izspītēt
izspītēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izspītēju | izspītējam | izspītēju | izspītējām | izspītēšu | izspītēsim |
| 2. pers. | izspītē | izspītējat | izspītēji | izspītējāt | izspītēsi | izspītēsiet, izspītēsit |
| 3. pers. | izspītē | izspītēja | izspītēs | |||
Pavēles izteiksme: izspītē (vsk. 2. pers.), izspītējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izspītējot (tag.), izspītēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspītētu
Vajadzības izteiksme: jāizspītē
Spītējot censties (ko) panākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jau lieliem cilvēkiem nespēju pretī izspītēt.