brička1
brička apvidvārds
1.No vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta.
2.Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe.
Avoti: SV19, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pati redzi, tava brička ir prom.
- Tušs pagājās garām baznīcai līdz ceļam un paraudzījās, vai kaut kur nemana bričku ar visu kučieri.
- Tepat aiz kapsētas brička gaida.
- Smaga gan, maita, bet, ja tu bričkā kā kungs, tad nekādi smagumi ceļu nemaitās.
- Tince peļukrāsas damasta mājassvārkos, svītrainās pidžamas biksēs un kailām kāju pēdām tupēja savā virtuves bričkā, pievilcis ceļgalus krūtīm.