izspļaut
Lietojuma biežums :
izspļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.intransitīvs Izdarīt spļāvienu.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izvadīt, izmest (no sevis) — par ierīcēm.
1.3.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); parasti kopā ar: "kā" Pilnīgi līdzīgs (parasti pēc izskata).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri