boģis
boģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | boģis | boģi |
| Ģen. | boģa | boģu |
| Dat. | boģim | boģiem |
| Akuz. | boģi | boģus |
| Lok. | boģī | boģos |
1.Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis.
2.Kūtrs, grūti vadāms zirgs.
Avoti: ViV