šļauka2
šļauka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļauka | šļaukas |
| Ģen. | šļaukas | šļauku |
| Dat. | šļaukai | šļaukām |
| Akuz. | šļauku | šļaukas |
| Lok. | šļaukā | šļaukās |
1.Staipīšanās, žāvāšanās.
2.Nobradāta sliede.
3.Šļirce.
4.Masāža.
Avoti: KiV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzimis Jaungulbenes pagasta " Šļaukās" rentnieka ģimenē.
- Nora pielec kājās, šprice ar visu šļauku izslīd no viņas un nokrīt uz grīdas.
- Staļina lempainis pieceļas un pavicina šļauku — tajā saliets svins, lai labāk liptu pie ādas.
- Šļaukas gals sārts no asinīm.
- Viņš bija aizgājis uz poliklīniku, godīgi nodevis asinis, tad, cieši ieskatījies medmāsai acīs, klusēdams noņēma metāla krāģos sakārtās šļauku zarnas.