri gaismu, ir necaurspīdīgs.
tirvīgs Tāds, kas nepakļaujas, pretojas; ietiepīgs.
lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
pulvēģains Tāds, kas notraipīts ar pulveri.
pulvēģaiņš Tāds, kas notraipīts ar pulveri.
zvīņains Tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām.
pretoreola Tāds, kas novērš atspīduma iedarbību.
laupīgs Tāds, kas orientēts uz laupīšanu.
glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
bodžijs Tāds, kas pārspīlēti seko jaunākām modēm un izdarībām.
pašspīdīgs Tāds, kas pats spīd.
sālimens tāds, kas piesūcies vai aptraipīts ar sālījumu.
asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
mantīgs Tāds, kas rūpīgi krāj mantu.
izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu.
pļekatains Tāds, kas sastāv no mīkstas, lipīgas vielas gabaliem.
duļķains Tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem).
glums Tāds, kas satur gļotvielas; staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.).
pīnains Tāds, kas satur pīnes, vijumus.
akurātīgs Tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir ļoti rūpīgs, precīzs.
amfihromatisks Tāds, kas spēj uzrādīt kā skābei, tā sārmam raksturīgu krāsas reakciju, piem., pārvērst sarkano lakmusa papīru zilā un zilo sarkanā; ar amfotēru reakciju.
spīdīgs Tāds, kas spīd (1).
žvīguļots Tāds, kas spīd, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu dažādās krāsās.
spīgans Tāds, kas spīgo; spīganīgs (1).
spīganīgs Tāds, kas spīgo; spīgans.
spilgans Tāds, kas spīguļo, vizuļo.
spīguļains Tāds, kas spīguļo.
zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies (par dzīvniekiem).
zveirs Tāds, kas zvēro, spīd.
žilbīgs Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; arī spožs, spilgts.
lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
vakarblāzmots Tāds, ko apgaismo vakara gaismas atspīdums.
gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
intersubjektīvs Tāds, ko līdzīgā veidā uztver vairāk nekā viens subjekts; kopīgs diviem vai vairākiem subjektiem.
saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
dzelošs Tāds, ko sāpīgi pārdzīvo; tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
pīšļains Tāds, kur ir pīšļi (1), tāds, kas ir klāts ar pīšļiem.
vienlīniju Tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni).
tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
kariķēts Tāds, kura izpausme tiek smieklīgi pārspīlēta.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
ekstravagants Tāds, kurā izpaužas dīvainības, pārspīlējumi, savdabība.
glaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi; tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
laupītkārs Tāds, kurā izpaužas laupītkāre.
salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība.
skaudrs Tāds, kurā izpaužas sāpīgi, traģiski, arī heroiski pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
rūgts Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
sarūgtināt Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sūrs Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
kodolīgs Tāds, kurā nav liekvārdības (piemēram, par rakstu, runu); saturīgs; īss, bet zīmīgs, trāpīgs.
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus; arī skarbs (2).
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1).
ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs.
lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
mēslains Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
hiperbola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu starpība līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
tagalogi Tagali - tauta Filipīnās.
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā.
karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
lapa Taisnstūrveida papīra plātne speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
punktmatrica Taisnstūrveida režģis vai matrica, ko izmanto, lai punktus izspīdinātu displeja ekrānā vai izdrukātu atbilstoši šabloniem, ar kuru palīdzību veido rakstzīmes vai grafiskus attēlus.
bloks Takelāžas piederums, ko lieto vilkšanas spēka ietaupīšanai vai virziena maiņai.
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
apgādīgs Tālredzīgs, gādīgs, rūpīgs.
Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka.
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
taprs Tapīgs, gudrs, labs, krietns.
taška Tarba, soma; papīra turza.
priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
lolojums Tas (piemēram augs, dzīvnieks), kas ir rūpīgi kopts un saudzēts.
ļuļķis Tas (piemēram, pīpe, cigarete, papiross), ko smēķē.
spuļģis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne.
spīgulis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo.
linaudzētājs Tas (tāds), kas specializējas linkopībā (par saimniecībām).
investīciju instruments tas viss, kur tiek investēts kapitāls, piemēram, vērtspapīros, sertifikātos, apdrošināšanas polisēs, precēs un uzņēmumos.
zelts tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums.
aiztaupījums Tas, kas aiztaupīts; ietaupījums.
meimurs Tas, kas grīļojas, gāzelējas, streipuļo; neveikls, lempīgs cilvēks.
iepinums Tas, kas ir iepīts pīnē, bizē.
lolojums Tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi.
jēmi Tas, kas ir lipīgs, saķepējis, gļotains.
mēķis Tas, kas ir notraipījies, netīrs.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
ķerla Tas, kas mēdz notraipīt vai notraipīties.
ķella Tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt.
ķells Tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt.
mirdzeklis Tas, kas mirdz, spīd.
sudrabs Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
smēķējams Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis.
smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
stabausis Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
takšķīties Tašķīties, traipīties.
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to).
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt.
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
krēpele Taukos vārīts pīrāgs.
gārbība Taupība.
krājība Taupība.
buržuika Taupības krāsniņa.
flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus.
izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu).
trikšināties Taupīgi lietot; skopoties.
iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
taupīgai Taupīgi.
taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
taupmanis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis.
gārbīgs Taupīgs, akurāts.
krājīgs Taupīgs, arī skopulīgs.
ciešīgs Taupīgs.
cietīgs Taupīgs.
pietaupīgs Taupīgs.
skonīgs Taupīgs.
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
kapelēt Taupīt, apgādāt.
laicīt Taupīt, glabāt.
aizcerēt Taupīt, ietaupīt.
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties.
licināt Taupīt, krāt.
pūrot Taupīt, krāt.
krāstīt Taupīt, paglabāt.
skonēt Taupīt, saudzēt, neskart.
skodēt Taupīt, saudzēt.
sebēt Taupīt, skopoties.
sebināt Taupīt, skopoties.
sebt Taupīt, skopoties.
ticināt Taupīt, skopoties.
ticināties Taupīt, skopoties.
ķedīt Taupīt.
pāst Taupīt.
špārēt Taupīt.
tapināt Taupīt.
taumēt Taupīt.
taupināt Taupīt.
krājulis Taupītājs, sīkstulis.
taupiķis Taupītājs.
danaīdas Tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās.
pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles.
zaigspārnis Tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
zeltainītis Tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
sulukode Tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
stiklspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Sesiidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem (spārnu plētums - 15-45 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
krāšņpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga.
astainītis Tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
pampangani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristieši.
pangasinani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi.
sambali Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie gk. katoļi.
iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
tagali Tauta Filipīnās, runā tagalu valodā, ticīgie - kristieši (gk. katoļi).
bikoli Tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi.
magindanaji Tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams.
jakani Tauta, dzīvo Filipīnu dienvidu salās, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islāms.
lanaji Tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām.
sulusmali Tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām.
ibanagi Tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas.
ifugaji Tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi.
bukidnoni Tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām.
Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
moro Tautu grupa Filipīnās, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, stipra arābu valodas ietekme, ticīgie - musulmaņi.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
diazotipija tehniskās fotokopēšanas paņēmiens no pozitīva uz speciāla papīra, kas pārklāts gaismjutīgu slāni, kura pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi; izmanto tehniskās dokumentācijas pavairošanai.
dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai.
intensīvā zemkopība tehnisku un ķīmisku palīglīdzekļu, kā arī darba pastiprināts ieguldījums zemkopībā.
minilaboratorija Tehnoloģiskā aprīkojuma komplekss automatizētai fotomateriālu apstrādei un fotoattēlu kopēšanai; sastāv no diviem patstāvīgiem blokiem - fotofilmu apstrādes procesora un fotoattēla kopēšanas ierīces (printera) un fotopapīra apstrādes procesora.
tipveida tehnoloģiskais process tehnoloģiskais process, kurā tehnoloģisko operāciju un pāreju lielākās daļas saturs un izpildes secība ir kopīga veselai ražojumu grupai ar kopīgām konstruktīvi tehnoloģiskām pazīmēm.
propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem.
iespiešana Teksta un attēlu pavairošana, kas notiek, iespiedformu ar krāsu piespiežot papīram.
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
mimeogrāfija Tekstu pavairošanas paņēmiens; teksts jāuzraksta uz speciāla vaska papīra ar metāla smaili.
ekrāna pēcspīdums teleekrāna spīdums, kas turpinās pēc tam, kad televizora darbība pārtraukta.
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu.
gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi.
azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm.
astrofotometrs Teleskopam pievienojams fotometrs debess spīdekļu spožuma mērīšanai.
elektronteleskops Teleskops, kuram gaismas uztvērēja ierīce satur elektronoptisko pārveidotāju, elektronkameru vai kādu citu ierīci, kas debess spīdekļa optisko attēlu pārveido elektronattēlā, galarezultātā iegūstot pastiprinātu optisko attēlu.
projekcijas televīzija televīzijas veids, kurā aplūkojamo attēlu, optiski projicējot, demonstrē uz atstarojoša vai caurspīdīga ekrāna.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
kopkajīte Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
spīdzinātava Telpa, vieta, kur (kādu) spīdzina (1).
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
termopalpācija Temperatūras starpības noteikšana dažādās ķermeņa virsmas daļās ar palpācijas metodi.
tenkkule Tenkotāja; pļāpīga sieviete.
Sorbus teodorii Teodora pīlādzis.
diasfaze Teoloģisks jēdziens, kas izteic kristīgas ticības atstatumu, distanci no nekristīgiem pretī t. s. sintēzei (ticības un kultūras kopībai).
psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
natīvisms Teorija, kas pārspīlē iedzimtības nozīmi psihes attīstībā salīdzinājumā ar ārējās vides ietekmi un pieredzi.
buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām iezīmēm, tostarp etnogrāfiskām un valodas.
kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu.
reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
termiņlapa Termiņu kontrollapa - neliela, parasti 75 x 105 mm papīra lapa, kas ielīmēta grāmatas vāka iekšpusē, ar atzīmi, kad grāmata jāatdod.
aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra.
politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai.
termohigrograma Termohigrografa papīra lenta, uz kuras atzīmēta gaisa temperatūras un relatīvā mitruma gaita.
polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai.
polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
polivinilacetāts Termoplastisks, amorfs polimērs [-CH2-CH(OCOCH3)-]n ar labu adhēziju pret koksni, papīru, stiklu u. c.
tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
savstarpējs testaments testaments, kurā viena kopīga akta veidā divas vai vairākas personas savstarpēji ieceļ viena otru sev par mantinieku.
tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra.
naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram.
šahāda Ticības apliecinājums islāmā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
dievkalpojums Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā.
soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
piepūsties Tiekot piepildītam, izspīlēties.
estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma.
laupītkāre Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
pretenciozitāte Tieksme pārspīlēt savas personības vai veikuma nozīmību, oriģinalitāti; pašapzinīgums; manierīgums, arī mākslotība.
agravācija Tieksme uz pārspīlējumiem.
uparts Tielīgs, tiepīgs cilvēks; stūrgalvis.
tītība Tiepība, spītība.
rāsnis tiepīgi raudulīgs bērns.
tiepji Tiepīgi.
tiepis Tiepīgs cilvēks, stūrgalvis.
tieponis Tiepīgs cilvēks.
tiepša Tiepīgs cilvēks.
tieļa Tiepīgs, iedomīgs cilvēks.
ķīsīgs Tiepīgs, kauslīgs.
apcirtīgs Tiepīgs, nepiekāpīgs, stūrgalvīgs.
lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs.
tītīgs Tiepīgs, spītīgs.
ķelsīgs Tiepīgs, strīdīgs.
nīšķīgs Tiepīgs.
tieplīgs Tiepīgs.
tieponīgs Tiepīgs.
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
tītīties Tiepties, spītēties; tītēties.
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties.
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem.
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu.
ģimenes uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību.
kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde.
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē.
marķiermaģistrāles tīkls tīkls, kurā stacijas ir loģiski savienotas gredzenā, bet fiziski pievienotas kopīgai kopnei; marķieri tiek pārraidīti visām tīkla stacijām, bet atbild tikai tā stacija, kurai marķieris adresēts.
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu.
aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
ieķept Tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
iesapīties Tikt iepītam.
ietaupīties Tikt ietaupītam (1).
ietaupīties Tikt ietaupītam (2).
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
nosapīties Tikt nopītam.
glīzdēt Tikt notraipītam ar māliem, tikt apsmulētam, pārklāt ar gļotām.
āizaturēties Tikt pataupītam, netikt izlietotam.
palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
kaist Tikt sāpīgi kairinātam; sūrstoši sāpēt.
taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
kotēties Tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm).
peiperi tinamie papīriņi.
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem.
iepiņķēt Tinot, sienot u. tml. sasaistīt, arī iepīt.
sausēklis Tintes susināmais papīrs.
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka.
areāltipoloģija Tipoloģiskās valodniecības apakšnozare, kurā pēta viena areāla valodu kopīgās pazīmes, galvenokārt tās, kas radušās valodu kontaktu ietekmē.
celoidīns Tīra, no kolodija gatavota nitroceluloze, ko lieto fotopapīra gatavošanai.
papeterija Tirdzniecība ar papīru un tā izstrādājumiem.
TRH Tireotropīnu atbrīvojošais hormons (angļu "thyrotropin-releasing hormone").
apmastīt Tīri un rūpīgi salāpīt (zeķes vai cimdus).
patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.).
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
tārpināt Tīrīt pīpi.
skaidrūdens Tīrs, caurspīdīgs ūdens.
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
tīšot Tīšām darīt, spītēt.
risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu).
vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piemēram, drānā, papīrā).
Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību.
Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus.
aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā.
sietspiedums Trafaretspiedums - spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedumformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
traheocēle Trahejas trūce, elpvada gļotādas izspīlējums.
kleksēt Traipīt (parasti papīru) ar tinti.
zešķēt Traipīt (parasti valkājot).
pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem).
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot).
tašķāt Traipīt, smērēt.
tašķēt Traipīt, smērēt.
traipelēt Traipīt, smērēt.
ružģīt traipīt, smulēt.
ķirnāt Traipīt, smulēt.
luzēties Traipīt, taripīties.
počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest.
mālēt Traipīt.
zešķēties Traipīties (parasti valkājot, lietojot).
šmullēties Traipīties, ziesties.
ķēzīties Traipīties.
kleksis Traips (parasti tintes, kas uzkritusi uz papīra).
tuims Traks, negudrs, neprātīgs, lempīgs.
kravietilpība Transportlīdzekļa kravas telpu ietilpība.
trāpība Trāpīgums.
bises šāviena blīvums trāpījumu skaits mērķī, izteikts procentos no visu skrošu skaita.
uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
ietrāpīt Trāpīt (kur).
ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
iegadīt Trāpīt.
notrāpīt Trāpīt.
pādēt Trāpīt.
papādēt Trāpīt.
patikt Trāpīt.
trāpt Trāpīt.
trāpties Trāpīties.
papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
trepīte Trepītes.
mirkstiņi Trešie plakstiņi putnu acīm, kas caurspīdīgas plēves veidā uzvirzās uz acīm no iekšējiem acu kaktiņiem.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu).
porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu).
izoprāls Trihlorizopropilalkohols, veido caurspīdīgas prizmas ar kamparam līdzīgu smaržu; lieto kā miega līdzekli.
bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot.
trinoms Triju algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
polārais trīsstūris trīsstūris ar lielo riņķu malām, tā virsotnes ir zenīts, pols un spīdekļa vieta; aprēķina ar sfēriskās trigonometrijas paņēmieniem.
spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī.
stiepļu troses spleisēšana trošu savienošana vai cilpas (acs) izveidošana trosē ar iepīšanas paņēmienu.
metāla troses spleisēšana trošu savienošana vai cilpas (acs) izveidošana trosē ar iepīšanas paņēmienu.
mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks.
sa'alik Tuksneša laupītājs, kas izraidīts no cilts; lai izdzīvotu, viņi apvienojās grupās.
oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
gvelsīgs Tukšīgs, pļāpīgs, ļeverīgs.
tulkotāja viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi.
viltusdraugs Tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi.
ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties.
teļnags Tūļīgs, lempīgs cilvēks; cilvēks, kas visu dara it kā negribot vai nespējot.
Melanitta fusca tumšā pīle.
karotīna pasta tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā); skuju hlorofila pasta.
labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu.
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu.
bouza Tunisiešu ēdiens, sātīgs, staipīgs sorgo krēms, ko ēd ramadāna mēnesī.
šukstināt Turēties pretī, spītēt.
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties.
armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem.
čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes.
radniecība Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu).
acu atspīdums tuvplānos redzamais gaismas avota atspīdums filmētās personas acīs.
radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru.
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām.
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai.
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes.
Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m.
Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m.
kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
ūdenspīpis Ūdenspīpe.
niri Ūdensputni, kas nirst, pīles.
filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids.
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte.
Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte.
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte.
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte.
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte.
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe.
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte.
Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha.
filigrāns Ūdenszīme uz papīra; papīrs ar ūdenszīmi.
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
Tiliaea aquatica ūdeņu biezlapīte.
koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim.
iztiepiņa Untumains, ietiepīgs bērns.
immīgs Untumains, ietiepīgs.
kapriciozs Untumains, ietiepīgs.
graži Untumi, kaprīzes; stūrgalvja ietiepība, bērna dusmas.
Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
Džeimsa Upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci.
Bērzene Upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte.
Abuluga upe Filipīnās (_Abulug_), Lusonas salas ziemeļos, Apajao un Kagajanas reģionā.
Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī.
Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī.
Pampanga Upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī.
Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā.
Ala Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
Malbula Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
Asinsupīte Upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe.
Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
Akmeņupe Upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte.
Āriņa Upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte.
Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte.
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte.
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte.
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe.
Aizklāņupe Upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte.
Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni.
Aigīna upes dieva Āsopa meita, kuru nolaupīja Zevs un viņa dzemdēja Aiāku.
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
zviedrupīte Upīte ar smilšainu vai oļainu pamatu.
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni.
ziedupīte Upīte ar ziediem bagātā ielejā.
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
ķursis Upīte, strautiņš.
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā.
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā.
odzīte Upīte.
lielākā spēle urbuma lielākā robežizmēra un vārpstas mazākā robežizmēra pozitīva starpība.
mazākais uzspīlējums urbuma lielākā un vārpstas mazākā robežizmēra negatīva starpība.
mazākā spēle urbuma mazākā robežizmēra un vārpstas lielākā robežizmēra pozitīva starpība.
lielākais uzspīlējums urbuma mazākā robežizmēra un vārpstas mazākā robežizmēra negatīva starpība.
uzspīlējums Urbuma un vārpstas faktisko izmēru negatīva starpība, ja urbuma izmērs pirms savienošanas ir mazāks par vārpstas izmēru.
urostealīts Urīnakmens, kurā ir lipīdi.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
nočurāties Urinējot saslapināties, notraipīties.
siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids.
napine Uz ausīm sapītas bizītes, kuras aptin ap galvu.
transparents Uz caurspīdīga materiāla veidots, no aizmugures apgaismots attēls.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
atslēdznieka skrūvspīles uz darba galda stiprināmas skrūvspīles, kuru piespiedējbāka pārvietojas pa lineārām vadotnēm.
mašīnskrūvspīles Uz darbmašīnas galda stiprināmas skrūvspīles.
dioptrisks Uz dažādām caurspīdīgās vidēs notiekošām parādībām attiecīgs.
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
rotorvads Uz kopīgas rotācijas ass novietotu un savstarpēji saistītu rotoru kopums.
leukoplasts Uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem.
režģiņi Uz muguras nesams pīts kurvis lopbarības nešanai.
listings Uz papīra iespiesti datora programmas saturs un izvaddati.
dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
prīma Uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs.
semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība.
sintaktiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota sintakses vienību grupa.
plānripa uz virpas vai citas darbmašīnas uzstādāma ierīce lielu izmēru apstrādājamā ķermeņa iespīlēšanai.
agrārais Uz zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību attiecīgs.
tiele Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks, tielis.
tiela Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks.
tielis Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks.
tiels Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks.
zajoba Uzbāzīgs, uzmācīgs, ietiepīgs cilvēks.
racija uzbrukums laupīšanas nolūkā; arī aizdomīgu personu (piemēram, laupītāju) gūstīšana.
štopors Uzbrukums, bruņota laupīšana.
afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija.
uzkarpīt Uzkārpīt (1).
uzkarpīt Uzkārpīt (2).
iepāss Uzkrājums, ietaupījums.
uzlāpīt Uzlabot, lāpīt.
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
ziktīgs Uzmanīgs, akurāts, rūpīgs.
providenciāls Uzmanīgs, rūpīgs, kas gadā par nākotni.
trigonometriskā līmetņošana uzmērīšanas metode punktu augstumu starpības (paaugstinājuma) noteikšanai, mērot slīpuma leņķus vai zenītdistances.
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2).
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
snapot uzņemt attēlus un video, pievienot tiem tekstu un zīmējumus, parasti, lai nosūtītu draugiem, izmantojot attēlu kopīgošanas sociālo tīklu _Snapchat_.
goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību.
uzņēmuma nemateriālā vērtība uzņēmuma nosacītās cenas sastāvdaļa, ko nevar noteikt, lietojot tradicionālas uzņēmuma vērtēšanas metodes; grāmatvedībā to aprēķina kā starpību starp uzņēmuma pirkšanas cenu (vai dibināšanas ieguldījumiem un izmaksām) un šā uzņēmuma bilances aktīva vērtību, no kuras atskaitītas pircēja pirktā uzņēmuma saistības ar kreditoriem.
peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu, nodarbojas ar vērtspapīriem un valūtām.
tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.
izpīlis Uzpīlis 1.
uzspīlis Uzpīlis.
uzpīpāt Uzpīpēt.
uzrežģīt Uzpīt.
pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha.
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha.
Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha.
Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha.
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha.
Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha.
Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha.
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha.
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha.
Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha; Grūbītes dzirnavezers; Grūbīšu dzirnavezers.
Būdas dzirnavezers uzpludīnāts uz Maltupītes Aizkraukles novada Klintaines pagastā, platība — 2,4 ha.
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha.
uzurbināt Uzrakņāt, uzrakt; ne visai rūpīgi uzart.
vut Uzsauciens dzenot pīles.
korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
iepīpēt Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi).
iepīpot Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi).
uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties.
uzspīst Uzspīdēt.
uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt.
uzžņaugt Uzspīlēt, cieši aptvert.
uzkniebties Uzspīlēties.
Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas.
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers.
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha.
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
tenzija Uzstiepums, spriegums, saspīlējums.
uztrāpt Uztrāpīt.
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
atstāt jaņos uzveikt, pārspēt (sportā - ar lielu rezultāta starpību).
uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende.
mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole.
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas.
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu.
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs.
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi.
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
piepjspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Pocadius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīgā darbībā, vienotā rīcībā.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums.
poliptihs vairākas gleznas, ko saista kopīga iecere, vienota krāsu gamma un kompozicionāls risinājums.
kampaņa vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts.
grupējums Vairāki cilvēki, ko apvieno kopīgi mērķi, centieni.
grupa vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt.
pampari Vairākkārt lāpīts apģērbs.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
snaistīt vairākkārt stiept, staipīt.
sūkāt Vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.).
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
klaščiņa Vairāku dalībnieku kopīgi organizētas viesības.
kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs.
fascikulācija Vairāku muskuļa šķiedru spontāna kontrakcija, kuras inervē kopīgs motoriskais nervs.
relācija Vairāku objektu saistības izpausme, kas attēlo tiem kopīgi piemītošo.
iepriekšēja vienošanās vairāku personu vienošanās uzsākt kopīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Entoloma clypeatum vairoga sārtlapīte.
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte.
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte.
uzcirtīgs Vajadzības gadījumā rūpīgi sakopts.
dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā.
afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai.
cibināt Vāji pīkstēt.
spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
ļobans Vājš, lempīgs, nedrošs, vārgs.
burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu.
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas.
establišments Valdošās aprindas; institucionālā, profesionālā un politiskā elite, kas kopīgi simbolizē valsts varu un pastāvošo iekārtu; iedibinātā kārtība; isteblišments.
apvaldzināt Valdzināt, iepīt.
vanga Valgs, saite; važas, spīles.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
vijīgs Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu).
valodas līmenis valodas sistēmas daļa - valodas apakšsistēma, kurā pēc kopīgām pazīmēm apvienojas viena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas.
radniecīgas valodas valodas, kurām ir kopīgas pazīmes un regulāras (valodas parādību) atbilsmes, ko nosaka izcelšanās no kopīga pirmavota.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes; kontrastīvā lingvistika.
lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi.
tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus.
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā.
papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
valsts nozagšana valsts sagrābšana - politiskās korupcijas forma; valsts nolaupīšana.
sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss.
metalliques Valstspapīru zīmes, ko 1797. g. Francijā direktorija izdeva metāla naudas atvietošanai.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā.
novārčāt Vaļīgi šūt (lāpīt) vai (reti) aust.
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts.
Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka.
Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka.
Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis.
desmodontidae Vampīru dzimta.
desmodus Vampīru dzimtas ģints.
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem.
vampiroloģija Vampīru pētniecība, vampīru studijas.
parastais vampīrs vampīru suga ("Desmodus rotundus").
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km.
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka.
leksiskā paradigma vārdu grupa, ko vieno viena vai vairākas kopīgas sēmas, piemēram, sinonīmu rinda, leksiski semantiskā grupa.
ļoba Vārgs, grīļīgs, lempīgs cilvēks.
vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1).
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru.
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka.
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
spaiki Vārpām līdzīgas matu pīnes, dredi.
pievārstīt Vārstot (dziju, diegus), aizlāpīt (caurumu).
vatmanis Vatmaņpapīrs.
melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
ķolpis Veca (primitīva) pīpe.
refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām.
ķurcis Veca, prasta pīpe.
tuļķis Veca, slikta pīpe.
krābiņu arkls vecais spīļu arkls.
krābiņš Vecais spīļu arkls.
babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka.
mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū.
Vala vēdiskajā mitoloģijā - dēmons, kas slēpj alās govis, kuras nolaupījis Pani, un pati šī ala.
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis.
Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
Veģe Veģes upe - Veģupīte, Abavas pieteka.
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine.
Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka.
Veģe Veģupīte, Abavas pieteka.
Veģupe Veģupīte, Abavas pieteka.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
pļeckāt Veidot (ko no mitras, lipīgas vielas).
komplektēt Veidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
ķepināt Veidot (no kā mīksta, lipīga).
pīnēt Veidot pīni.
auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
viķelēt Veikli, lipīgi runāt.
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu.
daļa veikums, devums (parasti kopīgā pasākumā, darbā).
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.).
ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi.
dabiskā velkme velkme, ko rada atmosfēras gaisa un dūmvada gāzu blīvuma starpība, kura palielinās ar dūmvada vai dūmeņa augstumu.
egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem.
daturīns Velnābola alkaloīds, identisks hiosciamīnam, atropīna izomērs.
Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka.
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
apīlis Vēlu dzimis jērs; appīlis; atpīlis.
veļas kabe veļas spīlīte.
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
mentulagra Venēriska čūla uz dzimumlocekļa; sāpīga erekcija.
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte.
vērga Verdzība, kalpība.
patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
valdzināt verdzināt, mocīt, spīdzināt
valgot Verdzināt, mocīt, spīdzināt.
servils Verdzisks, lišķīgs, parasti politiski, iztapīgs.
servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo.
selektifaiers Vertikāla papīrmasas attīrīšanas iekārta.
kakemono Vertikāls japāņu gleznojums uz papīra vai zīda, kas iestatīts rullīšos; izmanto par sienu greznojumu.
talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa.
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam.
alpari Vērtspapīra tirgus cenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību.
depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā).
procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla.
ārpusbiržas tirgus vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana ārpus fondu biržas, pircējam un pārdevējam vienojoties.
vekselis Vērtspapīrs - likuma noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība.
kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra.
kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
privileģētā akcija vērtspapīrs, kas dod priekšrocības peļņas sadalē (salīdzinājumā ar parasto akciju).
kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām.
dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.
obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos.
reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku.
listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts.
defolts vērtspapīru procentu izmaksas pārtraukšana firmas likvidācijas periodā.
rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
VTK Vērtspapīru tirgus komisija.
dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
vērtspapīru darījums vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošanabiržā vai ārpusbiržas tirgū.
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
pastpapīrs Vēstuļpapīrs.
postpapīrs Vēstuļpapīrs.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus.
verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā.
etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss.
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.
armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai.
astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons.
spaiglis Vēža spīle.
šķēres vēža spīles.
depe Vēža spīles.
maigles Vēža spīles.
štēres Vēža spīles.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2.
pilnkustības videoadapters videoadapters, kas nodrošina kustīgu videoattēlu izspīdināšanu datora displeja ekrāna logā.
DVD-Video ciparvideodisks videoformāts pilnmetrāžas ciparfilmu izspīdināšanai displeja ekrānā.
šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām.
brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs.
adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem.
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot; izputināt.
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām.
pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete.
čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
gazavais Viegls, caurspīdīgs (par zīda audumu).
gāze Viegls, caurspīdīgs (plīvurveida) zīda audums.
tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums.
šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums.
luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.).
metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
papīra līmvielas vielas, ko pievieno šķiedru suspensijai papīra ražošanas procesā, lai papīrs iegūtu daļēju (ierobežotu) hidrofobitāti.
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
inoktavo viena astotā daļa papīra loksnes; izdevumu formāts, ko iegūst ar trīs locījumiem.
konsolsija vienā galā iespīlēta sija.
konsole Vienā galā iespīlēts un liecē slogots (celtņu vai mašīnu) elements.
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
pa ceļam Vienā kopīgā virzienā.
kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
ranga viena no divām spīļu arkla daļām, pie kuras ar atsēju piesien ilksi.
apalji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
tingiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bagobi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
mandaji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
tiruraji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
magiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
kujononi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
tagbanuvi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
influenca Viena no lipīgākajām zirgu slimībām.
aponeiroze Viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām.
holanders Viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa.
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
kāršu suga viena no spēļu kāršu komplekta grupām, kurām ir atšķirīgi apzīmējumi (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
tranša Viena no vairākām savstarpēji saistītu vērtspapīru vienādos termiņos emitētām grupām.
siālskābe Viena no vielām, kas piedalās glikolipīdu veidošanā no ogļhidrātiem vai to atvasinājumiem.
speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu.
glasē papīrs Vienā pusē spīdīgs, gluds papīrs.
patriarhāla ģimene viena tēva pēcteču kopums, ko saistīja kopīga ražošana un sadale.
krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis.
zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
reliģiskā draudze vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotā vietā.
sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu.
hialīns Viendabīgs puscaurspīdīgs proteīns, audu hialīniskās deģenerācijas produkts.
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
Mnium hornum viengada skrajlapīte.
ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni.
ķuļķītis Vienkārša koka pīpe.
ķoļķis Vienkārša pīpe (bez izrotājumiem).
virlops Vienkārša pīpe ar taisnu kātu.
ķurķis Vienkārša pīpe.
al pari vienlīdzīgi; valūtas, vērtspapīru, vekseļu utt. kursa vienlīdzība ar to nominālvērtību.
koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
graudojums Vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt.
starptautiskie līgumi vienošanās starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem par dažādām kopīgām šo valstu starptautiskajām attiecībām nosakot šo līgumu dalībvalstis un to pienākumus.
konsorcijs vienošanās, apvienība; piemēram, (starp vairākām bankām un/vai rūpniecības firmām) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai.
meža tips vienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar kopīgu valdošo koku sugu viena meža augšanas apstākļu tipa ietvaros.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4).
mirdziens Vienreizējs uzmirgojums, atspīdums.
Mindanao Musulmaņu autonomais reģions viens no 17 Filipīnu administratīvā iedalījuma reģioniem, platība - 26974 kvadrātkilometri, 177320 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Kotabato (ārpus reģiona).
saržokļaiņi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
Serapīds Viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes.
autogrāfija Viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru.
sinerģists Viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu.
Konss Viens no senākajiem romiešu zemes un zemkopības dieviem.
stellaža Viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu.
literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības.
sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
heteroauksīns Viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā.
lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne.
bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids.
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte.
spīliens vieta ezerā, kur aug niedres (spīlas).
lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
mistene Vieta stallī, kur vistas dēj olas vai pīles perē.
pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
investīciju tirgus vieta, kur pārdot vērtspapīrus u. c. investīciju instrumentus; tirdzniecības stāvoklis ar citiem instrumentiem.
saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
topalģija Vietējas sāpes; sāpīgs punkts vai vieta histērijas vai neirastēnijas gadījumā.
pārvārstīt Vietumis, arī ne visai rūpīgi ievērt (auklu, diegu u. tml.).
pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
pieķērstīt Vietumis, ne visai rūpīgi piešūt.
vīkne Vija, pīne.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība.
kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2).
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji.
Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai; attiecīgā dārzkopības nozare.
vītikultūra Vīnogu audzēšana, vīnkopība.
ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
modes āksts vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas.
spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos).
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai.
dekupāža Virsmas dekorēšana ar papīra izgriezumiem, kurus pēc tam pārklāj ar laku.
relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā).
uzdarvot Virspusēji, mazāk rūpīgi darvot.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
virtuālā mašīna virtuāla datu apstrādes sistēma, kas šķietami nodota katra atsevišķa lietotāja rīcībā, bet kuras darbība tiek nodrošināta, virtuālo mašīnu lietotājiem kopīgi izmantojot reālās datu apstrādes sistēmas resursus.
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš.
respiratoriskās vīrusslimības vīrusslimību grupa, kurā apvienotas dažādas izcelsmes elpošanas ceļu vīrusu infekcijas, kurām kopīgs ir infekcijas pārnešanas mehānisms (pilieninfekcija), kā arī ierosinātāju spēja vairoties elpošanas ceļu gļotādā.
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm.
diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera.
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem).
jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet.
peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
Visajanas jūra Visaju jūra Filipīnās.
Eiropas identitāte visiem eiropiešiem kopīga uzskatu un vērtību sistēma, kura vēl aizvien turpina veidoties.
furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem.
vispārējo izmaksu vērtības analīze vispārējo izmaksu samazināšanas paņēmiens, meklējot izmaksu taupīšanas iespējas, saglabājot un palielinot uzņēmējdarbības rezultātus.
indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs").
apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība.
attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība.
balamutība Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība.
bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
caurspīdīgums Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
darbietilpīgums Vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dumpīgums Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība.
dumpība Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
empīriskums Vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums.
iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietiepība Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietiepīgums Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums.
izkalpība Vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iztapīgums Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība.
iztapība Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ķepīgums Vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lempīgums Vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
neattapība Vispārināta īpašība --> neattapīgs.
necaurspīdīgums Vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1).
nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2).
nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesāpīgums Vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pakalpīgums Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība.
pakalpība Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
piekāpība Vispārināta īpašība --> piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība.
pļāpīgums Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība.
pļāpība Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība.
rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2).
rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums.
rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (2).
sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spīdīgums Vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stupiditāte Vispārināta īpašība --> stupīds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1).
taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1).
taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2).
taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2).
tiepība Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība.
tiepīgums Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tiepība.
tilpīgums Vispārināta īpašība --> tilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
uztiepība Vispārināta īpašība --> uztiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti.
savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
mot juste vistrāpīgākais teiciens.
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
pūlings Visu investoru darījumu ar vērtspapīriem koncentrēšana džoberu kontos.
lidaparāta metalizācija visu lidaparātu konstrukcijas elementu savienošana ar elektrību vadošām detaļām, lai nodrošinātu elektrisko kontaktu, tādējādi novēršot elektriskā potenciāla starpības rašanos un dzirksteļošanu.
papīrmasas kompozīcija visu masas komponentu attiecības papīra (kartona) izgatavošanai.
vijināt Vīt, pīt (virvi).
kamīt Vīt, pīt.
pīdināt Vīt, pīt.
pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis.
šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
saiga Vizma, atspīdums, gaišums.
saigs Vizma, atspīdums, gaišums.
introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos.
zalgas Vizuļi, spīdumi uz kādas virsmas.
zīrēt Vizuļot, zvīļot, spīdēt.
veižu līkšona vīžu pīšana.
burlaku romāns vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām.
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām.
šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm.
oblova zagļu un laupītāju ķeršana.
uzzāģēt Zāģējot trāpīt uz.
uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu).
zalgāt Zaigot, spīdēt.
žulgot Zaigot, spīdēt.
saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt.
Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas.
zāles placinātājs zāles pļaujmašīnas palīgierīce vai atsevišķa mašīna nopļautu tauriņziežu stiebru placināšanai, lai samazinātu stiebru un lapiņu kalšanas ātruma starpību.
metīlzaļums Zaļganas lapiņas ar zelta spīdumu, zaļa krāsviela, ko iegūst no metīlvioletās iedarbojoties ar hlormetīlu; lieto zīda un vilnas krāsošanai, kā arī mikroskopijā.
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte.
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni.
Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka.
dizažio zaudējums, kas radies, apmainot mazvērtīgāku naudu (piemēram, papīrnaudu) pret zelta, sudraba monētām.
damno Zaudējums, kas rodas, ja vērtspapīrus pārdod lētāk par to nominālvērtību.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm).
sudrabzivtiņas Zelta zivtiņu paveids ar sudrabotu spīdumu.
zeltīties Zeltaini spīguļot.
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
sārtā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum coccineum syn. Pyrethrum roseum").
jaunavīgā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum parthenium").
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
pyrethrum Zeltpīpenītes.
Cotula pyrethrifolia zeltpīpeņlapu kotula.
Lupinus nanus zemā lupīna.
Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte).
kopums Zeme, kas atrodas kādas sabiedrības kopīgā valdījumā.
kopzeme Zemes kopīpašums.
precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
floristiskā rajonēšana Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistemātiskā sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības.
apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
agrikulture Zemkopība.
zemturība Zemkopība.
Eiropa Zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
ZM Zemkopības ministrija.
Skābbarības tornis Zemkopības ministrijas augstceltne Rīgā.
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
Pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
lauksaimniecības produkti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti.
laucnieciski Zemnieciski, lempīgi.
lauceniski Zemniecisks, lempīgs.
līst uz ceļiem (kāda priekšā) zemoties, būt ļoti iztapīgam.
pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
spridziņš Zēns ar spīdošām acīm.
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
zibskināt Zibsnīt, paspīdēt.
zibsnināt Zibsnīt, spīdināt.
moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.
truksnis Zīdaiņa knupītis.
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1).
tūšķis Zīdeklis, knupītis.
oldējējs Zīdītāju kārta - primitīvākie zīdītāji, kas dēj olas; raksturīgākie pārstāvji ir pīļknābji un skudreži.
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
zīda papīrs zīdpapīrs.
zīdpapiris Zīdpapīrs.
muskardine Zīdtārpiņu slimība, ļoti lipīga, ceļas no sevišķam sēnītēm, kas attīstās kāpuru iekšās.
flašērija Zīdtauriņu mēris, ļoti kaitīga un plaši izplatīta zīdtauriņu kāpuru slimība, ārkārtīgi lipīga un ātri aptver visu audzētavu.
meligethes Ziedspīduļi.
krustziežu ziedspīdulis ziedspīduļu suga ("Meligethes aeneus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots.
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
stulps Ziemeļblāzmas atspīdums debesu pamalē.
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte.
Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte.
ziepupīte Ziepjaina upīte.
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
ķellāt Ziest, triept (ko mīkstu, lipīgu), ķēpāties, apsmulēt.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
kurpītes Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
tupelīte Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
zilkurpiņa Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
zilkurpiņi Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
Aconitum napellus zilā kurpīte.
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
Mnium stellare zilējošā skrajlapīte.
Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē.
zilēties Zilgani mirgot, spīdēt.
binzolīte Zili zaļa, spīdīga vabole.
koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu.
koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu.
benzakonīns Zilo kurpīšu alkaloīds, mazāk indīgs par akonitīnu.
pelioms Zils caurspīdīgs minerāls, turmalīns.
graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu.
abriss Zīmējuma kontūra uz caurspīdīga papīra pārnešanai uz litogrāfijas akmeni.
giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids.
ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras.
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
cedele Zīmīte; papīra lapiņa (ar tekstu uz tās).
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
mežzinātne zinātne, kas pētī meža uzbūvi un tā funkcionēšanu, kā arī ietver visas mežkopības nozares.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju.
teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika.
equitium Zirgu daudzums vai vispār zirgkopība.
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu.
māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
tepši Zirņi; ēdiens (pītes).
ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās.
Dzintarnieku dīķis zivkopības ūdenskrātuve Aizputes novada Lažas pagastā.
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
kinoloģija zooloģijas nozare, kas pētī suņus, to šķirnes, audzēšanu un kopšanu; mācība par suņiem un suņkopības teorētiskais pamats.
anserinae Zosis - putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta.
zoškopība Zoskopība.
pīkstiņš Zoss spalvas svilpīte.
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
tūpsle Zoss vai pīles pakaļdaļa.
zoskopība Zosu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā putnkopības nozare.
pīča Zosu, pīļu vai tītaru mazulis.
pīcis Zosu, pīļu vai tītaru mazulis.
gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi.
zoss Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu.
kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa.
nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
stikla zutis zuša mazulis, gandrīz caurspīdīgs.
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē.
puika Zutim līdzīga zivs, pīkste 1 ("Misgurnus fossilis").
krāsas indekss zvaigznes spožuma starpība dažādās spektra joslās.
vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai.
lingu lingām iet zvalstīgi, lempīgi iet.
nercs Zvērkopībā - Amerikas ūdele.
sprostu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki pa vienam vai nelielām grupām tiek turēti sprostos.
salu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki tiek turēti dabiski ierobežotā teritorijā, piemēram, uz salas.
pussavvaļas zvērkopība zvērkopības veids, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki tiek turēti sprostos, realizēšanai paredzētie dzīvnieki – ierobežotā teritorijā savvaļā.
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts.
Sorbus intermedia Zviedrijas pīlādzis.
Sorbus scandica Zviedrijas pīlādža "Sorbus intermedia" nosaukuma sinonīms.
Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka.
Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka.
taujs Zvīļojošs, spīguļojošs, vizuļojošs, mirdzošs.
krauķis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas suga ("Corvus frugilegus"), vārnas lieluma putns ar melnu apspalvojumu ar zilganvioletu spīdumu.
Zvirgzdupe Zvirgzdupīte Kocēnu novadā.
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi.
cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni.
Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums.
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.
plītniecība Žūpība, uzdzīve.
pļēgurība Žūpība.
preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.

pī citās vārdnīcās:

MLVV

pī