Paplašinātā meklēšana

Meklējam pī.

Atrasts vārdos (818):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

pī mezoni

Atrasts skaidrojumos (9842):

dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā
in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā
in folio (papīra) pusloksnes formātā
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
skrāpīte Abruskrāpīte
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai
unsauts Adata pīpes tīrīšanai
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
resurrēkcionisti agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem
lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas)
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
saskopuļot aiz skopuma sataupīt, sakrāt
spītespēc aiz spītības
trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām)
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi
aizrakāt Aizkārpīt
aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām)
aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt
aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt
aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
aizrežģīt Aizlāpīt
saštapēt Aizlāpīt
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam)
aizregžt Aizpīt
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā
atgausēt Aiztaupīt
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka
akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā
Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
Aquilegia alpina alpīnā ozolīte
Crenobia alpina alpīnā planārija
Polygonum alpinum alpīnā sūrene
Linaria alpina alpīnā vīrcele
Eryngium alpinum alpīnā zilpodze
Erigeron alpinus alpīnais jānītis
Podocarpus alpinus alpīnais podokarps
Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš
alpinia Alpīnijas
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata")
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
kalnākāpējs Alpīnists
kāpulis alpīnists; kalnos kāpējs
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs)
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai
kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
mimeogrāfs aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
dazimetrs aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot
moistogrāfs aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma
laktoskops aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma
tītavas aparāts ruļļu papīra uztīšanai
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus
projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm)
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
papīra aklimatizācija apdrukāšanai paredzēta papīra mitruma līdzsvarošana ar apkārtējās vides mitrumu
vienādtonis apdrukāta papīra virsma, kas pilnībā noklāta ar vienlaidu krāstoni
ķuģis Apdrupusi pīpe
Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā
Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē
Basilana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem
atspīdumgaisma Apgaismojums acu atspīduma radīšanai
dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija
strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana
dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums
lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus
apenis Apīnis
grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās
apīnis Apīņi
apīža Apīši
apīzes Apīžas
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt
dižajos iziet apkaunot sevi (pārspīlējot vai lieloties)
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma
žaronuķ Apkrāpt, dalot laupījumu
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
apvaražot Aplāpīt
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu
apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu
grābsna Aplaupīšana
spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana
razuķ Aplaupīt
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt
aplupināt Aplaupīt, izlaupīt
nolupīt Aplaupīt, izlaupīt
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām
Entoloma aprile aprīļa sārtlapīte
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
cietpaurains Aprobežots; truls; ietiepīgs
spīļapskava Apskava, kam ir spīļsavienojums (ar ko)
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
apliesmot Apspīdēt
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1)
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu
apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot
apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt
saspīlēt Apspīlēt
nospīlēt Apspīlēt, nospiest
apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
apspiguļot Apstarot, apspīdēt
apspīguļot Apstarot, apspīdēt
zibznēt Apstarot, apspīdēt
iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs)
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu
nopļekāties Apšļakstot notraipīties
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka
Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt
saželināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
notīņāt Aptīt, appīt
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
smorķēt aptraipīt
apsmulēt Aptraipīt
apsmurgāt Aptraipīt
aptriept Aptraipīt
apvārtīt Aptraipīt
noluzēties Aptraipīt
nomuit Aptraipīt
nopicināt Aptraipīt
nošmurgulēt Aptraipīt
piemārnīt Aptraipīt
saļeskāt Aptraipīt
svīlēt Aptraipīt
nosleķēt Aptraipīt ar asinīm
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem
ķiept Aptraipīt, apbružāt
nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt
nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt
nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt
nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt
nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt
notemēt Aptraipīt, apbružāt
saķezināt Aptraipīt, apbružāt
krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu)
makulēt Aptraipīt, apgānīt
šķiezt Aptraipīt, apmētāt
nožakāt Aptraipīt, apsmulēt
satraipīt Aptraipīt, apsmulēt
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet
ķizināt Aptraipīt, aptriept
apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt
aptraipelēt Aptraipīt, nosmērēt
sapačkāt Aptraipīt, nosmērēt
šņurgāt Aptraipīt, nosmērēt
piesvīnīt Aptraipīt, nosmulēt
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
apsasmulēties Aptraipīties
apsmērēties Aptraipīties
gānīties Aptraipīties
nošmurgulēties Aptraipīties
šņurgāties Aptraipīties
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties)
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem
saķezināties Aptraipīties, apbružāties
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt)
mīzalens Aptraipīts, apsmulēts
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš
fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību
tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā
bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
bonbonjēra ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
fiksēt ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra
fotopapīrs ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates
izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
stilpt ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept
režģīt ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt
ķuļķēt ar grūtībām, lempīgi iet
potlente ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai
uzlīst ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi
kalapīt ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko)
saspīlāt ar koku piespiest, iespīlēt
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt)
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
lipeklis ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs
mušpapīrs ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai
plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
sūdājs ar mēsliem notraipīts
sūdains ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs
metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs
majolika ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa
empīrisks ar novērojumiem un eksperimentiem iegūts, piem., empīrisks konstatējums
grauzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts
olupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
zvirgzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
zīlaiņš ar pērlēm, spīguļiem apgādāts
pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
pīnots ar pīnēm rotāts; ar matu lentām rotāts
norāvots ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts)
uzurķēties ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu
pergamentpapīrs ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu
sarūgtināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu
subskribēt ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam)
kaļicunja ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks
gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
nospīdēt ar spīdumu pārspēt
vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
spiguļot ar spīguļiem rotāties
stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
riņķūdens ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai
cigarete ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte
papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
šagrēns ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai
tāsainis ar tāsīm appīts pods
traveja ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām)
vēžupe ar vēžiem bagāta upīte, strauts
agrār- ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts
zušupīte ar zušiem bagāta upīte
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas
dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi
klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls
ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms
atpīšas Arkla ilksis; apīža
atpīši Arkla ilksis; apīža
atpīžas Arkla ilksis; apīža
spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
Sorbus x arnoldiana Arnolda pīlādzis
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus
kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai
maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem)
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums
Psathyrella velutina asarojošā spīgulīte
kā ar īlenu asi, sāpīgi
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām)
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā
saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu
sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni
kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks
bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus
grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti)
baby bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi
grīnbeki ASV papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti
spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums)
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi
atstari Atblāzma, atspīdums
apblāzmojums Atblāzmojums, atspīdums
manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā
seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts
atkārnīt Atkārpīt
atskārpīt Atkārpīt
pārtraipīt atkārtoti notraipīt, nosmērēt
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
patapināt Atlikt, pietaupīt
inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām)
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu
ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
atcapāt Atnākt (lācgā, lempīgā gaitā)
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties
ademcija Atņemšana, laupīšana
izplicināt Atņemt, aplaupīt
pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu)
atpilis Atpīlis
vēlulis Atpīlis
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus)
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni)
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu)
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
izšinkavāt ātri izlietot, netaupīt
aizdiegt ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt
nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot (4)
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ
varžāt Ātri, pavirši lāpīt, šūt
varžot Ātri, pavirši lāpīt, šūt
savaržāt Ātri, pavirši salāpīt, sašūt
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
tropīns Atropīna hidrolīzes produkts
delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām)
bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus
epifānija Atspīdēšana, parādīšanās
atspīst Atspīdēt
atšvist Atspīdēt
atšvitēt Atspīdēt
atstarot Atspīdēt (1)
lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
atspulgāties atspīdēt, atspoguļoties
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties
šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot
atviesties Atspīdēt, parādīties
atvizma Atspīdums
atgaisma Atspīdums, atblāzma
atspīda Atspīdums, atspulgs
žibins Atspīdums, gaišs plankums
saiguls Atspīdums, vizma, zaiga
spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt
spulgoņa Atspulgs, atspīdums, atblāzma
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma
atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam)
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma)
šķirba Atšķirība, starpība
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem)
diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja
aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot
attapens Attapība
attapiens Attapība
attapīgums Attapība
apķēriens Attapība, atjautība, izpratnes ātrums
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt)
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
manīties Attapīgi, veikli rīkoties
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku)
izmanīgs Attapīgs, veikls
izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu
rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās
dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu
reversā projekcija attēla projicēšana no aizmugures cauri caurspīdīgam ekrānam
aversā projekcija attēla projicēšana no priekšpuses uz necaurspīdīga ekrāna
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu
grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
draudzība attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu
fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs
hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne
hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai
ēnojums augstspiedes tehnoloģijā – stiprs burtu iespiedums papīrā, no kā loksnes otrā pusē rodas paaugstinājumi; ēnojumu novērš, apstrādājot iespiestās loksnes gludināšanas spiedēs
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna
subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
fizikālā nivelēšana augstumu starpības aprēķināšana pēc barometra vai hipsometra rādījumiem
lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
puķkopība augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare
spilvītes augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām
spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus
eldenēt Aust pīnes
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu
indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.)
nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
falafels austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu bumbiņas vai šādi gatavots pīrāgs
kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete
žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača
kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
pašmērķēšanas galviņa automātiska mērīšanas ierīce raķetēm mērķa meklēšanai un trāpīšanai tajā
pašmērķēšana Automātiska mērķa meklēšana un trāpījuma precizēšana raķetes lidojuma laikā
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim)
Foksbora regulators automātisks vakuuma regulētājs papīrmašīnas sūckastēs
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni)
sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām
Rute Baižupīte, Raunas pieteka
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi)
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
bālēties Bāli atspīdēt
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt
pālums Bāls atspīdums pie debesīm
ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi
rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis
Lupinus albus baltā lupīna
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi
blist Baltot, spīdēt
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi
pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
žvūkšķis Baltvēdera pīle
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu)
dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem
kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra
ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt
pukot Bārt, sadusmot, spītēt
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu
benzītis benzodiazepīns
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts
klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
broškāt Beržot aptraipīt
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā
dzidrs bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs
no rokas mutē bez ietaupījumiem, rezervēm, trūcīgi, apmierinot minimālās vajadzības
tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
reljefs spiedums bezkrāsaina reljefa attēla iespiešana papīrā vai kartonā, izmantojot reljefu formu; cilspiedums
acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās
halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē
Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus
nerūpība Bezrūpība
bezrūpīgums Bezrūpība (1)
bezrūpīgums Bezrūpība (2)
sekuritate Bezrūpība, miers, drošība
laide Bezrūpīga dzīve
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu)
plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs
zaļš Bezrūpīgs, jautrs
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs
pofigisms Bezrūpīgums, vienaldzība
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības
ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
lācenes Biezas lāpītas bikses
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea")
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus")
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis")
chamarophyllus Biezlapītes
tiliaea Biezlapītes
camarophyllus Biezlapītes (1)
plagāns Biezpiena pīrāgs
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos
tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai
kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā
slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā
efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas)
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība
dravniecība Biškopība
dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
bišsaimniecība Biškopības saimniecība
drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums
zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā
blāzgnums Blāzma, atspīdums
blāznums Blāzma, atspīdums
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā)
vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls
velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu
ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs
injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
noslucēties Brienot notraipīties
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai
mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi)
guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana
daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem
grūtspārne Brūnkaklis jeb meža pīle, mercene
raudive Brūnkaklis, mežapīle
rudkaklis Brūnkaklis, mežapīle
raudalīte Brūnkaklis, nirpīle
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
gop-stop Bruņota laupīšana
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
čečens Bruņots laupītājs
Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
burlaka Burlaks, laupītājs
rūtiņu burtnīca burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
dumpjot būt dumpīgam
gražot būt kaprīzam, ietiepīgam
līst būt liekulīgam, iztapīgam
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam
laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam
knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
sarūgtināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem)
nozeltīt būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
apzeltīt būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu)
pielipt būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu)
cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
lepot būt saīgušam, sapīkušam
paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam
staipīties būt staipīgam (1)
stiepties būt staipīgam (1)
stīgot būt staipīgam (1)
saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
pietrūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
trūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai
triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību
SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana (angļu "Source routing transparent")
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem
skočs Caurspīdīga līmlente
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
operētājsistēma TOPS caurspīdīgā operētājsistēma (angļu "transparent operating system")
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes
tēns Caurspīdīga, ļoti plāna drāna
filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport")
savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim
blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai
optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies
naīdas Caurspīdīgi tārpiņi uz ūdens augiem
klārs Caurspīdīgs
klīrs Caurspīdīgs
transparents Caurspīdīgs
žagata Caurspīdīgs akmens
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
vizieris Caurspīdīgs sejas vairogs
želatīns caurspīdīgs šāds materiāls, ko izmanto kā sudraba sāļu nesēju fotoemulsijā
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju
stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem
košs Caurspīdīgs, dzidrs
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets)
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
transparence Caurspīdīgums
transparency Caurspīdīgums
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
Aythya fuligula cekulpīle
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
atgriezumu celuloze celuloze, kuru iegūst, defibrējot papīrfabriku ražošanas procesā radušos papīra atgriezumus
mehāniskā celuloze celulozes šķiedras, kas papīra ražošanas procesā no koksnes tiek atdalītas, koksni mehāniski maļot
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF)
ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus
kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos
likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
(sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
(sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1)
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam)
brizenes Cezalpīnija krāsošanai
bruzenes Cezalpīnija krāsošanai
caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta
cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta
caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints
ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā
tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme
pieķerties cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.)
sakolēt cieši savilkt un sapīt
kā saaudzis cieši vienots, saistīts; lielā kopības izjūtā, saskaņā
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt
blieķis Cieta, lipīga mālzeme; klons
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību
dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu)
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1)
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs
spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir
leptospirozes cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības
marionete cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks
zvinacis cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm
karabiedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs
pušelnieks cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu
pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
traversants cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2)
šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
smērmiķelis cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties
grābslis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
grābstiķis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
rantjē cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.)
moceklis cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos
bende cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
pīļkopējs cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis
govkopis cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists
kazkopis cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists
ķocka cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko)
aitkopis cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists
augkopis cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību
augļkopis cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists
biškopis cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists
briežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists
cūkkopis cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists
dārzeņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists
dārzkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts
laukkopis cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists
linkopis cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists
lopkopis cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists
mežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists
pīļkopis cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists
pļavkopis cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists
puķkopis cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists
putnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists
rīskopis cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists
rožkopis cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists
sakņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists
sēklkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists
suņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists
truškopis cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists
vīnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists
vistkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists
zemkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists
zīdkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists
zirgkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists
zivkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists
zoskopis cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists
zvērkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai
palīgs cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu
dārznieks cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists
pīpētājs cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs
mīkstmēlis cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks
graudkopis cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists
asinssūcējs cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators
robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs
sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā
draudze cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija)
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings
kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings
glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga
sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi
grecelēties Cirtoties, sapīties
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
elukubrēt Čakli un rūpīgi izstrādāt
orderčeks Čeks, kas izdots kā orderpapīrs
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt
čops Čopīgs
čugunka čuguna taupības krāsniņa
čygonka čuguna taupības krāsniņa
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
nepārklāts papīrs dabīgs papīrs ar nepārklātu virsmu – mašīngludināts, vienpusīgs vai divpusīgs, presēts, cilots u. c.
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas
Sorbus decora daiļais pīlādzis
caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra
paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā
acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību
lazūrlaka daļēji caurspīdīga laka, kas veido nevienmērīgu klājumu – lazējumu
puscaurspīdīgs daļēji caurspīdīgs
pārkapelēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt
pārkaplēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt
pārlasīt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izlasīt
pārravēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izravēt
pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus)
pārbungāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi kult ar vāli
pārmizot Daļēji, arī ne visai rūpīgi mizot
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku
pārskrāpēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi pārkaplēt
puspīts Daļēji, pa pusei pīts
žokle Darba ratu spīle jeb šķēre
kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
spīde darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1)
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs
Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku
cūkāt darīt netīru, notraipīt
leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
šmullēt darīt netīru; traipīt
ķeskāt darīt netīru; traipīt, ziest
ķockāt darīt netīru; traipīt, ziest
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
lāpītājs darītājs --> lāpīt
pinējs darītājs --> pīt
spīdzinātājs darītājs --> spīdzināt; mocītājs
dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare
dārzniecība Dārzkopība
hortoloģija Dārzkopība
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
dārzniecība Dārzkopības uzņēmums
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās
Asote Dārzupīte
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums
adresējamā atmiņa datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums
sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
grafikators datora izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi
bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā
attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā
multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem
dalītā datoru sistēma datoru sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem datoriem, kuri darbojas neatkarīgi un izpilda kopīgu darbu
elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
sinhronais tīkls datoru tīkls, kurā visi sakaru kanāli tiek sinhronizēti, izmantojot kopīgus taktimpulsus
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem
dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu
datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts
multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls
atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
pupurēt daudz lāpīt
sveilēt daudz pīpēt
atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
poliloģija Daudzrunība, pļāpība
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
gliters dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana
palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
jezakonitīns dažu kurpīšu sugu alkaloīds
bioluminiscence dažu organismu spēja spīdēt
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi
deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli
augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru
aptimsāšana Debess spīdekļa aptumsums
aptimsums Debess spīdekļa aptumsums
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma
pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu
astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums
ūranografija Debesu spīdekļu apraksts
zvīlēt Dedzināt, spīdēt
elektrizēšanās defekts – papīra (kartona) lokšņu salipšana, ko veicina uz materiāla virsmas esošais elektriskais lādiņš
iespiedkrāsas caursūkšanās defekts, kas rodas, iespiedkrāsai izsūcoties cauri papīram uz tā otru pusi
plūksnošanās defekts, kas rodas, ja drukas laikā krāsas lipīguma dēļ no papīra atdalās atsevišķas šķiedras
papīra atslāņošanās defekts, kura dēļ vairākslāņu papīrs sadalās atsevišķos slāņos un tādējādi kļūst nepiemērots drukai
fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū)
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem
aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem
spīdaliņa Dem. -- spīdaļa
aukliņāt dem. --> auklēt; nēsāt klēpī
lukturīte dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma
papīrgroziņš dem. --> papīrgrozs
pīķītis dem. --> pīķis
pīlīte dem. --> pīle
pīlēniņš dem. --> pīlēns
pīnīte dem. --> pīne
pīpiņa dem. --> pīpa
pīpīte dem. --> pīpe
pīpelis dem. --> pīpe (nicinoši)
pīpenīte dem. --> pīpene
pīpkannīte dem. --> pīpkanna
pīrādziņš dem. --> pīrāgs
pītīte dem. --> pīte
pītenītis dem. --> pītenis
spīganiņa dem. --> spīgana
spīgulītis dem. --> spīgulis
spīlīte dem. --> spīle; kabe 2(3)
upelis dem. --> upe; strauts, neliela upīte
Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte
esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu
ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, iespīlēšanai
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai
tapīgs Devīgs, iztapīgs
elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu
lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra
Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
sakrilegijs Dievnama aplaupīšana; Dieva zaimošana
bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji
limbs Diska mala (debess spīdeklim)
DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti
tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei
kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā
uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija
ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu
skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis
rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām
šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu
ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas)
diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu
savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne
divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne
lāpāms divd. --> lāpīt
nolāpīts divd. --> nolāpīt
pārspīlēts divd. --> pārspīlēt
saspīlēts divd. --> saspīlēt
spīdošs divd. --> spīdēt
uzspīlēts divd. --> uzspīlēt
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram
robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5)
tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
Aconitum x cammarum divkrāsu kurpīte
Kalnezers Divpīļu ezers Asares pagastā
Rhizophagus bipustulatus divplankumu māņspīdulis
Nitidula bipunctata divpunktu spīdulis
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība
nosegšana divu atšķirīgu, necaurspīdīgu materiālu (piemēram, papīra un kartona) pārvilkšana ar plānāku materiālu, arī salīmēšana ar sacietējošu vai termokūstošu līmi
distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz
kontaktelektrodzinējspēks Divu kontaktā esošu metālu potenciālu starpība
gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā
salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā
fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
tadorna Dižpīles
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā
plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai
bumāgi Dokumenti; papīri
starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu
emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka
akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu
nesadera Domstarpības, nesaderība
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka
pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4)
sadalījums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums ir šī kopa un kuras apakškopām nav kopīgu elementu
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm
baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde
Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē
Drikšņu peisa Drikšņu pīsa
karabīne drošības savienotājskava alpīnistiem
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli
ruļļu druka druka ar iespiedmašīnām, kuras apdrukā papīra lenti, kas drukas laikā tiek attīta no ruļļa
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
tepča Drukns, lempīgs cilvēks
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā
astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks
du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks
buntavniecisks Dumpīgs
dumpniecisks Dumpīgs
pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina
Misgurnus fossilis dūņu pīkste
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
bozīgs Dusmīgs, īgns, sapīcis; nelaipns
piekt Dusmoties, sapīkt
ķerkstēties Dusmoties, skaisties, pīkt
sadrūvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt
sadruvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt
gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu
Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem
anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama
cypripedium Dzegužkurpītes
akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija
Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
Aconitum lasiostomum dzeltenā kurpīte
Lupinus luteus dzeltenā lupīna
dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram
krējumes Dzeltenās pīpenes
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā
sūcpapīrs Dzēšpapīrs
sūkļpapīrs Dzēšpapīrs
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu
koss Dzidrs, caurspīdīgs
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai
lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums
doburs Dziļāka vieta īsu līču upītēs
Filipīnu dziļvaga dziļvaga Filipīnu jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums — 10540 m zjl., ceturtā dziļākā dziļvaga pasaulē
zveigznīt dzirkstīt, spīguļot
papīra dzirnavas dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus; papīra dzirnavas
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
nadeila dzīva būtne, kas nedroši, bet nemitīgi pīkst vai čīkst, līdz apmierina savu iegribu
vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā
pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte
lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, kurus audzē lopkopības produktu ražošanai vai izmantošanai darbā
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
gaismas orgāni dzīvnieku orgāni, kam piemīt spīdēšanas jeb bioluminiscences spēja
galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis
dzīvot (zili) zaļi dzīvot bezrūpīgi
dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi
uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus)
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus)
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
žebi Egļu zari žoga pīšanai
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
šiša Ēģiptiešu ūdenspīpe
eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
dispersijas laka ekoloģiska laka uz ūdens un spirta bāzes, kas ir caurspīdīga, ātri žūst un aizsargā iespieddarbu pret dzeltēšanu; ar to pārklātus novilkumus var uzreiz apstrādāt, tie nesmērējas rīsē un apstrādes procesos
hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas)
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.)
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā
spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
lūciņi elastīgi meldri, no kuriem tiek pīti grozi
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību
loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā
Volta loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem
elektroietaise Elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai
pjezodevējs Elektroierīce, kurā rodas potenciālu starpība, ja to saspiež vai stiepj
mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas
lapa elektroniska dokumenta fragments, kas vizuāli atgādina papīra plātni
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka
belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs
ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē
eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu
lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
enterocēle Embrija ķermeņa dobums, kas veidojas no primārās zarnas izspīlējuma
pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi
empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes
empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu
Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās
konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē
Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai
gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē
empīriķis Empīrisma (1) piekritējs
empīricists Empīrisma piekritējs
fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni
gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
eremopyrum Eremopīres
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum")
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte
aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers
Mičigans ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
Laipītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
Kulpenes ezers ezers Susāju pagastā, platība — 13,0 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~300 m; Kulpines ezers; Kulpīnes ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai
pīķfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles pīķi
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums
PHL Filipīnas, valsts trīsburtu kods
hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv)
mizložņa Filipīnu mizložņa - māņmizložņa
PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
filipīnieši Filipīnu Republikas pamatiedzīvotāji
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā
filtrprese Filtrs ar filtrējošu šķērssienu, kas darbojas ar spiedienu starpību
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām
serdenis Finierkluča lobīšanas atlieka, kuras minimālais diametrs atkarīgs no lobmašīnas darbvārpstas iespīlēšanas sprūdu diametra
agrikultūrfizika Fizika, piemērota zemkopībai
antistoka pigments fluoriscējoši materiāli, kas pārveido krāsas spektru uz augšu (up-converting); apstarojot ar spēcīgu 900 nm infrasarkano starojumu, tie spīd redzamajā gaismas diapazonā
pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem
korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības
manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā); manierība (2)
oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs
kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa
sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes
monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa
monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns
glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās
kollodija papīri fotogrāfijā lietoti papīri attēlu kopēšanai no negatīviem
luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra
reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
pleijertipija fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma; zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona
pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus
infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu
bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem
magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība
augstskanīgs Frāžains, pārspīlēti patētisks
joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
nodomnīce Gādīgā, rūpīgā
ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks
ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks
ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks
čopīgs Gādīgs, rūpīgs
sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam
pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības
gaidulīte Gaigala, nirpīle
gaigaliņa Gaigala, nirpīle
gaigaliņš Gaigala, nirpīle
gaigalis Gaigala, nirpīle
gaigalīši Gaigala, nirpīle
gaigalītis Gaigala, nirpīle
gaigals Gaigala, nirpīle
gaigulis Gaigala, nirpīle
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas
indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā
caurejoša gaisma gaisma, kas spīd cauri aplūkojamam objektam, piemēram, dokumenta lappusei
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā)
gāle Gaismas atspīdums
kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts)
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts)
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka)
sauleszaķis gaismas atspīdums, ko rada spogulis vai cits atstarojošs priekšmets
reflekss gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas
mirdzeklis Gaismas avots, kas spīd
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem)
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt
gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai
lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma
balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu
gaišīties Gaiši atspīdēt
markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens)
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt
plaiksna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā
plaisna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā
šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze
architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai)
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā)
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra"
pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem
nātrija spuldze gāzizlādes spuldze; pildīta ar nātriju, kas sildīšanas ietekmē iztvaiko un spīd ar dzeltenu gaismu
atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā
diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība
salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda
glaims Gleims - slidens, glums, lipīgs
miņardisms Gleznā rūpīga sīkumu izstrādāšana
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
satens Gluda, spīdīga drēbe, savāds atlass
glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni)
velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam
spilkans Gluds un spīdīgs
spilks Gluds un spīdīgs
spoguļparkets Gluds, spīdīgs parkets
moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu
glīdens Glums, lipīgs
glīds Glums, lipīgs
recekļains Glums, lipīgs
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
reveranss godbijības vai iztapības izpausme
pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
žļogas Gorīšanās, staipīšanās
gurņāties Gorīties, staipīties
izžorīties Gorīties, staipīties
šlaukāties Gorīties, staipīties
svaigstīties Gorīties, staipīties
žļogāties Gorīties, staipīties
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus
nogrābāt Grābājot notraipīt
apgrābstīt Grābstoties notraipīt
nogrābstīt Grābstoties notraipīt
lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa
cietais vāks grāmatas iesējuma galvenā sastāvdaļa, kas izgatavota no viengabala kartona vai vairākiem kartona gabaliem, kas aplīmēti ar iesiešanas materiālu vai apdrukātu papīru
anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu)
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu
špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot
burtnīcu presēšana grāmatu un brošūru izgatavošanas procesa sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir kalibrēt burtnīcu un bloka biezumu, kas vienas tirāžas ietvaros var svārstīties līdz pat 20% (dažāds papīra biezums, apstrādes režīms)
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru
zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā
saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa
pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās)
Ņūtona gredzeni gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas, plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.)
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls
Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts
Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
sapīķnieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sapīķe" iedzīvotāji
fildekoss Groda kokvilnas dzija ar zīda spīdumu; to izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai
tarte Groziņpīrāgs, vaļējais pīrāgs
ķocis Grozs (parasti pīts)
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm
šķina Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes
šķinaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes
šķīnaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes
supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas
gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
pelnīt maizi ar muti gūt sev labumu, lišķējot kādam, iztapīgi runājot
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā
nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai
menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
Aconitum henryi Henrija kurpīte
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
Sorbus hybrida hibrīdpīlādzis
paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki
hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
ierindots attēls hiperteksta iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iebūvēta grafikas daļa, ko ar pārlūkprogrammas palīdzību izspīdina displeja ekrānā vienlaicīgi ar šo dokumentu
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu
Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to
koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
makimono horizontāli zīda vai papīra tīstokļi, ko Japānā izmantoja gleznošanai
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas
apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem)
ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus
ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties
iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem)
ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
netaisnīgs karš iekarošanas, laupīšanas karš
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai
gaismas galds iekārta ar standartizētu un stabilizētu gaismas avotu un caurspīdīgu, plakanu virsmu, uz kuras novieto attēlu, fotoformu, novilkumu u. c. tā labākai novērtēšanai vai montē iespiedformu izgatavošanai paredzētas fotofilmas
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs
zīmētājs iekārta līniju zīmēšanai uz papīra, arī kontūru izgriešanai
reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs
līdzināšanas iekārta iekārta papīra lokšņu līdzināšanai rīsē, izmantojot vibrācijas metodi
šķērsgrieze Iekārta papīra, vai cita materiāla sagriešanai
dekulators Iekārta papīrmasas deaerācijai papīra ražošanas procesā
fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju
izvadiekārta iekārta, ar kuru attēls tiek pārnests uz materiāla (fotofilmas, caurspīdīgas plēves, kaļķa, papīra, formas plati u. c.), piemēram, printeris, fotoizvades ierīce, imidžseteris
ruļļu griešanas iekārta iekārta, ar kuru papīrs (vai jebkurš substrāts) tiek pārtīts un/vai sagriezts šaurākos ruļļos, kuri atbilst vēlamajam izmēram, lietošanas virzienam un orientācijai (uz iekšu vai uz āru; uz priekšu vai uz aizmuguri)
lokšņu iespiedmašīna iekārta, kas paredzēta vienkrāsu vai daudzkrāsu drukai uz atsevišķām apdrukājamā materiāla (papīra, kartona, plastikātu, skārda u. c.) loksnēm
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu
ielaidīt Ielāpīt, izšūt
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
brigants Ielu laupītājs Itālijā
ielepīt Iemest (ar ko lipīgu)
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt
mulstiķis Iemutis (pīpes)
procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm
gofrētais kartons iepakojuma materiāls, ko izgatavo, salīmējot vairākas papīra kārtas, no kurām vismaz viena ir no gofrēta papīra
ķīpa iepakojuma mērvienība lokšņu papīram, kartonam vai lokšņu celulozei; papīra ķīpas masa ir no 35 līdz 200 kg, kartona – līdz 500 kg
aizapīkstēties Iepīkstēties
iepinkstēties Iepīkstēties
aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties
aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties
iepiekt Iepīkt
ielepīt Iepildīt (ko lipīgu)
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu)
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt
iepīpināt Iepīpēt
iepenterēt Iepīt
iepiņķēt Iepīt (2)
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.)
pestīt iepīt, iejaukt
sapīņāt iepīt, iejaukt
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt
ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi
ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi
sakankalēt Iepīt, savedināt
iepeinēties Iepīties
iesieties Iepīties (1)
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā)
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā)
slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā
slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī
ātršuvējs ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai
dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm
kaltavas ierīce cilvēku spīdzināšanai
aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
astrokompass ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora
aizspiednis ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles
pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
bolometrs ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai
rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas
giljotīna ierīce papīra griešanai un smalcināšanai
garengrieznis ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs
higrometrs ierīce papīra mitruma mērīšanai rīsē
erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
diferenciālmanometrs ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli; izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai; dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai; spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
hektogrāfs ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls)
heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
kanālu koncentrators ierīce, kas apvieno vairāku datu pārraides kanālu ietilpību un ļauj pārraidīt to pašu datu plūsmu pa mazāku kanālu skaitu
telefakss ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra
ķīļklampa ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti
ķīļšotklampa ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti
spīļklampa ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo galu, to saspiežot
klemmklampa ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo trosi, to saspiežot
klemmšotklampa ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem
spīļšotklampa ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem
centrmezgls ierīce, kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas datoru zvaigžņtīklos
fotorakstlicis ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu
piebīdne ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī
ietinamais papīrs iesaiņojamais papīrs
murzāt Iesaistīt, iepīt
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā
iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iedzirkstīties iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iegailēties iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu
iemirdzēties iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iepīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust
aizpīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties
iepīt iesākt pīt, bet nepabeigt
uzkniebt iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt
iespīdēties iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt
iespīdēties iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt
iedegties iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm
uzliesmot iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu
iespīdēties iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu
uzspīdēt iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt
uzspīdināt iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt
uzspīgot iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot
iespīguļoties iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot
uzspīguļot iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot
uzplaiksnīt iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzplaiksnīties iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu
uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
uzliesmot iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt
uzlaistīties iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
ievizēties iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezaigoties iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezalgoties iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezibēties iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezilgmoties iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt
iezilnēties iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt
salikts iesējums iesējums, ko veido ar auduma muguriņu un kartona papītēm, kas pārklātas ar papīru vai citu iesiešanas materiālu
aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu)
moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta
iespīst Iespīdēt
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot
aizspīdināt Iespīdināt, iedegt
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā
elastīga iespiedforma iespiedforma, kuras iespiežamie un neiespiežamie elementi izvietoti uz elastīgas pamatnes – alumīnija vai fotopolimēru plates, papīra, filmas u. c.
glancēta krāsa iespiedkrāsa ar augstu virsmas spīduma rādītāju
sedzoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas atšķirībā no caurspīdīgajām iespiedkrāsām pēc uzklāšanas uz citas krāsas virsmas saglabā savu krāstoni
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
krāsas caurspiešanās iespiedkrāsas izspiešanās cauri papīram tā otrā pusē; visbiežāk novērota, izmantojot krāsas, kuru sastāvā ir nežūstošas saistvielas – firnisi
perfektors iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm
avīžu iespiedmašīna iespiedmašīna, kas paredzēta speciāli avīžu drukai, kurā apdrukātā papīra lente, izmantojot vadruļļu sistēmu, tiek novadīta uz iekārtu, kura papīru sacērt loksnēs un saloka, veidojot produktu – avīzi
rotācijas mašīna iespiedmašīna, kurā iespiedpapīrs virzās starp diviem rotējošiem cilindriem
pretspiediena cilindrs iespiedmašīnas cilindrs, kas uztver gumijas cilindra radīto spiedienu; drukas laikā papīrs atrodas starp gumijas cilindru un pretspiediena cilindru
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot
tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu
spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām
folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
iekniebt Iespīlēt
iekniept Iespīlēt
saspīlēt Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.)
uzžņaugties Iespīlēties
satītīt Iespītēt
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti
satītīties iespītēties
iebilsties Iespītēties
iekosties Iespītēties
saspīlēties Iespītēties
iespīte Iespītība
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.)
ieklemmēt Iestiprināt skrūvspīlēs
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt
siroties Iet laupīt, izlaupīt
koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem
dazums Ietaupījums, atlicinājums
aizkrāt Ietaupīt
ieekonomēt Ietaupīt
ielaicīt Ietaupīt
iepāst Ietaupīt
uztapināt Ietaupīt
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt
ietieliņš Ietiepība
ietielība Ietiepība, stūrgalvība
ietielīgums Ietiepība, stūrgalvība
ietiepums Ietiepība, stūrgalvība
tiepums Ietiepība, stūrgalvība
apcirkšņi Ietiepība, stūrgalvība, niķi
stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist
lepoties Ietiepīgi pastāvēt (uz ko), klīrēties
drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties
stīvēties Ietiepīgi pretoties
bumbāt Ietiepīgi raudāt
žīpstēt Ietiepīgi raudāt
upārts Ietiepīgs
ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem)
grazis Ietiepīgs, nerātns bērns
čamains Ietiepīgs, nesapratīgs
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
dižgalvīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
ietielīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
pašprātīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
storīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
iestīvēties Ietiepties, iespītēties
ietirvēties Ietiepties, iespītēties
ietītīties Ietiepties, iespītēties
tilpība Ietilpība
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti)
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī
iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā)
anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
ņiebt Iežņaugt, iespīlēt
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
bogns Īgns, saīdzis, sapīcis, nelaipns
grežņica Īgns; nepatīkams; ietiepīgs
grežīgs Īgns; nepatīkams; ietiepīgs; grežņica
fosfolipāze Ikviens enzīms, kas katalizē fosfolipīdu (lecitinu) estersaites hidrolīzi
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas)
knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
nospiesties ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam
sašļaustīties ilgāku laiku staipīties
satiepties ilgāku laiku tiepties, iespītēties
nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
izkārpīties ilgāku laiku, daudz kārpīties
atlāpīt ilgāku laiku, daudz lāpīt
izlāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
izpīties ilgāku laiku, daudz pīt
izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
iztaupīties ilgāku laiku, daudz taupīt
atziest ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes)
nomocīt ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt
saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
izmazgāties ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties
sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
atropinizācija Ilgstoša ietekmēšana ar atropīnu
priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.)
klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2)
investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros
stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka
obžys ilksis spīļu arklam
apliži ilkši spīļarklam
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā
pielīme ilustrācija, kas ir mazāka par grāmatas gatavo izmēru un ir pielīmēta uz iesietas grāmatas vāka vai kādā no tās lappusēm; to iespiež uz cita papīra atsevišķi no teksta
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka
impeachment Impīčments
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru
bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā)
hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur
samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā
akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā
ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs
medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus)
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
pārvede Indosaments - žiro prasījuma tālāknodošanas forma vērtspapīru tiesībās
megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas
klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu
diafanometrs instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai
meridiānriņķis instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai
čaduks instruments vīzu pīšanai
sfigmobolometrs Instruments, ar ko nosaka pulsa viļņa enerģiju pēc pulsa spiediena un kādas artērijas sienu saspīlējuma
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei
heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu
slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību
angiektīds Intradermāls mezglveida vēnu paplašinājums, kas veidojas no vēnulām; konstatējams grūtnieču kāju ādā kā sāpīgi ādas pacēlumi
sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā
polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm
pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai)
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā
Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai
digitālo izdruku fotopapīrs īpaši, tintes izdrukām paredzēti, papīra veidi, kuri pēc savām īpašībām (biezums, virsmas tekstūra u. c.) atgādina tradicionālo fotopapīru
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam
iespieduma gaismas necaurlaidība īpašība, kas nosaka to, kā drukas laikā mainās papīra gaismas necaurlaidība
atšķirība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai
semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē)
kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties
explicit Ir galā (papīra tīstoklis), ir attīts, beigu formula vecos rokrakstos un spiedumos
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka
aizpīkstēt Īsi iesvilpties, iesīkties, izdot pīkstīgu skaņu
meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā
pīkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1)
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās
Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms
džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam
lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu
paspīdēt īsu brīdi spīdēt
nospīdēt īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt
paspīdināt īsu brīdi spīdināt
nospīdināt īsu brīdi spīdināt un pabeigt spīdināt
paspīguļot īsu brīdi spīguļot
nospīguļot īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot
pašķīst īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni)
palaistīties īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
nostaipīt īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt
nostaipīties īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties
nopīkstēt īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem)
vīpsnēt īsu mirkli spīdēt, zaigot
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību
Pinus pinea Itālijas priede jeb pīnija
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to)
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās
izspīdēt Izbeigt spīdēt
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
reljefspiedums Izcilspiedums - attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti
appīpēt Izdot naudu par papirosiem, cigāriem; nopīpēt
aizcipstēties Izdot pīkstošu skaņu
aizcipt Izdot pīkstošu skaņu
aizspīkstēties Izdot pīkstošu skaņu
atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties
uzspraudīties Izgreznoties (ar lētiem spīguļiem)
lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi)
izdukāt Izkašņāt, izkārpīt
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
izķepīt Izķēpīt
poperēt Izlabot, lāpīt
reparēt Izlabot, salāpīt
pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks
emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus)
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
pārdarināt Izlāpīt, pārtaisīt
izalavīties Izlāpīties
izlupināt Izlaupīt, aplaupīt
ķīckāt Izlaupīt, aplaupīt
plinderēt Izlaupīt, aplaupīt
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
rīse izlīdzināts neapdrukāta vai apdrukāta papīra lokšņu vai novilkumu krāvums (agrāk uzskatīja, ka tās ir 480–500 papīra loksnes, kas novietotas cita uz citas, vēl senāk arī - 1000 loksnes), mūsdienās šo apzīmējumu lieto bez skaitliskiem ierobežojumiem
afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem)
izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā
pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai
(pa)ķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību
kombinētās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir kopīgi locekļi un bāzes
secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze
paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis
palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
izlaupīt Izņemt (konfekti no papīra)
izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā
izpīņāt Izpīt
izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai
raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu)
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur)
applēst Izplēst (izspīlējot)
izspīrināt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt
izspīrīt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt
makroloģija Izplūdusi, garumā izstiepta runa; pļāpība
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
rūgtināt izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu
iegriezties izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu
kveldināt izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju)
iegriezties sirdī izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu
sūrstēt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli)
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu)
asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to
zīlot Izrotāt, izšūt ar pērlītēm, spīguļiem
spīvāt Izsmiet, spītēt
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt
likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt
iztempt Izspīlēt
uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu)
iztītīties Izspītēties, izniķoties
iztirvēties Izspītēties, iztielēties
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu)
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus
izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm
izslaicīt Izstaipīt, pastiept
atstaipīties Izstaipīties
izarozīties Izstaipīties
izarūzāt Izstaipīties
izrozīties Izstaipīties
sašļaucīties Izstaipīties
sašļaukāties Izstaipīties
sažļaudzīties Izstaipīties
nolāpāt Izstaipīties (par audumu)
izslaicīties Izstaipīties, izstiepties
iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu)
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē
izstilpēt Izstiept, izstaipīt
stiepuļot Izstiept, izstaipīt
stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi)
tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai)
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
netaupība Izšķērdība, taupības trūkums
dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi
nesauķīgs Izšķērdīgs, netaupīgs
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt
izpoikāt Izšūt, izlāpīt
izgadība Iztapība
vēlestība Iztapība
izpatapu Iztapīgi
pakalpīgs Iztapīgs
izticināties Iztaupīties, izskopoties
aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi
nonkonformisms Izturēšanās stils, kuram raksturīga jebkura citu piedāvāta viedokļa un pastāvošās kārtības noliegšana, autoritāšu neatzīšana, nepiekāpība diskusijās
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
zīmēšanas papīrs izturīgs, stipri līmēts papīrs ar gludu vai rievainu virsmu; lieto zīmēšanai ar zīmuli, tušu vai akvareļkrāsām
printeris izvadierīce, kas no datora saņem kodētus datus, tos pārveido lasīšanai piemērotā formā un uz papīra vai citā vidē izveido atbilstošu tekstu vai grafiku
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
sakomplektēt izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums
saķepināt izveidot (no kā mīksta, lipīga)
evaginācija Izvirzīšanās, izspīlēšanās
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi
Iša Ižupīte, Libes pieteka
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars
alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka
origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra
laminēšana jau nodrukātu iespieddarbu apstrādes paņēmiens – materiāla (papīra, kartona u. c.) vienas vai abu virsmu pārklāšana ar polimēru līmi vai termolīmi, pielīmējot speciālu plēvi, kas var būt matēta, glancēta, plāna vai bieza utt.
varžīties Jaukties, pīties
viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem
Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte
meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte
fona druka jebkādā drukas tehnoloģijā atveidota gaiša pakrāsa, fona siets vai sižeti, uz kuriem pēc tam uzdrukā tekstu vai ilustrācijas; izmanto vērtspapīru izgatavošanā, kā arī kā dekoratīvu iespieddarba noformējuma elementu
diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju
noteiktais integrālis jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība
nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Masbates salas dienvidos
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
Babujanas šaurums jūras šaurums Filipīnās (_Babuyan Channel_), starp Lusonas salu dienvidos un Babujanas salām ziemeļos, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu
Balintagas šaurums jūras šaurums Filipīnu ziemeļos, starp Babujanas salām un Balintangu
Balintangas šaurums jūras šaurums Filipīnu ziemeļu daļā, starp Babujanas un Balintangas salām
Lusonas šaurums jūras šaurums starp Batanas salām un Balintangas salu, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
Baši šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Batanas salām Filipīnās, savieno Dienvidķīnas jūru ar Filipīnu jūru
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums
transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu
diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību
orderkonosaments Kā orderpapīrs izdots konosaments
pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana
gālacīte kāda ar spīdošām acīm
krička kāda meža pīļu suga
ņirva kāda meža pīļu varietāte vai lokāls nosaukums
pārvaldīšana kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
pakaule kāda pīļu suga
krīkle kāda savvaļas pīļu suga
kriklīte kāda savvaļas pīļu suga
spīgace kāda, ar spīdošām acīm
zīlaine Kāda, kas ar pērlēm, spīguļiem izgreznota
dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju
kopvaloda kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos
dispraksija kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība
iepīpināšana kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi
gore kādas meža pīļu sugas apzīmējums
kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs
asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju
dabrava kāds ar notraipītām drēbēm
spigacis kāds ar spīdīgām acīm
lamža kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks
šekšēlis kāds, kas ir aptraipījies
grimža kāds, kas ir ietiepīgs, niķīgs
skarbe kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
skarbis kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
trešelnieks kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem
urkņis kāds, kas rūpīgi iedziļinās problēmās
sveļķis kāds, kas velk dūmus no pīpes
ķūsis kāds, kurš ģērbies pārāk apspīlētā apģērbā
pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
parozīties kādu brīdi gorīties, staipīties
palāpīties kādu brīdi lāpīties
pasnāt kādu brīdi lēnām un lempīgi iet
pagumzāt kādu brīdi neveikli un lempīgi kustēties
pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību
paplāvāt kādu laiku atspīdēt, paspīdēt
nopļaustīties kādu laiku rūpīgi pļaut
Teesdalia nudicaulis kailā sinepīte jeb kailstublāja tīsdeilija
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis")
kvoroba Kaite, lipīga slimība
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.)
plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem)
apkakāt Kakājot aptraipīt
apkakāties Kakājot aptraipīties
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
diagrammu papīrs kalandrēts, līmēts papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju; lieto reģistrējošos aparātos un elektronisko skaitļošanas mašīnu izvadīšanas iekārtās
Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā
Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
klausma Kalpība
služa Kalpība
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe
pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks
līmlapiņa kancelejas prece - neliela izmēra, parasti krāsaina papīra lapiņas, kuru viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas
Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte
zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka
Carduelis flammea kaņepīša "Acanthis flammea" nosaukuma sinonīms
kaņepju putns kaņepītis
kaņepjputniņš Kaņepītis
kaņepputniņš Kaņepītis
kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina")
Acanthis cannabina kaņepītis, ķeģu suga
uzkapāt Kapājot trāpīt (kam)
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
manubijas Kara laupījums
kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums
pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā
Aconitum carmichaelii Kārmaikla kurpīte
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas
karpīt Kārpīt
kārpt Kārpīt
skārpīt Kārpīt
aizkārpīt Kārpīt ciet
atkārpīt Kārpīt nost
aizkārpīt Kārpīt prom
atkārpīt Kārpīt vaļā
kārnīt Kārpīt, kašņāt
bokāties Kārpīties pretim
pīrināties Kārpīties pretim
kārnīties Kārpīties, kašņāties
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka
bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē
pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu
ieslānis Kārtaini cepumi vai pīrāgi; pildījuma kārta
izkārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt (augsni ar spīļarklu)
riktīgai Kārtīgi, rūpīgi
akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs
ruļļa serdenis kartona caurule, ko izmanto par papīra ruļļa centru
aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām
buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu
buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi)
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai
sapoņķināt kaut kā, pavirši sapīt, satīt
šļakans kaut kas liels un lempīgs
blazāns kaut kas liels, lempīgs, miesās izplūdis
jezda kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs
ķibekls kaut kas lipīgs
dirbeklīgs kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu
smalkfajanss Keramikas izstrādājums ar baltu, porainu un necaurspīdīgu drumstalu
rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
akmensmasa keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju
nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu
kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
rūtiņu klade klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot
našļava Klēpī nesamais
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
varkšēt Klusām un ietiepīgi raudāt
pīkstuļot Klusītēm pīkstēt
izirt kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu)
gaišoties kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt
ielepoties kļūt ietiepīgam
pabūgt kļūt jutīgam, arī sāpīgam
apmizoties kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem)
atmizoties kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem)
nomizoties kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem)
nomizot kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties
nočurēt kļūt lipīgam
klesēt kļūt lipīgam un netīram
saknapināties kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā
apduļķoties kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam
saķebloties kļūt miklam, lipīgam
izdēdēt kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu)
nosvīlēties kļūt netīram, aptraipīties
sableķoties kļūt netīram, notraipītam
sasaziesties kļūt netīram, notraipītam
norušķēties kļūt netīram, notraipīties
sasasmērēties kļūt netīram, notraipīties
sasmurgāties kļūt netīram, notraipīties
sasmurkāties kļūt netīram, notraipīties
piepļakšēt kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept
smērēties kļūt netīram, traipīties
sušķēties kļūt netīram, traipīties
loskāties kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi)
izčīčēt kļūt plānam, caurspīdīgam (par nonēsātu veļu)
atvīdēt kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam
atspaidīties kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās)
atspiesties kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties
atsamities kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot
uzspītēties kļūt spītīgam
apspodrināties kļūt spodram (spožam, spīdīgam)
ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam
iespītēties kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam
iecirsties kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties
padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
rist kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1)
pasamaitāties kļūt vārīgam, sāpīgam (par ķermeņa daļām, organismu)
saplekšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
sapļakšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties)
splīnēties kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam
spītēties kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu)
spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
saspurāties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
saspuroties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
sacirsties kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties
saspītēties kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam
sasāpēt kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties (1)
saplūksnoties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1)
saplūksnāties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1)
saplūksnāt kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
saplūksnot kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
mehāniskais satvērējs knaibļu vai spīļu veida satveršanas mehānisms
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.)
zīdesis Knupītis
knupķins Knupītis (1)
knupis Knupītis (2)
soska Knupītis; zīdāmais pups
upītieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas
kocene Koka pīle (savvaļas pīļu pievilināšanai)
kocene Koka pīpe
krieķis Koka pīpe
kuļķītis Koka pīpe
luļļa Koka pīpe
svirloks Koka pīpe garā kātā
virlaps Koka pīpe garā kātā
virloks Koka pīpe garā kātā
virlups Koka pīpe garā kātā
klemme Koka skava; skrūvspīles
defibrators kokapstrādes iekārta, kurā sašķiedro nomizotu papīrmalku
papīrmalka kokmateriāli (gk. tievkoksne), ko izmanto papīra ražošanai
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām
dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem
defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā)
epuraea Kokspīduļi
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus)
Lupinus arboreus kokveida lupīna
briljantīns Kokvilnas audekls ar atlasa spīdumu
satīns Kokvilnas audums ar gludu, spīdīgu labo pusi
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta
arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu
kancelejas preces komerciāli ražoti rakstāmpiederumi, dažādu veidu papīra izstrādājumi (burtnīcas, klades, veidlapas, aploksnes, piezīmju grāmatiņas u. c.)
grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām
papīra baltums kompleksa papīra īpašība, kas raksturo tā attiecību pret baltu krāsu, augstu izkliedes spēju, visa redzamā gaismas spektra atstarošanu un minimālu nokrāsu
protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu
civitas Komūna, kā pilsoņu kopība, arī tauta, tās nometne un vēlāk pati pilsonības tiesība
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai
faņčiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs
faņķiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
siloss Konservēta spēkbarība (lopkopībā)
konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās
dabiskā konvekcija konvekcija, kurā viela pārvietojas temperatūras starpības ietekmē
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums
stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu
dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem
kopkrājums Kopējais uzkrājums, kopējie ietaupījumi
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai
vienkopējs Kopējs, kopīgs
termogrāfija kopēšanas veids, kurā izmanto speciāla papīra spēju siltuma ietekmē veidot teksta vai cita grafiska attēla kopiju
vienkopība Kopība
viskopa Kopība
vienotne Kopība; studentu savienības veids
asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem)
komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana
vietsēži Kopienas, kas līdz ar zemkopības attīstību apmetās uz patstāvīgu dzīvi vienā vietā
koinonija Kopīga darbība, piem., vienādu šūnu kopīga darbība vienādos audos
kopdruva Kopīga druva
sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana
kopgājējiens Kopīga pastaiga
kondomināts Kopīga valdīšana; kundzība (pār ko)
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi
sadarbība kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība
sadarbe kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība; [sadarbība]{s:2405}
sadarbošanās Kopīga, savstarpēji saskaņota darbošanās, palīdzēšana
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre")
telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs
ekspozīcija Kopīgas izveides plāns (izrādei)
kopvakariņas Kopīgas vakariņas
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu
salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt
zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties
sadarboties kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
koplietot Kopīgi izmantot noteiktus resursus
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem)
sastrādāt Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt
plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi
uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti
razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana
kopistisks Kopīgs
vienkopīgs Kopīgs
komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē
budo Kopīgs apzīmējums austrumnieku cīņu veidiem, piem., aikido, džudo, karatē
Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm
mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā
tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana
plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē
infinītēzimālrēķini Kopīgs apzīmējums diferenciālrēķiniem un integrālrēķiniem
kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos
Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu
piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
elektrokeramika Kopīgs apzīmējums keramikas materiāliem un izstrādājumiem, kurus izmanto elektrotehnikā un elektrotehniskajā rūpniecībā; tehniskās keramikas veids, kas ietver funkcionālo, konstrukciju u. c. keramiku
nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums
operētājsistēma DOS kopīgs apzīmējums operētājsistēmām, kas sistēmas starta vai restarta gadījumā tiek ielādētas no diska
dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
corps comulaire kopīgs apzīmējums visiem ārzemju konsuliem, kas atrodas vienā valstī
kopceļojums Kopīgs ceļojums
kopceļš Kopīgs ceļš
kopdzīvoklis Kopīgs dzīvoklis
kuļtpahods Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu)
kuļtpohod Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu)
kopgājiens kopīgs gājiens, arī kopīga pastaiga
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās
desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu
eifonijs Kopīgs nosaukums metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona apzīmēšanai
kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne
atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
brahigrāfija Kopīgs nosaukums visām saīsinātā raksta sistēmām
sociālās zinātnes kopīgs nosaukums zinātnēm, kas pētī sabiedrību no dažādiem tās aspektiem
adpozīcija Kopīgs prepozīciju un postpozīciju nosaukums
table dʽhôte kopīgs pusdienu galds pansijās, kūrvietu ēdnīcās un restorānos
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros
kopu Kopīgs, kolektīvi izmantojams
biedrū Kopīgs, kopā, apvienots
biedrumis Kopīgs, kopā, apvienots
biedriems Kopīgs, kopējs, kopīgi
kollektīvs Kopīgs, kopējs, vispārīgs, vispārējs; sakrāts
valodu radniecība kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā
kopenieks Kopīpašnieks
condominium Kopīpašums
līdzīpašums Kopīpašums
daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam
nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas
glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt
lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi
Barkkenedas rifs koraļļu atols Dienvidķīnas jūrā, Vjetnamas, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; Thujenķaja
Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības
zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei")
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum")
donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis
delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās
atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka
krāja Krājums, ietaupījums
krāšks Krājums, ietaupījums; krējuma krājums
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā
fraudātors Krāpīgs
kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei
serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai)
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu
burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai
saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram
miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra
iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni
Somateria spectabilis krāšņā pūkpīle
krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām
nokrēpot Krēpojot notraipīt (ar krēpām)
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis)
luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti
kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums
drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
krīta papīrs krītpapīrs
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa")
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka
kaupenis Krupis; kaupītis
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
Meligethes aeneus krustziežu ziedspīdulis
torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka
galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents
kuģa tilpums kuģa tilpība
reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas
rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra
observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
pirātisms Kuģu aplaupīšana, piesavināšanās jūrā
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas
augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais
apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
Kulpīnes Kulpīnes ezers - Kulpenes ezers Susāju pagastā
Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu
bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo
bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
rūģināt Kūpināt, pīpēt
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns
Ranunculus aconitifolius kurpīšlapu gundega
Aconitum lacoctonum kurpīšu suga
Aconitum septentrionale kurpīšu suga
kārmaikla kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii")
Henrija kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum henryi")
Lamarka kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum lamarckii")
dzeltenā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum lasiostomum")
zilā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum napellus"), indīgs ,dekoratīvs augs
divkrāsu kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum x cammarum")
bociks Kurpīte ("Aconitum")
kurpene Kurpīte ("Aconitum")
kurpiņa Kurpīte ("Aconitum")
kurpītes Kurpīte ("Aconitum")
kurppuķe Kurpīte ("Aconitum")
kurpenīte Kurpīte (2)
aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints
bociki Kurpītes ("Aconitum")
zābaciņi Kurpītes ("Aconitum")
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus
luškas Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka
buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
lampāt Kustēties, skraidīt, lempīgi iet
ciklogramma Kustībā esoša spīdoša punkta fotouzņēmums
izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas
šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt
boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis
kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns
zvērāt Kvēlot, spīdēt
zviedrīt Kvēlot, spīdēt
kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt
Eremopyrum triticeum kviešu eremopīre
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks
ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu
lugava Ķēpīga ēdiena masa
ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens
lancakls Ķepīgs, nekvalitatīvs ēdiens
gletīgs Ķepīgs; sablīvēts
lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms
plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs
corpus Ķermenis, kopība, krājums
īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība
luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
spīļot Ķert vēžus ar spīlēm
gadīt Ķert, trāpīt, atrast, iegūt
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
fluorescentais balinātājs ķīmiska viela, kuru pievieno papīram, lai tas izskatītos baltāks
sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru
bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties
Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi
Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs
I Ķīniešu mitoloģijā - varonis, vistrāpīgākais loka šāvējs
daba ķīniešu papīra auduma veids
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka
saharopinūrija L-saharopīna izdalīšanās ar urīnu
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
titullapu papīrs labas kvalitātes papīrs grāmatu un dažādu papīrizstrādājumu titullapām
zaļas dienas labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem)
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā)
kā circenis aizkrāsnē labi, bezrūpīgi
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert)
izpasēt Labi, rūpīgi apkopt
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu)
prāvīt Labot, lāpīt
pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1)
epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises
inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana
zelta laiki (arī laiks) laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga
saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai
aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem)
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi
complaisance Laipnība, pakalpība
pielaidīgs Laipns, pakalpīgs
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
glancēta laka laka ar augstu virsmas spīduma rādītāju
līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma
eļļas laka laka, kas pēc sastāva ir analoģiska eļļas krāsai, bet tās sastāvā nav pigmenta, kas piešķirtu krāstoni, tāpēc laka ir caurspīdīga un bezkrāsaina
gruntslaka laka, kas pēc sastāva ir analoģiska gruntskrāsai, bet tās sastāvā nav pigmenta, kas tai piešķirtu krāstoni, tāpēc laka ir caurspīdīga un bezkrāsaina; to klāj pirms lakošanas, lai uzlabotu lakas spīdumu (īpaši UV lakām), vai pirms līmes uzklāšanas, lai uzlabotu līmes saķeri ar virsmu
blistera (laka) laka, kas tiek uzklāta uz noteiktiem apdrukātās virsmas laukumiem un caurspīdīgās plēves piepresēšanas procesā, paaugstinātas temperatūras iedarbībā, maina savas īpašības, kļūstot par caurspīdīgu līmi, kas stingri notur plēvi
spogulas Lakas, eļļas spīdums
Aconitum lamarckii Lamarka kurpīte
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks
bandžalis lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam
bandžolis lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam
bandžulis lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam
terzele lamuvārds kādam, kas ir nekārtīgs, lempīgs
pastalas lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam
stulmenis lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam
maronaji Lanaji - tauta Filipīnās
amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka
čočēt Lāpīt
kudurāt Lāpīt
mastīt Lāpīt
stiķēt Lāpīt
pamparāt Lāpīt 1
aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt
kuderēt Lāpīt jumtu
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot)
kaņģerēt Lāpīt, labot
lāpināt Lāpīt, labot
pamparēt Lāpīt, uzšūt ielāpus
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt
puparka Lāpītāja
lāpnieks Lāpītājs, ielāpu šuvējs
lāpiķis Lāpītājs, labotājs
kuderēties Lāpīties
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava
Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā
LDBB Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība
LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai
LNŽA Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds
LTB Latvijas Truškopības biedrība
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu
agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu)
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos)
bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu
adelfogāmija Laulības forma, kurā brāļiem ir viena vai vairākas kopīgas sievas
lobiens Laupījums, guvums
praeda Laupījums, ieguvums, peļņa
aplaupīšana Laupīšana
skoks Laupīšana
raptus Laupīšana, jaunavu aizvešana
prihvats Laupīšana, uzbrukums
laupa Laupīšana; laupījums
ģeržaķ razgon laupīt
bombiķ Laupīt
lupīt Laupīt
stoporiķ Laupīt
nest Laupīt (par dzīvniekiem)
sirot Laupīt 1(1)
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam
gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt
burlaciete Laupītāja
vīrnieks Laupītāja runga
reduciidae Laupītājblakšu dzimta
reduviidae Laupītājblakšu dzimta
reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints
štopirilas Laupītāji
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju
asilidae Laupītājmušu dzimta
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
burčaks Laupītājs
gopstopists Laupītājs
laupnieks Laupītājs
lupiķis Laupītājs
lupis Laupītājs
razboinieks Laupītājs
pačuks Laupītājs, bandīts
burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns
garbaža laupītājs, zaglis
rezbainieks Laupītājs, zaglis
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava)
razbainieks Laupītājs; arī bandīts
četa Laupītāju banda Balkanu pussalā
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
atamans Laupītāju bandas vadonis
šaika laupītāju kuģis
Laura Laurupīte, Ventas pieteka
Laure Laurupīte, Ventas pieteka
lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals
optiskā josla lāzerlasāms informācijas nesējs (lāzerlasāma josla) ar samērā lielu ietilpību (līdz 4 MB), kas iestrādāta identifikācijas kartēs
driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets"
izohipercitoze Leikocītu kopīgā skaita pavairošanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām
izohipocitoze Leikocītu kopīgā skaita samazināšanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām
saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko)
sluņķība Lempība, neveiklība
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne
čāčule Lempīga sieviete
pļucka Lempīga sieviete
kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete
moška Lempīga, neveikla sieviete
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām
plasku plaskām lempīgi
lumpurīgi Lempīgi
ielāpāt Lempīgi (ar lieliem soļiem, ar mitriem apaviem) ienākt
ielēpāt Lempīgi (lēnām, kājas velkot) ienākt, ieiet
lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet
ieļurkāt Lempīgi (smagiem soļiem, slapjiem apaviem) ienākt
aizklamzāt Lempīgi aiziet
aizklamzāties Lempīgi aiziet
camblāt Lempīgi iet
vīžāt Lempīgi iet
nošļampāt Lempīgi padarīt
pārzvalstīties Lempīgi pārstreipuļot mājās
pārklunčot Lempīgi un neizveicīgi pārnākt mājās
uzklempt Lempīgi uzkāpt
sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem)
ietrusnīties Lempīgi, ar grūtībām iekāpt (ratos, automašīnā)
langāt Lempīgi, grīļīgi iet
langot Lempīgi, grīļīgiiet, nākt
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā)
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt
noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt
paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
klešņāt Lempīgi, lēni iet
leipatāt Lempīgi, ļodzīgi, nevērīgi iet
lunkāt Lempīgi, neizveicīgi staigāt
lompīgi Lempīgi, neveikli
aizsvempties Lempīgi, neveikli aiziet
aiztipāt Lempīgi, neveikli aiziet
aiztuntulēt Lempīgi, neveikli aiziet
atsvampāt Lempīgi, neveikli atnākt šurp
ieklambāt Lempīgi, neveikli ienākt
ielampāt Lempīgi, neveikli ienākt
gūnāt Lempīgi, neveikli iet
gūnāties Lempīgi, neveikli iet
klamzāties Lempīgi, neveikli iet
lambazāt Lempīgi, neveikli iet
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt
klūgāt Lempīgi, neveikli iet; iet ar kruķi
ķūlēt Lempīgi, neveikli strādāt
uzslampāt Lempīgi, neveikli uziet (kur augšā)
ķaulēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt
ķaupēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt
lumzāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet
lumžāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet
izkramīties Lempīgi, smagiem soļiem iziet
atklūgāt Lempīgi, stīvi atnākt
aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām
iekoklēt Lempīgiem, nevīžīgiem soļiem ienākt
lumpurīgs Lempīgs
lāpa Lempīgs cilvēks
lāpača Lempīgs cilvēks
ļurbants Lempīgs cilvēks
mēkšķis Lempīgs cilvēks
neļobs Lempīgs cilvēks
mīma Lempīgs cilvēks, kas lēni strādā un runā
epleris Lempīgs cilvēks, mežainis
lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks
lutūrs Lempīgs un noslēpumains cilvēks
ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks
tūls Lempīgs, darbā nesteidzīgs
sumka Lempīgs, kūtrs cilvēks
ļemerīgs Lempīgs, ļodzīgs
damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks
lūža Lempīgs, neizveicīgs cilvēks
čēguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis
čāguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis; čēguris
ķaulīgs Lempīgs, neveikls
kulžīgs Lempīgs, neveikls
lemperīgs Lempīgs, neveikls
lompīgs Lempīgs, neveikls
sābrisks Lempīgs, neveikls
svempīgs Lempīgs, neveikls
čama Lempīgs, neveikls cilvēks
džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks
ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks
ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks
lampa Lempīgs, neveikls cilvēks
lante Lempīgs, neveikls cilvēks
ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks
lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām
ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris
lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks
kuža Lempīgs, neveikls radījums
bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks
lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks
ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks
ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks
ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks
klaņģis Lempīgs, streipuļojošs cilvēks
gumzaka Lempīgs, tūļīgs cilvēks
kužīgs Lempīgs, tūļīgs, nodriskāts
lempība Lempīgums
ļempība Lempīgums
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
tūpelēt lēnām pīt matus
mugažāties lēnām sapiņķēties, sapīties
novīkstīties lēnām un lempīgi aiziet
vamzēt lēnām un lempīgi iet
vamžot lēnām un lempīgi iet
čapināties lēnām un rūpīgi strādāt
mārkstīt lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt)
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt
lenčot Lēni iet; lempīgi skriet
izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu)
izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas)
izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu
līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
pašļaucīties Lēni pastaipīties
šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas)
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties
konfitēt Lēni sutināt (parasti pīli vai zosi) savos taukos
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
izpeldēt lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties
uzpeldēt lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
tuzeklis Lēnīgs, lempīgs cilvēks
tuzels Lēnīgs, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
iepine Lenta, kas tiek iepīta matu bizē
izvadlente Lente ātrspiedēs papīra tālākai vadīšanai
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem)
spīdekļa deklinācija leņķis starp virzienu uz spīdekli un ekvatora plakni
spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni
spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru
diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem
universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus
astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts
grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām
brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus
nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā)
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
priderija Liekuļota tiklība, pārspīlēta kaunība
lielapjoma liela apjoma, tāds, kam ir liels apjoms, izmēri, ietilpība
kartons liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas
baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe
dzospīle liela pīle; pīles un zoss krustojums
kaltenīca liela pīpe
kvauka liela pīpe
kvauķene liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm)
Somateria molisima lielā pūkpīle
loran liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation")
lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe
blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā
rakstāmpaklātnes Lielāka apmēra sausēkļa kārta, kur uzklāj aprakstāmo papīru
lauvastiesa Lielākā daļa (no kāda kopīga guvuma)
datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus
augšējā novirze lielākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
uzspīlējuma pielaide lielākā un mazākā u-a starpība vai urbuma un vārpstas pielaižu summa
vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība
Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales")
šinderis Lielceļa laupītājs
stopine Lielgabala deglis; stopīns
pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija
skaramušs Lielībnieks, pārspīlētājs
vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt
orķestris liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām
Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss
badīgums liels skopums, pārspīlēta taupība
vedernīca liels trauks, ietilpīgāks nekā spainis
slampīgs liels un neveikls, lempīgs
kāgans Liels, lempīgs cilvēks
litka Liels, lempīgs cilvēks
litkans Liels, lempīgs cilvēks
limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks
lomzacīgs Liels, lempīgs, neveikls
lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza
tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa
lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks
lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks
lamza Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs dzīvs radījums
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem
lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks
lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks
būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
absolūtā kļūda lieluma patiesās un novērotās vai aprēķinātās vērtības starpības skaitliskā vērtība
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību
fāžu nobīde lielums, kas rāda starpību starp divu procesu fāzēm
gaismnecaurlaidība lielums, kas raksturo gaismas daudzumu, ko aiztur papīrs
šķietamais blīvums lielums, kas raksturo papīra blīvumu; to izsaka kā papīra svara un biezuma attiecību
pelīšas Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai
pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko)
fonda manta lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu
pēks lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu
likata lekata lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai
pēku lieto pīļu pēkšķiena apzīmēšanai
gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
pēk lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas
pi-pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas
summārijs Lietu, faktu kopība, kas pieder pie kā vesela
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns
kārpināt likt kārpīties
klemmēt Likt, iestiprināt skavā, skrūvspīlēs
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas)
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
likteņkopība Likteņu (2) kopība
galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna
naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū
omosita Līķspīduļi
dekstrīna līme līme, kas uz ūdens bāzes izgatavota no dekstrīna, to poligrāfijā izmanto papīra līmēšanai
spiedienaugstums hidrotehniskās būvēs līmeņu starpība bjefos vai garuma vienībās izteikts ūdens staba spiediens uz noteiktā dziļumā esošu konstrukciju
pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai
ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā
priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas
hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās
verdolpapīrs līmēts, mašīngluds papīrs bez pildvielām, ar ierobežotu paliekošo deformāciju; lieto rakstainu audumu izgatavošanai
krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī
abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai
ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
kaltavas Līmspīles
kaltuves Līmspīles
papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju
Radula lindenberiana Lindenberga skrāpīte
izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai
linaudzēšana Linkopība
pielaps Linu, kaņepāju šķipsna, pīne
pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze
lipoīdi Lipīdi
lipidūrija Lipīdi urīnā
lipogranulomatoze Lipīdmaiņas traucējumi, kas izraisa granulomatozes reakcijas
dislipidoze Lipīdmaiņas traucējumi; lokāli vai ģeneralizēti
fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
panga Lipīdu izgulsnējumi artērijās aterosklerozes gadījumā
mielīns Lipīdu maisījums, kas ekstrahējams no nervšķiedrām; satur fosfatīdus un holesterīnu
neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās)
hipolipidoze Lipīdu trūkums asinīs vai audos
dislipidēmija lipīdu vielmaiņas traucējumi
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces
kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne
smidžu sērga lipīga bišu slimība, ko rada smidži
Browallia viscosa lipīgā brovālija
Chroogomphus rutilus lipīgā dzeltenpēdene
lipīgā zeltkāte lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga
cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss
Phacelia viscida lipīgā facēlija
Calocera viscosa lipīgā kalocera
Senecio viscosus lipīgā krustaine
ķopala Lipīga maize
Silene viscosa lipīgā plaukšķene
Robinia viscosa lipīgā robīnija
cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala)
gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize
Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem
viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai
līme Lipīga viela; līmviela
mārnavas Lipīga zāle
zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums)
kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās
ķopla Lipīga, mitra pika
ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize
klince Lipīga, slikti izcepusies maize
plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā
ķepa Lipīgas vecas drēbes
glieminis Lipīgi māli
līminis Lipīgi māli
ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē
ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti
ķetains Lipīgs
ķīpīgs Lipīgs
kleibains Lipīgs
kontagiozs Lipīgs
ļepens Lipīgs
ļepīgs Lipīgs
līpains Lipīgs
līpams Lipīgs
lipans Lipīgs
lipens Lipīgs
līpens Lipīgs
lipins Lipīgs
lipnīgs Lipīgs
līpīgs Lipīgs (1,2)
ķērīgs Lipīgs (par slimību)
gliemas Lipīgs šķidrums
glezans Lipīgs, glīzdains
glīzds Lipīgs, ķēpīgs; sakritis, saplacis
piķīgs lipīgs, valkans
ķelsīgs Lipīgs; slikti savārījies
asinsserums lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu – sūkalas
pielipība Lipīgums
kontagiozitāte Lipīgums, infekciozitāte
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu)
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju)
anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs)
eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja"
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka
komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību
grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas
videologs Logs, kurā neatkarīgi no pārējās displeja ekrānā attēlotās informācijas izspīdina kustīgus videoattēlus
ailu asis logu un durvju ailu kopīgais apzīmējums fasādes kompozīcijā
koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli
darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā)
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās
piesūcējierīce Lokšņu pašpielicēja ierīce iespiežamā papīra piesūkšanai
slāņošana lokšņu salīmēšana, lai iegūtu materiālu ar lielāku gramāžu; uzslāņot var tāda paša vai cita papīra loksni, aplīmējamo papīru, vāku papīru, plastmasas plēvi vai metālisku foliju; var arī veidot vairāku kārtu materiālu – laminātu
Aconitum arcuatum lokveida kurpīte
lopturība Lopkopība
aprobācija lopkopībā - jaunizveidotu dzīvnieku šķirņu vai ciltslīniju novērtēšana
lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā)
pastorālisms Lopkopība kā noteicošais saimniekošanas un dzīves veids
zootehnija Lopkopība, šaurākā nozīmē, mājlopu audzēšanas mācība
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos
renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei
zvērkopība Lopkopības nozare - kažokzvēru audzēšana
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam
kamieļkopība Lopkopības nozare, kurā nodarbojas ar kamieļu audzēšanu un izmantošanu
piena pārraugs lopkopības pārraugs
lopsaimniecība Lopkopības saimniecība
lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis
zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību
estansija lopkopības uzņēmums Dienvidamerikas stepēs, vidēji ap 1000 ha norobežotas (ar dzeloņstiepļu žogiem, bet dažreiz līdz 300000 ha) teritorijas ar pārvaldes un saimniecības ēkām vidū
juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
Ludzas upe Ludzupīte
Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka
Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka
melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums
čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam
paluops lūks vīzes lāpīšanai
palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai)
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu
fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu
fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām)
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka
lubīns Lupīna
lupina Lupīna ("Lupinus")
lupinas Lupīna ("Lupinus")
lupīne Lupīna ("Lupinus")
lupines Lupīna ("Lupinus")
vilkpupa Lupīna ("Lupinus")
lupinus Lupīnas
Rhizobium lupini lupīnas gumiņbaktērija
Rhizobium meliloti lupīnas un seradellas gumiņbaktērija
Trifolium lupinaster lupīnu āboliņš
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam
šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius")
kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus")
dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei
zemā lupīna lupīnu suga ("Lupinus nanus")
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus")
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
ļambu Ļambu ļambām - neveikli, lempīgi, grīļīgi, šūpojoties
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns
izpīpināt Ļaut smēķēt pīpi
frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas)
gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties
kluinīt Ļodzīgi, lempīgi iet
lempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi
ļempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi; lempurīgi
lempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs
ļempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs; lempurīgs
žoras Ļodzīšanās, staipīšanās
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties
kā iesms ļoti ass, smails; sāpīgi, asi
bieķiezis ļoti bieza, lipīga, ķepīga masa
nolaizīts ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu)
kā auns ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs
brūndzelzsrūda ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos
sulainisks ļoti iztapīgs
krass ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu)
ebola ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada
kolienterīts ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem
putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos
sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs
kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies
inkvizīcija ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana
inkvizitors ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs
kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs
piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
hiperbolizēt ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku
hiperbolisks ļoti pārspīlēts
membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā
organdijs ļoti plāns grubuļains matēts caurspīdīgs zīda audums ar ieaustu sīku rakstu
plīvuraudums ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills)
zīdpapīrs ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs
šķidrauts ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma
pļāpīgs kā veca sieva ļoti pļāpīgs
pļurums ļoti pļāpīgs cilvēks
(ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt
pamatīgi ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām
glabinēt ļoti rūpīgi glabāt (ko kur)
ieliet galvā, arī ieliet (arī ielikt) mutē, arī ieliet (kā) ar karoti ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt
salikt pa plauktiņiem ļoti rūpīgi klasificēt, mērķtiecīgi izkārtot kaut ko
lutināt ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku)
lužināt ļoti rūpīgi kopt, saudzēt, dodot labāku barību, ēdienu
liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt
salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot
pamatīgs ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu)
ēdūņa ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra
puparka ļoti salāpīts kamzolis, zeķe
samocīt ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
liposoma ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks
sīksts ļoti skops, mantrausīgi taupīgs
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs
kā stikls ļoti spožs, spīdīgs, slidens
ass ļoti stiprs, sāpīgs
badināties ļoti taupīt, skopoties
badoties ļoti taupīt, skopoties
badot ļoti taupīt; ciest badu
tiepīgs kā āzis ļoti tiepīgs
ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns
līdz kaulam ļoti, pavisam, pamatīgi (biežāk laikapstākļu iedarbībā); sāpīgi; ļoti dziļi
oinoloģija mācība par vīnkopību, vīna spiešanu un uzglabāšanu
hipoloģija mācība par zirgiem un zirgkopību
ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums)
gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A
ferogrāfija Magnetogrāfija - paņēmiens, ar ko iegūst grafisku zīmju nospiedumus uz papīra
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos
CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
lētsirdība Maigums, piekāpība, līdzjūtība
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru
kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot
zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm
ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai
anderraiters Mākleris operācijām ar vērtspapīriem
sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi
finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"
aizkaves fluktuācija maksimālā starpība starp dažādu pakešu pārsūtīšanas aizkavēm
spiedienizturība maksimālais spiediens taisnā leņķī pret virsmu, ko iztur papīrs
iekšējo saišu stiprība maksimālais stiepšanas spēks, kuru iztur papīrs; mēra, stiepjot perpendikulāri loksnes virsmai
linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas
papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli
blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu
sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta)
kaļķītis Māla pīpe
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka
malphigia Malpīgijas
malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta
malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia")
ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera")
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur
pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm)
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka
Aix galericulata mandarīnpīle
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu
kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra
rhizophagidae Māņspīduļu dzimta
rhizophagus Māņspīduļu dzimtas ģints
spīdīgais māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus aeneus")
divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus")
nepāra māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus dispar")
portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa
sišātājs Marodieris, laupītājs
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem
atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā
īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži
papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi
diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai
fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi
avīžu papīrs mašīngluds, vāji caurlīmēts papīrs, kurš satur daudz koksnes masas
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus
sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
abrazivitāte materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu
termohroisms materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt
pamatmateriāls materiāli, kas iestrādāti gatavā iespieddarbā, piemēram, papīrs, iespiedkrāsas, kartons, iesienamie apdares materiāli, līmes, folijas, diegi u. c.
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā
sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
bizakls Matos pinamā pīne vai lente
bizekle Matos pinamā pīne vai lente
bizekls Matos pinamā pīne vai lente
bize Matu pīne
kasa Matu pīne
matpīne Matu pīne
pina Matu pīne
pine Matu pīne
čorīte Matu pīne ap galvu
būrde Matu pīne, saite
būrte Matu pīne, saite
aizmaurāt Maurojot savandīt, piekārpīt, pierakt
Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna
pēga Maza ganu svilpīte
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas
kroķis Maza koka pīpe
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe
gruzduliņš Maza pīpe
ķauķītis Maza pīpe
svelpīte Maza pīpe
Labia minor mazā spīļaste
plušķene Maza, pļāpīga meitene
plušķīte Maza, pļāpīga meitene
ļurķis Maza, slikta pīpe
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
apakšējā novirze mazākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte
pāržulināt Mazgāt (ko ne sevišķi rūpīgi)
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu; ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu
noķirnāt mazliet aptraipīt, apsmulēt
apsvīnīt mazliet aptraipīt; apbružāt
paziest mazliet notraipīt
pašļaucīt mazliet pastaipīt
iepīkt mazliet sapīkt
paķērnāt mazliet sasmuļļāt, aptraipīt
paķezināt mazliet sasmuļļāt, aptraipīt
iespīdīgs mazliet spīdīgs
iegumzīt mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru)
pamurzāt mazliet, nedaudz aptraipīt
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem
žūksnis mazs klēpītis siena vai salmu
krietele mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus
gurba mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim
kvērķis Mazs, spurīgs, tiepīgs (bērns)
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs
pītas mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir pītas detaļas
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis
neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību
leksītis medikaments _Lexotanil_, kas pieder benzodiazepīniem
putināt Medīt pīles
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā
Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs
patentšotklampa Mehāniska ierīce ar ekscentriem vai žokļiem, kas automātiski iespīlē (fiksē) šotes stāvokli
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce
TMP termomehāniskā celuloze mehāniskā papīrmasa, kuru iegūst, pirms malšanas koksnes skaidas termiski apstrādājot ūdenī
papīra padeve mehānisms automatizētai pusfabrikātu (lokšņu, burtnīcu, grāmatu bloku, iesiešanas vāku u. c.) padošanai un novietošanai stāvoklī, kas piemērots nākamās operācijas veikšanai; padeve; papīrra padeves galds; pašpielicējs
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
žalūzijas mehānisms kamerā vai projektorā, kas novieto necaurspīdīgu virsmu starp objektīvu un filmu laikā, kamēr jauns kadrs nonāk pozīcijā pretim objektīvam
mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju); izmeklēt
izsirst Meklējot pēc laupījuma izstaigāt svešu zemi, sevišķi kara gaitās
izmeklēt meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā)
pārsavērties Meklējot rūpīgi, uzmanīgi izskatīt, rūpīgi pārskatīt
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka
Melanitta nigra melnā pīle
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties
meļņot Melnīgsnēji spīdēt
ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
melnspīdīgs Melns un spīdīgs
manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām
šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda
piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka
mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts
Meņķa strauts Meņķa upīte
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka
medene Mercpīle ("Anas platyrhynchos")
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas
atspīdēt Mest atspīdumu (kur)
atvīdēt Mest blāvu atspīdumu (kur)
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu)
atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur)
leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu
gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā
hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam
dinamiskā pielāgošana metode attēla izmēru un formas pielāgošanai kadra kompozīcijas vai filmas vēstījuma vajadzībām, nosedzot attēla daļu ar necaurspīdīgu maskētājslāni
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra
gofrēšana Metode, ar kuru uz auduma vai papīra uzspiež reljefu rakstu
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
iemest Metot trāpīt (kur)
fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
Anas platyrhynchos meža pīle
merka Meža pīle
mežpīle Meža pīle
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
raudulēns meža pīles mazulis
raudavēns meža pīļu mazulis
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā
mīcīt pīrāgus mīcīt mīklu pīrāgu cepšanai
salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt
pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem)
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to)
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka
placido mierīgi, bezrūpīgi
idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības
pīlādžmiets Miets no pīlādža koka
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka
sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka
klančains Mikli lipīgs
jēlīgs Mikls, lipīgs
ķebls Mikls, valgans, lipīgs
ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai
okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu
integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi
ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka
glīzda Mīksta, lipīga masa
ļeka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma
ļēka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma
ļekata Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma
ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals
ļekucis Mīksta, lipīga zemes pika
jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā
ķinka Mīksta, staipīga masa, pika
pļeka Mīkstas, lipīgas vielas čupa
pļecka Mīkstas, lipīgas vielas pika
pļocka Mīkstas, lipīgas vielas pika
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmais diegs
lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs
mīkstais papīrs mīksts papīrs, kurš ir pamatā vienkārtīgiem vai daudzkārtīgiem papīra izstrādājumiem (piemēram, salvetes, tualetes papīrs utt.)
ķepīgs Mīksts, lipīgs (par kādu masu)
ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem)
ļēmains Mīksts, lipīgs, gļotains
vilcens Mīksts, staipīgs
kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa)
Sorbus aria miltu pīlādzis
Asmenīte Miltupīte
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka
Leucanthemum maximum milzu pīpene
nomuļīt Mīļojot spīdzināt
nomurcināt Mīļojot spīdzināt
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka
Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās
barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos
halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts
jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai
aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms
haimatīts Minerāls, kristālos ar metāla spīdumu, dabā sastopams dažādos veidos
epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls
enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu
pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
drošības augstums minimālā pieļaujamā augstuma starpība starp šķēršļa vai virsmas augstumu un gaisakuģi
tiks Minimālais lielums vērtspapīra cenas izmaiņai tirgū
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to)
hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes
miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns)
lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt
žibu mirdzēt, spīdēt
mergot Mirdzēt, spīdēt
švitēt Mirdzēt, spīdēt
zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm)
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm)
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu)
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu)
ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot
spilktans Mirdzošs, spīdīgs
margojošs Mirdzošs, spīdīgs, raibs
margots Mirdzošs, spīdīgs, raibs
margs Mirdzošs, spīdīgs, raibs
dīvs Mirdzošs, spīdošs
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko)
kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas)
mirdzoņa Mirdzums, spīdums, atspīdums
žibuļi Mirgojoši rotājumi, uzliesmojumi, spīguļi
vizns Mirgojošs, gaišs, spīdīgs
līpināties Mirgot, paspīdēt
šilerēt Mirgot, spīdēt
šilerēties Mirgot, spīdēt
vīguļot Mirgot, spīguļot
vitrēt Mirgot, spīguļot, vizuļot
vitrināt Mirgot, spīguļot, vizuļot
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana
porķis Mitra, lipīga viela, masa
pļekains Mitrs, lipīgs, saķepējis
pļekaiņš Mitrs, lipīgs, saķepējis
pļekans Mitrs, lipīgs, saķepējis
plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis
ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai
oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai
fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem
kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai
mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.)
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka
tortūra Mocīšana, spīdzināšana
mudzīt Mocīt, spīdzināt
žurgāt Mocīt, spīdzināt
izpīnēt Mocīt, vārdzināt, spīdzināt
Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas
frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā)
neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana
ūķis Moku ūķis - spīdzināšanas (moku) rīki un telpa
vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu
Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu
ulgeri Mongoļu biļinu un pasaku kopīgs nosaukums
rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
varzāties Mudžināties (par dziju); pīties
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
Muiža Muižupīte
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs
laura Mūku mītne ar atsevišķām cellēm ap kādu kopīgu centru
zeltkuznīte Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainiem matiņiem
zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu
resursu apmaiņas datnes formāts multivides datu formāts, ko kopīgi izstrādājušas firmas _IBM_ un _Microsoft_ un kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādām aparatūras platformām
biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis
simboliskais interakcionisms mūsdienu socioloģijas un sociālpsiholoģijas virziens, kas sociālo mijiedarbību skaidro kā tiešu saziņu, "apmaiņu ar simboliem", savstarpēju izpratni un kopīgu situācijas skaidrojumu
imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā
idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips
sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski
Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot
pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu
grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks
Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai
Bataanas nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumu daļā
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus
onihalģija Nagu sāpīgums
aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu
elukubrācija Naktī lampas gaismā rūpīgi izstrādāts sacerējums
mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts
Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts
lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
kupīra Naudas biļete, akcija, obligācija vai cits vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību uz tā; skaidra nauda
revalorizācija Naudas reformas veids - papīrnaudas maiņa pret zeltu pēc tās nomināla atjaunošanas
diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru
maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas
beznaudība Naudas trūkums, monētu un papīra naudas nelietošana
emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā
naudas papīrs Naudaszīmju papīrs
ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi
šķērsgriezējnazis Nazis papīra griešanai diagonālā virzienā
noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties
aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
pārskrāpēt Ne visai rūpīgi pārsukāt, pārķemmēt
piešūstelēt Ne visai rūpīgi piešūt
plonckāt Ne visai rūpīgi skalot, mazgāt
uzšūstīt Ne visai rūpīgi uzšūt (uz kā, kam virsū)
izšūstelēt Ne visai rūpīgi, pavirši izšūt
pačurnīt Ne visai rūpīgi, pavirši pamazgāt
lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks
papīra novecošana neatgriezeniskas papīra īpašību – mehāniskās izturības un krāsas – izmaiņas ilgstošas glabāšanas, kā arī ārēju apstākļu ietekmē
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas
tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko)
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
neatmaņa Neattapība
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks
noska Neattapīga, netīrīga sieviete
ausainis Neattapīgs cilvēks
vista Neattapīgs cilvēks
antons Neattapīgs cilvēks, muļķis
pīle Neattapīgs un lēns cilvēks
neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks
aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks
aitas galva neattapīgs, dumjš cilvēks
aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks
aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis
teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
nepratīgs Neattapīgs, neprasmīgs
lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks
fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas
aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi
gaismcaurlaidība necaurspīdīga materiāla virsmas spēja laist cauri gaismu
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa
adiafans Necaurspīdīgs
marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei
pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu
epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi
jēlumains nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu
aizblāvāties nedaudz iespīdēties
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
paspītīgs nedaudz spītīgs
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt
pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
pusviela Negatavā papīra masa
matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā
terakota Neglazēts keramisks izstrādājums no māliem ar necaurspīdīgu, krāsainu, porainu drumstalu (2)
aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām
aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām
aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām
noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes
varpaca Neglīti uzpīta pātaga
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka
paglabāt neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
paluncināties neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
pakārpīt neilgu laiku, mazliet kārpīt
pakārpīties neilgu laiku, mazliet kārpīties
pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
pakašņāties neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties
palāpīt neilgu laiku, mazliet lāpīt
palaupīt neilgu laiku, mazliet laupīt 1
papīkstēt neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem)
papīkstināt neilgu laiku, mazliet pīkstināt
palaipot neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības
paspīdzināt neilgu laiku, mazliet spīdzināt
paspītēt neilgu laiku, mazliet spītēt
paspītēties neilgu laiku, mazliet spītēties
Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā
somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims
nukleoni Neitronu un protonu kopīgs apzīmējums
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
sačunkāt neizskatīgi salāpīt
varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt
klumps Neizveicīgs, lempīgs
aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt
nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš
burlacība Nekrietnība, varmācība, laupīšana
poņķināt nekvalītatīvi pīt, vīt
papīra grubuļošana nelīdzenas faktūras izveidošana uz papīra virsmas
konfekšpapīrs neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
ķurmulis neliela koka pīpe
lapiņa neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija
kontroltalons neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei
luļķis neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc
planšete neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.)
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija
Baguana neliela sala Filipīnās (_Baguan_), Sulu jūras dienvidrietumu daļā
Bataga neliela sala Filipīnās, Filipīnu jūrā, Samaras salas ziemeļu piekrastē, Ziemeļsamaras provincē
Balesina neliela sala Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļas Lamonas līcī
Batasa neliela sala Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas ziemeļu gala austrumu piekrastē
Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
Bankorana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnu teritorija, Palavanas reģionā
kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
Spriņģupīte neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis
Aukupeite neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
dunava neliela upīte, avots
čolka neliela upīte, strauts
kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai)
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai)
šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā
saspraude neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai
kule neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss
glāze neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer
mopsis neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne
dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
sanikula neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos
minivens neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu
saiva neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.)
hartula neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai
turziņa neliels papīra maisiņš iesaiņošanai
pintenis neliels pīts grozs
tumbočka neliels skapītis
audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Bakvitas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Lusonas jūras dienvidos, Palavanas pasāžas ziemeļaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai
dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām
elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai)
baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā"
Rhizophagus dispar nepāra māņspīdulis
kā puika nepārdomāti, tiepīgi, lielīgi bravūrīgi
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot
plūksnāšana Nepatīkama parādība iespiešanas laikā, kad iespiežamā krāsa turas stingrāk pie iespiežamās formas nekā papīra
paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju
korra Nepatīkams, iztapīgs cilvēks
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko)
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos)
spiediena regulēšana nepieciešamā spiediena radīšana dekeļa (ofseta gumijas, tampona) kontakta zonā ar iespiedformu un papīru (ofsetā) vai iespiedformas kontakta zonā ar papīru (citās kontaktdrukas tehnoloģijās)
nepielaidīgs Nepieejams; nepiekāpīgs
nepielaidīgi Nepiekāpīgi
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt)
kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs
spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts
sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas
uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks
tīta Nerātnība, blēņa; arī ietiepība
baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs)
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa
iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma
sifilītiskais bubonis nesāpīgs, kustīgs, blīvi elastiskas konsistences, rodas vinu nedēļu pēc cietā šankra rašanās vai četras nedēļas pēc inficēšanās
indolence Nesāpīgums
aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks
auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi
nokakarēties Nēsāt apģērbu, kas nokarināts ar dažādiem spīguļiem
neskatīties zobos nesaudzēt, netaupīt
hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu
sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
netaupīgi Netaupīgs
mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra
slancka netikumīga un pļāpīga sieviete
slane Netikumīga un pļāpīga sieviete
muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks
noklekšķējis netīrs, aptraipījies
nomurlīts netīrs, aptraipīts
smečka Netīrs, notraipījies
tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks
smečkis Netīrs, notraipījies; smečka
smekšis Netīrs, notraipījies; smečka
smeškis Netīrs, notraipījies; smečka
žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu)
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe
sušķains Netīrs; notraipījies
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu)
nomažīt Netrāpīt (parasti sporta spēlēs)
nomušīties Netrāpīt (parasti sporta spēlēs)
nomudīties Netrāpīt (piem., sporta spēlēs)
aiziet pēc piena netrāpīt mērķī (par šāvienu)
aiztrāpīt Netrāpīt mērķī šaujot
aizmērķēt Netrāpīt mērķim
aiztēmēt Netrāpīt mērķim
misīt Netrāpīt, neķert
māzēt Netrāpīt, šaut garām mērķim
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu
nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību
immūnizācija Neuzņēmības radīšana pret lipīgām slimībām dzīvnieka organismā
astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne
ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras
aizpenterēt Neveikli un pavirši aizlāpīt
supu Neveikli, lempīgi
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties
atšlapatāt Neveikli, lempīgi atnākt
salamžāt Neveikli, lempīgi ejot sapulcēties
iesvampāt Neveikli, lempīgi ieiet, ienākt
slampu slampumis iet neveikli, lempīgi iet
lāpačot Neveikli, lempīgi iet
lūzāt Neveikli, lempīgi iet
izvensties Neveikli, lempīgi izrāpties, izlīst
iekleberēt Neveikli, lempīgi lecot iekļūt, ieiet; ieklibot
pārļurkāt Neveikli, lempīgi pārnākt
uzjunkulēties Neveikli, lempīgi uzkāpt (augšā)
klumzāties Neveikli, lempīgi, kājas velkot iet
atstibot Neveikli, lempīgi, klibojot atnākt
svampadniski neveikli, lempīgi, neizveicīgi
čūlīši Neveikli, neattapīgi cilvēki
balbaks Neveiklis, lempīgs cilvēks
telnis Neveiklis, tāds, kas ir lempīgs, lācīgs
moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks
veikls kā elefants neveikls, lempīgs
lambazīgs Neveikls, lempīgs
neviegls Neveikls, lempīgs
tokšīgs Neveikls, lempīgs
tokstīgs Neveikls, lempīgs
vamzīgs Neveikls, lempīgs
vamžīgs Neveikls, lempīgs
vamzīt Neveikls, lempīgs
žļagans Neveikls, lempīgs
vīzīgs Neveikls, lempīgs (pēc izturēšanās)
čāburs Neveikls, lempīgs cilvēks
capans Neveikls, lempīgs cilvēks
čūra Neveikls, lempīgs cilvēks
čura Neveikls, lempīgs cilvēks
duncenis Neveikls, lempīgs cilvēks
kamka Neveikls, lempīgs cilvēks
kamkāns Neveikls, lempīgs cilvēks
labraks Neveikls, lempīgs cilvēks
lempurs Neveikls, lempīgs cilvēks
ļepāns Neveikls, lempīgs cilvēks
notūlis Neveikls, lempīgs cilvēks
teme Neveikls, lempīgs cilvēks
temša Neveikls, lempīgs cilvēks
tundulis Neveikls, lempīgs cilvēks
sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks
mormolis Neveikls, neattapīgs cilvēks
netapļa Neveikls, neattapīgs cilvēks
lamzīgs Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš
lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks
lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks
nolempīgs Neveikls, tūļīgs; lempīgs
putēšana nevēlama parādība, kad sīkas papīra daļiņas atdalās no papīra virsmas, piemēram, drukas laikā
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru)
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru)
aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem)
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām
lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām)
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to)
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to)
aizmuļļāt Nevīžīgi aizlāpīt
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt
memmurs Nevīžīgs un neattapīgs cilvēks
meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam
vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam
calamus Niedras spalva, ar ko senatnē rakstīja uz papīrusa un pergamenta
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
nirga Nirējpīle
nira Nirpīle
ņira Nirpīle
nire Nirpīle
nirējpīle Nirpīle
niris Nirpīle
raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis
raudaliņa Nirpīle, brūnkaklis
skatulis no 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība
jājampātaga no ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam)
kanēfore no akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru
alunīts no alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu
ķeņģe no auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli
arhīvu papīrs no auduma vai kokvilnas šķiedrām izgatavots papīrs, kas ir sevišķi izturīgs pret nodilumu un novecošanos
augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās
mēršavs no augstvērtīga koka darināta pīpe
ķerza no auklām pīta kurpe
čobas no auklām pīti apavi
petērnis no auklām pīti ziemas apavi
kašele no auklām pīts siena vai āboliņa tīklveida maiss
regžines no auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai
kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā
kašelis no auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa
ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem
vācelis no bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem
holofāns no caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani
krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai
bukumbārda no doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus
daiga no egles zariem pīts žogs
riķis no egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm
aviobumba no gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas)
noza no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
nozis no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
gada vidējā peļņa no ieguldījuma projekta īstenošanas gaidāmās grāmatvedības peļņas kopsummas dalījums ar šā projekta paredzamo darbības laiku (gados); peļņu aprēkina kā ieņēmumu un izmaksu (ieskaitot amortizācijas summas) starpību
pakpudele no īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele
letene no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
letenis no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
letens no kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes
korpa no kārklu klūdziņām pīts grozs
grezeļs no kārklu klūdziņām vai salmiem pīts grozs
pītine no kārklu klūgām pīta vācele
rīkstenis no kārklu u. c. zariem pīts murds
rīkstens no kārklu u. c. zariem pīts murds
rīkstainis no kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks
bucis no kārklu vicām pīts murds
peitīns no klūdziņām pīts grozs
ķērzis no klūgām pīts grozs
bulens no koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās)
klāvs no koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda
košuks no lūkiem pīta ceļa soma
košyks no lūkiem pīta ceļa soma
azbestpapīrs no malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai
homatropīns no mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā
glīžu cepure no meldriem (doņiem) pīta cepure
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes
antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina
pozitīvs no negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
kamas no neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu
saķecēt no netīrumiem kļūt lipīgam
bētelis no niedrēm pīts grozs
roža no papīra darināts zieds
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu
peterne no pastalu auklām pīta vīze; arī pastala
organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
ēna no pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona
rīstenis no rīkstēm pīts murds
sakņenieks no saknēm pīts grozs
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra
križuka no saknēm vai zariem pīts neliels groziņš
atskarba no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskarbe no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskārbala no salma taisītas svilpītes mēlīte
virģele no salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas
vārkšļi no salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
skalene no skaliem pīts grozs
skalīns no skaliem pīts grozs
grezele no skaliem pīts kurvis
kartica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem
katica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti
kraftpapīrs no sulfātcelulozes ražots brūns ietinamais papīrs
terpinols no terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu
potvasks no vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces
brička no vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta
mastals no zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā
sutašs no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
sindetikons no želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā
mitrumspiedne nodalījums papīrmašīnā, kurā atrodas veidotājpreses un mitrumpreses
sieta daļa nodalījums papīrmašīnā, kurā uz sieta, starp diviem sietiem vai starp sietu un kādu citu virsmu tiek veidota papīra lente
kāmerēt Nodarboties ar lāpīšanas un labošanas darbiem
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt
kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem)
samērojami nogriežņi nogriežņi, kuriem ir kopīga mērvienība, kas katrā no tiem ietilpst veselā skaitā reižu
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī)
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā)
nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu
ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku
pļurdzīgs Nolaidīgs, lempīgs
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu
ekspīlācija Nolaupīšana
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu)
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt)
izzagt Nolaupīt (kādu)
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem)
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.)
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties
diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts
neaptraipīts nolieguma divdabis --> aptraipīt
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu
klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt
izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties
nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu
valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
nopīkstēties Nopīkstēt (1)
nomastīt Nopīt
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai)
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot
hial- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
hialo- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
ar norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes
cen- norāda uz kopību
ceno- norāda uz kopību
koino- norāda uz kopību
lip- norāda uz taukiem un lipīdiem
lipo- norāda uz taukiem un lipīdiem
tāpat norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis)
virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos
sa- norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko)
astro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai)
Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības
baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi
eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju
Norupe Norupīte, Ogres pieteka
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai
pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks
aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet)
Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties
nolekšāt Nosmērēt, aptraipīt
smurgalāt Nosmērēt, aptraipīt
smurgalēt Nosmērēt, aptraipīt
piezvieķēt Nosmērēt, aptraipīt, piezieķēt
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt
šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties
apķirmināt Nosmulēt, notraipīt
apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
derglīties Nosmulēties, aptraipīties
noķolēties Nosmulēties, notraipīties
nobliznāties Nospīdēt
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri
funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem
nostaipaļāt Nostaipīt (3)
nosarozīties Nostaipīties
nošļaicīties Nostaipīties
nošļaupstīties Nostaipīties
pārsastaipīties Nostaipīties
nošļaustīties nostaipīties (1)
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku)
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju
notušīties Nostrādāties, nostaipīties
pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
nošpapīrs Nošu papīrs
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem
nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm)
līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni
saldot Noteikt starpību starp krtedīta un debeta summām
kotēt Noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā
izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē
rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai
tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls
lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa)
konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju
veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas
nošņerglējies Notraipījies ar puņķiem
nošņergulējies Notraipījies ar puņķiem
sableķāt notraipīt
apsmērēt Notraipīt
ieleķēt Notraipīt
mārnīt Notraipīt
nocūkot Notraipīt
noderglīt Notraipīt
noķēpāt Notraipīt
noķezināt Notraipīt
noķīpāt Notraipīt
noleksēt Notraipīt
nolepīt Notraipīt
nomālēt Notraipīt
nomūrēt Notraipīt
nopeckelēt Notraipīt
nošmuļāt Notraipīt
nosmulēt Notraipīt
nošmulēt Notraipīt
nošmurgāt Notraipīt
notaisīt Notraipīt
notraikšķīt Notraipīt
notraišķīt Notraipīt
saķellāt Notraipīt
saķellēt Notraipīt
sašmucēt Notraipīt
sašņergļāt Notraipīt (ar deguna izdalījumiem)
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
aplipināt Notraipīt (ar ko lipīgu)
nolipināt Notraipīt (ar ko lipīgu)
apliet Notraipīt (ar ko šķidru)
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu)
noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem)
sleķēt notraipīt ar asinīm
nodubļot Notraipīt ar dubļiem
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru
notaukot Notraipīt ar ko taukainu
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma)
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem
noputot Notraipīt ar putām
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu)
nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
nozleķēt Notraipīt, iekrāsot
iznižģēt Notraipīt, niekojoties izlietot
svinīt Notraipīt, nobružāt
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
apleskāt Notraipīt, nosmērēt
murīt Notraipīt, nosmērēt
apružģīt Notraipīt, nosmulēt
nosmaulēt Notraipīt, nosmurgāt
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt
norušķēt Notraipīt, notraipīties
nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu)
noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām
pieķīznāt Notraipīt, sasmērēt
sekšķēt Notraipīt, savalkāt
apķellēt Notraipīt; nosmērēt
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt
traipa Notraipīta, noziesta vieta
noderglīties Notraipīties
noķēpāties Notraipīties
nomaurāties Notraipīties
nomūrēties Notraipīties
nosasmērēties Notraipīties
nosasmulēties Notraipīties
nosataisīties Notraipīties
nosaziesties Notraipīties
nošmulēties Notraipīties
notaisīties Notraipīties
sacūkāties Notraipīties
sacūkoties Notraipīties
slemēt Notraipīties
šmekšēt Notraipīties
šmekstēt Notraipīties
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot)
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu)
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna
nopurdelēties notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties
nopurdulēties notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem
nopuņķēties Notraipīties ar puņķiem
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem
nosašņergļāties Notraipīties ar puņķiem
sasviķot notraipīties ar sveķiem
smekstēt Notraipīties netīrs
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties)
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm)
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.)
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst
murīties Notraipīties, nosmērēties
nomuities Notraipīties, nosmērēties
nosmulēties Notraipīties, nosmērēties
ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem
nošļamāties Notraipīties, notašķīties
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties
nošļampāties Notraipīties, notašķīties
nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu)
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm
aptaukots Notraipīts ar taukiem
pangains Notraipīts, raibs
datrāpīt Notrāpīt
patrāpīt Notrāpīt (2)
nolāgot Notrāpīt, novērot
noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt
nošmaravāt Notriept, notraipīt
nomazavāt Notriept; notraipīt
sasmečkāt Notriept; notraipīt
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram
līmetņot Novērst divu punktu augstuma starpību
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī
mašīnloksne novilkums, kas iegūts, izlaižot papīra loksni caur iespiedmašīnu, neatkarīgi no iespiešanas procesā uzklāto krāsu skaita
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
nomežģīt Novīt, nopīt
gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem
tuša Nožēlojams, nevēlams, lempīgs radījums
lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem
lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus)
virbināt Ņirbināt, spīdināt
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību; datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību
eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes)
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai
sniega oftalmija oftalmija, ko izraisa ultravioletā starojuma iedarbība alpīnistiem
grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls
parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa
Malphigia coccigera ognešu malpīgija
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
olpidiaceae Olpīdiju dzimta
olpidium Olpīdiju dzimtas ģints
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka
onkolrēķins Onkolkonts - konts, kuru atver pret preču, vērtspapīru u. c. vērtību ķīlu
atņemšana Operācija, kas apgriezta saskaitīšanai: ja a+b=c, tad b=c-a (skaitļu c un a starpība)
dīlings Operācijas ar valūtu vai vērtspapīriem (parasti starp bankām vai finanšu kompānijām)
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas
komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā
DOS uzvedne operētājsistēmas _DOS_ ziņojums, ko izspīdina displeja ekrānā un kas norāda, ka operētājsistēma ir gatava saņemt jaunu komandu
multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas
spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
piešaušana Optimāla lādiņa izvēle atkarībā no trāpījumu blīvuma un precizitātes
daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību
objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu
kompaktdisks Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu
densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai
pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
helāti Organiskie kompleksie savienojumi, kuru molekulām vai to daļām ir līdzība ar riņķi vai vēža spīli
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā
politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu
asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā
kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā
apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība
organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā
laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
orpingtona Orpingtonas pīle - pīļu šķirne
orpingtons Orpingtonas pīle - pīļu šķirne
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns)
kārtot Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu)
uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu)
uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu)
ozolvija Ozolzaru pīne
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām)
kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
samākslot padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot
sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
gļēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju
glēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt
apmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu
atmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
apduļķot padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu
nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
nomērdēt padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu)
piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
sableķot padarīt netīru, notraipīt
sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
parzāt padarīt netīru, traipīt
sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
smulēt padarīt netīru; traipīt
smurgaļot padarīt netīru; traipīt
smurgāt padarīt netīru; traipīt
saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
atspaidīt padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4)
atspiest padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2)
atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
sakodināt padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām
smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
satinēt padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu
sakvitināt padarīt spīdošu
apspodrināt padarīt spodru (spožu, spīdīgu)
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata
lāpāmā adata pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmadata
izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu)
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
complaisant Pakalpīgs
piekalpīgs Pakalpīgs
apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns
uznirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
pakarpīt Pakārpīt
pašļūcināt Pakārpīt
pakast Pakārpīt (zemi)
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
pieghevole Pakļāvīgi; piekāpīgi
atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm)
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam
pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām
pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu)
salielināt Palielināt, pārspīlēt, uzpūst
saharopinēmija palielināts L-saharopīna daudzums asinīs
hiperlipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs
lipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam
attapināties Palikt pāri, ietaupīties
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās
rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai
latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka
iznižģēties Pamatīgi notraipīties
ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību)
pameteklis Pamatne, pīlāra pamats
paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt
vienoties panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt)
smērēt panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
iespīdināt panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā)
sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums
saradot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
sasāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums
pīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst
paasināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks
saplūksnāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
saplūksnot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd
sarūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts
nospīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs
saķepēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs
zibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
šķelt panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
mocīt panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt
turēt panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras)
nopīkstināt panākt, ka (kas) nopīkst
iespīdināt panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu
izdzēst panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma)
sakvīcināt panākt, ka pīkst, kviec
sakviecināt panākt, ka pīkst, kviec
čīpstināt panākt, ka pīkst, rada pīkstienus
uzgailināt panākt, ka sāk gailēt, spīdēt
izdrukāt panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas
pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci
logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
apvilkums Papes vāku apdare ar ādu, audeklu, papīru vai citu materiālu
pačiept Papīkstēt
alfa kanāls papildkomponente attēla datos, kas nosaka attēla vai tā daļu caurspīdīgumu
koprocesors Papildu procesors (piem., aritmētiskais procesors), kas darbojas kopīgi ar pamatprocesoru un paātrina vai no tā pārņem noteiktu operāciju izpildi
papīra pildviela papildviela, kuru pievieno papīra masai, lai papīram piešķirtu noteiktas īpašības (nokrāsu, elastību, gaismas necaurlaidību, izturību pret novecošanu u. c.); visbiežāk izmantotās papildvielas ir sasmalcināts marmors, kaļķis vai māls
papīpāt Papīpēt
kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai
mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā
iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti
apdrukājamība papīra (kartona) spēja normālos drukas apstākļos nodrošināt tirāžai nepieciešamo novilkumu kvalitāti, precīzi atveidojot iespiedformas smalkākās detaļas
papīra abrazivitāte papīra (kartona) virsmas spēja savstarpējā kontaktā samazināt cita ķermeņa (piemēram, iespiedformas) virsmas gludumu drukas laikā
laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem)
Betula papyrifera papīra bērzs
papes blīvums papīra blīvums lielāks par 400 g/m2
Broussonetia papyrifera papīra brūsoneja, jeb īstais papīrkoks
caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē
papīra mezgls papīra defekts, kas izpaužas kā nelieli šķiedru kamoliņi
šķiedru kamoli papīra defekts, kas rodas celulozes vai papīra ražošanas laikā, nepilnīgi atdalot šķiedras
papīrdvielis Papīra dvielis
skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai
slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas
virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta
gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās
salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība
šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs
šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs
papīra anizotropija papīra fizisku un tehnoloģisku īpašību atšķirības šķērsvirzienā un garenvirzienā, kā arī papīra virsmai attiecībā pret sieta pusi
B0 papīra formāts 1000 x 1414 mm
A6 papīra formāts 105 x 148 mm
C6 papīra formāts 114 x 162 mm
B6 papīra formāts 125 x 176 mm
A5 papīra formāts 148 x 210 mm
C5 papīra formāts 162 x 229 mm
B5 papīra formāts 176 x 250 mm
A4 papīra formāts 210 x 297 mm
C4 papīra formāts 229 x 324 mm
B4 papīra formāts 250 x 353 mm
A10 papīra formāts 26 x 37 mm
C10 papīra formāts 28 × 40 mm
A3 papīra formāts 297 x 420 mm
B10 papīra formāts 31 x 44 mm
C3 papīra formāts 324 x 458 mm
B3 papīra formāts 353 x 500 mm
A9 papīra formāts 37 x 52 mm
C9 papīra formāts 40 x 57 mm
A2 papīra formāts 420 x 594 mm
B9 papīra formāts 44 x 62 mm
C2 papīra formāts 458 x 648 mm
B2 papīra formāts 500 x 707 mm
A8 papīra formāts 52 x 74 mm
C8 papīra formāts 57 x 81 mm
A1 papīra formāts 594 x 841 mm
B8 papīra formāts 62 x 88 mm
C1 papīra formāts 648 x 917 mm
B1 papīra formāts 707 x1000 mm
A7 papīra formāts 74 x 105 mm
C7 papīra formāts 81 x 114 mm
A0 papīra formāts 841 x 1189 mm
B7 papīra formāts 88 x 125 mm
C0 papīra formāts 917 x 1297 mm
divkāršloksne papīra formāts A1 ar izmēriem 594x841 mm
papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu
caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu
virsmas cietība un pretestība berzei papīra īpašība, ko raksturo papīra pretestība cietu materiālu iespiedumam virsmā, un to nosaka šķiedrvielu delignifikācijas pakāpe
gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^
ķīmiskā celuloze papīra izejviela, kas tiek iegūta no koksnes, ar ķīmisku savienojumu palīdzību atdalot celulozes šķiedras
šķērsvirziens papīra izgatavošanas mašīnvirzienam perpendikulārs papīra virziens
papīra mašīnapdare papīra izvadīšana caur mašīnkalandru, lai noblīvētu un izlīdzinātu papīra virsmu un piešķirtu papīra lentei mašīngludumu
dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē
papīrs A4 papīra lapa 210 x 297 mm lielumā
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs
līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi
lapočka Papīra lapiņa
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem
mašīnvirziens papīra lentes kustības virziens papīra mašīnā, kas vienlaikus ir arī šķiedru virziens
lokšņu sagriešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu griešana
lokšņu griešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu sagriešana
sieta puse papīra lentes vai loksnes puse, kura ražošanas procesā saskārusies ar sietu
zigzags papīra līkloču locījums
kantora līme papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām
bogans Papīra loksne
bogens Papīra loksne
bogins Papīra loksne
līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis
bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis
astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa
paliekošā deformācija papīra loksnes deformācija platumā un garumā, kas notiek, papīra loksnei samirkstot un pēc tam izžūstot
dinformāts papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm
leporello papīra loksnes līkloču locīšanas veids, to lokot paralēlos pretējos virzienos
piekārtojuma loksnes papīra loksnes, ko izmanto piekārtošanas un pierīkošanas procesā
grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
risformāts Papīra lokšņu standarta formāti A0-A10, kur A0 = 841 x 1189 mm un katru nākošo iegūst lielāko malu dalot ar 2
normālformāti Papīra lokšņu standartizēti izmēri, piem A4
līdzināšana papīra lokšņu, novilkumu vai burtnīcu izlīdzināšana rīsē pēc pareizajām malām
sausās vielas saturs papīra masa pēc žāvēšanas attiecībā pret tā masu pirms žāvēšanas
kartona blīvums papīra masa uz laukuma vienību robežās 150-400 g/m2
virskalandrs papīra mašīnā neiemontēts kalandrs, kurš aprīkots ar vairākiem kalandra cilindriem, kas izvietoti cits virs cita tā, ka elastīgos nomaina gluda tērauda cilindri, no kuriem tikai viens tiek griezts
papīra naudas kurss papīra naudas izteiksme zelta valūtā
asignācija Papīra naudas zīme
naudas papīrs Papīra naudas zīme
papīra rublis papīra naudas zīme - viens rublis
papīra dzeltēšana papīra optisko īpašību izmaiņas ilgstošas spilgtas gaismas ietekmē, kļūstot dzeltenīgam; ilgākā laika posmā, papīram novecojot, šis process notiek arī bez spilgtas gaismas iedarbības
traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu
ECF papīra ražošanā izmantota vienkāršā, hloru nesaturošā balināšana. Balināšanas metode, kurā tiek izmantots nevis gāzveida hlors, bet gan hlora dioksīds
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu
šaurais rullis papīra rullis, kurš veidojas garengriešanas procesā un neatbilst parastajiem ruļļu izmēriem, tomēr tam var atrast pielietojumu
papīrrūpniecība Papīra rūpniecība
cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu
bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai)
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē
esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
zoka Papīra turza, maiss
tītne Papīra tūta
marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana
adatgrāmatiņa Papīra vāciņi, ietvars ar adatu komplektu
starpināmais materiāls papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai
griešana papīra vai kartona griešana ar speciālu iekārtu poligrāfiskās produkcijas iegūšanai nepieciešamajā izmērā; visbiežāk izmanto viennaža griešanas iekārtu jeb giljotīnu
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu
atlēka papīra vai kartona strēmele, kura, izgatavojot iesējuma vāku, tiek pielīmēta vāka materiālam starp vāka kartona pusītēm
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
viļņojums papīra virsmas stāvokļa izmaiņas, kas notiek, tam satinoties rullī
papīra viļņainība papīra virsmas stāvokļa izmaiņas, kas notiek, tam satinoties rullī; viļņojums (3)
uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka
aplika papīra, folijas, filmas vai cita materiāla loksne, kas satur atsevišķas nesastiprinātas iespieddarba sastāvdaļas vai komplektizdevumu, kuram ir atsevišķs pielikums
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
papīrbalts displejs papīrbalts monitors
P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla")
papīru grozs (arī kurvis) papīrgrozs
gruzčiks Papīrgrozs
papīrkurvis Papīrgrozs
gružkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne
misene Papīrgrozs; atkritumu tvertne
miskaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne
musarņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne
musars Papīrgrozs; atkritumu tvertne
muserņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne
musers Papīrgrozs; atkritumu tvertne
musorene Papīrgrozs; atkritumu tvertne
musorņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne
mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste
mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma
ievīstījums Papīri saldumu, cepumu u. c. preču iesaiņošanai
šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās
papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai
TCF papīrmasa, kuras balināšanā izmantotas ķimikālijas, kas nesatur hloru
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā
papīrmasas frakcionēšana papīrmasas sadalīšana frakcijās pēc šķiedru garuma
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai
dubultsieta papīrmašīna papīrmašīna, kurā papīrmasu atūdeņo un veido starp diviem sietiem
līmes prese papīrmašīnas daļa – cilindriska spiedne papīra mašīnas žāvēšanas nodalījumā, kura papīra lentē iestrādā pildvielas un/vai pārklājumu
papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta
gaučveltnis Papīrmašīnas mitruma atsūkšanas iekārtas sastāvdaļa
sieta nospiedums papīrmašīnas sieta auduma faktūras nospiedums uz papīra
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra
sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%
bumažka Papīrnauda
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets
asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
bona Papīrnaudas aizstājējs (izlaiž valsts kase, vietējās varas institūcijas, firmas)
papīrnieks Papīrnaudas gabals
valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai
banknote papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka
papīra nazis papīrnazis
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
balināšanas iekārta papīrražošanas iekārta, kurā papīrmasai tiek pievienotas vielas, kas padara papīru baltāku
papiers Papīrs
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās)
estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai
līmētais papīrs papīrs ar ierobežotu ūdens vai ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju
nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām
dekoratīvais papīrs papīrs ar krāsotu, gludu, krepētu virsmu vai zamšu, ādu, marmoru vai audumu imitējošu virsmu
apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē
elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu
tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā
tekstūru papīrs papīrs ar reljefu virsmu
siltumjutīgais papīrs papīrs ar siltumjutīgu pārklājumu; lieto reģistrējošiem aparātiem ar termopierakstiem
krepētais papīrs papīrs ar smalkām krokām un palielinātu stiepšanos (raujot)
elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai
marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem
kopējamais papīrs papīrs ar sveķu pārklājumu, ko gatavo, pārklājot ar pigmenta (sodrēji, eļļā šķīstošas krāsvielas) un vaska maisījumu
kopējamais slānis papīrs ar sveķu pārklājumu, ko gatavo, pārklājot ar pigmenta (sodrēji, eļļā šķīstošas krāsvielas) un vaska maisījumu, kur vasks darbojas kā pigmenta saistviela
termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus
veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm)
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām
antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas
izolācijas papīrs papīrs siltuma, skaņas, gaismas un elektroenerģijas izolācijai
spiedumturis Papīrs, audums, metāls u. c. materiāls uz kā iespiež
papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs
muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu
kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu
aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai
papīra pamatne papīrs, kas paredzēts tālākai apdarei, veidojot jaunu šķirni noteiktiem mērķiem
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai
pašlīmējošais papīrs papīrs, kas pārklāts ar speciālu līmi no vienas puses
paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības
daudzslāņu papīrs papīrs, kas sastāv no vairākiem slāņiem ar vienādu vai dažādu šķiedrvielu kompozīciju papīriem, kuri ražošanas procesā saistīti slapjā stāvoklī bez līmvielām
baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības
fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības
piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs
starpliku loksne papīrs, ko ievieto starp ofsetplatēm, lai novērstu gaismjutīgās emulsijas saskrāpēšanu, kā arī lai novērstu iespiedkrāsas nosēšanos starp iespiedloksnēm, sanestiem blokiem utt
mulčpapīrs Papīrs, ko izmanto mulčēšanai
pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai
ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī
lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris
kokvilnas šķiedru papīrs papīrs, kura izgatavošanā izmantotas kokvilnas šķiedras
reciklēts papīrs papīrs, kura sastāvā ir tikai vai pārsvarā pārstrādātas šķiedras
kokvilnas papīrs papīrs, kura sastāvā ir vismaz 25% kokvilnas šķiedru
virskalandrā apstrādāts papīrs papīrs, kura spodrināšana tiek veikta virskalandrā
matēts papīrs papīrs, kura virsma ir nedaudz grubuļaina; šī iemesla dēļ tai nepiemīt gludums un spožums, kas raksturīgs glancētam papīram
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai
nelīmēts papīrs papīrs, kuram netiek pievienotas līmvielas (elektroizolācijas papīrs, ko izmanto kabeļu kondensatoros, uzsūcošie filtrējošie papīri, avīžu papīrs, cigarešu, čaulīšu papīrs u. c.)
koksni nesaturošs papīrs papīrs, kurš satur mazāk nekā 10% mehāniskās celulozes un vairāk nekā 90% ķīmiskās celulozes
koksni saturošs papīrs papīrs, kurš satur vairāk nekā 10% mehāniskās celulozes un mazāk nekā 90% ķīmiskās celulozes
avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu
holenders Papīru fabrikās lupatu plucināmā mašīna
plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni
sasniegt par debess spīdekļiem šķietamā kustībā
iegailēties par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu
karāties par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
žulgans par gaismu, tās atspīdumu
ortopters par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai
aizšļokāt par pīļu gaitu
nelūkojot uz par spīti
spīt par spīti
plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums
Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls)
jūras spīdēšana parādība, ko izraisa jūras virsslānī dzīvojoši organismi ar bioluminiscences jeb spīdēšanas spējām
lumstēties Parādīt kādam īpašu laipnību, robežojoties ar iztapību
lumstīties Parādīt sevišķu laipnību, iztapību
luncināties Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem
uzaust Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
uzvizēt Parādīties vizmai, atspīdumam
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.)
iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml)
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība
sastiept pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu
psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības
paraaskorbīnskābe Parastā pīlādža zaļos augļos atrodama skābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību
Leucanthemum vulgare parastā pīpene
pļavas pīpene parastā pīpene
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
mīzene parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
Forficula auricularia parastā spīļaste
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu
Pocadius ferrugineus parastais piepjspīdulis
Sorbus aucuparia parastais pīlādzis
pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
Desmodus rotundus parastais vampīrs
Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms
auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga
kovalents parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
nošaut parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī)
pielāpīt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks
iesāpēties parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl
papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia"
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve
seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu
voblers pārdošanu veicinošs reklāmas izstrādājums no papīra, kartona vai plastmasas, kas piestiprināts pie elastīgas plastmasas kājiņas, ar kuru tas tiek piestiprināts pie preces vai veikala plaukta
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties
noķepināt pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
laminēt pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu
nolipt pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu
noķept pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt
noķepēt pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept
piesmetēties pārklāties ar ko lipīgu, slidenu, ķepīgu
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu)
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās
pārpīkt Pārlieku pīkt
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi
progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras
lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos
skrupulozitāte Pārmērīga rūpība, precizitāte, pedantiskums
uz pjedestāla (uz)celt (arī pacelt, (no)stādīt u. tml.) pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības
caricato Pārmērīgi, pārspīlēti
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt
hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija
hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā)
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts
nemērīgs Pārmērīgs, pārspīlēts
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2)
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties
zagnul Pārspīlē; pārspīlēji; pārspīlēja
forsēt Pārspīlēt
pārsālīt Pārspīlēt
izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu)
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu)
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas
cirst pār šņori pārspīlēt; pārkāpt, neievērot pieļaujamo robežu
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana
ideolatrija Pārspīlēta ideju pielūgsme
preciozitāte Pārspīlēta izsmalcinātība, manierība fr. lit. (preciozā lit.) un savstarpējās attiecībās 17. gs.
ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma
hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā
Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu
gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms
hiperpātija Pārspīlēta sāpju sajūta
estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības
austēritāte Pārspīlēta tikumiska stingrība
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora
hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā
anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana
hiperkritika Pārspīlēta, pārāk barga kritika
aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle
hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos
hiperkinēzija Pārspīlētas, liekas, spontānas kustības, piem., horejas, atetozes gadījumā u. c.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem)
izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem)
gudrīties pārspīlēti izrādīt savas zināšanas par noteiktu tēmu situācijā, kur tas nav nepieciešams vai kurā ir iespējams vienkāršs risinājums
eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu)
cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs
cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete
pārnopietns Pārspīlēti nopietns
tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi
izmeklēts Pārspīlēti smalks
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties
stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti
cimperlēšanās Pārspīlēts izvēlīgums, untumainība
murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs
melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs
egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās
eksorbitants Pārspīlēts, pārmērīgs
manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu)
pārsastaipīties Pārstaipīties
pārstīvēties Pārstaipīties
sažņaudzīties Pārstaipīties
apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu)
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem)
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās
kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā
kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas
nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E355 pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša
pārtīstīt pārtīt bērnu tīrās autiņbiksītēs (ne īpaši rūpīgi)
koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka
čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta
pārvaldības domēns pārvaldāmo objektu kopa, kas nokomplektēta sistēmas pārvaldībai un kam izmantojama kopīga pārvaldības metodika
duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas
uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai
pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
krist pīšļos Pārvērsties pīšļos
pīšļoties Pārvērsties pīšļos
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu)
ripot pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem)
kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru
observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību
agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai
viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā
darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie
datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā
datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā
paspīst Paspīdēt
pazibeņot Paspīdēt
plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot
krēst Paspīdēt (rūsai)
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt
paspiguļot Paspīguļot
patītīties Paspītēties
spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu
blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls
pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties
agravācija Pastiprināšana (vainas), esošās situācijas pārspīlēšana
diferenciālais pastiprinātājs pastiprinātājs ar divām ieejām – tiešo un inverso; tā izejas signāls proporcionāls ieejām pievadīto spriegumu starpībai; izmanto līdzstrāvas pastiprinātājos dreifa samazināšanai
pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt
kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem
pašspīdošs Pašspīdīgs
kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja
uzstājīgs Paštaisns, prasīgs un nepiekāpīgs
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā)
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika
plīcka Pātaga, pīcka; rīkste
palaicīt Pataupīt
pataupināt Pataupīt
atlicināt Pataupīt (daļu naudas)
rezervēt pataupīt, atlicināt, glabāt (kādam ko) [rezervē]{s:2427}
aizgausināt Pataupīt, ietaupīt
trāpīt naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, ko pareizu, vajadzīgu, trāpīgu
koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes
verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude
izdzīve Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana; izdzīvošanās
mizofobija Patoloģiskas bailes no netīrumiem vai notraipīšanās
mitomānija Patoloģisks melīgums vai tieksme uz pārspīlējumiem
pasatrāpīties Patrāpīties
cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka
kaļka Pauspapīrs
pauzpapīrs Pauspapīrs
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot
nokasīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus (parasti darbietilpīgus, arī garlaicīgus) darbus
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri
izadzīvāties Pavadīt laiku viegli, bezrūpīgi, patīkami
hektogrāfija pavairošanas metode, ko veic, izmantojot aparātu, kurā ar anilīna tinti rakstītu tekstu pārnes uz līmes plāksnes un pēc tam novelk uz papīra
pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt
grebums paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra
ielogojums paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra)
ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1)
ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2)
izpušķojums paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2); pārspīlējums, samākslo jums
krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3); arī ietaupījums
lāpījums paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta
pārspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt
piepušķojums paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā
pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(2)
saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(3)
saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(4)
spīdējums paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1)
spīlējums paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1)
spīlējums paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2)
trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1)
trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2)
trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3)
uzspīdums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt
uzspīgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot
uzspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1)
uzspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2)
pārplūkāt pavirši (ne rūpīgi) ravēt
aizvaržāt Pavirši aizšūt, aizlāpīt
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt
pievarzāt Pavirši pielāpīt
sačočēt pavirši salāpīt
sačumurēt Pavirši salāpīt
paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem)
narstīt Pavirši šūt, lāpīt
vādžerēt Pavirši šūt, lāpīt, trāklēt
sapīņāt Pavirši vai nekārtīgi sapīt
pa roku galam pavirši, bez intereses, rūpīguma
sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
sašūstelēt Pavirši, ne visai rūpīgi sašūt; sadiegt
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt
nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem)
pielūdzīgs Pazemīgs, piekāpīgs
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies
leporello pēc Dona Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks
sietknābji pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
pēkšt Pēkšķ (par pīlēm)
kvēkšt Pēkšķēt (par pīli)
deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē
iecirst pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes
pārgriezt pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu
(ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
iedurties pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt
iedurt pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam
iedurties pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
pārsteigt pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem)
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
Anas strepera pelēkā pīle
anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints
vāravs Pelēkbrūnu pīļu suga ar baltu plankumu uz krūtīm
emisijas peļņa peļņa no vērtspapīru izlaides operācijām
bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām
bīte Peļņa, laupījums, laimests
varžīt Peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt
pergaments Pergamentpapīrs
sviestpapīris Pergamentpapīrs
sviestpapīrs Pergamentpapīrs
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā
Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka
Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu
salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri
deportieris persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus
komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata
cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes
apakšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma _MS-DOS_ un lietojumprogrammas
pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri)
afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem
kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu
skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus
salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība
bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē
dumpoties Piedalīties dumpī 1, sacelties
gluhars Piedzērušo aplaupītājs
afidevits Piegādēs, vērtspapīru operācijās - rakstveida apliecinājums dokumenta īstumam
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu)
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
atkāpība Piekāpība
atlaidība Piekāpība, pieļāvība
atlaidīgs Piekāpīgs
pielaidīgs Piekāpīgs, arī iecietīgs
lētsirdīgs Piekāpīgs, devīgs
paļāvība Piekāpīgums
kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus
Labidura riparia piekrastes spīļaste
appīpēt Piekvēpināt ar pīpes dūmiem
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks
pieķepēt Pielipināt (ar ko mīkstu, lipīgu)
pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt
pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu
mērķizmaksas Pieļaujamās izmaksas - produkta tirgus cenas un plānotās peļņas starpība
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt: arī aplaupīt
vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu
hilūrija Pienam līdzīgs urīns, kurā ir emulģēti lipīdi
aizčiept Piepīkstēt, piečiepstēt
piemargot Piepildīt (kā virsmu) ar spīguļojošu, virmojošu atspīdumu
piemargoties Piepildīt (kā virsmu) ar spīguļojošu, virmojošu atspīdumu
pielepīt Piepildīt (trauku) ar ko lipīgu
aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu
pieķept Piepildīties, piesūkties (ar ko mīkstu, lipīgu)
piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas; ļoti izspīlēt
pievarzāt Piepīt, pietīt
pievaržāt Piepīt, pietīt
pocadius Piepjspīduļi
iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
piņķelēt piesaistīt, iepīt (pasākumā, darbībā)
piežēloties Piesargāties, taupīties
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.)
adjūdikācija Piespriešana par īpašumu dalīšanas prāvās, ar ko agrākais kopīpašums tiek par vienīpašumu
aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu
koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi
pieglabāt Pietaupīt
pieskonēt Pietaupīt
piepāst Pietaupīt, ietaupīt
frugālitāte Pieticība, vienkāršs dzīves veids, taupība
izpļerkšķēties pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm)
izpīnēt pietiekoši sāpīgi iesist
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
metināt Pievienot, lāpīt, izšūt
pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu)
lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu
iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu
lustrs Pigments, ar ko pārklāj apdedzinātu glazētu keramikas izstrādājumu, lai, izstrādājumu atkārtoti apdedzinot, tas iegūtu perlamutra vai metāla spīdumu
speņģis pīkste^1^
pīkstene pīkste^3^
spiguļi Pīkstes, dūņu pīkstes
spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī
pīkstis pīkstiens
spīkstējiens pīkstiens
pīkt pīkstot, dīcot mocīties
sērmaukškoks Pīlādzis; pīlādža zars, stumbrs
sērmūkšoga pīlādža oga
pīlādžziedi Pīlādža ziedi, pīlādža ziedkopa
Sorbaria sorbifolia pīlādžlapu sorbārija
hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā
nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos
miltu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aria"), ko audzē Latvijas rietumu daļā
Arnolda pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus arnoldiana"), ko vietām audzē dārzos
parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis
daiļais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus decora")
Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia")
platlapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus latifolia"), ko vietām audzē dārzos
plūškoklapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus sambucifolia")
Teodora pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus teodori"), kas ir hibrīdpīlādža un parastā pīlādža krustojums
Argyresthia conjugella pīlādžu tīklkode
pidele pīle (bērnu valodā)
raudainīte Pīle, nirpīle, brūnkaklis
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko)
mēnessgrieži Pilna, jauna, augoša un dilstoša mēness fāžu kopīgs apzīmējums
sejas vairogs pilnībā vai daļēji caurspīdīgs sejas aizsegs
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana
firmacīts pilnīgi caurspīdīgs dzidrs kvarca stikls
antipātijs pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals
kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.)
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to)
Anapolisa pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā
Baltimora pilsēta ASV, Mērilendas štatā, osta Česapīka līča krastā, 622800 iedzīvotāju (2014. g.)
Abujoga pilsēta Filipīnās (_Abuyog_), Leites salā, Leites reģionā
Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā
Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
Alabata pilsēta Filipīnās (_Alabat_), Kesonas reģionā, Lamonas līča salā
Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā
Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
Anhelesa pilsēta Filipīnās (_Angeles_), Lusonas salā, 314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
Araseli pilsēta Filipīnās (_Araceli_), Palavanas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē
Argao pilsēta Filipīnās (_Argao_), Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
Aritao pilsēta Filipīnās (_Aritao_), KAR reģiona Nuevaviskajas provincē
Aroroja pilsēta Filipīnās (_Aroroy_), Masbates reģionā, Masbates salas ziemeļaustrumos
Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē
Babujana pilsēta Filipīnās (_Babuyan_), Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļas austrumos, Ondas līča piekrastē
Bagamanoka pilsēta Filipīnās (_Bagamanoc_), Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Baganga pilsēta Filipīnās (_Baganga_), Mindanao salas austrumu piekrastē, Davao reģiona Austrumdavao provincē
Bago pilsēta Filipīnās (_Bago_), Negrosas salā, Rietumnegrosas provincē, Gimarasas šauruma krastā
Bagio pilsēta Filipīnās (_Baguio_), Lusonas salas rietumos, 301900 iedzīvotāju (2007. g.)
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kabanatuana pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavite pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.)
Iloilo pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Gimarasa šauruma krastā, 418700 iedzīvotāju (2007. g.)
Legaspi pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.)
Masbate pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.)
Naga pilsēta Filipīnās ("Naga"), Lusonas salas dienvidaustrumos, 196000 iedzīvotāju (2015. g.)
Ormoka pilsēta Filipīnās ("Ormoc"), zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.)
Pasaja pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.)
Sankarlosa pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanfernando pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanpablo pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.)
Taklobana pilsēta Filipīnās ("Tacloban"), zvejas ostas Leites salas austrumu piekrastē, Leites reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tarlaka pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salas rietumos, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.)
Toledo pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sebu pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, provinces centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.)
Davao pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.)
Banavona pilsēta Filipīnās, Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
Baseja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona, Samaras provincē, Samaras salas dienvidrietumos
Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
Kalajana pilsēta Filipīnās, Babujanas salu grupas Kalajanas salā
Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
Baibaja pilsēta Filipīnās, Leites salas rietumu piekrastē, Leites provincē
Bangara pilsēta Filipīnās, Lunionas provincē, Lusonas salas rietumu piekrastē
Bavanga pilsēta Filipīnās, Lunionas provinces ziemeļrietumos, Lusonas salas rietumos, Dienvidķīnas jūras piekrastē,
Dasmariņasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, 556300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kesonsitija pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.)
Pasiga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.)
Antipolo pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bajombonga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Nuevaviskajas provinces administratīvais centrs
Batangasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, osta Batangasas līča krastā, 305600 iedzīvotāju (2010. g.)
Basista pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Pangasinanas provinces dienvidu daļā
Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Auroras provinces administratīvais centrs
Kalookana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.)
Balajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Batangasas provincē
Balivaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Bulakanas provincē
Bangeda pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, Abras provinces administratīvais centrs
Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumu piekrastē
Bajugana pilsēta Filipīnās, Mindanao salā, Dienvidagusanas provinces ziemeļu daļā
Zamboanga pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.)
Barobo pilsēta Filipīnās, Mindanao salas Liangas līča piekrastē, Karagas reģiona Dienvidsurigao provincē
Bansuda pilsēta Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Austrummindoro provincē
Heneralsantosa pilsēta Filipīnās, Mondanao salas dienvidu daļā, 443500 iedzīvotāju (2007. g.)
Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
Bakoloda pilsēta Filipīnās, Negrosas salas ziemeļrietumos, Rietumnegrosas provincē, 499500 iedzīvotāju (2007. g.)
Bakungana pilsēta Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļā, Ondas līča piekrastē
Balanga pilsēta Filipīnās, provinces administratīvais centrs, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Bataanas pussalas austrumu piekrastē
Balasana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas ziemeļaustrumos
Bantona pilsēta Filipīnās, tāda paša nosaukuma salā
Batubatu pilsēta Filipīnās, Tavitavi reģiona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
Bantajana pilsēta Filipīnās, Visaju jūras tāda paša nosaukuma salas dienvidu daļā
Isabela pilsēta Filipīnu dienvidos, Basilanas salā, Basilanas provinces administratīvais centrs
Itbajata pilsēta Filipīnu ziemeļos, tāda paša nosaukuma salā Batanas salās
Basko pilsēta Filipīnu ziemeļu daļā, Batanesas provinces Batanas salu grupas Batanas salā
Ašikaga pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
Davu pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķa dienvidos, Filipīnu jūras piekrastē
Čanbiņa pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Čenguna pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dunhe pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
Ornithorhynchus anatinus pīļknābis
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle
meža pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas platyrhynchos"); mercene
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem
pelēkā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas strepera")
tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca")
melnā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta nigra")
pīļkopība Pīļu audzēšana gaļas un olu iegūšanai; attiecīgā putnkopības nozare
Porrocaecum depressum pīļu cērme
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi
ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra
anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas
lielgalvis Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Netta rufina"), vidēji liels ūdensputns, Latvijā rets maldu viesis
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru
švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
baltvaigu zoss pīļu dzimtas zosu ģints putnu suga
anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
porocekoze Pīļu helmintozes veids, slimo gk. jaunie pīlēni laikā no maija līdz jūlijam
Anseranas semipalmatus pīļzoss
pinains pīnei līdzīgs, pīnēs adīts
nosis Pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
vijale Pinums no zariem; no zariem sapīts žogs
uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta
vītene Pinums, pītenis
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka
smēķe pīpe
čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
atlivaine peipe pīpe ar vāku
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens
ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe
pīkane pīpene
milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē
cybuks pīpes kāts
luķis Pīpes misiņa vāks, pīpes apkalums
pīpot Pīpēt (pīpi, cigareti u. tml.)
kuļķēt Pīpēt (pīpi), smēķēt
ķuļķēt Pīpēt (pīpi); smēķēt
atpīpēties Pīpēt līdz apnikumam, sapīpēties
speķa pīrāgs pīrāgs ar speķa pildījumu
pīrēgs Pīrāgs; speķa pīrādziņš
pirāterija Pirātisms, jūras laupīšana
glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1)
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints
bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā
sekstanta indeksa korekcija pirms lietošanas noteikta starpība loka mērvienībās starp 0 punktu uz sekstanta limba un faktisko nulles punktu
petarde Pirotehnikā - ar pulveri pildīts papīra šāviņš, kas rada biežus sprādzienus
pīrss pīrsings
pīšu malka pīšu koku mazvērtīgā malka, kas ātri sadeg
pīņāt pīt
regžt pīt
varzāt pīt
čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu)
papīt Pīt un pabeigt pīt
uzpīt Pīt un pabeigt pīt
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni)
pīņot Pīt, veidot pīnes
penterāt pīt, vīt
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot
pina pīti zirga potīšu apliekamie
pinkāties pīties (3)
tiņāt Pīties, pīt
tiņāties Pīties, pīt
pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš)
sviesta pītava pīts sviesta trauks
slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
beīgelis Plācenis, pīrāgs
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko)
Radula complanata plakanā skrāpīte
plakanis Plakans pīts grozs
pieskarplakne Plakne, kam ar doto virsmu ir tikai viens kopīgs punkts
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne
kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
fluorescējoša aizsargjosla plāna polimēra, metāla vai cita materiāla josla, kas papīra izgatavošanas procesā ir pilnībā vai daļēji iestrādāta substrātā; fluorescē UV gaismā
pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
aizrauks Plāna šņore pastalu lāpīšanai
lapa plāna taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
filma plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma
nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas
celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve
kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija
kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai)
fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma
spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas
peļaste Plāna, tieva matu pīne
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
planētas saspiedums planētas ekvatoriālā un polārā rādiusa starpības attiecība pret tās ekvatoriālo rādiusu
placains Plankumains, lāsains, notraipīts
slaunains Plankumains, notraipīts
plastpapīrs Plāns ietinamais papīrs
krepēts medicīnas papīrs plāns krepēts papīrs ar lielu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto vairākās kārtās par pārsiešanas un saiņošanas materiālu medicīnā
vienkārtas filtrmateriālu papīra pamatne plāns papīrs ar normētu mitruma iesūkšanos; lieto cigarešu filtru materiālu izgatavošanai
alignīns Plāns papīrs ar rievotu virsmu un lielu mitruma uzsūkšanas spēju
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem)
lignīns plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu; lieto pārsiešanā
puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai
kākarains Plāns, caurspīdigs (piem., audekls)
flors Plāns, caurspīdīgs audums
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
pergamīns plāns, caurspīdīgs, mehāniski izturīgs, tauku necaurlaidīgs papīrs
rīspapīrs Plāns, ēdams papīrs, kas pagatavots no rīsa stiebriem, to izmanto kulinārijā
caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu
listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos
glisē plāns, spīdīgs zīda audums
novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam
organoplastiķi Plastmasas, kas armētas ar sintētiskajām šķiedrām, sintētisko šķiedru papīru vai audumu; lieto konstrukciju materiālos un elektrotehniskajos materiālos
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru
darbderīgs Plaša lietojuma programmatūras vai aparatūras izstrādājumi, ko lietotāji var tūlīt izmantot vai kuru adaptācija nav darbietilpīga
baseins plaša norobežota nogulumu izrakteņu platības teritorija ar kopīgu ģeoloģiskās attīstības vēsturi
antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus
alpiniāde Plašas alpīnistu sacensības
telpīgs Plašs, ietilpīgs (par telpu, celtni)
Sorbus latifolia platlapu pīlādzis
Astacus astacus platspīļu upesvēzis
platspīļu vēzis platspīļu upesvēzis
žardinjēre Plaukts, trepītes, puķu uzlikšanai
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu
dirkāties Plēst, dīrāt (drēbes, papīru u. tml.)
polietilēns plēvjveida materiāls, kas ir elastīgs un vijīgs zemā temperatūrā, ar to pārklāj papīru, kas paredzēts produktu iesaiņošanai un turpmākai sasaldēšanai
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai
kardebs Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva
kardelis Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva
špīne Plosta pīne
šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi
soļploteris Ploteris, kas, izmantojot cipardatus, soli pa solim veido grafiskus attēlus, pārvietojot diskrētos momentos spalvu vai papīru, vai arī abus vienlaicīgi
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
clitopilus Plūmenes - sārtlapīšu dzimtas sēņu ģints
Sorbus sambucifolia plūškoklapu pīlādzis
plankša pļāpa, pļāpīgs cilvēks
garvalodība Pļāpība, liekvārdība
balmutība Pļāpība, lielība
fledonija Pļāpība; ārstniecībā ārprāts
ļerbas Pļāpīga mute
deze Pļāpīga persona
maule Pļāpīga persona
pļanka Pļāpīga persona
slūža pļāpīga persona; mēlnese
bādmodere Pļāpīga sieviete
bāpmodere Pļāpīga sieviete
bezgale Pļāpīga sieviete
bluzga Pļāpīga sieviete
čība Pļāpīga sieviete
larba Pļāpīga sieviete
lauška Pļāpīga sieviete
leska Pļāpīga sieviete
ļeska Pļāpīga sieviete
plurica Pļāpīga sieviete
švipaste Pļāpīga sieviete
švipste Pļāpīga sieviete
tērkšķele Pļāpīga sieviete
tirgussieva Pļāpīga sieviete
svirka pļāpīga sieviete, tukša pļāpa
pasaktaša Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā
pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša
kladzene Pļāpīga sieviete; pļāpa
ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks
salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja
badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu)
skalene pļāpīga un kašķīga sieviete
tošņa Pļāpīga veca sieviete
kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete
traiška pļāpīga, skaļa sieva
čabiņa Pļāpīga, vieglprātīga sieviete
pļeperes Pļāpīgas lūpas
blankšīgs Pļāpīgs
buldurīgs Pļāpīgs
čavarīgs Pļāpīgs
gvelzīgs Pļāpīgs
lirkšķīgs Pļāpīgs
ļorkstīgs Pļāpīgs
melsīgs Pļāpīgs
muldīgs Pļāpīgs
plarzīgs Pļāpīgs
pļekšķīgs Pļāpīgs
pļeperīgs Pļāpīgs
pļerkšķīgs Pļāpīgs
plerzīgs Pļāpīgs
pļerzīgs Pļāpīgs
pļorkstīgs Pļāpīgs
plorzīgs Pļāpīgs
pļorzīgs Pļāpīgs
pļurkstīgs Pļāpīgs
tarkšķīgs Pļāpīgs
vāvulīgs Pļāpīgs
vāvuļīgs Pļāpīgs
lapacka pļāpīgs cilvēks
blenkža Pļāpīgs cilvēks
delveris Pļāpīgs cilvēks
gauturis Pļāpīgs cilvēks
grabile Pļāpīgs cilvēks
kāgāns Pļāpīgs cilvēks
klabata Pļāpīgs cilvēks
kladzēns Pļāpīgs cilvēks
klakšis Pļāpīgs cilvēks
klēgainis Pļāpīgs cilvēks
ļarpata Pļāpīgs cilvēks
ļegata Pļāpīgs cilvēks
ļekšis Pļāpīgs cilvēks
ļetera Pļāpīgs cilvēks
ļeteris Pļāpīgs cilvēks
lorzaks Pļāpīgs cilvēks
ļurkstiņš Pļāpīgs cilvēks
ļurška Pļāpīgs cilvēks
ļurza Pļāpīgs cilvēks
mēļotājs Pļāpīgs cilvēks
merkšķis Pļāpīgs cilvēks
pļāpa Pļāpīgs cilvēks
pļāpkule Pļāpīgs cilvēks
plaukšņa Pļāpīgs cilvēks
plauža Pļāpīgs cilvēks
pļekša Pļāpīgs cilvēks
pļerza Pļāpīgs cilvēks
plirstiķis Pļāpīgs cilvēks
plirza Pļāpīgs cilvēks
plorza Pļāpīgs cilvēks
pļurška Pļāpīgs cilvēks
pļuršķis Pļāpīgs cilvēks
porkšis Pļāpīgs cilvēks
porza Pļāpīgs cilvēks
sparkšķis Pļāpīgs cilvēks
terkšans Pļāpīgs cilvēks
uika Pļāpīgs cilvēks
žadzoņa Pļāpīgs cilvēks
žampurs Pļāpīgs cilvēks
vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka)
klabis Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu
blaužģis Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
lancka Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
lanckars Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
pļāpātājs Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
terkšs Pļāpīgs cilvēks, tarkšķis
klapstiņš Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs
klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš
ļerza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
plekšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
plokšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
terza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks
klabeklis Pļāpīgs vīrietis
niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks
čaukste Pļāpīgs, bezrūpīgs cilvēks
melšķīgs Pļāpīgs, mēlnesīgs
izpļāpīgs Pļāpīgs, neapdomīgs
ļeverīgs Pļāpīgs, nesaturīgs
melnesīgs pļāpīgs, runīgs
rāzīgs pļāpīgs, runīgs
ļerkšīgs Pļāpīgs, runīgs
lorīgs Pļāpīgs, runīgs
lorzīgs Pļāpīgs, runīgs
tarkšīgs Pļāpīgs, runīgs
terkšīgs Pļāpīgs, runīgs
loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks
lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks
plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks
plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks
plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks
blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks
lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza
plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks
pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks
pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs
pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs
mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks
blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls
gara mēle pļāpīgums, tieksme aprunāt
šķīrējpīķis Pļaujmašīnas pīķveida detaļa, kas nošķir pļaujamā vāla platumu
dzelons Pļaujmašīnas pīķveida sastāvdaļa, kas nošķir pļaujamā vāla platumu
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte
baltā puķe pļavas pīpene
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama
papīra formāti poligrāfijas papīra izmēru standarti
B formāti poligrāfijas papīra standarti plakātiem un lielformāta darbiem; B0 pamatizmēri ir 1414x1000 mm
A formāti poligrāfijas papīrs ar standarta izmēriem; A0 pamatizmēri ir 1189x841 mm, salocīts vienreiz, kļūst par A1 (841x594 mm), tas savukārt, salocīts vienreiz, kļūst par A2 (594x420 mm) utt.
folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma
getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros
lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs
Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība
zimozāns Polisaharīdu, lipīdu, proteīnu un sausnes maisījums, ko iegūst no rauga šūnām vai to apvalkiem
panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību
komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām"
valsts sagrābšana politiskās korupcijas forma; valsts nolaupīšana; valsts nozagšana
frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai
suspapīrs Porains papīrs (kā) susināšanai; arī dzēšpapīrs
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai
purcele porcelāna pīpe
subversīvs Postīgs, grāvīgs, dumpīgs
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1)
kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds
aizsargpotēšana Potēšana, ko izdara, lai pasargātu no saslimšanas ar kādu (parasti lipīgu) slimību
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti
projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu
fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem
antrakotipija Pozitīvu kopiju izgatavošana pēc zīmējuma uz pārvedamā papīra
astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs
astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru
astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus
aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu
jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
pozīcija Prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu
glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību)
quaestio Pratināšana tiesā, spīdzināšana, izmeklēšanas protokols
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzējs
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
brokātpapīrs Presēts papīrs ar metālisku virsmu, dažādu papes darbu aplīmēšanai
antirefleksa pārklājums pretatspīduma pārklājums
ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā
zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot)
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība
priekšlaicīgā menopauze priekšlaicīga ovulācijas izbeigšanās, iespējams, autoimunizācijas, gonadotropīna darbības traucējumu vai primāra dzimumšūnu deficīta dēļ
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur)
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2)
šablons primitīvas sietspiedes (trafaretdrukas) iespiedforma, kas izgatavota no filmas, papīra, skārda vai plastmasas, kurā izgriezti iespiedelementi
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
sitienprinteris printeris, kas ar drukāšanas mehānisma palīdzību, izdarot sitienus pa kopējamo lenti, drukā rakstzīmes uz papīra
lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju
elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu
drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra
hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu
demultipleksēšana Procedūra, ko veic saņēmēja pusē, lai atdalītu ar multipleksēšanu apvienotos atsevišķos signālus, kuri pārraidīti pa kopīgu datu pārraides vidi
fotoprocess procedūras, kurās, izmantojot gaismjutīgas vielas, iegūst attēlus uz fotopapīra
dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla
pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā
procentpunkts procentos izteiktu lielumu starpība
kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā
zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus
saziņa process, kurā indivīdi ar kopīgas simbolu sistēmas palīdzību apmainās domām un izjūtām
kopienas attīstība process, kurā kopienas locekļi apvienojas, lai apzinātu viņiem svarīgus jautājumus, kopīgi risinātu problēmas un uzlabotu kopienas dzīvi
salīdzināšana process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
pārklāšana process, kurā uz papīra vai kartona virsmas tiek uzklāta viena vai vairākas suspensijas vai citas šķidras vielas kārtas
blints process, kurā, izmantojot spiedienu, papīra vai kartona virsma tiek deformēta ar karsto vai auksto metodi, neizmantojot krāsu un foliju
profesionālā identitāte profesionāļu kopienas vienošanās par noteiktām vērtībām, attieksmēm, zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba veikšanai un ir kopīgas konkrētās nozares profesionāļiem
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru
tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna
episkops Projektors uz necaurspīdīgas pamatnes esošu attēlu projicēšanai uz ekrāna
propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu
blatnaja koška prostitūta, kas sadarbojas ar laupītājiem, ievilinot pie viņiem savus klientus
kalvinisms protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā; Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie; kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi
interneta vadības ziņojumu protokols protokola _IP_ sastāvā iekļauts protokols, kas kopīgi ar protokolu _IP_ piegādā datu avotam informāciju par maršrutēšanas kļūdām, kā arī tiek izmantots, lai ģenerētu ziņojumus par kļūdām, testu paketes un ar protokolu _IP_ saistītos informacionālos ziņojumus
Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos
Austrumsamara province Filipīnās (_Eastern Samar_), Samaras salas austrumu daļā
Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē
Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete
Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā
Bataana province Filipīnās, Centrālās Lusonas reģionā, Lusonas salas dienvidrietumos
Batangasa province Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Lusonas jūras, Verdes šauruma un Taibasas līča piekrastē
Batanesa province Filipīnu ziemeļos, ietver Batanas salas
Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu
dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem
hiperfrāzija Psihiska slimnieka juceklīga pļāpība
žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība
fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti
benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns
zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā
serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes
ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām
puciņu Puciņu koks - pīlādzis
gāga Pūkpīle
spilvnieks Pūkpīle
somateria Pūkpīles
somatreia Pūkpīles
girlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija
ģirlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija
Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka
Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka
Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu
stirkāties Pūlēties, staipīties
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
pretnosēšanās pulveris pulveris, kas tiek uzklāts nodrukātām loksnēm iespiediekārtas izvadē, lai starp loksnēm radītu brīvu telpu un krāsa nenotraipītu nākamās loksnes
punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm
cybocephalidae Pundurspīduļu dzimta
apgaismojuma pols punkts uz Zemes virsmas, kur spīdeklis atrodas zenītā
svempis Pupu un kaņepju pītes
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā
Alpinia purpurata purpurziedu alpīnija
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā
stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja
tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga
pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru
Bataanas pussala pussala Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos
eleidīns Pusšķidra acidofila viela epidermas spīdīgajā slānī
dvīļi Putekļi, pīšļi
kūpumi Putekļi, pīšļi
Reduvius personatus putekļu blakts jeb putekļu laupītājblakts
putnu apgrozības koeficients putnkopības saimniecības darbības rādītājs, kas ir atkarīgs no ganāmpulkā ieskaitāmo jaunputnu skaita un no gada sākumā un beigās esošā vidējā putnu skaita
garkaulis Putns, pīļu suga
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata")
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt
nopurkst radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
atspīdināt radīt jaunu atspīdumu
summēties radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml)
pēkšēt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm)
pēkšķēt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm)
pēkšināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
pēkšķināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
iekniezt radīt sāpīgu kairinājumu
vīkšināt radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru
izlolot radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu)
akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū
ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība
ragacis Ragainis, spīļarkls
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka
spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.)
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet
termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas
pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai
prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2)
papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā
rakstāmais papīrs rakstāmpapīrs
burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs
augstvērtīgs papīrs rakstīšanai vai kvalitatīvu iespieddarbu izgatavošanai paredzēts papīrs, kura sastāvā ir galvenokārt ķīmiskā celuloze, mehāniskās celulozes sastāvs ne lielāks par 10%, pildvielu daudzums – no 5 līdz 25%
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas)
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.)
tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu
skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs
paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums
ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā)
krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas
vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs
māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā
Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka
Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni
varkšīties Raudāt, ietiepīgi raudāt
varkšķīties Raudāt, ietiepīgi raudāt
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā
hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka
biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei
reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība no 1814. - 1905. g.
hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība
šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi
anizeikonija Redzes defekts, kas izpaužas kā attēlu lieluma starpība abās acīs
appīties refl. --> appīt; apvīties
aptraipīties refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam
aptriepties refl. --> aptriept (2); aptraipīties
atpīties refl. --> atpīt (1)
atpīties refl. --> atpīt (2)
iepīties refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur)
iepīties refl. --> iepīt (2)
izspīlēties refl. --> izspīlēt (1)
izspīlēties refl. --> izspīlēt (2)
izstaipīties refl. --> izstaipīt (2)
izstaipīties refl. --> izstaipīt (3)
notraipīties refl. --> notraipīt; tikt notraipītam
notriepties refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties
pastaipīties refl. --> pastaipīt(2)
pataupīties refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam
pataupīties refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam
piepīties refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti
piepīties refl. --> piepīt(3)
pietaupīties refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam
pīties refl. --> pīt(1); tikt pītam
saspīlēties refl. --> saspīlēt(1); tikt saspīlētam
saspīlēties refl. --> saspīlēt(2); tikt saspīlētam
sataupīties refl. --> sataupīt; tikt sataupītam
spīlēties refl. --> spīlēt (1); tikt spīlētam
spīlēties refl. --> spīlēt (2); tikt spīlētam
staipīties refl. --> staipīt (1); tikt staipītam
traipīties refl. --> traipīt; tikt traipītam
rozas Reflektoriska locekļu, arī ķermeņa staipīšana
heterometropija Refrakcijas starpība abās acīs
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums
augstākā–zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību
ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1)
Antike reģions Filipīnās (_Antique_), Panajas salas rietumu daļā
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
Abra reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda
reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas
drukājošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu izvada uz papīra ciparu veidā
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka
bels Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu decimāllogaritmu; divu enerģiju vai jaudu līmeņa starpība ir 1 bels (B), ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i. attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu
rituālisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem)
rentgenofluorescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana
rentgenoluminescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana
aksiālā datortomogrāfija rentgentomogrāfijas veids, kad ar šauru rentgenstaru kūli iegūst izmeklējamā orgāna slāņu attēlu uz ekrāna, kurā ir jonizējošā starojuma detektori; ekrāns pievienots datoram, kas apstrādā rentgentomogrāfisko ēnu attēlu, iegūstot attēlu uz monitora ekrāna vai papīra
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu
RBA Republikāniskā biškopības apvienība
koplietojams resurss resurss, ko datu apstrādei kopīgi izmanto vairākas darbstacijas
histohromatoze Retikuloendoteliālās sistēmas saslimšanu kopīgs nosaukums, kas ietver ksantohromatozi, limfogranulomatozi un Gošē slimību
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai
atspīdums rezultāts --> atspīdēt (2)
iepīkums rezultāts --> iepīkt
sapīkums rezultāts --> sapīkt
spīdums rezultāts --> spīdēt (1)
spīdums rezultāts --> spīdēt (2)
spīgojums rezultāts --> spīgot
kopdarbs rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā
tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos
Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka
noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem)
noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
bukanjērs Rietumindijas jūras laupītājs 17. gs.
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju
Apo rifs rifs Filipīnās (_Apo_), Mindoro šaurumā, rietumos no Mindoro salas
Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām
klesēt Rijot ēst (par cūkām, pīlēm, zosīm)
šaut pār strīpu rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties
izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības
laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības
pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai
šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt
ķellāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķemmāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
iet kopā rīkoties, darboties kopīgi
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā)
neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt
spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai
unsvats Rīks pīpes tīrīšanai
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot
uzlīdzinātājs rīks, ar ko papīra griešanas mašīnas operators uzlīdzina papīra rīsi
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība
ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība
selcis Rinda, pulks, kopība
Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem
rhipidiaceae Ripīdiju dzimta
rhipidium Ripīdiju dzimtas ģints
sapromyces Ripīdiju dzimtas ģints
Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka
Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka
Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas
raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā
ragalis Rokturis (spīļu arklam)
ragātevis Rokturis (spīļu arklam)
ragatevs Rokturis (spīļu arklam)
ragātuvis Rokturis (spīļu arklam)
ragātuvs Rokturis (spīļu arklam)
raģelis Rokturis, spīļarkls
fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki
carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs
Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem
peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā)
societas Romiešu tiesībās uz konsensuāla līguma pamatota sabiedrība kopēju mērķu sasniegšanai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju
mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties
pīkstulis Rotaļlieta, kuru piespiežot atskan pīkstiens
trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo
zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm
Nipkova disks rotējošā diska izvērses ierīce – viena no pirmajām mehāniskajām izvērses ierīcēm; necaurspīdīgs disks ar smalku spirālveida perforāciju
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas
ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm
Tadorna ferruginea rudā dižpīle
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji
ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella")
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka
polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās
falcaparāts ruļļu drukas iespiedmašīnas palīgiekārta, kas nodrošina papīra loksnes vadīšanu
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu)
ļekšīgs Runīgs, pļāpīgs
mutīgs Runīgs, pļāpīgs
mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs
mutība Runīgums, pļāpība
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka
ierūpēt Rūpējoties iegūt, ietaupīt
aprūpe Rūpes, gādība (par kādu, par ko); aprūpība
diligentia Rūpība, kas jāievēro, lai neaizkārtu svešas privāttiesības vai nu no līguma izrietošās attiecībās vai arī ārpus tām
pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu)
akrībija Rūpība, precizitāte
gārbe rūpīga apiešanās ar kaut ko
šana Rūpīga attieksme (parasti pret apģērbu, darbarīkiem, dzīvniekiem)
indagācija Rūpīga izmeklēšana; nedēļnieces dzimumorgānu izmeklēšana pēcdzemdību perioda beigās
izmeklēšana rūpīga izpēte
studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana
ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.)
izčulināt Rūpīgi apkopt
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur)
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko)
glabāt kā aci pierē rūpīgi glabāt, arī saudzēt
glabāt kā aci (pierē) rūpīgi glabāt, arī saudzēt
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
iečiknīt Rūpīgi ievietot, iecelt
izņemt cauri rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām
nočipstināt Rūpīgi izēst; nobaudīt, nogaršot
izņūņīt Rūpīgi izgriezt
izčakstināt Rūpīgi izkult
zodīt Rūpīgi izmeklēt (labāko)
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem)
gluds Rūpīgi izsukāts (par liniem, kaņepājiem)
aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom
lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku)
pieglāsēt Rūpīgi kopt, rūpēties
pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu)
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
nomīcīt Rūpīgi mīcīt un pabeigt mīcīt
norantīt Rūpīgi nocirst
knierēt Rūpīgi ogot
septiņreiz nomērīt, tikai tad nogriezt rūpīgi pārbaudīt, labi apsvērt, iekāms ko dara
pārrandīt rūpīgi pārdalīt divās daļās
svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt
pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu)
pārmeklēt (arī izmeklēt) visas pakaktes (arī visus kaktus) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu)
pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus (arī visas pakaktes) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu)
norūķēt Rūpīgi sakārtot, sakopt
sargāt kā aci pierē rūpīgi sargāt, arī saudzēt
gludi skūt rūpīgi skūt
gludi skūt(ies) rūpīgi skūt(ies)
gludi skūties rūpīgi skūties
elpēties Rūpīgi uzlabot savu materiālo situāciju
rūķēt Rūpīgi, ar apdomu novietot, nolikt
sollecito Rūpīgi, centīgi
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam); iedziļināties; arī dziļi iejusties
pieglabāt Rūpīgi, labi glabāt
akurātīgi Rūpīgi, precīzi; tieši tā, kā vajadzīgs
studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko)
izurbt Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
bāzīgs Rūpīgs
cānīgs rūpīgs (tīrs), pedantisks
oļīgs Rūpīgs, gādīgs
skrupulozs Rūpīgs, precīzs; arī pedantisks, sīkumains
kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda)
popēt Rupji lāpīt
pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai)
taukotnis Rupjmaizes pīrāgs
papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus
rūza Rūsa, zibens atspīdums
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka
rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca - burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra
rūtiņklade Rūtiņu klade - klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra
rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
sabiedrības līgums sabiedrība ir divu vai vairāku personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība
sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija
reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām
aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm)
socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt
samuļāt Saburzīt, aptraipīt
pužeklis Saburzīts papīrs
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals
pierepēt Sacietēt (par lipīgu masu)
razderbaņiķ Sadalīt laupījumu
koalīcija Sadarbība kopīgu kultūras mērķu sasniegšanai
sobarība Saderība, kopība
saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
fragmentarizācija Sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās; fragmentizācija
atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam)
ķiņķele Sagriešanās, sapīšanās
īga Saīdzis, sapīcis cilvēks
īdzenis saīdzis, sapīcis cilvēks; īga
īgonis saīdzis, sapīcis cilvēks; īga
grezot Saīgt, sapīkt
sažurbt Saīgt, sapīkt
ražotājsaimniecība saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu; dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
atropīnisms Saindēšanās ar atropīnu vai beladonnu
defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem
ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu)
empīrisks saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs
empīristisks saistīts ar empīrismu, tam raksturīgs
idillisks saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem
kolektīvs saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; arī kopīgs, kopējs
agronomisks saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību
šekspīrisks saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs
zemkopisks saistīts ar zemkopību, tai raksturīgs
nošķis Saišķis linu, dziju vai matu, ko nošķir vīšanai vai pīšanai
sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus)
staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus
kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti
nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem)
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos
aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku
runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku
kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku
mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku
kā nolakots saka par ļoti spožu, spīdošu, gludu virsmu
bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku
auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku
bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku
kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku
kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina
bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām
pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī
lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs
bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs
ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi
spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums
sirds asiņo saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas
stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums
spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda
dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi
nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs
kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi
kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs
kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma
iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis
ar stingru roku saka, ja kāds rīkojas stingri, nepiekāpīgi, bargi, ja kāds ir stingrs, nepiekāpīgs, bargs
mīksta mēle saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs
velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs
kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
ieduras kā skabarga saka, ja kas pēkšņi rada sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl
ieduras sirdī kā dzelonis saka, ja ko ļoti sāpīgi pārdzīvo
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto
nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties
saule ir ar zobiem saka, ja spīd saule, bet ir auksts
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī
kā aizbāzts saka, ja trūkst attapības, atmiņas
kauls no kāda kaula saka, norādot uz asinsradniecību, sociālu kopību un uzskatu sakritību
kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu
kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu
saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos)
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras
sakarpīt Sakārpīt
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt
noklesēt Sakrāt, pietaupīt
uzpīpināt sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt
aizsmirdināt sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē)
ielīņoties sākt spīdēt
atspīdēt sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
aizdegties sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem)
sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali)
atspīdēt sākt spīdēt, tiekot apgaismotam
aizspītēties sākt spītēties
ierozīties sākt staipīties (stāvus)
ķebloties sākt uzsūkt mitrumu un kļūt mikla, lipīgam
pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem
silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga
uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika
savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.)
Skira sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes
Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā
Amianana sala Filipīnās (_Amianan_), Batanesas provincē, Batanas salu ziemeļos
Babujana sala Filipīnās (_Babuyan_), Babujanas salu ziemeļaustrumos
Masbate sala Filipīnās ("Masbate"), arhipelāga centrālajā daļā, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
Batana sala Filipīnās, Filipīnu jūras rietumu piekrastē, Lusonas salas un Albajas provinces austrumos
Bantona sala Filipīnās, Romblonas provinces ziemeļos
Bantajana sala Filipīnās, Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
Balabaka sala Filipīnās, Sulu jūras rietumos, dienvidos no Palavanas salas
Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Palavana sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla
Negrosa sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m
Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
Sebu sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoru un Negrosu, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
Mindoro sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
Basilana sala Filipīnu dienvidaustrumu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru
Ļui sala Filipīnu jūras ziemeļos, Taivānas dienvidaustrumu piekrastē, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Laņa sala Filipīnu jūras ziemeļrietumu daļā, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Itbajata sala Filipīnu ziemeļos, Batanas salās
Kalajana sala Filipīnu ziemeļu daļā, Babujanas salu grupā
Sabtanga sala Filipīnu ziemeļu daļā, Batanas salu grupas dienvidos, Lusonas šauruma ziemeļos
Batana sala Filipīnu ziemeļu daļā, Batanesas provincē, Batanas salu grupā
Baluta sala Sulavesi jūrā, Filipīnu teritorija Dienviddavao provincē
sapoperēt Salabot, salāpīt (pastalas)
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās
sapampāt salāpīt
dalāpīt Salāpīt
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu)
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās
podmoloģitsja Salāpīt paģiras
aizlāpīties Salāpīt savas lietas
salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu
aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu)
savārkšķot Salāpīt, sadiegt
savārpt Salāpīt, sadiegt
ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds
nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji
medusrasa Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām
saldsāpīgs Salds un sāpīgs vienlaicīgi
vilkt paralēles salīdzināt, atrast ko kopīgu, uzskatīt par līdzīgu. atbilstošu
transdisciplināra pieeja salīdzinoši jauna sadarbības pieeja, kuru izmanto sociālajā darbā dažādu jomu speciālistu sadarbībā, tiem izejot ārpus savu disciplīnu robežām un kopīgi meklējot plašāku izpratni, skaidrojumu un risinājumus kompleksām problēmām
ieklūgāt Salikt grozam ribas pīšanai
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās
glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus
sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns
serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem
gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā
sfignolipīdi saliktie lipīdi, kuru sastāvā ietilpst aminospirts sfignozīns; ir nervaudos un smadzenēs
lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu
lipoproteīns Salikts proteīns, proteīna un lipīda komplekss
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
saķolēt Salobīt, salaupīt 2
fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt
Babujanas salas salu grupa Filipīnu ziemeļos (_Babuyan Islands_), starp Lusonas un Babujanas šaurumu
Balintanga salu grupa Filipīnu ziemeļu daļā, starp Lusonas un Balintagas šaurumu
Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras
pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā)
faršs Samalta zivju, medījumu vai mājlopu, mājputnu gaļa, ko izmantoja pildījumam pīrādziņos, pastētēs u. c.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību)
hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs
futors samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci
paklārs samērā dzidrs; samērā caurspīdīgs
maiss samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs
žūksnis samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums
rida samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības
slāņkārta samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības
etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām
plaiksnīt samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm)
plaiksnīties samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm)
plaiksnīt samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu
plaiksnīties samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt
pataupīgs samērā taupīgs
pamelns samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības
samosā Samosa - indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda
samudžēt Samudžināties, sapīties
varzelēties Samudžināties, sapīties
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts
džiudžitss samuraju cīņas sistēma, uzbrukšana un aizsargāšanās bez ieroča, izdarot sitienus pa ķermeņa sāpīgākajām vietām vai laužot locekļus
sadoties Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai
Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Filipīnās
Sanpavlo Sanpablo, pilsēta Filipīnās
sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs)
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas
sapīckāt Sapērt ar pīcku
sairsies Sapīcis, īgns
grīnelītis Sapīcis, saskābis cilvēks
odontoknēze Sāpīga smaganu niezēšana zoba šķilšanās laikā
aneitanāzija Sāpīga un mokpilna nāve
alginurēze Sāpīga urinēšana
odinūrija Sāpīga urinēšana
urodīnija Sāpīga urinēšana
pāpuļa Sāpīga vieta
pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
algodismenoreja Sāpīgas mensturācijas
proktospazma Sāpīgas tūpļa sfinkteru spazma, sevišķi fisūras gadījumā
rūgtai Sāpīgi
sirdssāpīgi Sāpīgi
uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
(uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
aizgūt Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci
kniezt Sāpīgi kairināt
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.)
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3)
algospazma Sāpīgi krampji
artroluess Sāpīgi locītavu pietūkumi
nopīnēt Sāpīgi nopērt
nopīņot Sāpīgi nopērt
paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze
nodauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu pret ko)
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
cirsties Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) - par krūmiem, koku zariem u. tml.
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu)
kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju)
doloroso Sāpīgi, bēdīgi, skumji
vēlīnais artroluess Sāpīgi, pārejoši locītavu pietūkumi otrajā un trešajā sifilisa stadijā
penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā
sāpens sāpīgs
piesāpīgs Sāpīgs
sāpušs Sāpīgs
sasāpējis Sāpīgs
gauds Sāpīgs (par pārdzīvojumu)
vargacis Sāpīgs augonis; varžacs
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme
daktilkampsodīnija Sāpīgs pirkstu izliekums
humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija
sapīkties sapīkt
sapiekt Sapīkt
sapikt Sapīkt
īgnāt Sapīkt, bozties, gremzties
sapiekties sapīkties
sapīcība Sapīkums
īgties Sapīkušam būt
sapīpjot sapīpēt (1)
pārkašāt Sapīpēties pārāk daudz
samargāt Sapīt
sapīnēt sapīt (1)
sapanckāt Sapīt, sajaukt
savidžināt Sapīt, samezglot, savandīt
saplenēt sapīt, sapīnēt
samastīt Sapīt, sasiet
sapīdināt Sapīt, uzlikt pinekļus
pestīties sapīties
sapestīties sapīties
saražģēties sapīties
samargāties Sapīties
sapuņķēties Sapīties
saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā
iebraukt purvā Sapīties savā runā, stāstījumā
rekties Sapīties viens otrā
satīties Sapīties, arī savīties
saņudzēt Sapīties, sajaukties
mežģerēties Sapīties, samezgloties (par dziju)
sarekties Sapīties, samudžināties
mudzināties Sapīties, sapiņķēties
mužģināties Sapīties, sapiņķēties
sapickāties Sapīties, savandīties
sapentēties Sapīties, savelties
dekoratīvais saplāksnis saplāksnis, kas laminēts ar plēvju pārklājumu kombinācijā ar dekoratīvo papīru vai bez tā
sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru)
saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru)
brikets Sapresēts ķieģeļveida kurināmais no akmeņogļu smalknēm, kūdras, zāģu skaidām, avīžpapīra; brikete
raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās)
varažāt Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt
varažot Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt
desēties Sarežģīties, sapīties
iepenterēties Sarežģīties, sapīties
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs
sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans
šilkans Sarkanīgi spīguļojošs
Mnium marginatum sarkanmalu skrajlapīte
zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas
Pyrethrum coccineum sārtā zeltpīpenīte
gaile Sārtas gaismas atspīdums
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms
selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
entolomataceae Sārtlapīšu dzimta
aprīļa sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma aprile")
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum")
krustsporu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma conferendum")
violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum")
zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum")
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum")
Možē sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma mougeotii")
tēraudspožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum")
spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
iedzeltenā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma pleopodium")
smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum")
brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides")
zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum")
milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum")
viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum")
pavasara sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma vernum")
entoloma Sārtlapītes
gaile Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums
zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
nosaistīt Sasaistīt, sapīt, aizsiet
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām
murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm)
sameķerēt sasiet mezglā, sarežģīt, sapīt
vilkšņot Sasiet, sapīt
savalgāt Sasiet, sasaistīt, sapīt
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur
strieties Saslieties pretī, spītēt
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties
kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa
nostennāties sasmērēties ar (lipīgām) siekalām
salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt
ķollēties Sasmuļļāt, notraipīties
détente saspīlējuma atslābums
afektācija Saspīlētība, mākslotība, liekulība, pārspīlēta, nedabiska izturēšanās
kīna Saspīlētība, sasprindzinājums, sacensība
saspurdzenēties Saspīrenēties
saspīrenēties Saspīrināties
sasplītēt saspītēt
satimmēties Saspītēties
zobus sakodis sasprindzinot visus spēkus, ar lielu piespiešanos, paciešot ko ļoti nepatīkamu, sāpīgu
sastīvēt Sastaipīt
sasastaipīties Sastaipīties
sasastiepties Sastaipīties
sasnaicīties Sastaipīties
sasnaikāties Sastaipīties
sasnaikstīties Sastaipīties
sastīvēties Sastaipīties
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt
sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem)
salaicīt Sataupīt
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko)
satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem)
šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes
satrāpt Satrāpīt
klēpt Satvert klēpī
pieskodēt Saudzēt, pietaupīt
glibināt saudzēt, taupīt, rūpēties
aizspīguļot Saule starojoša spīdēja cauri bieziem mākoņiem (apspīdot ceļu)
atsaule Saules atspīdums mākoņos
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma
pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei
saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
gliteris sauss pulveris no smalkiem spīdumiem ar augstu atstarošanas koeficientu, kas nodrošina virsmas vizuālā efekta palielināšanos un rada dziļuma ilūziju, piešķir iespieddarbiem spilgtumu un kolorītu
kāpt savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs
platspīļu savienojumā "platspīļu vēzis": vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis
sacirsties savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt
šļamu savienojumā "šļamu šļamām iet" apraksta lempīgu iešanu pa dubļiem
celis savienojumā "uz ceļiem": klēpī
pīšus savienojumā ar "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
uzplēst savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz
pītin savienojumā ar darbības vārda "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt
A savienojumā ar skaitli apzīmē papīra formātu
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
pārejas sēža savienojuma veids, kas dod iespēju atkarībā no detaļu faktiskajiem izmēriem iegūt kā spēli, tā uzspīlējumu
monocefālis Savienotie dvīņi ar kopīgu galvu un ķermeņa augšdaļu
saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu)
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu
skrudzelis savilkums (drānā, lāpījumā u. tml.)
vienturība Savrupība
nodaba Savrupība, noslēgtība
sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem
vienošanās savstarpēja saprašanās, kopīgs lēmums, kas panākts apspriedes ceļā
sinalagma Savstarpība, maiņa
synallagma Savstarpība, maiņa; sinalagma
krēķene Savvaļas pīļu suga
salupt Sazagt, salaupīt
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants
seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē
joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi
Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija
septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks
seksepīls Seksapīls
pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka
sabeisms sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi
geloni sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
bloks sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse
fila Senajā Grieķijā - tāda cilts, kuru veidoja trīs fratrijas un kuras locekļi uzskatīja, ka cēlušies no kopīga senča
ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām
kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība
pikenieri Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem
pīķenieki Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem; pikenieri
Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem
višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai
ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum)
duvans Senos laikos - kazaku sapulce, kurā sadalīja kara ieguvumu (laupījumu)
pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali)
Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs
mikoflora Sēņu flora, sēņu augu kopība
sarapids Serapīds
vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam
sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē
resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos
rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot
paštirza Sevis analizētājs un vērtētājs, arī spīdzinātājs
pašspīdzināšana Sevis spīdzināšana
spodrpapīrs sevišķi gluds papīrs ar spodru virsmu; glancēšanas iekārtā apstrādāts spodrs papīrs
izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts
transcendentālais Sholastiskajā filozofijā - esamības aspekti, kas atrodas aiz garīgās, empīriskas pasaules robežām
aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu
adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums
tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes
skapūzis siera žāvējamais skapītis
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu)
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles
šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla
locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās
garpīne Sieviete ar garām matu pīnēm
modes dāma sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets"
puža Sievišķais dzimumorgāns; pīzda; vulva
signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis; signālzummers
signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis
mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
okšķerēt Sīki, rūpīgi meklēt
izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt
ķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju)
izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu)
pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju)
izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt, izmeklēt (ko)
fliteri Sīki, spīguļojoši dekoratīvi nieciņi (piemēram, mazi aplīši), ko izmanto tērpa izrotāšanai un citām vajadzībām
sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
sagita Sīks, plēsīgs jūras dzīvnieks ar caurspīdīgu ķermeni no hetognātu grupas
uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
krīkls sīku savvaļas pīļu šķirne
špricēšana Sīku, smalku punktu uzšļircināšana dažādos biezumos un nogulumos uz papīra vai iespiežamā laukuma ar otu un tušu
krājulība Sīkumaina taupība, sīkstulība
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība
Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā
Greimica Silupīte, Rojas pieteka
Grenica Silupīte, Rojas pieteka
Silupe Silupīte, Rojas pieteka
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte
adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem
sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai
kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija
teesdalia Sinepītes
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi
azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai
polietilēns sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu
vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā)
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters
vaidi Sirotāji, laupītāji
sisis Sirotājs, laupītājs
vaidenieks Sirotājs, laupītājs
vaidinieks Sirotājs, laupītājs
vaidnieks Sirotājs, laupītājs
vitenis Sirpjveida (cepts) pīrāgs
ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu
ziņojuma dēļa sistēma sistēma datorā, kuru izmanto lietotāju grupa, kam ir kopīgas intereses, lai apmainītos ar informāciju, parasti iezvanpieejas apstākļos; sisitēma BBS; BBS
termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība
displeja barošanas pārvaldības sistēma sistēma, kurā speciāli aprīkots videoadapteris nodod monitoram instrukcijas par elektroenerģijas taupīšanu; sistēma DPMS
pētniecība sociālajā darbā sistemātiska kādas parādības vai problēmas izpēte sociālajā darbā, lai sekmētu tās empīrisku un pierādījumos balstītu izpratni
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
resursu koplietošana situācija datu apstrādes sistēmā, kad vairāki darbi vai lietotāji kopīgi izmanto kādus tās resursus, tos sadalot savā starpā
mātainīte Sivēnmāte, vista vai pīle ar mazuļiem
kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8)
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs
lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds
absolūtais mitrums skaitlisks rādītājs, kas parāda, cik lielu daļu papīra masā veido ūdens; izsaka procentos; mēra ar higrometru
interfeiss Skaitļošanas, sakaru, datu pārraides un apstrādes tehnikā - noteikumu, programmu un aparatūras kopums, kas nodrošina iespēju dažādas ierīces savienot kopīgai darbībai
paralēlapstrāde Skaitļotāju darba organizācijas forma, kurā kopīgi tiek izpildītas vairākas programmas
iespiedierīce Skaitļotāju izvadierīce datu iespiešanai uz papīra
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa
schizophyllaceae Skaldlapīšu dzimta
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
uzskaldīt Skaldot trāpīt (kam)
žadzīgs Skaļš, pļāpīgs
Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību
Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka
Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka
Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka
svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere
amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija
valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai
tualetes kumode skapītis ar spoguli un nodalījumiem tualetes piederumiem
rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas
jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu
degunradžvabole Skarabeju dzimtas suga ("Oryctes nasicornis"), liela vabole (garums 26-41 mm), segspārni kastaņbrūni, spīdīgi
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku)
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām; attiecīgais žanrs
plakanvirsmas skeneris skeneris ar plakanu caurspīdīgu virsmu, uz kuras novieto skenējamo dokumentu (attēlu, grāmatu u. c.)
caurspīdīgu oriģinālu skeneris skeneris, kas piemērots caurspīdīgu oriģinālu (piemēram, slaidu) skenēšanai
lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam
rokas skeners skeners, kura skenēšanas galviņu, kas izveidota kā rokā turama ierīce, lietotājs pārvieto pa skenējamo virsmu, piemēram, papīra lapu
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka
Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās
Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka
Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā
iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt
ķītrs Skops, taupīgs
mniaceae Skrajlapīšu dzimta
viengada skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium hornum")
sarkanmalu skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium marginatum")
zilējošā skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium stellare")
mnium Skrajlapītes
drancka Skranda; sīks papīra vai auduma gabaliņš
plakanā skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula complanata")
Lindenberga skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula lindenbergiana"), Latvijā aizsargājama
radula Skrāpītes
kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli
karabidi Skrejvaboles - vaboļu dzimta ("Carabidae"), garām kājām, ovālu ķermeni, gk. metālspīdīgiem virsspārniem un spēcīgiem virsžokļiem, ap 1000 sugu
blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus
skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku
kniebis Skrūvspīles
ļūckas Skrūvspīles
škrubštaks Skrūvspīles
skrūstēgs Skrūvspīles
skrūvspīle Skrūvspīles
skrūvstiķis Skrūvspīles
kalēja skrūvspīles skrūvspīles, kuru piespiedējbāka pārvietojas pa aploces loku
Skuja Skujupīte, Slocenes pieteka
Skujupe Skujupīte, Slocenes pieteka
grūšai Skumji, sāpīgi
grūtai Skumji, sāpīgi
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
slocīties Slaicīties, staipīties
šļocīties Slaicīties, staipīties
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to)
galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds
ļepēns Slapja, lipīga sniega pārsla
ļarva Slapja, lipīga, dubļaina zeme
Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni
čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu
malandrīni Slepkavas, lielceļu laupītāji
razbajība slepkavība laupīšanas nolūkā, laupīšana uz ceļa; bandītisms
Slepkavu strauts Slepkavupīte, Iecavas pieteka
gleims Slidens, glums, lipīgs
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem
žļabināt Slienājoties aptraipīt ar siekalām
smulināt Slienāt, aptraipīt
kuļķis Slikta (māla) pīpe
ķuļķene Slikta pīpe
ķuļķenis Slikta pīpe
pamparot Slikti lāpīt
čeverēt Slikti pīt vai lāpīt
sakurzāt Slikti salāpīt
sakuržāt Slikti salāpīt
sakurzot Slikti salāpīt
sapamparāt Slikti salāpīt
sapamparot Slikti salāpīt
kurzāt Slikti šūt, lāpīt
vāžot Slikti, pavirši lāpīt
logoreja slimība, kas izpaužas kā pārliecīgs pļāpīgums (garīgi slimajiem)
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam
hemorāģiskā diatēze slimības, kuru kopīgā pazīme ir tieksme uz asiņošanu
polifrāzija Slimīga pļāpība
harpaksofobija Slimīgas bailes no laupītājiem
altruisms Slimīgi pārspīlētas rūpes par citiem
sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties
šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties
klindža Slinks, lempīgs cilvēks
blankstīties Slinkumu lāpīt
slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda
prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī [sirdēsti]{s:2291}
ielangāt Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt
ielangot Smagnēji lempīgi, grīļīgi ieiet, ienākt
ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt
grūtnējs Smags, neveikls, lempīgs
nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime
parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
smalcinātas koksnes sablīvēšanās pakāpe smalcinātas koksnes beramtilpuma un sablīvinātas masas tilpuma starpības attiecība pret sablīvināto tilpumu
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt
margot Smalki pīt
gijoša smalki, sarežģīti attēli, ko veido ģeometriskos rakstos savītas, nepārtrauktas, dažādas konfigurācijas līnijas, kas apgrūtina vērtspapīru viltošanu; bieži vien tās lieto apvienojumā ar īrisspiedi (varavīksnes iespiedumu)
velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs
lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
ģilze Smēķējamais papīrs
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.)
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē)
aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes
trupkāt Smēķēt (koka pīpi)
sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku)
pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.)
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti)
troķēt Smēķēt (pīpi)
tuļķēt Smēķēt pīpi
uzraut dūmu smēķēt, uzpīpēt
pīpermanis Smēķētājs, pīpmanis
pīpinieks Smēķētājs, pīpnieks
lorķis Smēķis; pīpe
lurķis Smēķis; pīpe
ķezīt Smērēt, traipīt
šmuņķēt Smērēt, traipīt
pačkāt Smērēt; traipīt
smulināties Smērēties, notraipīties
pačkāties Smērēties; traipīties
spiga Smerliņš, pīkste
glass-paper Smilšpapīrs
pucpapīrs Smilšpapīrs
rašpapīrs Smilšpapīrs
šmirģeļpapīrs Smilšpapīrs
Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte
smirgļa papīrs smirģeļpapīrs, smilšpapīrs
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt
šlidzināt Smulēt, šlakstīt, traipīt
ķermināt Smulēt, traipīt
šmulīt Smulēt, traipīt
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties
hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
Camarophyllus niveus sniegbaltā biezlapīte
sniega graudi sniegs necaurspīdīgu, baltu, matētu graudiņu veidā
ļepēt Snigt lielām, lipīgām pārslām
etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā
līderība Sociāla loma, kas saistīta ar citu cilvēku organizēšanu un kopīgās rīcības izlemšanu
sociogramma Sociometrijas datu grafiskas attēlošanas veids, kas rāda sociālās grupas locekļu iedalījumu pēc katra autoritātes pakāpes kādā kopīgā darbībā: līderi, augstāk vērtētie, pieņemtie, zemāk vērtētie un atstumtie
pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku)
rekambio Sods par vekseļa nesamaksāšanu laikā, īpaši kursu starpība tai vietā, kur atrodas vekseļa devējs, un tai, kur jānotiek maksāšanai
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai
ceļasoma Soma (parasti ietilpīga), ko izmanto ceļojumā
Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
burzīt Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem)
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt
žmaudzīties Spaidīties, staipīties
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
talons Spaile, stīgu instrumentu lociņa apakšējais gals ar skrūvi astru saspīlējuma regulēšanai
lūškas spailes, spīles
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem)
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
banstaklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai
banstāklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai
bansteklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai
spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm
spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains
trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti
boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns
sisitijas Spartā fiditijas - pilntiesīgu pilsoņu kopīgas maltītes dažās senās Grieķijas valstīs (Krētas salā, Spartā)
ofseta gumija speciāla gumija, kas pārnes attēla novilkumu no ofseta iespiedformas uz papīra
zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos
paātrinātā grafikas pieslēgvieta speciāla kopnes saskarne, kas nodrošina trīsdimensiju grafikas ātru izspīdināšanu parasta personālā datora displejā
aizsardzība elements speciālā tehnoloģijā vērtspapīrā iestrādāts elements, lai aizsargātu vērtspapīrus pret viltojumiem
lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem
laglīne Speciāli pīta zāļu trosīte aizborta lagas piestiprināšanai; garums atkarīgs no kuģa ātruma
rezolvente Speciāli veidota funkcija vai operators, kuru izmantojot var izteikt noteikta tipa vienādojumu atrisinājumus pēc kopīgas formulas
filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
savizuļot Spēcīgi spīguļot, zaigot
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība
laba mute spēja veikli, attapīgi runāt
tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs
aki čiki papiriki spēle "akmens, šķēres, papīrītis"
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts
spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā)
raut rutkus spēles nosaukums (vairāki dalībnieki sēž rindā cits citam klēpī, aizmugurējais stingri apņem priekšējo un tur, lai rāvējs nevar klēpī sēdošo, rutku, izraut)
kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur)
piespert Sperot trāpīt (kam)
spīdekļu koordinātu maiņa spīdekļa augstuma un azimuta maiņa; spīdeklim uzlecot un norietot, augstums mainās straujāk nekā novērotāja meridiāna tuvumā; spīdekļu azimuts mainās lēnāk, bet novērotāja meridiāna tuvumā – straujāk
polārdistance Spīdekļa deklinācijas papildinājums līdz taisnam leņķim
horizontālā ekvatoriālā paralakse spīdekļa horizontālā paralakse novērotājam, kas atrodas uz Zemes ekvatora
rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem
zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim
polārā distance spīdekļa meridiāna loks, skaitot no paaugstinātā debess pola līdz spīdekļa centram
kristālluminiscence Spīdēšana, kas novērojama, dažas kristāliskas vielas saskaldot
pēcspīdēšana Spīdēšana, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs
spindēt spīdēt
degt Spīdēt
laismot Spīdēt
spīgoties Spīdēt
spīst Spīdēt
spozmēt Spīdēt
zviedrot Spīdēt
zvigot Spīdēt
zvildzēt Spīdēt
zvirgzdēt Spīdēt
caurspīdēt Spīdēt cauri
varot Spīdēt kā varš
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem)
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta)
izspīdēt Spīdēt uz āru
piģelēt Spīdēt violetā krāsā
starot Spīdēt, atstarojot gaismu
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem)
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
gailot Spīdēt, gailēt
blindēt Spīdēt, laistīties
mirgt Spīdēt, mirdzēt
žibt Spīdēt, mirdzēt
zudināt Spīdēt, mirdzēt
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu)
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu
žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm)
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu
blāzt Spīdēt, mirdzēt, vizuļot
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2
kvitēt Spīdēt, vizēt
bližģēt Spīdēt, zaigot
spīdkrāsa Spīdīga krāsa
Triplax aenea spīdīgā piepjvabole
Lygus pratensis spīdīgā pļavu blakts
Pohlia cruda spīdīgā polija
Drepanocladus vernicosus spīdīgā sirpjlape
Hylocomium splendens spīdīgā stāvaine
Malachius aneus spīdīgais māņmīkstspārnis
Rhizophagus aeneus spīdīgais māņspīdulis
Gnorimus nobilis spīdīgais praulgrauzis
Sphagnum subnitens spīdīgais sfagns
Selatosomus aeneus spīdīgais sprakšķis
lasinas Spīdīgas bikses
mells kā ogle spīdīgi melns
spīdans spīdīgs
lāsains Spīdīgs
spīdušs Spīdīgs
blaizgums Spīdīgs plankums
blaizums Spīdīgs plankums
spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums
spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums; spīdulis (2)
blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums
spiltens Spīdīgs, gaišs
zvīļots Spīdīgs, mirdzošs, spožs
spīdakmens Spīdīgs, spīguļojošs akmens
glantains Spīdīgs, spožs
liberti Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda)
libertizīds Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda)
zibsņot Spīdināt
sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis
kvitināt Spīdināt, vizēt, vizināt
Vriesea splendens spīdošā frīzeja
Fuchsia splendens spīdošās fuksija
stilbs spīdošas virsmas spožuma mērvienība CGS mērvienību sistēmā; sb (1 sb = 10^4^ nt)
atspīdēt Spīdoši atspoguļoties (kur)
strati spīdoši slāņi, kas periodiski atkārtojas zemspiediena elektriskās gāzizlādes pozitīvajā stabā
strats Spīdoši slāņi, kas periodiski atkārtojas zemspiediena elektriskās gāzizlādes pozitīvajā stabā
korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē
Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
fosforisks Spīdošs, gaišs
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu
nitidulidae Spīduļu dzimta
nitidula Spīduļu dzimtas ģints
parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs
līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
divpunktu spīdulis spīduļu suga ("Nitidula bipunctata")
spīgula Spīdums
spīža Spīdums
žibeklis Spīdums
vizeklis Spīdums, atmirdzums
pēcspīdums Spīdums, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs
zalga Spīdums, mirdzums
uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis
spilga spīdums, spožums
zalgums Spīdums, vizma
spodra Spīdums, zaiga
lampyridae Spīdvaboļu dzimta
jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu
lampyris Spīdvaboļu dzimtas ģints
phosphaenus Spīdvaboļu dzimtas ģints
mazais jāņtārpiņš spīdvaboļu dzimtas suga ("Phosphaenus hemipterus")
euphausiacea Spīdvēži
eksekūcija Spīdzināšana, mocīšana
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
kātavot spīdzināt
tērpināt Spīdzināt, ķircināt
spirdzināt Spīdzināt, mocīt
spirdzīt Spīdzināt, mocīt
ceidināt Spīdzināt, vārdzināt
nagu maucējs spīdzinātājs
nonāvīt Spīdzinot lēnām nogalināt
nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt
manometriskais spiediens spiediens, ko rāda parastais tehniskais manometrs; manometriskais spiediens ir vienāds ar absolūtā un atmosfēras spiediena starpību
trafaretspiedums Spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla
kniebt Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem)
komandpoga Spiežampoga grafiskās lietotāju saskarnes dialoglodziņā, kas iniciē tādas darbības kā izvēlētās komandas izpildi, komandas atcelšanu vai cita dialoglodziņā izspīdināšanu displeja ekrānā
spīgaina Spīgana
špīgans Spīgana
ķērstiņa Spīgana, lauma
Spīgana Spīganas ezers - atrodas Aiviekstes pagastā, platība - 6,4 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
Spiganes ezers Spīganas ezers Aiviekstes pagastā
Spīganu ezers Spīganas ezers Aiviekstes pagastā
spīgains Spīgans
spigolis Spīgulis
spigulis Spīgulis
samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda")
smiltāja spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
smilšu spīgulite spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
purpurbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella bipellis")
kandola spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella candolleana")
rievainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella corrugis", syn. "Psathyrella gracilis")
ūdeņainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella piluliformis", syn. "Psathyrella hydrophyla")
kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea")
kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala")
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli
čemurainā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella multipedata"), kas sastopama reti
pundura spīgulīte spīgulīšu suga (“Psathyrella pygmaea"), kuras augļķermeņi veido lielas grupas ap veciem lapkoku celmiem
psathyrella Spīgulītes
spīduļains Spīguļains
spīdulīgs Spīguļains
spiguļains Spīguļains
spurdze Spīguļojošs burbulis
spurdzīte Spīguļojošs burbulis; spurdze (5)
spulgezers Spīguļojošs ezers
spīgaņot Spīguļot
spigulot Spīguļot
spiguļot Spīguļot
spilguļot Spīguļot
svīloties Spīguļot
svīļoties Spīguļot
zīļot Spīguļot
zvīņāt Spīguļot
spaldzēt Spīguļot, laistīties 2(1) (par kāda šķidruma virsmu)
spogoties Spīguļot, mirdzēt
vižņot Spīguļot, mirdzēt
speaker Spīkers
pīķeris spīķeris, klēts, noliktava
sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm
spīla Spīle
klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos
kārkles Spīles
lyuškys Spīles
mailes Spīles
spailes Spīles
spīle Spīles
spriedības Spīles
kautavas Spīles (maigles) dēļu salīmēšanai
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis
knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis
skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu
spranga spīles, ķeza
sprandags Spīles, spaile (4)
kniept Spīlēt
spīlāt Spīlēt
spillēt Spīlēt
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām)
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm)
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu)
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu)
spilgt Spilgti spīdēt; spilgot
spilgot Spilgti spīdēt; spilgt
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām)
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
kabe Spīlīte, knaģis
balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem
balse Spīļarkla balsts
balss Spīļarkla balsts
balstenica Spīļarkla balsts
lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus
balste Spīļarkla daļa - balsts
vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu
balzens Spīļarkla detaļa - balsts
balziens Spīļarkla detaļa - balsts
ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks
lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus
lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus
lemešs Spīļarkla lemesis
sprands spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām
skaldi Spīļarkla lemeša zari
skaldri Spīļarkla lemeša zari
sprendāgs spīļarkla lemeši
krāģis Spīļarkla paveids
raguļi Spīļarkla rokturi
balsts Spīļarkla rokturis
ragots Spīļarkla rokturis
balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa
špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā
španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu
španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis
žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem
cilpa Spīļarkla spanda
mazais arkls spīļarkls
stakļainais arkls spīļarkls
spīļu arkls spīļarkls
čača Spīļarkls
čāčis Spīļarkls
dakšainis Spīļarkls
spīļarklis Spīļarkls
spīle Spīļarkls
spīlnieks Spīļarkls
stakļarklis Spīļarkls
stakle Spīļarkls
staklis Spīļarkls
starainis Spīļarkls
žuburarkls Spīļarkls
tanaidacea Spīļkāju kārta
spīļzāle Spīļniedra
spīļžoklis Spīļu (1) žoklis
atspīļu Spīļu (arkls)
rīstivs spīļu arkla daļa
ķilburis Spīļu arkla daļa, kuru kopā satur ilksis
auklis Spīļu arkla detaļa, kas pagriež uzarto velēnu
klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas
apežas spīļu arkla ilksis
apīši Spīļu arkla ilksis
apīžas Spīļu arkla ilksis
dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca
česarka spīļu arkls
spīgļu arkls spīļu arkls
čaču arkls spīļu arkls
ragaiņs spīļu arkls
ragole spīļu arkls
spīlainis spīļu arkls
kājarkls Spīļu arkls
ragainis Spīļu arkls
spīlaiņa Spīļu arkls
ragolis Spīļu arkls; arkla balsts
spīļveidīgs Spīļveida
Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka
serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt
nospītināt Spītējoties panākt savu
notītīt Spītējoties panākt savu
spītls Spītenis, spiets
izbrīdinēt Spītēt
kuražīties Spītēt
skūtēt Spītēt
spīgstēt Spītēt
spīkstēt Spītēt
špītēt Spītēt
spītināt Spītēt
stēnīt Spītēt
šukstēt Spītēt
tītēt Spītēt
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt
spītīties Spītēties
triezēties Spītēties
atskarbīties Spītēties, ietiepties
lekties Spītēties, runāt pretī kādam
lēkties Spītēties, runāt pretī kādam
timēties Spītēties, tiepties
timmēties Spītēties, tiepties
timmoties Spītēties, tiepties
kuraža Spītība
spītnība Spītība
spītums Spītība
tītas Spītība
stīmiņš Spītība, pretestība
atspīte Spītība, spīvums, stūrgalvība, ietiepība
spītiņš Spītība, stūrgalvība
tiepa Spītība, tiepšanās
tiepe Spītība, tiepšanās
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve
aizspītēt Spītīgi pierādīt
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim)
smaule spītīgs
spicīgs spītīgs
kuražns Spītīgs
špītīgs Spītīgs
spītnīgs Spītīgs
stengrs Spītīgs
pauska Spītīgs cilvēks
spītnieks Spītīgs cilvēks
spītūzis Spītīgs cilvēks
utbunga Spītīgs cilvēks
činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi
spitka spītīgs cilvēks; palaidnis
spītnieks Spītīgs dzīvnieks
triezīgs Spītīgs, izaicinošs
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns
stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks
spītnīca Spītniece
ēzelis Spītnieks
spīgstulis Spītnieks
spītavnieks Spītnieks
spīteklis Spītnieks
spītmanis Spītnieks
spītulis Spītnieks
abuks Spītnieks, stūrgalvis
grimba Spītnieks, stūrgalvis
atskarbins Spītnieks, tiepša
špīte Spīts
spītestība spīts, ietiepība
jestrs Spīvs, rūgts, ass
spīve Spīvums (1)
spīve Spīvums (2)
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
nospļaudīt Spļaudot notraipīt
apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
nokrēpāt Spļaujot notraipīt
nospļaut Spļaujot notraipīt
kraukulēt Spļaut, traipīt ar gļotām, krēpām
glancēts papīrs spodrpapīrs - papīrs, kurš izlaists caur kalandrēšanas iekārtu, lai iegūtu līdzenu un gludu virsmu
spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās
alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā
Entoloma nitidum spožā sārtlapīte
spodrainīte Spožā, spīdošā
spodraliņa Spožā, spīdošā
spodractiņas Spožas, spīdošas actiņas
spalgot spoži spīdēt
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
svērot spoži spīdēt, kvēlot
zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
brillante Spoži, spīdoši
kāvi Spožs atspīdums (parasti naktī)
glancīgs Spožs, spīdīgs
spuldzīgs Spožs, spīdošs
splendids Spožs, spīdošs, izcils
gailums Spožums, mirdzums, spīdums
sprieguma zudumi sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību aritmētiskā starpība
sprieguma kritums līnijā sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību ģeometriska starpība
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka
spraisleits sprūds, spīļu arkla daļa; spraislis
īspraudiņs sprūds, spīļu daļa starp ilksīm
zvērošs Spulgojošs, spīdošs
žībstēt Spulgot, spīguļot
trobs Stabs, pīlārs
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām)
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri
gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi
staipans Staipīgs
staipeklīgs Staipīgs
staipelīgs Staipīgs
stiepīgs Staipīgs
velkains Staipīgs
velkans Staipīgs
vilcīgs Staipīgs (1)
valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams
valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans
vilkans Staipīgs, viegli veidojams, arī stigrs
valcīgs Staipīgs, vijīgs
slaikas Staipīšanās
staipenis Staipīšanās
pandikulācija Staipīšanās un žāvāšanās pēc pamošanās un dažu nervu slimību gadījumā
goras staipīšanās, gorīšanās
šļaikas Staipīšanās, gorīšanās
šļauka Staipīšanās, žāvāšanās
slaicīt Staipīt
staipaļāt Staipīt
staipīt kaulus staipīt locekļus
rocīt Staipīt rokās
rozīt Staipīt, slaicīt
rozīties Staipīties
slaicīties Staipīties
slaikāties Staipīties
šļaikāties Staipīties
šļaukstīties Staipīties
stebīties Staipīties
žaipstīties Staipīties
žļaudzīties Staipīties
žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas)
žārbiņāties Staipīties pa gultu
žaikstīties Staipīties un žāvāties
žarbināties Staipīties, gorīties
žaustīties Staipīties, gorīties
žļodzīties Staipīties, gorīties
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
tīst Staipīties, stiepties
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties
Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka
Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka
Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē
ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli
atstars Stara, gaismas strēles atspīdums
Camarophyllus subradiatus starainā biezlapīte
melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā
pārstarot Starojot apspīdēt (ko)
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu
spaitot Starot, spīdēt
starpa Starpība
kritums Starpība (parasti starp līmeņiem)
pieaugums starpība Dx=x~2~–x~1~ starp divām kāda mainīgā (x) vērtībām x~1~ un x~2~
kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos
masas defekts starpība starp atoma kodolu veidojošo nuklonu summāro masu un kodola masu, izteikta atommasas vienībās; pēc absolūtās vērtības vienāds ar nuklonu saites enerģiju kodolā
kārtējā krājas izmaiņa starpība starp augošo koku krāju perioda beigās un augošo koku krāju perioda sākumā
pozīcija Starpība starp bilances aktīvu un pasīvu konkrētā valūtā
iegrime starpība starp cilindra aploces rādiusu un cilindra darba virsmas rādiusu, kur novietots pakojums un/vai iespiedforma
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
daļveida daļa starpība starp doto reālo skaitli un tā veselo daļu (piemēram, skaitlis, ko veido cipari aiz komata decimālajā pierakstā)
emisijas disažio starpība starp emitēto vērtspapīru nominālvērtību un emisijas vai realizācijas vērtību
paralakse starpība starp fotoobjektīva un skatumeklētāja (viziera) optiskajām asīm
dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks
selekcijas diferenciālis starpība starp kādas kvantitatīvas pazīmes vidējo vērtību selekcijas izejmateriālā un izlases īpatņu grupā
neto pozīcija starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu; ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības
migrācijas saldo starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo un no tās uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā
pielaide Starpība starp lielāko un mazāko robežizmēru
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību
iedzīvotāju dabiskais pieaugums starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu
paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt)
diferents starpība starp preces pasūtījuma cenu un tās saņemšanas cenu
ražotāja peļņa starpība starp preces tirgus cenu un preces vidējām izmaksām
neto aktīvi starpība starp uzņēmuma kopējiem aktīviem un saistībām
diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām
disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos
vispārējo izmaksu pārtēriņš starpība, kas radusies no iepriekšnoteiktu vispārējo izmaksu pieskaiitījumu likmju izmantošanas
vispārējo izmaksu ekonomija starpība, kas radusiesno iepriekšnoteiktu vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmju izmantošanas
pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam)
Kaņiera kanāls Starpiņupīte Lapmežciema pagastā
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
detante Starptautiskā saspīlējuma atslābums (gk. runājot par 20. gs. 70. gadiem)
saldo Starptautiskajos norēķinos - valsts eksporta un importa vērtību starpība vai ārvalstu maksājumu un iemaksājumu starpība
teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība
transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai
ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, to taupīšanu un kvalitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm
mednieku stāsti stāstījums, kurā ir daudz pārspīlējumu
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu)
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai)
neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms)
gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
kulminācija stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna
zenīts stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta
saskaņa stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma
konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes)
nekārtība stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi
langot steidzīgi un ar lielu piepūli lāpīt tīklu
uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt
Polysticta stelleri Stellera pūkpīle
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā
izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu
matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti
daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem
stīlēt Stiept, iespīlēt
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
hialīns Stiklains, caurspīdīgs
stiklpapiris Stiklpapīrs
aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju
blāvots stikls stikls ar samazinātu caurspīdību
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm
gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība
zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm
makromīmija stipri izteikta, pārspīlēta mīmika
diazotipā papīra pamatne stipri līmēts papīrs ar normētu virsmas uzsūkšanas spēju, caurspīdīgumu un gludumu
dokumentu papīrs stipri līmēts papīrs dažādu dokumentu iespiešanai
spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību
piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai
rasēšanas papīrs stipri līmēts, virsmā izturīgs, mašīngluds papīrs, paredzēts visu veidu rasēšanas darbiem un gleznošanai ar akvareļkrāsām
satamīt stipri notraipīt (parasti apģērbu)
izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu)
iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu)
(iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu)
pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu)
taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu)
izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt kādu nenozīmīgu faktu, notikumu
marlijs stipri šķidrs, viegls un caurspīdīgs kokvilnas audums; marle
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem
tekstūrpapīra pamatne stiprs papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; lieto zīmējumu krāsošanai, kas imitē vērtīgu koku sugu struktūru
drukts Stiprs, plecīgs, neveikls, lempīgs
marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties
izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties
paurēties Strādīgi un taupīgi dzīvojot kļūt pārticīgam
rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks
kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses
rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās
mest strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur)
sviest strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur)
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
valka Strautiņš, upīte
upēle Strauts, neliela upīte
upēlis Strauts, neliela upīte
upis Strauts, neliela upīte
upītis Strauts, neliela upīte
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā
Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka
roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām)
menčīgs Strīdīgs, ietiepīgs
kontroverse Strīds, domstarpības
Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka
onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka
cietgalvība Stūrgalvība, neattapība
tiepšelība Stūrgalvība, tiepība
tiepulība Stūrgalvība, tiepība
iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa
šķērsisks Stūrgalvīgs, ietiepīgs
nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cietgalvīgs Stūrgalvīgs, neattapīgs
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
tiepšīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
tiepulīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
subalpu Subalpīns
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte
bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās
amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda
galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda
surķēt Suļķēt, pīpēt
šnēbe Suņu sērga, lipīga jaunu suņu slimība, "suņu iesnas"
žirators Superaugsto frekvenču ierīce, kas rada fāžu starpību; izmanto superaugsto frekvenču ventiļos, pārslēhgos, modulatoros, cirkulatoros
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība
volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka
pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu
iesviest Sviežot trāpīt (kur)
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šķeņovas strauts Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka
Svilpīne Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot
satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam
mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai
piešaut šādā veidā noteikt (trāpījuma vietu)
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis
sabiedriskā organizācija šādu organizāciju var dibināt desmit vai vairākas personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbībā un uz līdztiesības pamatiem likumu un statūtu ietvaros sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura
kvalitāte šaha spēlē – starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur)
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko)
locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai
psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija
Lupinus angustifolius šaurlapu lupīna
šaurspīļu vēzis šaurspīļu upesvēzis
Astacus leptodactylus šaurspīļu upesvēzis jeb purva vēzis
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi
šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs
tītānija Šekspīram nāru karaliene
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe
siekalas šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse
īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
Dyseriocrania subpurpurella šīs ģints suga, kuras kāpuri jūnijā veido lielus, caurspīdīgus alojumus ozolu lapās
cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
apšķaudīt Šķaudot aptraipīt
hasta Šķēps, pīķis
spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem
šķērains Šķērveidīgs, spīļveidīgs
filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju
Manilas kaņepes šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas
azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā
papīra caurskate šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē; nosaka caurplūstošā gaismā
licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā
papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem)
nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem)
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem)
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem)
nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem)
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem
iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli)
iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem)
aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
pielāpa Šķipsna, pīne
pielāps Šķipsna, pīne
uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
želināt Šļakstīt, traipīt
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti
špats Špati - caurspīdīgi minerāli ar labu skaldnību; ietilpst vairāku minerālu nosaukumos, piem., laukšpats, Islandes špats
špīrkums Špīlkums
Vērmonta Štats ASV ("Vermont"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Montpīljera, platība - 24900 kvadrātkilometru, 626600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu
šūstīties Šūdināt, lāpīt
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt
tuvu tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu)
tālu tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko); tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko)
ritīgi tā, kā jābūt; rūpīgi, kārtīgi
kvēpele tā, kas strādājot notraipījusies, nosmērējusies
smaulainīca tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga
čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē
šerbe Tabakas atliekas pīpē
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā
smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes
efemerīdas tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību
zeltlapa tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd
zeltlapiņa tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd
zeltlapīte tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd
aplaizīt tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
nolaizīt tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
laupītkārs tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina
asinskārs tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt
ārišķīgs tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots
vulgārs tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša
nesaīsināms tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja
bezmēneša tāds (laika posms), kad nespīd mēness
bezmēness tāds (laika posms), kad nespīd mēness; tāds, kur nespīd mēness (par debesīm)
bezzvaigžņains tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes; tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm); tumšs, apmācies
valkans tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu
pašpīts tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots
pienaiņš tāds (trauks), kas notraipīts ar pienu; tāds, kur bijis piens
putrains tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru
putraiņš tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru
kopkrava tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus
aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju
antihlors tāds līdzeklis, ko lieto hlora atlieku iznīcināšanai audos, papīrā u. c., kas balināti ar hloru vai hlorkaļķiem
trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas
liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas
kopprojekts tāds projekts, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi; kopīgs projekts
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt
lāpāms tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt
delikāts tāds, ar kuru jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi
bezsaules tāds, kad nespīd saule (par laika posmu, laika apstākļiem); apmācies
mēnešains tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti)
saulains tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem)
saskanīgs tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība
saskanīgs tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
heterocentrisks tāds, kam dažādi centri, piemēram, gaismas stari optiskā sistēmā, kuri nekrustojas vienā kopīgā punktā
šņorgains tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas
šņurgains tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas; šņorgains
monohorijisks tāds, kam ir kopīgs horijs (par monozigotiskiem dvīņiem)
darbietilpīgs tāds, kam ir liela darbietilpība
siltumietilpīgs tāds, kam ir liela siltumietilpība
mazietilpīgs tāds, kam ir maza ietilpība
plāns tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs
mirdzošs tāds, kam ir mirdzums, spīdums
manierīgs tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1)
pienbalts tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe
pienveida tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe
pīķveida tāds, kam ir pīķa (1), tā asmens forma, veids
pīlārveida tāds, kam ir pīlāra (1) forma, veids
platkājis tāds, kam ir plata kāja (piem., lācis, pīle u. c.)
platspīļu tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem)
kvēlains tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums; kvēlojošs
sudrabains tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis; tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums
piens tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe
šaurspīļu tāds, kam ir šauras spīles (parasti par vēzi)
zelts tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains
sudrabs tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums; sudrabains
tēraudains tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums)
stērbeļains tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru)
zeltains tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa vai spīdums
spīļveida tāds, kam ir, parasti dzīvnieka, spīļu forma, veids
lipoīds tāds, kam lipīdu raksturs
bezbēdīgs tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs
žulgans tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs (3)
blāvs tāds, kam nav mirdzuma, spīduma; nespodrs
pieticīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem)
nebēdīgs tāds, kam nav rūpju, raižu; jautrs, bezrūpīgs
matēts tāds, kam nav spožuma, spīduma; nespodrs, blāvs
truls tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu)
porcelāns tāds, kam raksturīga balta krāsa, arī caurspīdīgums
artistisks tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs
vīzīgs tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs
lāsmains tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums
lāsains tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu)
spītīgs tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
iecirtīgs tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs
apķērīgs tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs
paaugsts tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem)
paralēls tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm)
subalpīns tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu
zvīļains tāds, kas atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīd dažādās krāsās
internacionāls tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs; starptautisks
starptautisks tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1)
fiziokrāts tāds, kas atzīst zemkopību par visas valsts un sabiedrības labklājības pamatu
monofilisks tāds, kas cēlies no kopīga pirmsākuma, vienas kopīgas izejformas
balamutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs
balmutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs
blorzīgs tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs
tumšs tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu); tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu)
transcendentāls tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām
iespītīgs tāds, kas iespītējas, ietiepjas
izgāzelīgs tāds, kas iet gāzelēdamies kā pīle
ienēmies tāds, kas ietiepīgi paliek pie sava
papīrains tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm)
papīraiņš tāds, kas ietīts papīrā (parasti par konfektēm)
uzkrītošs tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu)
sprauslains tāds, kas ir apsprauslots, notraipīts ar siekalām vai puņķiem
papīrbalts tāds, kas ir balts kā papīrs
sprasts tāds, kas ir darināts no lēta vai zemākas kvalitātes materiāla, izejvielām; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts
tīpulis tāds, kas ir ietiepīgs
pelnains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem
zemjains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi
sasāpis tāds, kas ir kļuvis, parasti stipri, sāpīgs (par ķermeņa daļu)
čampa tāds, kas ir lempīgs, smagnējs
čampata tāds, kas ir lempīgs, smagnējs
perlamutrs tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas)
mutelnieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
mutinieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
pedantisks tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains
nevēķis tāds, kas ir neizveicīgs, lempīgs
šmekšis tāds, kas ir netīrs, notraipījies
kavals tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs
netīrs tāds, kas ir notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
puņķains tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas
jodains tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā
krēpains tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām
mēslains tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem
mīklains tāds, kas ir notraipīts ar mīklu
miltains tāds, kas ir notraipīts ar miltiem; tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem
ogļains tāds, kas ir notraipīts ar oglēm (1)
ogļains tāds, kas ir notraipīts ar ogli (2)
strutains tāds, kas ir notraipīts ar strutām
sveķains tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem
tintains tāds, kas ir notraipīts ar tinti
vircains tāds, kas ir notraipīts ar vircu
zivains tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām
zivjains tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām
puņķaiņš tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums
šmurgulains tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums
šmurgulaiņš tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums
smurgulains tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs
smurgulaiņš tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs
smurguļains tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas
taukainis tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem
krītains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu
mālains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem
vaskains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku
mokas tāds, kas ir paredzēts spīdzināšanai
krējumains tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu
līmains tāds, kas ir pārklāts ar lipīgu vielu; lipīgs
medains tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu
putains tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām
putekļains tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem
sīrupains tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu
sodrējains tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem
sviestains tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu
sviestots tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu
naftains tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu
salkans tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs
ekstravagants tāds, kas ir pārspīlēti elegants, neparasts, dīvains
cimperlīgs tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains
pārmoderns tāds, kas ir pārspīlēti moderns (2)
snobisks tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
dižmutīgs tāds, kas ir pļāpīgs, lielās
tēvišķs tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs
tēvišķīgs tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs
kundzisks tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns
spīganīgs tāds, kas ir raksturīgs spīganai (1)
kārtīgs tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu
slimīgs tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku)
sūrs tāds, kas ir saistīts ar smagiem, sāpīgiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa smagu, sāpīgu pārdzīvojumu
uzspīlēts tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas
trolis tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs
glezns tāds, kas ir vārs, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem)
pusaudekla tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu)
nekārtīgs tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības, precizitātes (piemēram, par darbu)
paprosts tāds, kas ir vienkāršs, pazemas kvalitātes, ne visai rūpīgi apdarināts
prosts tāds, kas ir zemas kvalitātes; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts
tauta tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā
švītīgs tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā)
izdabīgs tāds, kas izdabā (1); iztapīgs, pieglaimīgs
kvēls tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
šķeltniecisks tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
rūgts tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu
atturīgs tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma
antilipēmisks tāds, kas kavē hiperlipēmijas attīstību un samazina pārmērīgu lipīdu koncentrāciju asinīs
netīrs tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu)
stīgans tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs
ultramoderns tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās
trāpīgs tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1)
roza tāds, kas mēdz rozīties, staipīties
klačīgs tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs
nepiederīgs tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu)
blāvs tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs
bezpapīrains tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti)
bezpapīraiņš tāds, kas nav ietīts papīrā (parasti par konfekti)
nekontagiozs tāds, kas nav lipīgs
nelipīgs tāds, kas nav lipīgs
tīrs tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām)
netaupīgs tāds, kas nav taupīgs
gaišs tāds, kas nav tumšā krāsā, tāds, kas ir samērā caurspīdīgs
neglīts tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām, tāds, kas nav veidots rūpīgi, gaumīgi
tiepīgs tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas; ietiepīgs
mūglis tāds, kas neattapīgs, neveikls darbā
pieļāvīgs tāds, kas neiebilst, nepretojas, pakļaujas; piekāpīgs
alipotropisks tāds, kas neietekmē lipīdmaiņu
gaismnecaurlaidīgs tāds, kas nelaiž cauri gaismu, ir necaurspīdīgs
tirvīgs tāds, kas nepakļaujas, pretojas; ietiepīgs
lāsmains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
lāsumains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
pienains tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu
pulvēģains tāds, kas notraipīts ar pulveri
pulvēģaiņš tāds, kas notraipīts ar pulveri
zvīņains tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām
pretoreola tāds, kas novērš atspīduma iedarbību
laupīgs tāds, kas orientēts uz laupīšanu
glums tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu
bodžijs tāds, kas pārspīlēti seko jaunākām modēm un izdarībām
pašspīdīgs tāds, kas pats spīd
sālimens tāds, kas piesūcies vai aptraipīts ar sālījumu
asprātīgs tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā
griezīgs tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.)
ākstīgs tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts
mantīgs tāds, kas rūpīgi krāj mantu
izpildīgs tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus
konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu
pļekatains tāds, kas sastāv no mīkstas, lipīgas vielas gabaliem
duļķains tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem)
glums tāds, kas satur gļotvielas; staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.)
pīnains tāds, kas satur pīnes, vijumus
akurātīgs tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir ļoti rūpīgs, precīzs
amfihromatisks tāds, kas spēj uzrādīt kā skābei, tā sārmam raksturīgu krāsas reakciju, piem., pārvērst sarkano lakmusa papīru zilā un zilo sarkanā; ar amfotēru reakciju
spīdīgs tāds, kas spīd (1)
žvīguļots tāds, kas spīd, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu dažādās krāsās
spīgans tāds, kas spīgo; spīganīgs (1)
spīganīgs tāds, kas spīgo; spīgans
spīguļains tāds, kas spīguļo
spilgans tāds, kas spīguļo, vizuļo
zibsnīgs tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs
netīrīgs tāds, kas vienmēr ir notraipījies (par dzīvniekiem)
zveirs tāds, kas zvēro, spīd
žilbīgs tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; arī spožs, spilgts
lāsmains tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd
sīksts tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu)
vakarblāzmots tāds, ko apgaismo vakara gaismas atspīdums
gaužs tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina
intersubjektīvs tāds, ko līdzīgā veidā uztver vairāk nekā viens subjekts; kopīgs diviem vai vairākiem subjektiem
saulains tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu)
dzelošs tāds, ko sāpīgi pārdzīvo; tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
pīšļains tāds, kur ir pīšļi (1), tāds, kas ir klāts ar pīšļiem
vienlīniju tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni)
tonnīgs tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas
nekārtīgs tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā)
kariķēts tāds, kura izpausme tiek smieklīgi pārspīlēta
bezbēdīgs tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība
ekstravagants tāds, kurā izpaužas dīvainības, pārspīlējumi, savdabība
glaimīgs tāds, kurā izpaužas glaimi; tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība
sīvs tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids
laupītkārs tāds, kurā izpaužas laupītkāre
salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība
skaudrs tāds, kurā izpaužas sāpīgi, traģiski, arī heroiski pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem)
sarūgtināt tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums
rūgts tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids
sūrs tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums
vērīgs tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums
āķīgs tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība
kodolīgs tāds, kurā nav liekvārdības (piemēram, par rakstu, runu); saturīgs; īss, bet zīmīgs, trāpīgs
tukšs tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu)
skaudrs tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus; arī skarbs (2)
anakreontisks tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves
uguņot tāds, kurā spīd daudzas ugunis
tilpīgs tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1)
ietilpīgs tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs
lāsumains tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd
vijīgs tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu)
mēslains tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem
līnijots tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru)
hiperbola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu starpība līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums
tagalogi Tagali - tauta Filipīnās
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā
karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai
punktmatrica Taisnstūrveida režģis vai matrica, ko izmanto, lai punktus izspīdinātu displeja ekrānā vai izdrukātu atbilstoši šabloniem, ar kuru palīdzību veido rakstzīmes vai grafiskus attēlus
bloks Takelāžas piederums, ko lieto vilkšanas spēka ietaupīšanai vai virziena maiņai
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
apgādīgs Tālredzīgs, gādīgs, rūpīgs
Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu
taprs Tapīgs, gudrs, labs, krietns
taška Tarba, soma; papīra turza
priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
paka tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot
lolojums tas (piemēram augs, dzīvnieks), kas ir rūpīgi kopts un saudzēts
ļuļķis tas (piemēram, pīpe, cigarete, papiross), ko smēķē
spīgulis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo
spuļģis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne
linaudzētājs tas (tāds), kas specializējas linkopībā (par saimniecībām)
investīciju instruments tas viss, kur tiek investēts kapitāls, piemēram, vērtspapīros, sertifikātos, apdrošināšanas polisēs, precēs un uzņēmumos
zelts tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums
aiztaupījums tas, kas aiztaupīts; ietaupījums
meimurs tas, kas grīļojas, gāzelējas, streipuļo; neveikls, lempīgs cilvēks
iepinums tas, kas ir iepīts pīnē, bizē
lolojums tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi
jēmi tas, kas ir lipīgs, saķepējis, gļotains
mēķis tas, kas ir notraipījies, netīrs
pineklis tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties
ķerla tas, kas mēdz notraipīt vai notraipīties
ķella tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt
ķells tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt
mirdzeklis tas, kas mirdz, spīd
sudrabs tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam
smēķis tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe)
smēķējams tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis
smaulainis tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs
stabausis tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks
takšķīties Tašķīties, traipīties
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā
krēpele Taukos vārīts pīrāgs
gārbība Taupība
krājība Taupība
buržuika Taupības krāsniņa
flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus
taupīgai Taupīgi
izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu)
trikšināties Taupīgi lietot; skopoties
iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam)
pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu)
ciešīgs Taupīgs
cietīgs Taupīgs
pietaupīgs Taupīgs
skonīgs Taupīgs
taupmanis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis
taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis
taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis
gārbīgs Taupīgs, akurāts
krājīgs Taupīgs, arī skopulīgs
ķedīt Taupīt
pāst Taupīt
špārēt Taupīt
tapināt Taupīt
taumēt Taupīt
taupināt Taupīt
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot
kapelēt Taupīt, apgādāt
laicīt Taupīt, glabāt
aizcerēt Taupīt, ietaupīt
licināt Taupīt, krāt
pūrot Taupīt, krāt
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties
krāstīt Taupīt, paglabāt
skodēt Taupīt, saudzēt
skonēt Taupīt, saudzēt, neskart
sebēt Taupīt, skopoties
sebināt Taupīt, skopoties
sebt Taupīt, skopoties
ticināt Taupīt, skopoties
ticināties Taupīt, skopoties
taupiķis Taupītājs
krājulis Taupītājs, sīkstulis
danaīdas tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās
pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles
zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
sīkkode tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti
zeltainītis tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
sulukode tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas
stiklspārņi tauriņu kārtas dzimta ("Sesiidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem (spārnu plētums - 15-45 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
krāšņpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga
astainītis tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai
pampangani tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristieši
pangasinani tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi
sambali tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie gk. katoļi
iloki tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi
tagali tauta Filipīnās, runā tagalu valodā, ticīgie - kristieši (gk. katoļi)
bikoli tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi
magindanaji tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams
jakani tauta, dzīvo Filipīnu dienvidu salās, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islāms
lanaji tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām
sulusmali tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām
ibanagi tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas
ifugaji tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi
bukidnoni tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām
Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu
indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.)
moro Tautu grupa Filipīnās, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, stipra arābu valodas ietekme, ticīgie - musulmaņi
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
diazotipija tehniskās fotokopēšanas paņēmiens no pozitīva uz speciāla papīra, kas pārklāts gaismjutīgu slāni, kura pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi; izmanto tehniskās dokumentācijas pavairošanai
dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai
intensīvā zemkopība tehnisku un ķīmisku palīglīdzekļu, kā arī darba pastiprināts ieguldījums zemkopībā
termodiegu šuvums tehnoloģija, kas satur gan šūšanas, gan skavošanas elementus: adatas izver cauri papīram diegu kā skavu un pēc tam sakausē
termokrāsns tehnoloģija tehnoloģija, ko izmanto lāzerprinteros, toneris uz papīra tiek nostiprināts, to piekausējot pie papīra (vai substrāta)
minilaboratorija Tehnoloģiskā aprīkojuma komplekss automatizētai fotomateriālu apstrādei un fotoattēlu kopēšanai; sastāv no diviem patstāvīgiem blokiem - fotofilmu apstrādes procesora un fotoattēla kopēšanas ierīces (printera) un fotopapīra apstrādes procesora
tipveida tehnoloģiskais process tehnoloģiskais process, kurā tehnoloģisko operāciju un pāreju lielākās daļas saturs un izpildes secība ir kopīga veselai ražojumu grupai ar kopīgām konstruktīvi tehnoloģiskām pazīmēm
uzmīt uz varžacīm teikt kādam ko ļoti nepatīkamu, bet patiesu; sāpīgi aizskart kādu
propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem
iespiešana Teksta un attēlu pavairošana, kas notiek, iespiedformu ar krāsu piespiežot papīram
montāža teksta un ilustrāciju diapozitīvu vai negatīvu izvietošana uz caurspīdīgas montāžas pamatnes (t. s. astrolona) atbilstoši izdevuma maketam, shēmai, oriģinālam, standartam u. c.
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
mimeogrāfija Tekstu pavairošanas paņēmiens; teksts jāuzraksta uz speciāla vaska papīra ar metāla smaili
ekrāna pēcspīdums teleekrāna spīdums, kas turpinās pēc tam, kad televizora darbība pārtraukta
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes
ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu
gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi
azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm
astrofotometrs Teleskopam pievienojams fotometrs debess spīdekļu spožuma mērīšanai
elektronteleskops Teleskops, kuram gaismas uztvērēja ierīce satur elektronoptisko pārveidotāju, elektronkameru vai kādu citu ierīci, kas debess spīdekļa optisko attēlu pārveido elektronattēlā, galarezultātā iegūstot pastiprinātu optisko attēlu
projekcijas televīzija televīzijas veids, kurā aplūkojamo attēlu, optiski projicējot, demonstrē uz atstarojoša vai caurspīdīga ekrāna
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti
karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums
grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības
skarlauks telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi
kopkajīte telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā
spīdzinātava Telpa, vieta, kur (kādu) spīdzina (1)
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts
termopalpācija Temperatūras starpības noteikšana dažādās ķermeņa virsmas daļās ar palpācijas metodi
tenkkule Tenkotāja; pļāpīga sieviete
Sorbus teodorii Teodora pīlādzis
diasfaze Teoloģisks jēdziens, kas izteic kristīgas ticības atstatumu, distanci no nekristīgiem pretī t. s. sintēzei (ticības un kultūras kopībai)
psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi
efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību
natīvisms Teorija, kas pārspīlē iedzimtības nozīmi psihes attīstībā salīdzinājumā ar ārējās vides ietekmi un pieredzi
buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām iezīmēm, tostarp etnogrāfiskām un valodas
kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu
reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības
pārrāvuma pretestība termins papīrrūpniecībā, kurš apzīmē spēku, kas nepieciešams, lai noteiktos apstākļos saplēstu papīra lapu
termiņlapa Termiņu kontrollapa - neliela, parasti 75 x 105 mm papīra lapa, kas ielīmēta grāmatas vāka iekšpusē, ar atzīmi, kad grāmata jāatdod
aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra
politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai
termohigrograma Termohigrografa papīra lenta, uz kuras atzīmēta gaisa temperatūras un relatīvā mitruma gaita
polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai
polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
polivinilacetāts termoplastisks, amorfs polimērs [-CH~2~-CH(OCOCH~3~)-]~n~ ar labu adhēziju pret koksni, papīru, stiklu u. c.
tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots
savstarpējs testaments testaments, kurā viena kopīga akta veidā divas vai vairākas personas savstarpēji ieceļ viena otru sev par mantinieku
tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra
naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram
šahāda Ticības apliecinājums islāmā; viens no pieciem islāma pīlāriem
dievkalpojums Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā
soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus
piepūsties Tiekot piepildītam, izspīlēties
estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma
laupītkāre Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina
pretenciozitāte Tieksme pārspīlēt savas personības vai veikuma nozīmību, oriģinalitāti; pašapzinīgums; manierīgums, arī mākslotība
agravācija Tieksme uz pārspīlējumiem
uparts Tielīgs, tiepīgs cilvēks; stūrgalvis
tītība Tiepība, spītība
tiepji Tiepīgi
rāsnis tiepīgi raudulīgs bērns
nīšķīgs Tiepīgs
tieplīgs Tiepīgs
tieponīgs Tiepīgs
tieponis Tiepīgs cilvēks
tiepša Tiepīgs cilvēks
tiepis Tiepīgs cilvēks, stūrgalvis
tieļa Tiepīgs, iedomīgs cilvēks
ķīsīgs Tiepīgs, kauslīgs
apcirtīgs Tiepīgs, nepiekāpīgs, stūrgalvīgs
tītīgs Tiepīgs, spītīgs
lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs
ķelsīgs Tiepīgs, strīdīgs
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt
tītīties Tiepties, spītēties; tītēties
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu
ģimenes uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību
kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām
primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē
marķiermaģistrāles tīkls tīkls, kurā stacijas ir loģiski savienotas gredzenā, bet fiziski pievienotas kopīgai kopnei; marķieri tiek pārraidīti visām tīkla stacijām, bet atbild tikai tā stacija, kurai marķieris adresēts
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
aplīt tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam
ieķept tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu)
iesapīties tikt iepītam
ietaupīties tikt ietaupītam (1)
ietaupīties tikt ietaupītam (2)
piesmērēties tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
nosapīties tikt nopītam
glīzdēt tikt notraipītam ar māliem, tikt apsmulētam, pārklāt ar gļotām
āizaturēties tikt pataupītam, netikt izlietotam
palikt tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam)
kaist tikt sāpīgi kairinātam; sūrstoši sāpēt
taupīties tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.)
kotēties tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm)
klikšķēsma tīmekļa saturs, kuram raksturīgi maldinoši vai pārspīlēti virsraksti, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotājus noklikšķināt uz saites, tā iegūstot vairāk skatījumu
peiperi tinamie papīriņi
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
iepiņķēt Tinot, sienot u. tml. sasaistīt, arī iepīt
sausēklis Tintes susināmais papīrs
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
areāltipoloģija Tipoloģiskās valodniecības apakšnozare, kurā pēta viena areāla valodu kopīgās pazīmes, galvenokārt tās, kas radušās valodu kontaktu ietekmē
celoidīns Tīra, no kolodija gatavota nitroceluloze, ko lieto fotopapīra gatavošanai
papeterija Tirdzniecība ar papīru un tā izstrādājumiem
TRH Tireotropīnu atbrīvojošais hormons (angļu "thyrotropin-releasing hormone")
apmastīt Tīri un rūpīgi salāpīt (zeķes vai cimdus)
patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.)
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu)
tārpināt Tīrīt pīpi
skaidrūdens Tīrs, caurspīdīgs ūdens
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
tīšot Tīšām darīt, spītēt
risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu)
vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piemēram, drānā, papīrā)
Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību
Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus
aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā
sietspiedums Trafaretspiedums - spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedumformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla
traheocēle Trahejas trūce, elpvada gļotādas izspīlējums
mālēt Traipīt
kleksēt Traipīt (parasti papīru) ar tinti
zešķēt Traipīt (parasti valkājot)
pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem)
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu)
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
tašķāt Traipīt, smērēt
tašķēt Traipīt, smērēt
traipelēt Traipīt, smērēt
ružģīt traipīt, smulēt
ķirnāt Traipīt, smulēt
luzēties Traipīt, taripīties
počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest
ķēzīties Traipīties
zešķēties Traipīties (parasti valkājot, lietojot)
šmullēties Traipīties, ziesties
kleksis Traips (parasti tintes, kas uzkritusi uz papīra)
tuims Traks, negudrs, neprātīgs, lempīgs
kravietilpība Transportlīdzekļa kravas telpu ietilpība
trāpība Trāpīgums
bises šāviena blīvums trāpījumu skaits mērķī, izteikts procentos no visu skrošu skaita
iegadīt Trāpīt
notrāpīt Trāpīt
pādēt Trāpīt
papādēt Trāpīt
patikt Trāpīt
trāpt Trāpīt
uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam)
ietrāpīt Trāpīt (kur)
ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu)
trāpties Trāpīties
papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai
trepīte Trepītes
mirkstiņi Trešie plakstiņi putnu acīm, kas caurspīdīgas plēves veidā uzvirzās uz acīm no iekšējiem acu kaktiņiem
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu)
porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu)
porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu)
izoprāls Trihlorizopropilalkohols, veido caurspīdīgas prizmas ar kamparam līdzīgu smaržu; lieto kā miega līdzekli
bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot
trinoms Triju algebrisku izteiksmju summa vai starpība
polārais trīsstūris trīsstūris ar lielo riņķu malām, tā virsotnes ir zenīts, pols un spīdekļa vieta; aprēķina ar sfēriskās trigonometrijas paņēmieniem
spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī
stiepļu troses spleisēšana trošu savienošana vai cilpas (acs) izveidošana trosē ar iepīšanas paņēmienu
metāla troses spleisēšana trošu savienošana vai cilpas (acs) izveidošana trosē ar iepīšanas paņēmienu
mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks
sa'alik Tuksneša laupītājs, kas izraidīts no cilts; lai izdzīvotu, viņi apvienojās grupās
oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība
bezgalīgie formulāri tukšas veidlapas, neaizpildītas tabulas, formas dokumentu aizpildīšanai u. c., kas nodrukātas uz nepārtrauktas papīra lentes, kura tiek satīta rullī vai salocīta vēdekļveidā
gvelsīgs Tukšīgs, pļāpīgs, ļeverīgs
tulkotāja viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi
viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi
ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties
teļnags Tūļīgs, lempīgs cilvēks; cilvēks, kas visu dara it kā negribot vai nespējot
Melanitta fusca tumšā pīle
karotīna pasta tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā); skuju hlorofila pasta
labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu
bouza Tunisiešu ēdiens, sātīgs, staipīgs sorgo krēms, ko ēd ramadāna mēnesī
šukstināt Turēties pretī, spītēt
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties
armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem
čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes
radniecība Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu)
acu atspīdums tuvplānos redzamais gaismas avota atspīdums filmētās personas acīs
radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
baltie pigmenti ūdenī, eļļā, spirtā, benzolā un citos šķīdinātājos nešķīstoši, balti augstas dispersijas pulveri, ko poligrāfijā izmanto iespiedkrāsu, balinātāju un papīra ražošanā
Koba skaitlis ūdens daudzums, kuru noteiktā laika vienībā uzsūc 1 m^2^ papīra, to nosaka, veicot standartiem atbilstošus mērījumus, un izsaka gramos
ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens
ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m)
Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes
Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m
Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
ūdenspīpis Ūdenspīpe
kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē
niri Ūdensputni, kas nirst, pīles
filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte
Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte
Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha
filigrāns Ūdenszīme uz papīra; papīrs ar ūdenszīmi
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
Tiliaea aquatica ūdeņu biezlapīte
koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim
immīgs Untumains, ietiepīgs
kapriciozs Untumains, ietiepīgs
iztiepiņa Untumains, ietiepīgs bērns
graži Untumi, kaprīzes; stūrgalvja ietiepība, bērna dusmas
Potomaka upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī
Saskvehana upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina
Džeimsa upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci
Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
Abuluga upe Filipīnās (_Abulug_), Lusonas salas ziemeļos, Apajao un Kagajanas reģionā
Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī
Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī
Akana upe Filipīnās (_Akan_), Panajas salā, ietek Sibujanas jūrā
Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Pampanga upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī
Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Ala upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Malbula upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
Akmeņupe upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte
Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
Akmeņupe upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte
Āriņa upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Aizklāņupe upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni
Aigīna upes dieva Āsopa meita, kuru nolaupīja Zevs un viņa dzemdēja Aiāku
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība
odzīte Upīte
zviedrupīte Upīte ar smilšainu vai oļainu pamatu
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni
ziedupīte Upīte ar ziediem bagātā ielejā
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā
ķursis Upīte, strautiņš
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā
lielākā spēle urbuma lielākā robežizmēra un vārpstas mazākā robežizmēra pozitīva starpība
mazākais uzspīlējums urbuma lielākā un vārpstas mazākā robežizmēra negatīva starpība
mazākā spēle urbuma mazākā robežizmēra un vārpstas lielākā robežizmēra pozitīva starpība
lielākais uzspīlējums urbuma mazākā robežizmēra un vārpstas mazākā robežizmēra negatīva starpība
uzspīlējums Urbuma un vārpstas faktisko izmēru negatīva starpība, ja urbuma izmērs pirms savienošanas ir mazāks par vārpstas izmēru
urostealīts Urīnakmens, kurā ir lipīdi
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
nočurāties Urinējot saslapināties, notraipīties
siluets uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids
napine uz ausīm sapītas bizītes, kuras aptin ap galvu
transparents uz caurspīdīga materiāla veidots, no aizmugures apgaismots attēls
tautība uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība
atslēdznieka skrūvspīles uz darba galda stiprināmas skrūvspīles, kuru piespiedējbāka pārvietojas pa lineārām vadotnēm
mašīnskrūvspīles uz darbmašīnas galda stiprināmas skrūvspīles
dioptrisks uz dažādām caurspīdīgās vidēs notiekošām parādībām attiecīgs
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem
rotorvads uz kopīgas rotācijas ass novietotu un savstarpēji saistītu rotoru kopums
leukoplasts uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem
režģiņi uz muguras nesams pīts kurvis lopbarības nešanai
listings uz papīra iespiesti datora programmas saturs un izvaddati
dekols uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā
prīma uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs
semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība
sintaktiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota sintakses vienību grupa
plānripa uz virpas vai citas darbmašīnas uzstādāma ierīce lielu izmēru apstrādājamā ķermeņa iespīlēšanai
agrārais uz zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību attiecīgs
tiela Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
tielis Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
tiels Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
tiele Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks, tielis
zajoba Uzbāzīgs, uzmācīgs, ietiepīgs cilvēks
racija uzbrukums laupīšanas nolūkā; arī aizdomīgu personu (piemēram, laupītāju) gūstīšana
štopors Uzbrukums, bruņota laupīšana
afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija
uzkarpīt Uzkārpīt (1)
uzkarpīt Uzkārpīt (2)
iepāss Uzkrājums, ietaupījums
uzlāpīt Uzlabot, lāpīt
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos)
ziktīgs Uzmanīgs, akurāts, rūpīgs
providenciāls Uzmanīgs, rūpīgs, kas gadā par nākotni
trigonometriskā līmetņošana uzmērīšanas metode punktu augstumu starpības (paaugstinājuma) noteikšanai, mērot slīpuma leņķus vai zenītdistances
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos)
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2)
snapot uzņemt attēlus un video, pievienot tiem tekstu un zīmējumus, parasti, lai nosūtītu draugiem, izmantojot attēlu kopīgošanas sociālo tīklu _Snapchat_
goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību
uzņēmuma nemateriālā vērtība uzņēmuma nosacītās cenas sastāvdaļa, ko nevar noteikt, lietojot tradicionālas uzņēmuma vērtēšanas metodes; grāmatvedībā to aprēķina kā starpību starp uzņēmuma pirkšanas cenu (vai dibināšanas ieguldījumiem un izmaksām) un šā uzņēmuma bilances aktīva vērtību, no kuras atskaitītas pircēja pirktā uzņēmuma saistības ar kreditoriem
peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu
portfelis uzņēmuma vai privātas personas rīcībā esošie vērtspapīri
banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu, nodarbojas ar vērtspapīriem un valūtām
tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs
uzspīlis Uzpīlis
izpīlis Uzpīlis 1
uzpīpāt Uzpīpēt
uzrežģīt Uzpīt
pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha
Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha
Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha
Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Būdas dzirnavezers uzpludīnāts uz Maltupītes Aizkraukles novada Klintaines pagastā, platība — 2,4 ha
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha
uzurbināt Uzrakņāt, uzrakt; ne visai rūpīgi uzart
vut Uzsauciens dzenot pīles
korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu
iepīpēt Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi)
iepīpot Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi)
uzspīst Uzspīdēt
uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties
uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt
uzžņaugt Uzspīlēt, cieši aptvert
uzkniebties Uzspīlēties
Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
tenzija Uzstiepums, spriegums, saspīlējums
uztrāpt Uztrāpīt
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz
luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē)
atstāt jaņos uzveikt, pārspēt (sportā - ar lielu rezultāta starpību)
uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende
mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
piepjspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Pocadius"), Latvijā konstatēta 1 suga
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte
karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīgā darbībā, vienotā rīcībā
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums
poliptihs vairākas gleznas, ko saista kopīga iecere, vienota krāsu gamma un kompozicionāls risinājums
kampaņa vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā
neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts
grupējums Vairāki cilvēki, ko apvieno kopīgi mērķi, centieni
grupa vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa
kārstīt vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt
pampari vairākkārt lāpīts apģērbs
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
snaistīt vairākkārt stiept, staipīt
sūkāt vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.)
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
klaščiņa Vairāku dalībnieku kopīgi organizētas viesības
kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs
fascikulācija Vairāku muskuļa šķiedru spontāna kontrakcija, kuras inervē kopīgs motoriskais nervs
relācija Vairāku objektu saistības izpausme, kas attēlo tiem kopīgi piemītošo
iepriekšēja vienošanās vairāku personu vienošanās uzsākt kopīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
Entoloma clypeatum vairoga sārtlapīte
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte
uzcirtīgs Vajadzības gadījumā rūpīgi sakopts
dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā
afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai
cibināt Vāji pīkstēt
spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt
ļobans Vājš, lempīgs, nedrošs, vārgs
burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas
grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem)
vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas
establišments Valdošās aprindas; institucionālā, profesionālā un politiskā elite, kas kopīgi simbolizē valsts varu un pastāvošo iekārtu; iedibinātā kārtība; isteblišments
apvaldzināt Valdzināt, iepīt
vanga Valgs, saite; važas, spīles
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4)
vijīgs Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu)
valodas līmenis valodas sistēmas daļa - valodas apakšsistēma, kurā pēc kopīgām pazīmēm apvienojas viena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas
radniecīgas valodas valodas, kurām ir kopīgas pazīmes un regulāras (valodas parādību) atbilsmes, ko nosaka izcelšanās no kopīga pirmavota
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes; kontrastīvā lingvistika
lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi
tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus; tipoloģiskā lingvistika
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu
Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu
valsts nozagšana valsts sagrābšana - politiskās korupcijas forma; valsts nolaupīšana
sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss
metalliques Valstspapīru zīmes, ko 1797. g. Francijā direktorija izdeva metāla naudas atvietošanai
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem
svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā
novārčāt Vaļīgi šūt (lāpīt) vai (reti) aust
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts
Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka
Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka
Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis
desmodontidae Vampīru dzimta
desmodus Vampīru dzimtas ģints
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem
vampiroloģija Vampīru pētniecība, vampīru studijas
parastais vampīrs vampīru suga ("Desmodus rotundus")
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka
leksiskā paradigma vārdu grupa, ko vieno viena vai vairākas kopīgas sēmas, piemēram, sinonīmu rinda, leksiski semantiskā grupa
ļoba Vārgs, grīļīgs, lempīgs cilvēks
vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1)
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
spaiki Vārpām līdzīgas matu pīnes, dredi
pievārstīt Vārstot (dziju, diegus), aizlāpīt (caurumu)
vatmanis Vatmaņpapīrs
melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna
ķolpis Veca (primitīva) pīpe
refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām
ķurcis Veca, prasta pīpe
tuļķis Veca, slikta pīpe
krābiņu arkls vecais spīļu arkls
krābiņš Vecais spīļu arkls
babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka
mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū
Vala vēdiskajā mitoloģijā - dēmons, kas slēpj alās govis, kuras nolaupījis Pani, un pati šī ala
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni
Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis
Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine
Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka
Veģe Veģupīte, Abavas pieteka
Veģupe Veģupīte, Abavas pieteka
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza
pļeckāt veidot (ko no mitras, lipīgas vielas)
komplektēt veidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums
ķepināt veidot (no kā mīksta, lipīga)
pīnēt veidot pīni
auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi
viķelēt Veikli, lipīgi runāt
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
daļa veikums, devums (parasti kopīgā pasākumā, darbā)
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība
neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.)
ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni)
hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi
dabiskā velkme velkme, ko rada atmosfēras gaisa un dūmvada gāzu blīvuma starpība, kura palielinās ar dūmvada vai dūmeņa augstumu
egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem
daturīns Velnābola alkaloīds, identisks hiosciamīnam, atropīna izomērs
Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
apīlis Vēlu dzimis jērs; appīlis; atpīlis
veļas kabe veļas spīlīte
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
mentulagra Venēriska čūla uz dzimumlocekļa; sāpīga erekcija
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte
vērga Verdzība, kalpība
patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi
valdzināt verdzināt, mocīt, spīdzināt
valgot Verdzināt, mocīt, spīdzināt
servils Verdzisks, lišķīgs, parasti politiski, iztapīgs
servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots
nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju
korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo
selektifaiers Vertikāla papīrmasas attīrīšanas iekārta
kakemono Vertikāls japāņu gleznojums uz papīra vai zīda, kas iestatīts rullīšos; izmanto par sienu greznojumu
talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru
indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam
alpari Vērtspapīra tirgus cenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību
depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei
pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā)
procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla
ārpusbiržas tirgus vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana ārpus fondu biržas, pircējam un pārdevējam vienojoties
vekselis Vērtspapīrs - likuma noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība
kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra
kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine")
akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi
privileģētā akcija vērtspapīrs, kas dod priekšrocības peļņas sadalē (salīdzinājumā ar parasto akciju)
kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām
dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā
obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā
ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus
orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā)
deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos
reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku
listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts
defolts vērtspapīru procentu izmaksas pārtraukšana firmas likvidācijas periodā
rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās
VTK Vērtspapīru tirgus komisija
dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās
vērtspapīru darījums vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošanabiržā vai ārpusbiržas tirgū
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī
pastpapīrs Vēstuļpapīrs
postpapīrs Vēstuļpapīrs
bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus
verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā
etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase)
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija
nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti
armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai
astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
spaiglis Vēža spīle
šķēres vēža spīles
depe Vēža spīles
maigles Vēža spīles
štēres Vēža spīles
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
pilnkustības videoadapters videoadapters, kas nodrošina kustīgu videoattēlu izspīdināšanu datora displeja ekrāna logā
DVD-Video ciparvideodisks videoformāts pilnmetrāžas ciparfilmu izspīdināšanai displeja ekrānā
šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām
brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību
jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs
adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību
Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa
aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot; izputināt
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku)
SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām
pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete
čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
gazavais Viegls, caurspīdīgs (par zīda audumu)
gāze Viegls, caurspīdīgs (plīvurveida) zīda audums
tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums
šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums
luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.)
metāls viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums
apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.)
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
papīra līmvielas vielas, ko pievieno šķiedru suspensijai papīra ražošanas procesā, lai papīrs iegūtu daļēju (ierobežotu) hidrofobitāti
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu
inoktavo viena astotā daļa papīra loksnes; izdevumu formāts, ko iegūst ar trīs locījumiem
konsolsija vienā galā iespīlēta sija
konsole Vienā galā iespīlēts un liecē slogots (celtņu vai mašīnu) elements
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma
pa ceļam Vienā kopīgā virzienā
kapuleti viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
monteki viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
ranga viena no divām spīļu arkla daļām, pie kuras ar atsēju piesien ilksi
apalji viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
tingiani viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
bagobi viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
mandaji viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
tiruraji viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
magiani viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
kujononi viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
tagbanuvi viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
palavani viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
kalingi viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
kankanaji viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
nabaloji viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
bontoki viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
subanoni viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
bilani viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
manobi viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
influenca viena no lipīgākajām zirgu slimībām
aponeiroze viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām
holanders viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
paņķa viena no saitēm, ar ko senāk arkliem lemesnīcu atsēja pie apīžām
kāršu suga viena no spēļu kāršu komplekta grupām, kurām ir atšķirīgi apzīmējumi (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
tranša viena no vairākām savstarpēji saistītu vērtspapīru vienādos termiņos emitētām grupām
siālskābe viena no vielām, kas piedalās glikolipīdu veidošanā no ogļhidrātiem vai to atvasinājumiem
speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu
glasē papīrs Vienā pusē spīdīgs, gluds papīrs
patriarhāla ģimene viena tēva pēcteču kopums, ko saistīja kopīga ražošana un sadale
krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis
zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm
lāsumainība vienādtoņa laukuma apdrukas nevienmērība, raibums, plankumainība utt., kas, rūpīgi ieskatoties 100% tīras krāsas pārklājumā, bieži vien redzama pat ar neapbruņotu aci
reliģiskā draudze vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotā vietā
sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu
hialīns Viendabīgs puscaurspīdīgs proteīns, audu hialīniskās deģenerācijas produkts
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
Mnium hornum viengada skrajlapīte
ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni
ķuļķītis Vienkārša koka pīpe
ķurķis Vienkārša pīpe
ķoļķis Vienkārša pīpe (bez izrotājumiem)
virlops Vienkārša pīpe ar taisnu kātu
al pari vienlīdzīgi; valūtas, vērtspapīru, vekseļu utt. kursa vienlīdzība ar to nominālvērtību
kalibrēts papīrs vienmērīga biezuma papīrs, kura biezuma pieļaujamās atšķirības ir ļoti stingri noteiktas ne tikai vienā loksnē, bet arī visā materiāla partijā; izmanto ievietošanai zem augstspiedes un ofseta dekeļa, kā arī reljefspiedumam
koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi
graudojums vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt
starptautiskie līgumi vienošanās starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem par dažādām kopīgām šo valstu starptautiskajām attiecībām nosakot šo līgumu dalībvalstis un to pienākumus
konsorcijs vienošanās, apvienība; piemēram, (starp vairākām bankām un/vai rūpniecības firmām) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai
meža tips vienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar kopīgu valdošo koku sugu viena meža augšanas apstākļu tipa ietvaros
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos
pīkstiens vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2)
pīkstiens vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3)
pīkstiens vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4)
mirdziens Vienreizējs uzmirgojums, atspīdums
Mindanao Musulmaņu autonomais reģions viens no 17 Filipīnu administratīvā iedalījuma reģioniem, platība - 26974 kvadrātkilometri, 177320 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Kotabato (ārpus reģiona)
saržokļaiņi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga
Teskatlipoka viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs
Serapīds viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes
autogrāfija viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru
sinerģists viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu
papīra krītošana viens no papīra pārklāšanas veidiem, kā pigmentu lietojot kaolīnu, kalcija karbonātu (CaCO~3~) jeb krītu, titāna dioksīdu, bārija sulfātu un krāsainos pigmentus; kā līmvielas krītošanai izmanto cieti, kazeīnu, dažreiz sojas miltus, polivinilspirtu un sintētiskos lateksus
Konss viens no senākajiem romiešu zemes un zemkopības dieviem
stellaža viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu
literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības
sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
heteroauksīns viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā
lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne
bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte
spīliens vieta ezerā, kur aug niedres (spīlas)
lakta vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos
mistene vieta stallī, kur vistas dēj olas vai pīles perē
pusēna vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā)
melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi
investīciju tirgus vieta, kur pārdot vērtspapīrus u. c. investīciju instrumentus; tirdzniecības stāvoklis ar citiem instrumentiem
saule vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums
topalģija Vietējas sāpes; sāpīgs punkts vai vieta histērijas vai neirastēnijas gadījumā
pārvārstīt Vietumis, arī ne visai rūpīgi ievērt (auklu, diegu u. tml.)
pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu)
pieķērstīt Vietumis, ne visai rūpīgi piešūt
vīkne Vija, pīne
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi
savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā)
šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība
kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2)
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai; attiecīgā dārzkopības nozare
vītikultūra Vīnogu audzēšana, vīnkopība
ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos
kundi vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā
modes āksts vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram)
virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas
spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos)
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību
albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai
dekupāža Virsmas dekorēšana ar papīra izgriezumiem, kurus pēc tam pārklāj ar laku
Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
Bako virsotne Filipīnās, Mindoro salas Hairolingu kalnu dienvidu daļā, Rietummindoro provincē
relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā)
uzdarvot Virspusēji, mazāk rūpīgi darvot
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai
virtuālā mašīna virtuāla datu apstrādes sistēma, kas šķietami nodota katra atsevišķa lietotāja rīcībā, bet kuras darbība tiek nodrošināta, virtuālo mašīnu lietotājiem kopīgi izmantojot reālās datu apstrādes sistēmas resursus
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš
respiratoriskās vīrusslimības vīrusslimību grupa, kurā apvienotas dažādas izcelsmes elpošanas ceļu vīrusu infekcijas, kurām kopīgs ir infekcijas pārnešanas mehānisms (pilieninfekcija), kā arī ierosinātāju spēja vairoties elpošanas ceļu gļotādā
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm
diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem)
augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem)
jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi
šķiedru virziens papīrā virziens, kurā šķiedras izvietotas papīra loksnē; to nosaka papīra lentes kustības virziens papīra mašīnā
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet
peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
Visajanas jūra Visaju jūra Filipīnās
Eiropas identitāte visiem eiropiešiem kopīga uzskatu un vērtību sistēma, kura vēl aizvien turpina veidoties
furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem
vispārējo izmaksu vērtības analīze vispārējo izmaksu samazināšanas paņēmiens, meklējot izmaksu taupīšanas iespējas, saglabājot un palielinot uzņēmējdarbības rezultātus
indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs")
apķērība vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība
attapība vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība
balamutība vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība
bezbēdība vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība
bezrūpība vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
bezrūpība vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
caurspīdība vispārināta īpašība --> caurspīdīgs
caurspīdīgums vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
darbietilpīgums vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
dumpība vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
dumpīgums vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība
empīriskums vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme
gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums
iespītība vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ietiepība vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ietiepīgums vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums
izkalpība vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
iztapība vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
iztapīgums vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība
kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
ķepīgums vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
lempīgums vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
lipīgums vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
lipīgums vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
mitrumietilpīgums vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
neattapība vispārināta īpašība --> neattapīgs
necaurspīdīgums vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
nepiekāpība vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
nepiekāpīgums vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1)
nepiekāpība vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
nepiekāpīgums vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2)
nesāpīgums vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
pakalpība vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
pakalpīgums vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība
piekāpība vispārināta īpašība --> piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
pielaidība vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība
pļāpība vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
pļāpīgums vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība
ražība vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā)
rūpība vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība
rūpība vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2)
rūpīgums vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums
rūpīgums vispārināta īpašība --> rūpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (2)
sāpīgums vispārināta īpašība --> sāpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
sāpīgums vispārināta īpašība --> sāpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
saspīlētība vispārināta īpašība --> saspīlēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
saspīlētība vispārināta īpašība --> saspīlēts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
saspīlētība vispārināta īpašība --> saspīlēts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
spīdīgums vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
spītība vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
spītīgums vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība
spīvums vispārināta īpašība --> spīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
spīvums vispārināta īpašība --> spīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
staipīgums vispārināta īpašība --> staipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
staipīgums vispārināta īpašība --> staipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
stupiditāte vispārināta īpašība --> stupīds, šīs īpašības konkrēta izpausme
taupīgums vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1)
taupība vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1)
taupīgums vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2)
taupība vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2)
tiepība vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība
tiepīgums vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tiepība
tilpīgums vispārināta īpašība --> tilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
trāpīgums vispārināta īpašība --> trāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
trāpīgums vispārināta īpašība --> trāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
uztiepība vispārināta īpašība --> uztiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti
savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā)
mot juste vistrāpīgākais teiciens
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
pūlings Visu investoru darījumu ar vērtspapīriem koncentrēšana džoberu kontos
lidaparāta metalizācija visu lidaparātu konstrukcijas elementu savienošana ar elektrību vadošām detaļām, lai nodrošinātu elektrisko kontaktu, tādējādi novēršot elektriskā potenciāla starpības rašanos un dzirksteļošanu
papīrmasas kompozīcija visu masas komponentu attiecības papīra (kartona) izgatavošanai
kamīt Vīt, pīt
pīdināt Vīt, pīt
vijināt Vīt, pīt (virvi)
pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis
šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs
saiga Vizma, atspīdums, gaišums
saigs Vizma, atspīdums, gaišums
introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos
zalgas Vizuļi, spīdumi uz kādas virsmas
zīrēt Vizuļot, zvīļot, spīdēt
veižu līkšona vīžu pīšana
burlaku romāns vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām
šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā
dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm
oblova zagļu un laupītāju ķeršana
uzzāģēt zāģējot trāpīt uz
uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu)
zalgāt Zaigot, spīdēt
žulgot Zaigot, spīdēt
saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt
Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas
zāles placinātājs zāles pļaujmašīnas palīgierīce vai atsevišķa mašīna nopļautu tauriņziežu stiebru placināšanai, lai samazinātu stiebru un lapiņu kalšanas ātruma starpību
metīlzaļums Zaļganas lapiņas ar zelta spīdumu, zaļa krāsviela, ko iegūst no metīlvioletās iedarbojoties ar hlormetīlu; lieto zīda un vilnas krāsošanai, kā arī mikroskopijā
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni
Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka
dizažio zaudējums, kas radies, apmainot mazvērtīgāku naudu (piemēram, papīrnaudu) pret zelta, sudraba monētām
damno Zaudējums, kas rodas, ja vērtspapīrus pārdod lētāk par to nominālvērtību
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm)
sudrabzivtiņas Zelta zivtiņu paveids ar sudrabotu spīdumu
zeltīties Zeltaini spīguļot
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas
sārtā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum coccineum syn. Pyrethrum roseum")
jaunavīgā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum parthenium")
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
pyrethrum Zeltpīpenītes
Cotula pyrethrifolia zeltpīpeņlapu kotula
Lupinus nanus zemā lupīna
Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte)
LWC papīrs zemas gramāžas krītpapīrs, ko visbiežāk izmanto žurnālu drukai
kopums Zeme, kas atrodas kādas sabiedrības kopīgā valdījumā
kopzeme Zemes kopīpašums
precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas
floristiskā rajonēšana Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistemātiskā sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli)
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
Bangajas rags zemesrags Filipīnās, Austrumdavao provincē, Mindanao salas austrumu piekrastē
agrikulture Zemkopība
zemturība Zemkopība
apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu
Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
ZM Zemkopības ministrija
Skābbarības tornis Zemkopības ministrijas augstceltne Rīgā
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību
Pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu
lauksaimniecības produkti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti
laucnieciski Zemnieciski, lempīgi
lauceniski Zemniecisks, lempīgs
līst uz ceļiem (kāda priekšā) zemoties, būt ļoti iztapīgam
pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces
spridziņš Zēns ar spīdošām acīm
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā)
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā)
zibskināt Zibsnīt, paspīdēt
zibsnināt Zibsnīt, spīdināt
moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs
truksnis Zīdaiņa knupītis
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1)
tūšķis Zīdeklis, knupītis
oldējējs Zīdītāju kārta - primitīvākie zīdītāji, kas dēj olas; raksturīgākie pārstāvji ir pīļknābji un skudreži
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras
papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru
zīda papīrs zīdpapīrs
zīdpapiris Zīdpapīrs
muskardine Zīdtārpiņu slimība, ļoti lipīga, ceļas no sevišķam sēnītēm, kas attīstās kāpuru iekšās
flašērija Zīdtauriņu mēris, ļoti kaitīga un plaši izplatīta zīdtauriņu kāpuru slimība, ārkārtīgi lipīga un ātri aptver visu audzētavu
meligethes Ziedspīduļi
krustziežu ziedspīdulis ziedspīduļu suga ("Meligethes aeneus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
stulps Ziemeļblāzmas atspīdums debesu pamalē
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte
Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte
ziepupīte Ziepjaina upīte
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt
ķellāt Ziest, triept (ko mīkstu, lipīgu), ķēpāties, apsmulēt
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
Aconitum napellus zilā kurpīte
kurpītes Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
tupelīte Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilkurpiņa Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilkurpiņi Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums
Mnium stellare zilējošā skrajlapīte
Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē
zilēties Zilgani mirgot, spīdēt
binzolīte Zili zaļa, spīdīga vabole
koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu
koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu
benzakonīns Zilo kurpīšu alkaloīds, mazāk indīgs par akonitīnu
pelioms Zils caurspīdīgs minerāls, turmalīns
graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu
abriss Zīmējuma kontūra uz caurspīdīga papīra pārnešanai uz litogrāfijas akmeni
giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija
makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids
ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
cedele Zīmīte; papīra lapiņa (ar tekstu uz tās)
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība
mežzinātne zinātne, kas pētī meža uzbūvi un tā funkcionēšanu, kā arī ietver visas mežkopības nozares
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā
arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju
teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle
intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika
equitium Zirgu daudzums vai vispār zirgkopība
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu
māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
tepši Zirņi; ēdiens (pītes)
ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās
Dzintarnieku dīķis zivkopības ūdenskrātuve Aizputes novada Lažas pagastā
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
kinoloģija zooloģijas nozare, kas pētī suņus, to šķirnes, audzēšanu un kopšanu; mācība par suņiem un suņkopības teorētiskais pamats
anserinae Zosis - putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta
zoškopība Zoskopība
pīkstiņš Zoss spalvas svilpīte
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā
tūpsle Zoss vai pīles pakaļdaļa
zoskopība Zosu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā putnkopības nozare
pīča Zosu, pīļu vai tītaru mazulis
pīcis Zosu, pīļu vai tītaru mazulis
gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi
zoss Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu
kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa
nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
stikla zutis zuša mazulis, gandrīz caurspīdīgs
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē
puika Zutim līdzīga zivs, pīkste 1 ("Misgurnus fossilis")
krāsas indekss zvaigznes spožuma starpība dažādās spektra joslās
vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
lingu lingām iet zvalstīgi, lempīgi iet
nercs Zvērkopībā - Amerikas ūdele
sprostu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki pa vienam vai nelielām grupām tiek turēti sprostos
salu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki tiek turēti dabiski ierobežotā teritorijā, piemēram, uz salas
pussavvaļas zvērkopība zvērkopības veids, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki tiek turēti sprostos, realizēšanai paredzētie dzīvnieki – ierobežotā teritorijā savvaļā
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
Sorbus intermedia Zviedrijas pīlādzis
Sorbus scandica Zviedrijas pīlādža "Sorbus intermedia" nosaukuma sinonīms
Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
taujs Zvīļojošs, spīguļojošs, vizuļojošs, mirdzošs
krauķis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas suga ("Corvus frugilegus"), vārnas lieluma putns ar melnu apspalvojumu ar zilganvioletu spīdumu
Zvirgzdupe Zvirgzdupīte Kocēnu novadā
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni
Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem
pļēgurība Žūpība
plītniecība Žūpība, uzdzīve
preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu

pī citās vārdnīcās:

MLVV

pī

MEV

pī^II

pì^null